Esi uzticams mazumā, un tad Dievs tevi iecels pār daudzumu! II
Sveicinu jūs, dārgie rubrikas „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam” lasītāji! Dievs ir uzticīgs Savam Vārdam. Dievs ir uzticīgs Savā neierobežotajā mīlestībā uz mums. Taču Dievs meklē arī mūsu uzticību.
„ Es jums saku: Viņš viņu lietu izlems visai drīz. Bet vai Cilvēka Dēls, kad Tas nāks, atradīs ticību(uzticību) virs zemes?”(Lūkas 18:8).
Nesalīdzini sevi ar citiem cilvēkiem, bet pastāvīgi pārbaudi sevi attiecībā uz uzticību Dievam. Vai esi uzticams attiecībā uz to resursu pārvaldi, kurus Dievs tev uzticējis?
Jēzus līdzībā par talentiem ir teikts, ka pēc tam, kad kungs atgriezās un saņēma atskaiti no pirmajiem diviem kalpiem, kuri pavairoja saņemtos talentus, viņš ne tikai paslavēja kalpus par uzticību, bet svētīja un paaugstināja tos: „Tu esi bijis uzticīgs pār mazumu, es tevi iecelšu pār daudzumu.”
Tāda pati svētība tika dāvāta gan tam kalpam, kuram bija pieci talenti, un tam, kuram bija divi talenti.
Dievs apbalvo! Apbalvojums sagaida katru, kurš ar pacietību un uzticīgi kalpo Kungam. Uzticība novedīs cilvēku līdz paaugstinājumam.
Kā izturējās trešais kalps? Viņš sāka attaisnoties sava kunga priekšā.
„……es pazīstu tevi kā bargu cilvēku, tu pļauj, kur neesi sējis, un salasi, kur neesi kaisījis.Es baidījos un aizgāju un apraku tavu talentu zemē. Te viņš ir, ņem savu mantu.”(Mateja 25:24-25).
Noklausoties atskaiti, kungs publiski nosodīja šo kalpu.
„Bet viņa kungs atbildēja tam un sacīja: tu blēdīgais un kūtrais kalps. Ja tu zināji, ka es pļauju, kur neesmu sējis, un salasu, kur neesmu kaisījis,tad tev vajadzēja dot manu mantu naudas mainītājiem; es pārnācis būtu saņēmis savu naudu ar augļiem.”(Mateja 25:26-27).
Kungs atklāja šī cilvēka patieso dabu – blēdīgais un kūtrais kalps.
Ja šis kalps, patiesi, būtu baidījies no kunga un domātu par viņu, kā par bargu cilvēku, tad viņa rīcība būtu pilnīgi pretēja, tad viņš laistu apgrozībā savu talentu. Taču visa šī kalpa problēma bija tajā, ka tas bija blēdīgs un kūtrs cilvēks. Šis cilvēks vienkārši meklēja iespēju attaisnoties un izlocīties no šī situācijas. Šis cilvēks meklēja vainīgo. Kungs ieraudzīja šī kalpa neauglības patieso iemeslu – blēdīgums un kūtrums.
Kad Kungs atnāks, mums nekas nepalīdzēs – ne mūsu aizbildināšanās, ne mūsu viltība, nekas. Tu vari vainot citus savā bezdarbībā, bet Jēzus nepieņem to, kā tavu attaisnojumu. Mēs nevaram apmānīt Dievu, jo Viņš visu zina un redz visu.
Dievs piešķīris mums katram talantus ne jau tāpēc, lai mēs tos apslēptu, bet tāpēc, lai mēs tos laistu apgrozībā un pavairotu.
Labāk ir būt par centīgu un Dievam uzticīgu kalpu, nekā iztērēt savu dzīvi blēdībām un kūtrumam. Katram no mums pienāks tā diena, kad stāsimies sava Kunga – Jēzus Kristus priekšā – un atskaitīsimies Viņam par nodzīvoto dzīvi. Katru dienu mums tiek dota izdevība sagatavoties šai tikšanās dienai ar mūsu Kungu. Izvēle ir tavā ziņā. Tikai tev pašam ir jāizlemj, kam tu tērēsi savu dzīvi.
Jēzus nesa dzīvību katrā vietā, kur vien Viņš atradās. Arī tu vari to darīt, jo tevī dzīvo Jēzus.
Bagātīgas jums svētības no Dieva, ar kurām jūs varēsiet dalīties ar trūcīgajiem!
Mācītājs Rufus Adžiboije
