Upuris kā mēraukla mūsu mīlestībai! II

Sveicinu jūs, dārgie mūsu rubrikas „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam” lasītāji! Es pateicos Dievam par katru no jums un lūdzu, lai jūs neatsiltu savās slāpēs pēc Dieva Vārda un Viņa gudrības.Mēs turpinām runāt par to, kas ir mīlestība, un kas ir mēraukla mūsu mīlestībai.Mīlestība – tās nav jūtas, bet uzupurēšanās, bet uzupurēšanās – tas ir lēmums.Mīlestībā, protams, ir jūtas. Bet, ja mēs mīlam Dievu, tad mūsu savstarpējām attiecībām ar Dievu nav jābūt tikai jūtu līmenī.Bībelē tiek runāts par cilvēkiem, kurus Dievs sauc par Saviem draugiem. Ar ko šie cilvēki bija īpaši? Visi šie cilvēki pierādīja savu mīlestību uz Dievu ar savu uzupurēšanos. Viņi neatļāvās darīt daudzas lietas tikai tāpēc, ka viņi mīlēja Dievu un vēlējās draudzību ar Viņu.Manas uzupurēšanās līmenis nosaka to, cik ļoti es mīlu Dievu!Aplūkosim Noa dzīvi.
„Kad Dievs redzēja, ka cilvēku ļaunums augtin auga zemes virsū un ka viņu sirdsprāta tieksmes ik dienas vērsās uz ļaunu, tad Dievam kļuva žēl, ka Viņš cilvēku zemes virsū bija radījis, un Viņš Savā sirdī ļoti noskuma. Un Dievs sacīja: “Es iznīcināšu no zemes virsus cilvēku, kuru Es esmu radījis; cilvēku līdz ar lopiem un rāpuļiem, un putniem gaisā, jo Man ir žēl, ka Es tos esmu radījis.” Bet Noa atrada labvēlību Dieva acīs. Šis ir stāsts par Nou: Noa bija taisns un bezvainīgs vīrs savā ciltī, jo Noa vadīja savas gaitas ar Dievu.”(1.Mozus 6:5-9).
Noa laikā cilvēki dzīvoja, kā viņi vēlējās, darīja to, ko diktēja viņiem viņu vēlmes un jūtas. Taču atšķirībā no visiem pārējiem, Noa upurēja savas jūtas draudzības ar Dievu dēļ, un tādēļ viņš izglāba savu ģimeni.Kāpēc Noa nedzīvoja tā, kā dzīvoja citi? Tāpēc, ka viņš mīlēja Dievu! Ar savu šķīsto un taisno dzīvi izvirtušajā pasaulē, Noa pierādīja savu mīlestību uz Dievu. Noam svarīgāk bija tas, ko viņam saka Dievs, nekā tas, ko dara vai saka cilvēki. Noam svarīgāk bija saglabāt mīlestības attiecības ar Dievu, nekā būt cilvēku pieņemtam.Bībele saka, ka pēc grēku plūdiem Noa uzcēla altāri Dievam.
„Un Noa uzcēla Tam Kungam altāri un ņēma no ikviena šķīsta lopa un no ikviena šķīsta putna un upurēja dedzināmo upuri uz altāra.”(1.Mozus 8:20).
Tas ir vēl viens veids, kā Noa pierādīja savu mīlestību uz Dievu. Ikkatrs, kurš mīl Dievu, tas uzceļ altāri Dievam. Kad mēs runājam par upuri, runa noteikti ir par altāri. Altāris Dievam ir pazīme tavai mīlestībai uz Dievu! Savā paaudzē Noa bija vienīgais tāds piemērs. Noa uzcēla altāri Dievam, jo pastāvīgi redzēja Dieva labvēlību savā dzīvē un savas ģimenes dzīvē, un tas izsauca viņā mīlestību un pateicību Dievam.Ko tu esi gatavs upurēt, lai pierādītu Dievam, ka tu mīli Viņu? Patiess upuris mums vienmēr kaut ko maksās. Tava mīlestība uz Dievu un vēlēšanās izpatikt Viņam var nepatikt taviem radiniekiem vai draugiem, un tāpēc viņi var pat atteikties no tevis. Tava mīlestība uz Dievu pieprasīs no tevis svētu dzīvi, kaut kādu paradumu maiņu un daudz ko citu. Mīlestībai uz Dievu nav nekā kopēja ar grēku. Vai tu vēl aizvien esi gatavs izvēlēties ceļu mīlēt Dievu un tādēļ upurēt visu to, kas no tevis tiks prasīts? Ir par ko padomāt!Ja mēs atgriežamies pie notikuma ar Nou, mums ir zināms, ka, izņemot Nou un viņa ģimeni, grēka nelietības dēļ aizgāja bojā viss cilvēku dzimums.
„Es šodien piesaucu debesis un zemi kā lieciniekus pret jums, ka lieku jūsu priekšā dzīvību un nāvi, svētību un lāstu; tad nu izvēlies dzīvību, ka dzīvotu gan tu, gan tavi pēcnācēji.”(5.Mozus 30:19).
 Grēks vienmēr noved pie nāves. Mīlestība, kura uzupurējas, vienmēr tiek atalgota, un galvenā balva – tā ir dzīve, piepildīta ar jēgu un Dieva svētībām.Tas Kungs lai jūs svētī!Līdz rītam!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Ko tu dari ar savu paaugstinājumu?

    Paaugstināšana ir saistīta ar jautājumu par bagātību, un tā nav tikai nauda. Bagātība ir kas vairāk par naudu. Veselība, prieks, labas savstarpējās attiecības, miers, mīlestība – tā ir bagātība. Daudziem cilvēkiem ir daudz naudas, un, tajā pat laikā, viņiem nav patiesās bagātības. Dievs mums šodien saka, lai mēs neesam augstprātīgi un nepaļaujamies uz materiālajām lietām, bet tikai uz Dievu. Mums jābūt dāsniem un sabiedriskiem. Kad atnāks problēmas, mums spēs palīdzēt tikai Dievs. Paļaujies uz Dievu un dari labus darbus. Ar to tu izpelnies Dieva uzmanību – paaugstināšanu no Dieva.
  • Nevajag koncentrēties uz to, kā tev nav, vajag izmantot to, kas tev ir! II

    Dievs dod mums tik, cik mums ir pa spēkam, tāpēc Viņš neaicina mūs darīt to, ko mēs nespējam izdarīt. Ja Dievs tev uzdod vai uztic kaut ko izdarīt, tas nozīmē tikai to, ka tu spēj to izdarīt. Dievs tev nedos vairāk, kā tu spēj panest. Vienkārši izmanto to, kas tev ir.Es izlasīju kādu stāstu par sievieti, kura uzcēla skolu nabadzīgiem cilvēkiem. Kad vēl nekā nebija, šīs sievietes sirdī dzima vēlēšanās uzcelt skolu nabadzīgajiem. Tas kļuva par viņas sapni, par kuru tā pastāvīgi domāja. Bet uz to brīdi viņai nekā nebija – ne mācību grāmatu, ne skolotāju, ne ēkas, ne naudas. Bet viņai bija milzīga vēlēšanās to sasniegt.
  • Kas tu esi Kristū un par ko tu vari kļūt Viņā

    Dievs grib, lai tu šodien notici tam, ka tagad Kristū, tev ir jauns vārds. Pietiek tev staigāt ar veco vārdu un identificēt sevi ar savu pagājušo dzīvi un pagājušajām neveiksmēm. Notici savām brīnišķīgajām iespējām Dievā, uzzini un sāc sevi identificēt ar savu jauno vārdu Jēzū Kristū. Tikai tādā veidā, tu varēsi atklāt savu potenciālu Dievā.
  • Sēklā ir apslēpts varens potenciāls III

    No kā atkarīgs mūsu sēklu auglīgums? No tā, cik labi mēs saprotam Dieva Valstības noslēpumus. Mēs runājām par to, ka, ja cilvēks klausās Vārdu, bet neizprot to, tad atnāk sātans un nozog Vārdu. Bet tie, kuri Vārdu izprot, tie atnes dažādus augļus – trīsdesmit, sešdesmit un simtkārtīgi. Tātad pirmais nosacījums tam, lai mēs būtu auglīgi Viņa Valstībā, – ir Dieva Valstības noslēpumu izpratne. Šodien es vēlos, lai mēs ieraugām, kam Dievs atklāj Savas Valstības noslēpumus.
  • Pestīšanas cerība III

    Cerība palīdz mums būt mierā jau šobrīd, kad mēs domājam par nākotni. Cerība vienmēr fokusē mūs uz nākotni, bet tā labvēlīgi ietekmē mūsu dzīvi jau šobrīd.Lai mēs varētu efektīvi apbruņoties ar pestīšanas cerību, mums ir jāsaprot, kas mēs esam šajā pasaulē, un kā mums jālieto šis miers.Pāvils sacīja:„Un kas šo pasauli lieto, kā tādi, kas to nelieto, jo šīs pasaules kārtība paiet.”(1.Korintiešiem 7:31).