Vai jūs pieaugat savās gaitās ar Dievu?

Vai jūs pieaugat savās gaitās ar Dievu?

Sveicināti, draugi!
Cik lieliska iespēja atkal šajā brīnišķīgajā dienā uzņemt sevī Dieva vārdu!

Šodien man Dieva vārds licis sirdī pastāstīt jums par pieaugšanu žēlastībā un atziņā par Kungu Jēzu.

“Bet audziet mūsu Kunga un Pestītāja Jēzus Kristus žēlastībā un atziņā!…” (2. Pētera 3: 18)

Es jūtu, ka Dievs vēlas, lai jūs atbildat uz šo ārkārtīgi svarīgo jautājumu: Vai jūs pieaugat savās gaitās ar Dievu?

Dievs vēlas, lai ikkatrs Viņa bērns turpinātu pieaugt attiecībās ar Viņu. Iemesls ir skaidri lasāms Bībelē: kamēr mēs nepieaugsim, mēs nevarēsim baudīt tās priekšrocības, ko Dievs ir sagādājis mums kā Viņa dēliem un meitām.

“Bet es saku: kamēr mantinieks vēl nav pieaudzis, nav nekādas starpības starp viņu un kalpu, kaut arī visa manta viņam pieder. 2 Bet viņš ir padots aizbildņiem un pārvaldniekiem līdz tēva nospriestam laikam. 3 Tā arī mēs, kad nebijām pieauguši, bijām pasaules pirmspēku kalpībā.” (Galatiešiem 4: 1-3).

Augšminētajā Rakstu vietā teikts, ka, ja vien mēs nepieaugsim, mēs paliksim kalpi un nebaudīsim Dieva mantinieku tiesības; mēs paliksim to lietu varā, pār kurām mums vajadzētu valdīt. Mēs nonākam gūstā, nevis staigājam brīvībā kā Dieva bērni.

Jēzus pats bija piemērs mums, kā mums vajadzētu pieaugt savās gaitās ar Dievu. Viņš Savu dzīvi ir devis mums par piemēru, lai mēs varētu sekot Viņa pēdās:

“Bet bērns auga un tapa stiprs garā, pilns gudrības, un Dieva žēlastība bija ar Viņu… Un Jēzus pieņēmās gudrībā, augumā un piemīlībā pie Dieva un cilvēkiem.” (Lūkas 2: 40, 52).

Jēzus piedzima kā bērns, bet Viņš pieauga un tika dots pasaulei kā Dēls, kura plecos bija Dieva vara.

“Jo mums ir piedzimis Bērns, mums ir dots Dēls, valdība guļ uz Viņa kamiešiem…”( Jesajas 9:5).

Kamēr mēs nepieaugsim, Dievs mums nevarēs uzticēt zināmu daļu no Valstības varas. Viņš nevar mums uzticēt noteiktus Viņa Valstības resursus.

  • Vai jūsu dzīvē ir redzami pierādījumi, ka jūs augat kā kristieši?
  •  Vai Dievs jums var uzticēt vairāk Viņa valstības dārgumu?
  • Vai jūs esat kristieši ar atbildības izjūtu vai tomēr jūs joprojām esat bērnišķīgi savā domāšanā un attieksmē pret dzīvi?
  • Vai jūs joprojām atrodaties to lietu varā, pār kurām jums vajadzētu valdīt?
  • Ko jūs darāt ikdienā, lai būtu droši, ka pieaugat un topat stipri Kungā?

Ļaujiet Svētā Gara gaismai iespiesties jūsu sirdīs, kad šodien pārdomāsiet šos jautājumus.
Lūdzu, jau šodien sekojiet Kristus piemēram un pielieciet pūles, lai pieaugtu.

Atcerieties, kamēr nepieaugsiet, jūs nevarēsiet baudīt savas Dieva dēlu un meitu priekšrocības.

Lai Dievs svētī jūsu dienu ar bagātīgām svētībām!
Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Sējiet, strādājiet, lūdziet, plānojiet, bet arī rīkojieties!

    Es gribu šo vārdu sākt ar vienu stāstu: vienam cilvēkam bija brīnišķīgs dārzs, kurš atnesa bagātīgu un pārpilnu ražu. Kad kaimiņš to ieraudzīja, viņš uzreiz izlēma, ka nākamajā pavasarī iedēstīs arī sev dārzu. Tomēr, pēc tam, kad kaimiņš bija iesējis savu dārzu, viņš tajā vairāk neko nedarīja. Viņš dārzu nelaistīja, nekultivēja un neirdināja. Kad pienāca rudens, viņa dārzs bija aizlaists un aizaudzis ar nezālēm. Un protams, ka viņam nebija nekādas ražas.
  • Dieva klātbūtne III

    „tuvojieties Dievam, tad Viņš tuvosies jums. Šķīstījiet rokas, grēcinieki, un skaidrojiet, šaubīgie, sirdis! Esiet nelaimīgi un vaimanājiet un raudiet, jūsu smiekli lai top pārvērsti vaidos un jūsu prieks skumjās. Zemojieties Tā Kunga priekšā, tad Viņš jūs paaugstinās.”(Jēkaba 4:8-10).Augšminētajā Rakstu vietā mēs redzam, ka grēks un elku kalpība attālina cilvēku no Dieva un bloķē ceļu uz pieeju Dieva klātbūtnei, spēkam un Dieva slavai. Tāpēc, ir vēl kas, izņemot lūgšanu, kas tuvina mūs Dievam un atnes Dieva klātbūtni mūsu dzīvē, – tā ir grēku nožēla un mūsu nodošanās svētai dzīvei.
  • Atskaitīšanās veidi kristieša dzīvē

    (1) Aprūpētājs – māceklis vai skolnieks.Šādas atskaitīšanās forma piemērs ir Mozus un Jozua, Ēlija un Elīsa, Pāvels un Timotejs. Šis atskaitīšanās veids paredz, ka jums ir māceklis, kurā jūs ieguldat visu sevi un palīdzat viņam pieaugt Dievā. Izmantojot šādu atskaitīšanās formu, jūs esat atbildīgs par savu mācekli, – bet viņš savukārt atskaitās jums. Tas palīdz pieaugt Kristū un staigāt paklausībā Tam Kungam un savam aprūpētājam un māceklim.
  • Attaisnošanās vai ziedošanās? III

    Dievs Savā Vārdā jau ir pateicis to, kādā secībā ir jābūt izkārtotām jūsu prioritātēm: „Bet dzenieties papriekš pēc Dieva valstības un pēc Viņa taisnības, tad jums visas šīs lietas taps piemestas.” (Mateja 6:33).Lai arī ar ko jūs nodarbotos, kādas problēmas būtu nākušas pār jums, jūs nedrīkstat aizmirst šo svēto principu: dzīve Dievam un Viņa Valstības paplašināšana atnes labumu(svētības) jums un jūsu tuviniekiem, bet par to nāksies maksāt cenu. Ziedošanās – tā ir tā cena, kuru nāksies maksāt. Labāk meklējiet pamatu vai iemeslu, lai ziedotos Dievam, nekā atrunas tam, lai aizietu no aicinājuma vai kalpošanas Viņam.
  • Dievs nevēlas, lai jūs padodaties! II

    Vakar mēs uzsākām sarunu par to, kā nepadoties laikā, kad visapkārt ir tik daudz problēmu un pārbaudījumu. Šodien, turpinot šo tēmu, es vēlos jums parādīt, kā mēs varam smelties spēku tam, lai nepadotos.Lai nepadotos pārbaudījumu un dzīves problēmu laikā, jums ir jāzina, ka problēmas – tā ir katra cilvēka dzīves daļa.Lai cik stipri jūs arī mīlētu Dievu, neviens nav pasargāts no problēmām. Ja jūs domājat, ka problēmas ir tikai jums, bet visiem pārējiem viss ir kārtībā, – jūs tādā veidā noskaņojat sevi uz sakāvi.
  • Mums vienmēr vajag izvēlēties Dieva gribu

    Pašā smagākajā Viņa dzīves brīdī, kad Jēzus sirdī notika nopietna iekšējā cīņa attiecībā pret to, pieņemt Dieva gribu vai arī atlikt to sāņus, Jēzus ar Savu piemēru parādīja mums to, ka, pat ja tas prasīs no mums iet caur sāpēm un ciešanām, – mums vienmēr vajag izvēlēties Dieva gribu.„Un, nedaudz pagājis, Viņš krita uz Sava vaiga pie zemes, lūdza Dievu un sacīja: “Mans Tēvs, ja tas var būt, tad lai šis biķeris iet Man garām, tomēr ne kā Es gribu, bet kā Tu gribi.”(Mateja 26:39).“……Tēvs, ja Tu gribi, ņem šo biķeri no Manis, tomēr ne Mans, bet Tavs prāts lai notiek!”(Lūkas 22:42).