Ko tu dari ar savu paaugstinājumu? III

Miers jums, dārgie draugi!Es pateicos Dievam par kārtējo iespēju dalīties ar jums gudrības vārdā no Tā Kunga. Bībelē ir teikts, ka gudrība liek cilvēka sejai starot, gudrība paaugstina cilvēku. Tālab šodien es vēlētos turpināt runāt par to, kā izpelnīties paaugstināšanu no Dieva.Vakar mēs runājām par Dāvidu. Dāvids no citiem cilvēkiem atšķīrās ar to, ka viņš no visas sirds mīlēja Dievu, Viņa Vārdu un cilvēkus.Dāvids mīlēja un slavēja Dievu tajos brīžos, kad viņu neredzēja citi cilvēki, jo viņš to darīja ne jau cilvēku dēļ, bet savam Dievam. Un Dievs vēroja Dāvidu.Tai pat laikā, Sauls bija Israēla ķēniņš. Pirms Sauls kļuva par ķēniņu, viņš bija vienkāršs cilvēks, niecīgs savās acīs. Tieši Dievs paaugstināja Saulu. Bet pēc tam, kad Dievs viņu paaugstināja, Sauls kļuva lepns, sāka uzskatīt sevi līdzvērtīgu Dievam, pārstāja klausīt Dievam. Sauls sāka visu darīt pēc sava prāta, ne tā, kā viņam teica Dievs. „Pēc sava prāta” – tā ir nepaklausība. Sauls aizmirsa To, Kurš viņu paaugstināja. Tālab Sauls tika pazemināts, un viņa vietā par ķēniņu tika ielikts Dāvids. Tā bija Dāvida paaugstināšana. Bet līdz ar paaugstināšanu Dāvida sirds nemainījās, – viņš turpināja mīlēt un slavēt Dievu tā, kā to darīja, būdams par ganu. Reiz Dāvids dejoja Dieva priekšā, un viņa sieva pasmējās par to, nosaucot viņu par neprātīgu. Bet Dāvidu tas neaizskāra, jo savā sirdī viņš zināja, ka izpatīk Dievam. Dāvids nekļuva lepns, bet vienmēr un it visā meklēja Dievu un paļāvās uz Viņu. Bet Sauls vēlējās pats celt savu valstību. Tad, kad Sauls krita grēkā, Dievs sūtīja pie viņa Samuēlu, bet tā vietā, lai nožēlotu savu grēku, Sauls lūdza Samuēlam izdarīt tā, lai visi viņu mīlētu, lai tiktu saglabāta viņa vieta. Uz to Samuēls viņam atbildēja, ka valstība viņam tiek atņemta un tiks nodota citam, kurš ir pelnījis šo vietu.Kurš vēlas no Dieva tikt paaugstināts, tam jāpaliek vaļsirdīgam, atklātam.Esmu ievērojis tādu īpatnību, ka daudzi no mums vairs nespēj tā vienkārši, atklāti dejot Dieva priekšā, jo kļuvuši augstprātīgi. Kaut atcerieties, kā jūs līksmojāt un priecājāties Dieva priekšā pēc savas grēku nožēlas. Ar daudziem ticīgajiem šodien ir ļoti grūti uzturēt savstarpējos kontaktus, sazināties, jo viņi ir kļuvuši pārāk augstprātīgi, pieauguši. Dāvids – gans un Dāvids – ķēniņš vienlīdz mīlēja un slavēja Dievu, viņa stāvoklis nemainījās un nepadarīja viņa sirdi uzpūtīgu. Mums jāizvāc no savas sirds visi šie atkritumi.
„Pāri visam, kas jāsarga, sargi savu sirdi, jo no turienes rosās dzīvība!”(Salamana pam. 4:23).
Dievs vēlas svētīt un paaugstināt katru cilvēku, bet ir ļoti svarīgi, ar ko būs piepildīta mūsu sirds. Paaugstinājumam no Dieva nav jāizraisa mūsos lepnību vai augstprātību, bet pazemību un pateicību Dievam, jo viss labais mūsu dzīvē nāk tikai no Dieva. Paaugstināšana nenāk no cilvēka, bet no Dieva, kurš ir gaismas Tēvs.
„Katrs labs devums un katra pilnīga dāvana nāk no augšienes, no gaismas Tēva, pie kura nav ne pārmaiņas, ne pārgrozības ēnas.”(Jēkaba 1:17).
Lai Dievs šai dienā bagātīgi svētī katru no jums!Līdz rītam!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kāpēc mums ir jāpiedod cilvēkiem? Kādas ir nepiedošanas sekas?

    Nepiedošana sasaista gan mūsu pāridarītāju, gan mūs pašus. Ja mēs cilvēkam nepiedodam, tad tā rīkojoties, mēs ieslogām viņu „cietumā”, kurā mēs paši esam cietumsargi. Šis cilvēks ir sasaistīts, un mēs esam sasaistīti līdz ar viņu, jo mums pastāvīgi ir jārūpējas par to, lai viņš nepamestu savu „cietumu”. Šis cilvēks ir sasaistīts ar vainas apziņas, nosodījuma, atstumtības garu, bet mēs savukārt esam sasaistīti ar nepiedošanas, aizvainojuma, dusmu, rūgtuma, atstumtības un naida garu. Bet piedošana atnes brīvību gan mums, gan tam, kurš mūs sāpinājis.
  • Nepareiza motivācija II

    3. Konkurences vai sacenšanās gars.Daži cilvēki tiek vadīti ar vēlēšanos pierādīt citiem, ka viņi arī ko spēj. Tie, kas ir šī gara vadīti nevar palikt mierā, ja redz ka kādam lietas iet labāk nekā viņiem pašiem. Šie cilvēki pastāvīgi kādam kaut ko pierāda, tāpēc ka nemitīgi sevi salīdzina ar citiem cilvēkiem. Tādi cilvēki dzīvo pēc citu cilvēku režīma, tāpēc ka viņiem pašiem nav tāda.
  • Mēs uzvaram ticībā!

    Ir dažādi problēmu un pārbaudījumu līmeņi. Pārbaudījumos un grūtībās mūsu ticība pieaug un nostiprinās.Ticībā tu vari uzvarēt jebkuru šķērsli!Kāpēc Jēzus uzreiz neatbildēja uz šīs Kānaāniešu sievietes lūgšanu? Kāpēc Viņš atbildēja viņai tā, kā Viņš atbildēja?1.Jēzus vēlējas, lai šīs sievietes ticība pieaug! Kāpēc Jēzus uzreiz, tūlīt neatbild uz tavām lūgšanām? Kāpēc ceļā uz atbildi vienmēr ir šķēršļi? Tādēļ, ka Dievs vēlas attīstīt tavu ticību. Tāpēc katru reizi, kad mēs saduramies ar problēmām, kuras ir lielākas par mums, lielākas kā mūsu iespējas, mums jāiemācās tajā visā pateikties Dievam par to, ka šajās situācijās Viņš palīdz pieaugt mūsu ticībai.
  • Mūsu dzīvei ir jāatspoguļo Kristus dzīvība II

    Tu nekad nedrīksti aizmirst to, ka esi Dieva sūtnis uz šīs zemes. Kad tu sastopies ar kādu problēmu vai sarežģītu situāciju, domā par to, kā tavā vietā rīkotos Kristus, ko Viņš darītu līdzīgā situācijā. Tas tev palīdzēs. Kristus ir Tas, kuru mēs pārstāvam uz šīs zemes. Domā par to, kā Viņš rīkotos, ko Viņš teiktu, kā Viņš risinātu šo problēmu, kā Viņš pārvarētu tās grūtības, caur kurām tu šobrīd ej. Ja tu domāsi par to, un ja tu attīstīsi sevī šo Dieva dabu, tad būsi stiprs un ietekmīgs Dieva vēstnesis, būsi par derīgu sāli šai zemei un spilgtu gaismu šai pasaulei. Mūsu, kā Dieva bērnu, liktenis ir – būt par gaismu šai pasaulei un sāli šai zemei. Un, kā gaisma mēs varam spīdēt tikai tad, ja ļausim Dieva Vārdam vadīt mūsu dzīvi. Bībele saka, ka tad, kad Dieva Vārds ienāk mūsu sirdī, līdz ar to ienāk arī Dieva gaisma.
  • Lūgšana – tas ir aicinājums Dievam ņemt dalību mūsu dzīvē

    Dievs neienāks tavā dzīvē, ja tu Viņu neuzaicināsi. Lūgšana – tas ir lūgums Dievam nākt mums palīgā. Tā ir izpratne par to, ka esmu vājš, un ka ir Tas, Kurš ir stiprāks, Kurš mīl un rūpējas par mani. Lūgšana – tas ir uzaicinājums Tam, Kurš ir stiprāks par mani un maniem apstākļiem.Vai atceraties Jairu? Par viņu ir rakstīts Marka Evaņģēlija 5:22.23. Jairs nosūtīja cilvēkus pie Jēzus, lai uzaicinātu Viņu pie sevis uz mājām, jo viņa meita bija tuvu nāvei.
  • Pateicies Dievam vienmēr un par visu, jo tāda ir Dieva griba attiecībā uz mums

    Cilvēks var teikt: „Neskatoties uz to, ka es pats jau lūdzu un arī draudzē par mani lūdza, man joprojām nav darba.” Vai arī cilvēks var teikt tā: „Paldies Tev, Kungs, par to, ka man ir ēdiens katrai dienai.” Vai pamanījāt atšķirību? Pirmajā gadījumā mēs dzirdam kurnēšanu, bet otrajā – pateicību.Vai tiešām ir tik svarīgi un nepieciešami pateikties Dievam par to, ka mums ik dienu ir ēdiens? Noteikti, jo daudziem nav ko ēst.