Vai jūs pieaugat savās gaitās ar Dievu?

Vai jūs pieaugat savās gaitās ar Dievu?

AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 3 minutes

Sveicināti, draugi!
Cik lieliska iespēja atkal šajā brīnišķīgajā dienā uzņemt sevī Dieva vārdu!

Šodien man Dieva vārds licis sirdī pastāstīt jums par pieaugšanu žēlastībā un atziņā par Kungu Jēzu.

“Bet audziet mūsu Kunga un Pestītāja Jēzus Kristus žēlastībā un atziņā!…” (2. Pētera 3: 18)

Es jūtu, ka Dievs vēlas, lai jūs atbildat uz šo ārkārtīgi svarīgo jautājumu: Vai jūs pieaugat savās gaitās ar Dievu?

Dievs vēlas, lai ikkatrs Viņa bērns turpinātu pieaugt attiecībās ar Viņu. Iemesls ir skaidri lasāms Bībelē: kamēr mēs nepieaugsim, mēs nevarēsim baudīt tās priekšrocības, ko Dievs ir sagādājis mums kā Viņa dēliem un meitām.

“Bet es saku: kamēr mantinieks vēl nav pieaudzis, nav nekādas starpības starp viņu un kalpu, kaut arī visa manta viņam pieder. 2 Bet viņš ir padots aizbildņiem un pārvaldniekiem līdz tēva nospriestam laikam. 3 Tā arī mēs, kad nebijām pieauguši, bijām pasaules pirmspēku kalpībā.” (Galatiešiem 4: 1-3).

Augšminētajā Rakstu vietā teikts, ka, ja vien mēs nepieaugsim, mēs paliksim kalpi un nebaudīsim Dieva mantinieku tiesības; mēs paliksim to lietu varā, pār kurām mums vajadzētu valdīt. Mēs nonākam gūstā, nevis staigājam brīvībā kā Dieva bērni.

Jēzus pats bija piemērs mums, kā mums vajadzētu pieaugt savās gaitās ar Dievu. Viņš Savu dzīvi ir devis mums par piemēru, lai mēs varētu sekot Viņa pēdās:

“Bet bērns auga un tapa stiprs garā, pilns gudrības, un Dieva žēlastība bija ar Viņu… Un Jēzus pieņēmās gudrībā, augumā un piemīlībā pie Dieva un cilvēkiem.” (Lūkas 2: 40, 52).

Jēzus piedzima kā bērns, bet Viņš pieauga un tika dots pasaulei kā Dēls, kura plecos bija Dieva vara.

“Jo mums ir piedzimis Bērns, mums ir dots Dēls, valdība guļ uz Viņa kamiešiem…”( Jesajas 9:5).

Kamēr mēs nepieaugsim, Dievs mums nevarēs uzticēt zināmu daļu no Valstības varas. Viņš nevar mums uzticēt noteiktus Viņa Valstības resursus.

  • Vai jūsu dzīvē ir redzami pierādījumi, ka jūs augat kā kristieši?
  •  Vai Dievs jums var uzticēt vairāk Viņa valstības dārgumu?
  • Vai jūs esat kristieši ar atbildības izjūtu vai tomēr jūs joprojām esat bērnišķīgi savā domāšanā un attieksmē pret dzīvi?
  • Vai jūs joprojām atrodaties to lietu varā, pār kurām jums vajadzētu valdīt?
  • Ko jūs darāt ikdienā, lai būtu droši, ka pieaugat un topat stipri Kungā?

Ļaujiet Svētā Gara gaismai iespiesties jūsu sirdīs, kad šodien pārdomāsiet šos jautājumus.
Lūdzu, jau šodien sekojiet Kristus piemēram un pielieciet pūles, lai pieaugtu.

Atcerieties, kamēr nepieaugsiet, jūs nevarēsiet baudīt savas Dieva dēlu un meitu priekšrocības.

Lai Dievs svētī jūsu dienu ar bagātīgām svētībām!
Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Ko tu dari ar savu talantu? III

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 4 minutes
    „Savas domas vērsiet uz augšu, ne uz zemes lietām.” (Kolos.3:2).Taču tu nevari pēkšņi pārslēgties un sākt domāt par To Kurš ir augšā-tas ir process. Ta sir atkarīgs no tā kā tu dzīvo. Tāpēc Jēzus saka mums, lai mēs ieguldam sevi un savu mantu Dieva Valstībā, jo tur kur būs tava manta, tur būs arī tava sirds. Ja tu pastāvīgi domā par to, kā tu vari piedalīties Debesu Valstības celtniecībā-tu ieguldi tajā savas finanses, laiku, centību un pūles-tad tur arī būs tava sirds. Tas ir likums: tava sirds būs tur, kur atradīsies tava manta.

  • Caur kalpošanu Dievs palīdz mums attīstīt sevī līdzcietību attiecībā pret citiem cilvēkiem

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 6 minutes
    Kalpošana dara mūs līdzīgus Dievam. Dievs Savā būtībā ir žēlsirdīgs un līdzcietīgs Dievs. Un tieši caur kalpošanu Dieva bērni parāda Debesu Tēva žēlsirdību un līdzcietību. Līdz šim mēs runājām par to, ka Dievs vēlās izmainīt mūs un pārveidot mūs Jēzus Kristus līdzībā. Dievs vēlās, lai mēs atspoguļojam tās pašas rakstura īpašības, kas ir raksturīgas Jēzum, jo tieši Jēzus atklāja mums Dievu. Mēs jau runājām, ka izmaiņas nenotiek automātiski. Izmaiņas notiek tādā mērā, kā mēs īstenojam dzīvē Dieva baušļus un principus. Kalpošana ir viens no Dieva instrumentiem, ar kura palīdzību Dievs rada mūsos pārmaiņas un dara līdzīgus mūs Jēzum Kristum.

  • Staigā gaismā un nedod vietu sātanam! III

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 5 minutes
    Ja mēs staigāsim Dieva ceļus un stāvēsim Viņa sardzē, tad Dievs mums dos varu valdīt, pavēlēt un staigāt starp eņģeļiem. Ja mēs staigāsim Dieva ceļos un pieņemsim Jēzus Kristus kundzību, mēs varēsim efektīvi stāties pretī visiem sātana darbiem mūsu dzīvē un to cilvēku dzīvēs, kas ir mums visapkārt.Sātans nekad nevarēs apstrīdēt to faktu, ka Jēzus ir Kungs. Bet, ja mēs staigājam nešķīstībā Dieva priekšā, tad sātans ar savu darbību, varēs apstrīdēt šīs patiesības realitāti mūsu dzīvēs.

  • Atklāj sevi Viņā!

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 4 minutes
    Dievs vēlas, lai mēs atklājam sevi Viņā. Nav iespējams izzināt savu potenciālu, uzzināt, kādu Dievs tevi ir radījis, bez Paša Dieva. Tālab, šodienas saruna būs par sadraudzību ar Dievu.Bez sadraudzības ar Dievu, tu nekad nespēsi izzināt vai noteikt, kas tu patiesībā esi.„Ja nu jūs ar Kristu esat augšāmcēlušies, tad tiecieties pēc tā, kas augšā, kur ir Kristus, kas paaugstināts pie Dieva labās rokas. Savas domas vērsiet uz augšu, ne uz zemes lietām. Jo jūs esat miruši, un jūsu dzīve līdz ar Kristu apslēpta Dievā.”(Kolosiešiem 3:1-3).

  • Patiesa kristietība – tas nozīmē parādīt Dievu savā miesā

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 5 minutes
    „ Kad viņi redzēja Pētera un Jāņa drošsirdību un noprata, ka tie ir nemācīti un vienkārši cilvēki, viņi brīnījās; viņi arī uzzināja, ka tie bijuši kopā ar Jēzu,…” (Ap. darbi 4:13).Pirmie Jēzus mācekļi bija drosmīgi Dievam, – viņi parādīja Viņu ar savu dzīvi, drošsirdīgi runāja par Dievu, jo tie pavadīja laiku ar Viņu.

  • Par piedošanas spēku un svarīgumu

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 5 minutes
    Piedošana – tā ir tā, bez kuras dzīve uz šīs zemes pārvērstos par elles mocībām.Ik pa laikam katrs cilvēks saskaras ar piedošanas jautājumu un tās nepieciešamību.Mums patīk vārds „piedošana” brīžos, kad mums jāsaņem piedošana. Bet tad, kad no mums tiek prasīts piedot kādam – dot no sevis, – tad mums bieži vien to negribas darīt.