Virzīšanās uz priekšu

2.Ķēniņu grāmatā ir aprakstīta situācija par cilvēkiem, kuri bija nonākuši uz nāves sliekšņa:
 „Un četri spitālīgi vīri bija pie ieejas vārtos, un tie cits citam sacīja: “Kādēļ mums šeit nīkt, tiekāms mirstam?” (2.Ķēniņu 7:3).
 Šie cilvēki bija nonākuši ļoti smagā situācijā – viņi bija spitālīgie, pilsētā bija bads, un viņi vienkārši sēdēja, pat nezinot, ko domāt. Tāda bija viņu realitāte, viņu diagnoze. Viņi ieraudzīja, ka, turpinot sēdēt, tie vienkārši nomirs. Un viņi nolēma riskēt, nolēma celties un iet. Un turpinājumā Bībele vēstī par to, kā izvērtās notikumi šo cilvēku dzīvē.
„Ja mēs domājam iet uz pilsētu, tad pilsētā ir bads, un tur taču mēs mirsim, un, ja mēs paliekam tepat, tad arī mēs mirsim. Tāpēc nāciet, iesim aramiešu nometnē. Ja tie mūs atstās dzīvus, tad dzīvosim, bet, ja tie mūs nonāvēs, tad mirsim!” Un pievakares krēslā tie cēlās, lai dotos uz aramiešu nometni. Kad viņi nonāca līdz aramiešu nometnes malai, tad redzi, tur nebija neviena cilvēka, jo Tas Kungs bija licis aramiešiem viņu nometnē sadzirdēt lielu troksni no ratiem, no zirgiem, no liela karaspēka, tā ka tie cits citam sacīja: “Redzi, Israēla ķēniņš ir pret mums salīdzis gan hetiešu ķēniņus, gan ēģiptiešu ķēniņus, lai tie mums uzbrūk.” Un tie mijkrēslī bija cēlušies un metušies bēgt, pamezdami savas teltis, savus zirgus, savus ēzeļus, nometni, kā stāvēja, jo tie bija bēguši, lai glābtos. Kad šie spitālīgie vīri nonāca pie nometnes malas un iegāja vienā teltī, tad tie ēda un dzēra un ņēma no turienes sudrabu, zeltu, drēbes, un tie aizgāja un to paslēpa; tad tie atkal nāca un gāja citā teltī un ņēma arī no turienes mantas un tās paslēpa. Tad tie cits citam sacīja: “Tā nav pareizi, kā mēs rīkojamies! Šī diena ir labās vēsts diena, bet, ja mēs klusēsim un paliksim mierā līdz rīta ausmai, tad mēs kļūsim vainīgi. Tādēļ tagad nāciet, dosimies ceļā un paziņosim to ķēniņa namam.” Un viņi nāca un sauca pilsētas vārtu sargiem, un padeva tiem ziņu, sacīdami: “Mēs nonācām aramiešu nometnē, un redzi, tur nebija neviena cilvēka un nebija arī dzirdama cilvēka balss, vienīgi tur bija piesieti zirgi un ēzeļi un teltis stāvēja, kā stāvējušas” (2.Ķēniņu 7:4-10).
Šie cilvēki bija nokļuvuši noslēgtajā nāves aplī. Bet Dievs palīdzēja viņiem pārraut šo apli un ieraudzīt brīnumu savā dzīvē. Atcerieties, ka nav tādas problēmas, kuru nebūtu iespējams atrisināt, ja vien mēs paļaujamies uz Dievu, ja mēs domājam tā, kā domā Dievs, un darām no savas puses to, kas mums jādara. Viss ir iespējams ticīgajam, kurš paļaujas uz Dieva Vārdu un kurš tic, ka Dievs piepildīs to, ko Viņš ir apsolījis. Situācija ar spitālīgajiem beidzās ar uzvaru tāpēc, ka šie cilvēki uzdeva savlaicīgu un pareizu jautājumu, kā arī izdarīja no savas puses to, ko tie varēja un kas tiem bija jāizdara. Dievs izgāja šiem cilvēkiem pretī un darīja viņiem brīnumu. Dievs dodas pretī tiem, kuri iet. Bet, lai ietu, vispirms ir jāpieceļas, jāuzmundrinās, un tad Dievs noteikti pieslēgsies un parādīs Savu spēku un godību. Nav vērts apraudāt savu dzīvi, savu smago situāciju, vajag celties un iet uz priekšu – pretim Dievam brīnumam. Pastāv divu veidu asaras – bezizejas asaras un ticības, paļāvības un pateicības asaras. Dievs reaģē tikai uz pateicības asarām. Dievs dodas pretī tiem cilvēkiem, kuru rīcība balstīta uz ticību Dieva Vārdam. Pieņem lēmumu neriņķot pa apli savā dzīvē. Pieņem lēmumu nepadoties un neaprakt savu sapni. Pieņem lēmumu celties un virzīties uz priekšu, lai cik grūti arī nebūtu. Lai Dievs atjauno tavu redzējumu un palīdz tev ieraudzīt savu Kānaānu, nevis turpināt riņķot ap savu problēmu kalnu.

Līdzīgi raksti

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Šajā vietnē surogātpasta samazināšanai tiek izmantots Akismet. Uzziniet, kā tiek apstrādāti jūsu komentāru dati.