Vai jūs pieaugat savās gaitās ar Dievu?

Vai jūs pieaugat savās gaitās ar Dievu?

Sveicināti, draugi!
Cik lieliska iespēja atkal šajā brīnišķīgajā dienā uzņemt sevī Dieva vārdu!

Šodien man Dieva vārds licis sirdī pastāstīt jums par pieaugšanu žēlastībā un atziņā par Kungu Jēzu.

“Bet audziet mūsu Kunga un Pestītāja Jēzus Kristus žēlastībā un atziņā!…” (2. Pētera 3: 18)

Es jūtu, ka Dievs vēlas, lai jūs atbildat uz šo ārkārtīgi svarīgo jautājumu: Vai jūs pieaugat savās gaitās ar Dievu?

Dievs vēlas, lai ikkatrs Viņa bērns turpinātu pieaugt attiecībās ar Viņu. Iemesls ir skaidri lasāms Bībelē: kamēr mēs nepieaugsim, mēs nevarēsim baudīt tās priekšrocības, ko Dievs ir sagādājis mums kā Viņa dēliem un meitām.

“Bet es saku: kamēr mantinieks vēl nav pieaudzis, nav nekādas starpības starp viņu un kalpu, kaut arī visa manta viņam pieder. 2 Bet viņš ir padots aizbildņiem un pārvaldniekiem līdz tēva nospriestam laikam. 3 Tā arī mēs, kad nebijām pieauguši, bijām pasaules pirmspēku kalpībā.” (Galatiešiem 4: 1-3).

Augšminētajā Rakstu vietā teikts, ka, ja vien mēs nepieaugsim, mēs paliksim kalpi un nebaudīsim Dieva mantinieku tiesības; mēs paliksim to lietu varā, pār kurām mums vajadzētu valdīt. Mēs nonākam gūstā, nevis staigājam brīvībā kā Dieva bērni.

Jēzus pats bija piemērs mums, kā mums vajadzētu pieaugt savās gaitās ar Dievu. Viņš Savu dzīvi ir devis mums par piemēru, lai mēs varētu sekot Viņa pēdās:

“Bet bērns auga un tapa stiprs garā, pilns gudrības, un Dieva žēlastība bija ar Viņu… Un Jēzus pieņēmās gudrībā, augumā un piemīlībā pie Dieva un cilvēkiem.” (Lūkas 2: 40, 52).

Jēzus piedzima kā bērns, bet Viņš pieauga un tika dots pasaulei kā Dēls, kura plecos bija Dieva vara.

“Jo mums ir piedzimis Bērns, mums ir dots Dēls, valdība guļ uz Viņa kamiešiem…”( Jesajas 9:5).

Kamēr mēs nepieaugsim, Dievs mums nevarēs uzticēt zināmu daļu no Valstības varas. Viņš nevar mums uzticēt noteiktus Viņa Valstības resursus.

  • Vai jūsu dzīvē ir redzami pierādījumi, ka jūs augat kā kristieši?
  •  Vai Dievs jums var uzticēt vairāk Viņa valstības dārgumu?
  • Vai jūs esat kristieši ar atbildības izjūtu vai tomēr jūs joprojām esat bērnišķīgi savā domāšanā un attieksmē pret dzīvi?
  • Vai jūs joprojām atrodaties to lietu varā, pār kurām jums vajadzētu valdīt?
  • Ko jūs darāt ikdienā, lai būtu droši, ka pieaugat un topat stipri Kungā?

Ļaujiet Svētā Gara gaismai iespiesties jūsu sirdīs, kad šodien pārdomāsiet šos jautājumus.
Lūdzu, jau šodien sekojiet Kristus piemēram un pielieciet pūles, lai pieaugtu.

Atcerieties, kamēr nepieaugsiet, jūs nevarēsiet baudīt savas Dieva dēlu un meitu priekšrocības.

Lai Dievs svētī jūsu dienu ar bagātīgām svētībām!
Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Dievs vēlas, lai mēs priekš Viņa Valstības palaižam apgrozībā visu to, ko Viņš mums piešķīris

    „Un, ataicinājis desmit no saviem kalpiem, viņš tiem iedeva desmit minas un sacīja tiem: pelnaities ar to, iekāms es pārnākšu.”(Lūkas 19:13).Šai rakstu vietā skaidri pateikts, ko Saimnieks pavēlēja darīt saviem kalpiem, un konkrēti, – laist apgrozībā to, ko viņi saņēmuši. Saimnieks pavēlēja viņiem gūt peļņu no tā, kas viņi tika iedots.
  • Grēku nožēlas gudrība II

    Dāvids runā par tām acīmredzamajām priekšrocībām, kuras ienāk cilvēka dzīvē pēc grēku nožēlas.1.Pārdabiska brīvība no vainas apziņas un nosodījuma. « Tad es atzinos Tev savos grēkos un neapslēpu savas vainas. Es sacīju: “Es izsūdzēšu Tam Kungam savus pārkāpumus!” Un Tu piedevi man manu grēka vainu.» (Ps.32:5). Pēc mūsu atzīšanās grēkos, Dievs tūlīt piedod mums mūsu grēku vainu. Kad mūsu sirds mūs tiesā, kad mēs atrodamies zem vainas apziņas, mūsu grēku smaguma dēļ, tad tādā stāvoklī mums ir ļoti grūti iet un ar uzdrīktēšanos pielūgt Dievu. Vainas apziņa atņem mums drosmi. Tāpēc, lai atbrīvotos no vainas apziņas, mums ir nepieciešams atzīties savos grēkos.
  • Kas ir pamats vai fundaments labvēlībai? II

    Ticībā uz Kristu mēs iemantojām Viņa taisnību un Viņa dabu. Mēs nekļūstam pilnīgi savā uzvedībā uzreiz pēc grēku nožēlas, bet mūsu garā mums ir Visuvarenā Dieva pilnīgā daba. Atkarībā no tā, kādā mērā mēs pakļaujam sevi šai dabai, – Viņa dzīve, Viņa jūtas, Viņa domas sāk arvien vairāk un vairāk izpausties mūsos. Tieši mūsu ikdienas pakļaušanos Dievišķajai dabai, kas ir mūsos – es saucu par praktisko taisnību, kas kvalificē mūs Dieva labvēlībai.
  • Lai rīkotos gudri, nav vērts salīdzināt sevi un savus rezultātus ar citiem

    Mēs turpinām sarunu par tēmu: „Tava dāvana(talants vai spējas) atradīs tev vietu.” Mēs runājām par to, ka dāvana(talants vai spējas), kas laista apgrozībā, atnesīs augļus un aizvedīs mūs uz vajadzīgo vietu, kuru Dievs mums ir sagatavojis Kristus Miesā. Vēl mēs runājām par to, ka cilvēki bieži vien salīdzina rezultātus un vērtē cits citu pēc paveiktā daudzumu, bet Jēzus vērtē pēc mūsu sirds attieksmes un pēc tā, kā mēs izdarījām to, kas mums bija jāizdara.Lai rīkotos gudri, nav vērts salīdzināt sevi un savus rezultātus ar citiem. Tā vietā, labāk ir koncentrēt savu uzmanību uz to, kā mēs savā kalpošanā Tam Kungam varam izkopt vai attīstīt pareizu attieksmi un uzticību. Daudzi cilvēki tā arī nesāk kalpot, jo viņi nav pārliecināti, ka spēs to paveikt tā, kā to spēj citi, vai arī nesasniegs tādu rezultātu, kāds tas ir citiem. Ja tev ir līdzīga problēma, tad tev ir jāsaprot, ka Jēzu, vairāk par visu, interesē tava paklausība un uzticība, un ne padarītā daudzums salīdzinājumā ar kādu citu.
  • Mums pastāvīgi ir jāatjaunojas savā sirdsprātā un jāapģērbj jaunais cilvēks, kas radīts pēc Dieva patiesā taisnībā un svētumā

    Ja mēs ar pastāvību sekosim Jēzum, Viņš mainīs mūs un šīs pārmaiņas kļūs arvien redzamākas ne tikai pašam cilvēkam, bet arī apkārtesošajiem cilvēkiem.Tas, ka mēs esam kļuvuši par ticīgiem cilvēkiem vēl nenozīmē, ka mēs jau esam pilnīgi. Un mums citu priekšā nevajag par tādiem izlikties. Jā, mēs vēl neesam pilnīgi. Mēs vēl arvien atrodamies pilnveidošanas procesā. Mēs joprojām tiekam pakļauti pārmaiņu procesam atbilstoši tam, kā mēs sekojam Kristum un pakļaujam sevi Viņa Garam. Dievs veic mūsos pārmaiņas atbilstoši tam, kā mēs atjaunojamies savā prātā un atliekam malā agrāko vecā cilvēka tēlu, atbilstoši tam, kā aizliedzam sevi un nesam savu krustu.
  • Tikai Dievs zina patieso aicinājumu cilvēka dzīvei

    Izpratne par to, ka mēs esam Viņa radījumi, vedina uz domām, ka mūsu dzīve uz zemes būs pilnīgi bezjēdzīga bez Dieva, bez sadarbošanās ar Dievu un bez attiecībām ar Dievu. Bez Dieva mēs būsim līdzīgi cilvēkiem, kuri ir zaudējuši prāta spējas un kuri vienkārši maldās pa tuksnesi, kurā nav ceļa. Tāpēc, tādi cilvēki staigā tumsā uz izjūtām un gāzelējas kā dzēruma pilni.„Viņš ir tas, kas apstulbina valdnieku saprātu un viņus tik tālu maldina, ka tiem nav vairs ceļa, ka tie grābstās apkārt kā tumsā, ka gaismas tiem nevaid, ka tie apmaldās paši kā piedzēruši. ” (Ījaba 12:24-25).