Vai jūs pieaugat savās gaitās ar Dievu?

Vai jūs pieaugat savās gaitās ar Dievu?

Sveicināti, draugi!
Cik lieliska iespēja atkal šajā brīnišķīgajā dienā uzņemt sevī Dieva vārdu!

Šodien man Dieva vārds licis sirdī pastāstīt jums par pieaugšanu žēlastībā un atziņā par Kungu Jēzu.

“Bet audziet mūsu Kunga un Pestītāja Jēzus Kristus žēlastībā un atziņā!…” (2. Pētera 3: 18)

Es jūtu, ka Dievs vēlas, lai jūs atbildat uz šo ārkārtīgi svarīgo jautājumu: Vai jūs pieaugat savās gaitās ar Dievu?

Dievs vēlas, lai ikkatrs Viņa bērns turpinātu pieaugt attiecībās ar Viņu. Iemesls ir skaidri lasāms Bībelē: kamēr mēs nepieaugsim, mēs nevarēsim baudīt tās priekšrocības, ko Dievs ir sagādājis mums kā Viņa dēliem un meitām.

“Bet es saku: kamēr mantinieks vēl nav pieaudzis, nav nekādas starpības starp viņu un kalpu, kaut arī visa manta viņam pieder. 2 Bet viņš ir padots aizbildņiem un pārvaldniekiem līdz tēva nospriestam laikam. 3 Tā arī mēs, kad nebijām pieauguši, bijām pasaules pirmspēku kalpībā.” (Galatiešiem 4: 1-3).

Augšminētajā Rakstu vietā teikts, ka, ja vien mēs nepieaugsim, mēs paliksim kalpi un nebaudīsim Dieva mantinieku tiesības; mēs paliksim to lietu varā, pār kurām mums vajadzētu valdīt. Mēs nonākam gūstā, nevis staigājam brīvībā kā Dieva bērni.

Jēzus pats bija piemērs mums, kā mums vajadzētu pieaugt savās gaitās ar Dievu. Viņš Savu dzīvi ir devis mums par piemēru, lai mēs varētu sekot Viņa pēdās:

“Bet bērns auga un tapa stiprs garā, pilns gudrības, un Dieva žēlastība bija ar Viņu… Un Jēzus pieņēmās gudrībā, augumā un piemīlībā pie Dieva un cilvēkiem.” (Lūkas 2: 40, 52).

Jēzus piedzima kā bērns, bet Viņš pieauga un tika dots pasaulei kā Dēls, kura plecos bija Dieva vara.

“Jo mums ir piedzimis Bērns, mums ir dots Dēls, valdība guļ uz Viņa kamiešiem…”( Jesajas 9:5).

Kamēr mēs nepieaugsim, Dievs mums nevarēs uzticēt zināmu daļu no Valstības varas. Viņš nevar mums uzticēt noteiktus Viņa Valstības resursus.

  • Vai jūsu dzīvē ir redzami pierādījumi, ka jūs augat kā kristieši?
  •  Vai Dievs jums var uzticēt vairāk Viņa valstības dārgumu?
  • Vai jūs esat kristieši ar atbildības izjūtu vai tomēr jūs joprojām esat bērnišķīgi savā domāšanā un attieksmē pret dzīvi?
  • Vai jūs joprojām atrodaties to lietu varā, pār kurām jums vajadzētu valdīt?
  • Ko jūs darāt ikdienā, lai būtu droši, ka pieaugat un topat stipri Kungā?

Ļaujiet Svētā Gara gaismai iespiesties jūsu sirdīs, kad šodien pārdomāsiet šos jautājumus.
Lūdzu, jau šodien sekojiet Kristus piemēram un pielieciet pūles, lai pieaugtu.

Atcerieties, kamēr nepieaugsiet, jūs nevarēsiet baudīt savas Dieva dēlu un meitu priekšrocības.

Lai Dievs svētī jūsu dienu ar bagātīgām svētībām!
Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Dzīves īslaicīgums

    Viss, par ko mēs līdz šim runājām ir savā starpā saistīts. Dzīve – tas ir laiks. Dzīve – tas ir mērķis. Dzīve – tas ir pārbaudījums. Dzīve – tā ir uzticēšanās. Dzīve ir – īslaicīga.Šī pasaule nav tavas mājas. Tu uz zemes nedzīvosi mūžīgi. Bībele saka, ka mūsu pilsonība ir debesīs, no kurienes mēs gaidām mūsu Kungu Jēzu Kristu. Tas nozīmē, ka tev nemaz nav tik daudz laika. Bībele saka, ka dzīve līdzinās tvaikam.
  • Upuris kā mēraukla mūsu mīlestībai! III

    Dievu mīlēt nav grūti – vienkārši domā par Viņu, par to, ko Viņš katru dienu dara tavā labā, un tad tava dabīgā reakcija būs pateicība Viņam. Pielūgt Dievu – tā kļūs par dabīgu lietu tiem, kuri domā par Viņu un Viņa darbiem. Dievs ļoti stipri mīl tevi. Bet ja tu dzīvo, un tajā pat laikā nedomā par Viņu, neredzi to, ko Viņš dara tavā labā, tev ir grūti upurēt, un konkrēti, tev ir grūti upurēt tavu aizņemtību, tavas finanses, tavu laiku, tavu komfortu, jo tu nedomā par Viņu.
  • Bez Svētā Gara mēs nevarēsim parādīt Dievu savā dzīvē

    1)Jēzus deva Apustuļiem pavēles caur SVĒTO GARU. (2.pants)Jēzus Pats paļāvās uz Svēto Garu itin visā, ko Viņš, atrodoties miesā, darīja. Jēzus, iemājojot miesā, bija miesas ierobežots, tālab Viņam bija nepieciešams Svētais Gars. Mēs, kā cilvēki, dzīvojam miesā, un arī mēs esam savas miesas ierobežoti.
  • Efektīvas lūgšanas priekšnosacījums ir – lūgšanu prakse II

    Lūgšana ir jāpraktizē ikdienas līmenī. Mēs nespēsim kļūt par meistariem un profesionāļiem tajā, ko nepraktizējam katru dienu. Ja mēs nepraktizējam lūgšanu, mēs nekad nezināsim, kā ir pareizi jālūdz. Vēlreiz vēlos pasvītrot kādu patiesību, par kuru runāju pagājušajā reizē. Dzīvē katram no mums reiz pienāk laiks, kad vairāk par visu mums ir nepieciešama lūgšana. Bet, ja mēs nepraktizējam lūgšanu ikdienas līmenī, tad tieši tādā laikā mēs nespēsim lūgt un saņemt vajadzīgo palīdzību no Dieva. Lai tā nenotiek ar mums.Lūgšana maina mūs un to, kas ir mums visapkārt, maina mūsu pasauli. Katrs var pārliecināties par to, ka lūgšana – tas ir spēks, tā, ticīgam cilvēkam, ir privilēģija no Paša Dieva.
  • Pārmaiņu filozofija

    Mēs ļoti bieži uzstājamies pret pārmaiņām. Mēs liekam šķēršļus pārmaiņām, mēs izrādām pretošanos pārmaiņām, jo esam būtnes ar milzum daudz ieradumiem. Ja mums kaut kas šķiet neparasts, – tas mums ļoti nepatīk. Vai tā nav? Tas, kas mums nav ierasts, – biedē mūs. Mums patīk dzīvē iekārtoties ērtāk, un ja kaut kas iztraucē šo ērto stāvokli, tad mēs no visa sava spēka sākam cīnīties pret to.Tomēr, Dievs katru cilvēku aicina uz pārmaiņām.
  • Lūgšana – tas ir aicinājums Dievam ņemt dalību mūsu dzīvē

    Dievs neienāks tavā dzīvē, ja tu Viņu neuzaicināsi. Lūgšana – tas ir lūgums Dievam nākt mums palīgā. Tā ir izpratne par to, ka esmu vājš, un ka ir Tas, Kurš ir stiprāks, Kurš mīl un rūpējas par mani. Lūgšana – tas ir uzaicinājums Tam, Kurš ir stiprāks par mani un maniem apstākļiem.Vai atceraties Jairu? Par viņu ir rakstīts Marka Evaņģēlija 5:22.23. Jairs nosūtīja cilvēkus pie Jēzus, lai uzaicinātu Viņu pie sevis uz mājām, jo viņa meita bija tuvu nāvei.