Atbildība – atslēga uz veiksmi!

Dārgie draugi, sveicinu jūs mūsu rubrikā, „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”!

Mūsu Dievs ir labs, un Viņš mums ir uzdāvinājis Savas mīlestības vēstījumu – Dieva Vārdu. Un, es esmu pateicīgs Dievam, ka šodien mēs varam smelt spēku un gudrību no šī vēstījuma.

Šodien es gribētu sākt sarunu par ļoti svarīgu tēmu – „Atbildība – atslēga uz veiksmi”. Dievs vēlās, lai Viņa bērni būtu atbildīgi cilvēki. Pats Dievs – ir atbildīgs, jo pilda Savu Vārdu un apsolījumus.

Kāpēc ir tik svarīgi būt par atbildīgu personību?

Viens no galvenajiem iemesliem ir tajā, ka tavas varas un autoritātes līmenis, tiešā veidā ir saistīts ar to, cik atbildīgs tu esi. Pat, ja tev ir iespaidīga autoritāte cilvēku acīs, bet pie visa tā, tu attiecies pret dzīvi bezatbildīgi, tad visdrīzāk, ka tu šo autoritāti ļoti drīz zaudēsi. Un, tas būs taisnīgi jebkurā situācijā: vai tas skar draudzi, ģimeni, uzņēmumu, vai atsevišķu indivīdu.

Atbildība, veiksme un autoritāte – šie jēdzieni ir savstarpēji cieši saistīti.

Tu nevari būt vienlaicīgi veiksmīgs un bezatbildīgs cilvēks.

Vai tu gribi staigāt varā un lietot autoritāti savā apkārtnē? Vai tu gribi kā tēvs vai, kā māte lietot autoritāti mājās? Vai tu gribi kā līderis lietot autoritāti? Tad pievērs uzmanību uz to, ko tikko izlasīji, jo tas ir autoritātes fundaments, pamats.

Vienreiz, 1999. gada decembrī, es lūdzu un pateicos Dievam par visu to, ko Viņš man bija uzticējis: par ģimeni, draudzi, kalpošanu un daudz citām lietām. Un pēkšņi, Svētais Gars sāka man dot domas, ka, ja es neuzņemšos atbildību par to, ko Dievs man ir uzticējis, tad es varu to visu zaudēt. Es skaidri sapratu, ja draudze neuzņemsies garīgu atbildību par zemi, tad citi garīgie spēki var paņemt šo zemi.

Kad mēs uzņemamies atbildību par Dieva svētībām, tad mēs nostiprināmies šajās svētībās.

Bībele ir pilna ar piemēriem, kuri attēlo šos principus.

Ādams zaudēja savu varu un atdeva zemi sātanam, tāpēc, ka neuzņēmās atbildību par to, ko Dievs viņam uzticēja ( 1 Mozus 3: 22-24).

• Sauls savu troni zaudēja dēļ bezatbildības un Dāvids, kurš bija ļoti atbildīgs cilvēks, ieņēma šo vietu (1 Sam.16: 1-13).
• Jūda Iskariots dēļ bezatbildības zaudēja savu apustuļa kalpošanu un viņa vietu ieņēma cits cilvēks ( Ap. d. 1: 15-25).

Nesen, mēs smalki izskatījām Jēzus līdzību par talentiem. Vērsīsimies vēlreiz pie šīs līdzības.

„Tas tāpat kā ar cilvēku, kas aizceļodams saaicināja savus kalpus un nodeva tiem savu mantu, un vienam viņš deva piecus talentus, otram divus un trešam vienu, katram pēc viņa spējām, un pats tūdaļ aizceļoja. Tūlīt nogāja tas, kas bija dabūjis piecus talentus, darbojās ar tiem un sapelnīja vēl piecus. Tā arī tas, kas bija dabūjis divus, sapelnīja vēl divus klāt. Bet tas, kas bija dabūjis vienu, aizgāja un ieraka to zemē un tā paslēpa sava kunga naudu. Bet pēc ilga laika šo kalpu kungs atnāca un sāka norēķināties ar tiem. Tad atnāca tas, kas bija dabūjis piecus talentus, atnesa vēl piecus un sacīja: kungs, tu man iedevi piecus talentus; redzi, es sapelnīju vēl piecus. Un viņa kungs sacīja tam: labi, tu godīgais un uzticīgais kalps. Tu esi bijis uzticīgs pār mazumu, es tevi iecelšu pār daudzumu. Ieej sava kunga priekā.  Arī tas, kas bija dabūjis divus talentus, atnāca un sacīja: kungs, tu man iedevi divus talentus; redzi, es sapelnīju vēl divus. Viņa kungs sacīja tam: labi, tu godīgais un uzticīgais kalps. Tu esi bijis uzticīgs pār mazumu, es tevi iecelšu pār daudzumu. Ieej sava kunga priekā. Bet atnāca arī tas, kas bija dabūjis vienu talentu, un sacīja: es pazīstu tevi kā bargu cilvēku, tu pļauj, kur neesi sējis, un salasi, kur neesi kaisījis. Es baidījos un aizgāju un apraku tavu talentu zemē. Te viņš ir, ņem savu mantu. Bet viņa kungs atbildēja tam un sacīja: tu blēdīgais un kūtrais kalps. Ja tu zināji, ka es pļauju, kur neesmu sējis, un salasu, kur neesmu kaisījis, tad tev vajadzēja dot manu mantu naudas mainītājiem; es pārnācis būtu saņēmis savu naudu ar augļiem. Tāpēc ņemiet viņa talentu un dodiet to tam, kam ir desmit talentu. Jo ikvienam, kam ir, tiks dots, un tam būs pārpilnība, bet no tā, kam nav, atņems to, kas tam ir…” (Мat.25:14-29)

Šajā līdzībā tiek izmantots šāds vārdu salikums – „ikviens, kam ir”. Kurš ir „ikviens, kam ir”? Izejot no mūsu konteksta, „ikviens, kam ir” – tas ir katrs, kurš uzņemas atbildību par savu dzīvi un to, ko viņam ir uzticējis Dievs. Atbildīgs cilvēks – tas ir disciplinēts, kārtīgs un paklausīgs cilvēks, kurš ir gatavs maksāt cenu. Attiecīgi, „kam nav” – tas ir slinks, viltīgs un bezatbildīgs cilvēks, kurš neiegūst, bet kurš iznieko savu dzīvi un visu to, kas viņam tiek uzticēts.

Dotajā līdzībā, Jēzus veica noteiktu secinājumu: bezatbildīgi cilvēki vienmēr zaudēs to, kas viņiem ir bijis vai viņi ir ieguvuši, bet atbildīgie – to iegūs, pārvaldīs.

Atbildīgi cilvēki vienmēr laiž apgrozībā to, kas viņiem ir (pat, ja citu acīs tas izskatās pavisam mazs un nenozīmīgs) un par to iegūst peļņu un balvu no Tā Kunga. Toties, bezatbildīgi cilvēki zaudē pat to, kas viņiem ir bijis, un viņu balva ir kauns un izputināšana.

Dieva svētība un paaugstināšana – tā ir balva visiem atbildīgiem cilvēkiem no Dieva. Un, šī līdzība par talentiem, tam ir acīmredzams apstiprinājums.

Padomā šodien par to, kā tu attiecies pret to, kas tev ir uzticēts – savu dzīvi, savu ģimeni, bērniem, vecākiem, draugiem, draudzi, kalpošanu un citām lietām? Vai tu vēlies savā dzīvē redzēt Dieva svētības un paaugstināšanu? Ja – jā, tad uzņemies atbildību par visu to, kas tev šodien ir uzticēts!

Lai Dievs bagātīgi svētī katru no jums, šajā brīnišķīgajā dienā!

Līdz rītdienai!

Mācītājs Rufus Adžiboije