Upuris kā mēraukla mūsu mīlestībai! II

Sveicinu jūs, dārgie mūsu rubrikas „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam” lasītāji! Es pateicos Dievam par katru no jums un lūdzu, lai jūs neatsiltu savās slāpēs pēc Dieva Vārda un Viņa gudrības.Mēs turpinām runāt par to, kas ir mīlestība, un kas ir mēraukla mūsu mīlestībai.Mīlestība – tās nav jūtas, bet uzupurēšanās, bet uzupurēšanās – tas ir lēmums.Mīlestībā, protams, ir jūtas. Bet, ja mēs mīlam Dievu, tad mūsu savstarpējām attiecībām ar Dievu nav jābūt tikai jūtu līmenī.Bībelē tiek runāts par cilvēkiem, kurus Dievs sauc par Saviem draugiem. Ar ko šie cilvēki bija īpaši? Visi šie cilvēki pierādīja savu mīlestību uz Dievu ar savu uzupurēšanos. Viņi neatļāvās darīt daudzas lietas tikai tāpēc, ka viņi mīlēja Dievu un vēlējās draudzību ar Viņu.Manas uzupurēšanās līmenis nosaka to, cik ļoti es mīlu Dievu!Aplūkosim Noa dzīvi.
„Kad Dievs redzēja, ka cilvēku ļaunums augtin auga zemes virsū un ka viņu sirdsprāta tieksmes ik dienas vērsās uz ļaunu, tad Dievam kļuva žēl, ka Viņš cilvēku zemes virsū bija radījis, un Viņš Savā sirdī ļoti noskuma. Un Dievs sacīja: “Es iznīcināšu no zemes virsus cilvēku, kuru Es esmu radījis; cilvēku līdz ar lopiem un rāpuļiem, un putniem gaisā, jo Man ir žēl, ka Es tos esmu radījis.” Bet Noa atrada labvēlību Dieva acīs. Šis ir stāsts par Nou: Noa bija taisns un bezvainīgs vīrs savā ciltī, jo Noa vadīja savas gaitas ar Dievu.”(1.Mozus 6:5-9).
Noa laikā cilvēki dzīvoja, kā viņi vēlējās, darīja to, ko diktēja viņiem viņu vēlmes un jūtas. Taču atšķirībā no visiem pārējiem, Noa upurēja savas jūtas draudzības ar Dievu dēļ, un tādēļ viņš izglāba savu ģimeni.Kāpēc Noa nedzīvoja tā, kā dzīvoja citi? Tāpēc, ka viņš mīlēja Dievu! Ar savu šķīsto un taisno dzīvi izvirtušajā pasaulē, Noa pierādīja savu mīlestību uz Dievu. Noam svarīgāk bija tas, ko viņam saka Dievs, nekā tas, ko dara vai saka cilvēki. Noam svarīgāk bija saglabāt mīlestības attiecības ar Dievu, nekā būt cilvēku pieņemtam.Bībele saka, ka pēc grēku plūdiem Noa uzcēla altāri Dievam.
„Un Noa uzcēla Tam Kungam altāri un ņēma no ikviena šķīsta lopa un no ikviena šķīsta putna un upurēja dedzināmo upuri uz altāra.”(1.Mozus 8:20).
Tas ir vēl viens veids, kā Noa pierādīja savu mīlestību uz Dievu. Ikkatrs, kurš mīl Dievu, tas uzceļ altāri Dievam. Kad mēs runājam par upuri, runa noteikti ir par altāri. Altāris Dievam ir pazīme tavai mīlestībai uz Dievu! Savā paaudzē Noa bija vienīgais tāds piemērs. Noa uzcēla altāri Dievam, jo pastāvīgi redzēja Dieva labvēlību savā dzīvē un savas ģimenes dzīvē, un tas izsauca viņā mīlestību un pateicību Dievam.Ko tu esi gatavs upurēt, lai pierādītu Dievam, ka tu mīli Viņu? Patiess upuris mums vienmēr kaut ko maksās. Tava mīlestība uz Dievu un vēlēšanās izpatikt Viņam var nepatikt taviem radiniekiem vai draugiem, un tāpēc viņi var pat atteikties no tevis. Tava mīlestība uz Dievu pieprasīs no tevis svētu dzīvi, kaut kādu paradumu maiņu un daudz ko citu. Mīlestībai uz Dievu nav nekā kopēja ar grēku. Vai tu vēl aizvien esi gatavs izvēlēties ceļu mīlēt Dievu un tādēļ upurēt visu to, kas no tevis tiks prasīts? Ir par ko padomāt!Ja mēs atgriežamies pie notikuma ar Nou, mums ir zināms, ka, izņemot Nou un viņa ģimeni, grēka nelietības dēļ aizgāja bojā viss cilvēku dzimums.
„Es šodien piesaucu debesis un zemi kā lieciniekus pret jums, ka lieku jūsu priekšā dzīvību un nāvi, svētību un lāstu; tad nu izvēlies dzīvību, ka dzīvotu gan tu, gan tavi pēcnācēji.”(5.Mozus 30:19).
 Grēks vienmēr noved pie nāves. Mīlestība, kura uzupurējas, vienmēr tiek atalgota, un galvenā balva – tā ir dzīve, piepildīta ar jēgu un Dieva svētībām.Tas Kungs lai jūs svētī!Līdz rītam!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Mēs ar jums esam Dieva rokas, kājas, mute un sirds

    Mēs runājām par to, ka mēs ar jums esam Dieva rokas, kājas, mute un sirds. Ja mēs nesadarbosimies ar Dievu, tad Viņš nevarēs piepildīt Savu gribu mūsu pilsētās un valstīs. Vakar mēs apstājāmies pie tā, kas tad mums jādara, lai mūsu pilsētās sāktos kustība un sāktos atmoda?Šim nolūkam, mums ir jākļūst par paklausīgiem Viņa mācekļiem.Tieši caur paklausīgiem mācekļiem piepildās pravietojumi un atjaunojas Dieva griba uz zemes.
  • Dzīves īslaicīgums

    Viss, par ko mēs līdz šim runājām ir savā starpā saistīts. Dzīve – tas ir laiks. Dzīve – tas ir mērķis. Dzīve – tas ir pārbaudījums. Dzīve – tā ir uzticēšanās. Dzīve ir – īslaicīga.Šī pasaule nav tavas mājas. Tu uz zemes nedzīvosi mūžīgi. Bībele saka, ka mūsu pilsonība ir debesīs, no kurienes mēs gaidām mūsu Kungu Jēzu Kristu. Tas nozīmē, ka tev nemaz nav tik daudz laika. Bībele saka, ka dzīve līdzinās tvaikam.
  • Paliec stiprs ticībā, un tu redzēsi, kā viss tavā dzīvē sāks mainīties

    Es priecājos, ka mēs no jauna varam iedziļināties Dieva Vārdā un smelt no tā spēku un gudrību, lai šī diena būtu mums veiksmīga. Mēs iesākām runāt par Ābrahāma dzīvi. Šodien mēs apskatīsim kādu ticības principu, kurš darbojās Ābrahāma dzīvē. Dievs parādījās Ābramam. Viņam bija varens redzējums Ābrama dzīvei. Par to mēs varam lasīt 1. Mozus grāmatā (12:1-4): „Un Tas Kungs sacīja uz Ābrāmu: “Izej no savas zemes, no savas cilts un no sava tēva nama uz zemi, kuru Es tev rādīšu. Un Es tevi darīšu par lielu tautu, Es tevi svētīšu un darīšu lielu tavu vārdu, un tu būsi par svētību. Es svētīšu tos, kas tevi svētī, un nolādēšu tos, kas tevi nolād, un tevī būs svētītas visas zemes ciltis.” Un Ābrāms izgāja, kā Tas Kungs to viņam bija sacījis, un līdz ar viņu izgāja Lats. Bet Ābrāms, izejot no Hāranas, bija septiņdesmit piecus gadus vecs. “
  • Kā mēs varam pārvarēt negodu un kaunu savā dzīvē?

    Kā mēs varam skatīties sejā jebkurai opozīcijai un problēmām, un, tajā pašā laikā, starot savā sejā. Augšminētā rakstu vieta māca mūs, ka mums nepieciešams vērst savu skatienu uz Dievu, ieiet Viņa klātbūtnē un iemācīties smelt spēku un gudrību no Viņa.Paskatīsimies uz Mozus dzīvi. Mozus seja staroja, kad viņš nokāpa no kalna, pēc sarunas ar Dievu. Tieši par to ir runa Ps. 33:6. Tie, kuri vērsa savu skatienu uz Dievu un satikās ar Viņu, tie noteikti tika apskaidroti. Tādi cilvēki nekad netiks apkaunoti.
  • Ziedošanās ir priekšnosacījums nodrošinājumam II

    Piesaukt Dievu, tas nozīmē – stabilas lūgšanu dzīves esamību.Dievs vēlas, lai tev ir pastāvīga un stabila lūgšanu dzīve. Tev ir jābūt vietai, kurā tu pastāvīgi piesauc Dievu.„Bet, kad tu Dievu lūdz, tad ej savā kambarī, aizslēdz savas durvis un pielūdz savu Tēvu slepenībā; un tavs Tēvs, kas redz slepenībā, atmaksās to tev.”(Mateja 6:6).
  • Sadarbība ar Dievu

    Kad mēs lūdzam Dievu un pielūdzam Viņu, mēs vēlēsimies piepildīt Viņa gribu.Uz daudzām lūgšanām atbilde no Dieva neatnāk, jo šīm lūgšanām ir nepareizs pamats, nepareizas prioritātes. Piemēram, tu vari lūgt par cilvēku, kuram ir nopietnas problēmas. Un lūdzot, tu lūdz, lai Dievs paņem projām visas šīs problēmas vai arī atrisina tās. Taču jūs zināt, ka atbildes uz šīm lūgšanām var atnākt, un tomēr pēc kāda laika problēmas var atgriezties, jo nebūs novērsti tie iemesli, kuru dēļ šīs problēmas būs radušās.