Ko tu dari ar savu paaugstinājumu? III
Miers jums, dārgie draugi!Es pateicos Dievam par kārtējo iespēju dalīties ar jums gudrības vārdā no Tā Kunga. Bībelē ir teikts, ka gudrība liek cilvēka sejai starot, gudrība paaugstina cilvēku. Tālab šodien es vēlētos turpināt runāt par to, kā izpelnīties paaugstināšanu no Dieva.Vakar mēs runājām par Dāvidu. Dāvids no citiem cilvēkiem atšķīrās ar to, ka viņš no visas sirds mīlēja Dievu, Viņa Vārdu un cilvēkus.Dāvids mīlēja un slavēja Dievu tajos brīžos, kad viņu neredzēja citi cilvēki, jo viņš to darīja ne jau cilvēku dēļ, bet savam Dievam. Un Dievs vēroja Dāvidu.Tai pat laikā, Sauls bija Israēla ķēniņš. Pirms Sauls kļuva par ķēniņu, viņš bija vienkāršs cilvēks, niecīgs savās acīs. Tieši Dievs paaugstināja Saulu. Bet pēc tam, kad Dievs viņu paaugstināja, Sauls kļuva lepns, sāka uzskatīt sevi līdzvērtīgu Dievam, pārstāja klausīt Dievam. Sauls sāka visu darīt pēc sava prāta, ne tā, kā viņam teica Dievs. „Pēc sava prāta” – tā ir nepaklausība. Sauls aizmirsa To, Kurš viņu paaugstināja. Tālab Sauls tika pazemināts, un viņa vietā par ķēniņu tika ielikts Dāvids. Tā bija Dāvida paaugstināšana. Bet līdz ar paaugstināšanu Dāvida sirds nemainījās, – viņš turpināja mīlēt un slavēt Dievu tā, kā to darīja, būdams par ganu. Reiz Dāvids dejoja Dieva priekšā, un viņa sieva pasmējās par to, nosaucot viņu par neprātīgu. Bet Dāvidu tas neaizskāra, jo savā sirdī viņš zināja, ka izpatīk Dievam. Dāvids nekļuva lepns, bet vienmēr un it visā meklēja Dievu un paļāvās uz Viņu. Bet Sauls vēlējās pats celt savu valstību. Tad, kad Sauls krita grēkā, Dievs sūtīja pie viņa Samuēlu, bet tā vietā, lai nožēlotu savu grēku, Sauls lūdza Samuēlam izdarīt tā, lai visi viņu mīlētu, lai tiktu saglabāta viņa vieta. Uz to Samuēls viņam atbildēja, ka valstība viņam tiek atņemta un tiks nodota citam, kurš ir pelnījis šo vietu.Kurš vēlas no Dieva tikt paaugstināts, tam jāpaliek vaļsirdīgam, atklātam.Esmu ievērojis tādu īpatnību, ka daudzi no mums vairs nespēj tā vienkārši, atklāti dejot Dieva priekšā, jo kļuvuši augstprātīgi. Kaut atcerieties, kā jūs līksmojāt un priecājāties Dieva priekšā pēc savas grēku nožēlas. Ar daudziem ticīgajiem šodien ir ļoti grūti uzturēt savstarpējos kontaktus, sazināties, jo viņi ir kļuvuši pārāk augstprātīgi, pieauguši. Dāvids – gans un Dāvids – ķēniņš vienlīdz mīlēja un slavēja Dievu, viņa stāvoklis nemainījās un nepadarīja viņa sirdi uzpūtīgu. Mums jāizvāc no savas sirds visi šie atkritumi.