Padomu došana jeb konsultēšana III

Dārgie draugi, es jūs sveicinu mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”.Mēs runājam par priekšzīmīga konsultanta modeli. Mēs runājam par tiem principiem, kas ļauj mums sniegt palīdzību cilvēkiem, dodot atbilstošu padomu. Nepietiek ar to, ka esi gatavs kādu pamācīt; nepietiek ar to, ka norādi cilvēkam uz to, kas viņa dzīvē notiek nepareizi. Ir nepieciešama zināma kvalifikācija, lai to darītu pareizi.Viena no nepieciešamajām prasmēm ir māka uzklausīt cilvēkus, sadzirdēt viņu sirds balsi, saskatīt viņu pārdzīvojumus un jūtas, lai pēc tam viņiem palīdzētu. Otrkārt, mums ir jāpalīdz cilvēkiem paraudzīties uz esošo problēmu no citas perspektīvas. Ir ne tikai jānorāda uz esošo problēmu, bet arī jāparāda, ka problēmu avots ir, piemēram, viņa tagadējais dzīves stils jeb viņa pieeja situācijai. Šodien aicinu jūs pievērsties nākamajai Rakstu vietai:
„Tagad paklausi mani, es tev došu padomu, un Dievs būs ar tevi. Nostājies tu tautas labad Dieva priekšā un nes tās lietas Dieva priekšā. Māci tiem likumus un bauslību un dari tiem zināmu to ceļu, kas tiem jāiet, un tos darbus, kas tiem jādara. Bet tu izraugi sev no visas tautas spējīgus vīrus, kas bīstas Dieva, taisnīgus vīrus, kas nav uzpērkami, un iecel tos par priekšniekiem pār tūkstošiem, pār simtiem, pār piecdesmitiem un pār desmitiem. Un lai tie tiesā ļaudis jebkurā laikā, bet lai būtu tā, ka tie katru lielāku lietu nodotu tev, bet katru mazāku lietu iztiesā paši; tā tev būs vieglāk, un viņi palīdzēs tev nest tavu nastu. Ja tu tā darīsi un Dievs tev tā pavēlēs, tad tu varēsi pastāvēt, un arī visi šie ļaudis ies savā vietā ar mieru” (2. Mozus, 18:19-23).
Pārsteidzoša Rakstu vieta! Kā redzam, Jetrus ne tikai norādīja uz to problēmu, bet arī piedāvāja pārliecinošu un pamatotu risinājumu. Daudziem labi padodas norādīt uz problēmām citu cilvēku dzīvē, bet tajā pašā laikā viņi nav spējīgi parādīt šiem cilvēkiem izeju no tām. Jetrus tāds nebija. Pirms dot padomu, viņš veica vairākas nepieciešamās darbības. Tās jāapgūst katram no mums.Cilvēki, kuri tikai norāda uz problēmu, neatklājot izeju no tās, nav īsti konsultanti. Pirms akcentēt kādu problēmu, padomā par iespējamajiem risinājumiem; padomā par to, ko cilvēkam piedāvāt. Apsver, kā palīdzēt viņam atrisināt šo problēmu. Cilvēkiem ir tevī jāierauga tas, ka tu vēlies nevis kritizēt viņus, bet gan palīdzēt rast risinājumu.Ja cilvēks tevī redz tikai kritizētāju, tad viņš neņems vērā ne tevi, ne tavus vārdus, kaut arī tajos slēpsies patiesība. Jetrus, dodot Mozum padomu, nodemonstrēja, ka vēlas atvieglot Mozus nastu; viņam rūpēja, lai Mozus nenodarītu ļaunumu savai veselībai.Jetrus tiecās atvieglot Mozus dzīvi. Tieši uz šo mērķi būtu jāiet katram konsultantam; tāda ir katra priekšzīmīga konsultanta bībeliskā mēraukla. Konsultantam jeb cilvēkam, kurš dod citiem padomus, ir jāvadās pēc vēlmes atvieglot nastu un palīdzēt, nevis plosīt un nosodīt. Dievs Bībelē saka, ka Viņš gan saplosa, bet Viņš arī dziedina brūces.
„..Kad viņiem klāsies ļauni, viņi meklēs Mani un sacīs: nāciet, atgriezīsimies atkal pie Tā Kunga! Viņš mūs gan ir saplosījis, Viņš mūs arī dziedinās; Viņš mūs ir sasitis, un Viņš arī pārsies mūsu brūces.” (Hozejas, 5: 15b; 6:1).
Ļoti svarīgi iemācīties tā rīkoties attiecībā pret citiem cilvēkiem. Savos mēģinājumos sarunāties ar viņiem ir svarīgi ne vien atklāt to, ko viņi dara nepareizi, – kaut arī tas ir sākotnēji nepieciešams, – ne vien atkailināt trūkumus un sagraut nepareizo izpratni un pieeju situācijai, bet arī parādīt atrisinājumu un alternatīvu pieeju. Citādi mēs vēl vairāk ievainosim cilvēkus. Kā konsultanti mēs nedrīkstam pasliktināt situāciju, nesot sāpes, nevis dziedināšanu. Lai Dievs jūs svētī!Rīt mēs parunāsim par nākamo nepieciešamo īpašību.Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kas notiek tā cilvēka dzīvē, kuram lūgšana ir viņa dzīves prioritāte? IV

    Ja, lūgšana kļūs par tavas dzīves prioritāti, tad cilvēki tieksies pie tevis, pat nesaprotot, kāpēc viņi to dara. Ja, lūgšana kļūs par tavas dzīves prioritāti, tad tavā dzīvē būs labvēlība no Dieva un cilvēku puses. Kas ir labvēlība? Tā ir vēlēšanās sniegt tev palīdzību. Cilvēki vēlēsies tev palīdzēt. Cilvēki vēlēsies ņemt aktīvu dalību tavā dzīvē, pat bez tā, ka tu viņiem to lūgsi vai sauksi viņus palīgā. Tā ir Dieva labvēlība. Un, nav obligāti, ka tie būs cilvēki, kurus tu pazīsti. Tie var būt cilvēki, kuri tevi, ne reizi nav redzējuši. Dievs – ir brīnišķīgs Dievs! Un, tas ir jāpiedzīvo personīgi.
  • Lūgšana ne tikai mums palīdz ieiet Dieva klātbūtnē, tā arī ir avots Dievišķām atklāsmēm III

    Mēs runājam par lūgšanu, kā par atklāsmes avotu un vadību dzīvē. Vakar, mēs ieraudzījām, ka Jēzus caur lūgšanu un sadraudzību ar Dievu, zināja, kas un kā Viņam jādara vai jārunā. Lūk, ko Jēzus teica:“Tad Jēzus turpināja: “Patiesi, patiesi Es jums saku: Dēls no Sevis neko nevar darīt, ja Viņš neredz Tēvu to darām. Jo, ko Tas dara, to arī Dēls dara tāpat”(Jāņa ev. 5:19).Pēc sapulču ( konferenču) novadīšanas templī, Jēzus pavadīja naktis Eļļas kalnā. Nav šaubu, ka Viņš tur satikās un bija sadraudzība ar Tēvu, bet no rīta nesa svaigu Vārdu tautai, kura nāca ar slāpēm, lai dzirdētu šo Vārdu.
  • Kas ir garīgā disciplīna?

    Garīgā disciplīna – tie ir ieradumi(individuālie vai vispārējie), kas sekmē vai veicina mūsu garīgo izaugsmi. Tie ir ieradumi, kurus vēl no Bībeles laikiem savā dzīvē ir praktizējuši varenie vīri un sievas, un konkrēti – tā ir pilnīga savas dzīves ziedošana Dievam, sadraudzība ar Viņu un ikdienas praktiskā kristīgā dzīve.
  • Dievs radīja pasauli, kuru pārvalda dabiski likumi

    Bet, ja tu pastāvīgi paēdini savu prātu ar Dieva patiesību, tad Dievs saka, ka tev būs miers un dzīvība. Lielāko daļu no traģēdijām, kuras šodien ir pasaulē varētu samazināt līdz minimumam, ja cilvēki atjaunotu savu prātu ar Dieva Vārdu un sadraudzībā ar Dievu paēdinātu savu garu. Dieva Vārds – tas ir likums. Kad mēs cienām šo likumu un katru dienu nākam pie Dieva ar lūgšanas un Viņa Vārda lasīšanas starpniecību, tad Dievs mūs piepilda ar varenu mieru un dod mums dzīvi ar pārpilnību.„Jūs pētījat rakstus, jo jums šķiet, ka tajos jums ir mūžīgā dzīvība, un tie ir, kas dod liecību par Mani! Bet jūs negribat nākt pie Manis, lai iegūtu dzīvību.” (Jāņa ev. 5: 39-40).
  • Lūgšana – tā ir dvēseles izkratīšana Dieva priekšā

    Lūgšanas laikā es atveru savu dvāseli Dieva priekšā. Es ilgi neaizkavēšos pie šī jautājuma, jo mēs visi protam to darīt. Mēs protam atvērt savu dvēseli. Līdzko mēs atrodam kādas ausis, kas spējīgas uzklausīt, un līdzko mēs atrodam cilvēku, kuram uzticamies, mēs tūlīt pat atveram(izkratām) savu dvēseli. Mēs zinām, ka Dievs vienmēr ir priecīgs un gatavs mūs uzklausīt. Bez tam, Dievam it visā var uzticēties.
  • Dzīve bez lūgšanas – tas ir ceļš uz nekurieni

    Pēc grēku nožēlas, es sāku celt savu lūgšanu dzīvi. Mums ir jāzina, ka Dievs neatsakās no mums pat tad, kad mēs dzīvojam bez lūgšanām. Dievs ir pacietīgs, un Viņš vēlas, lai es izprotu to, ka bez lūgšanas es būšu garīgi vājš un nespēšu ieiet tajā, ko Viņš man sagatavojis. Tieši efektīva lūgšana ierīkos, ietaisīs man ceļu un palīdzēs man palaist Dievu savā priekšā. Dievs gaida, lai es to saprotu. Viņš ir labs pret Saviem bērniem, bet Viņa labvēlībai ir jāved mūs pie grēku nožēlas. Tas ir tas, ko tik daudz cilvēku nesaprot. Dažkārt tu dari to, ko Dievs saka nedarīt, un tik un tā jūti, ka viss norit normāli, un tu saki: „Viss ir kārtībā, bet es domāju, ka viss būs pavisam slikti.” Dažus cilvēkus tas ieved maldos. Dieva labvēlība nav domāta tam, lai tu turpinātu grēkot, bet tam, lai tu nožēlotu grēkus.