Pateicīgi cilvēki – tie ir uzupurēties spējīgi cilvēki! II

Es priecājos no jauna sveikt jūs mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”!Mēs turpinām runāt par to, ka ikviens Dievu mīlošs cilvēks, ir uzupurēties spējīgs cilvēks.Vakar mēs runājām par Ābrahāmu, kurš mīlēja Dievu ne tikai vārdos, bet arī darbos. Kā savas pateicības zīmi Ābrahāms cēla altārus un pienesa upurus Dievam.Aplūkosim vēl vienu gadījumu, kad Ābrahāms uzcēla altāri Tam Kungam:
„Un Tas Kungs teica Ābrāmam pēc tam, kad Lats no viņa bija šķīries: “Pacel savas acis un raugies no tās vietas, kur tu atrodies, uz ziemeļiem un dienvidiem, uz austrumiem un rietumiem, jo visas tās zemes, ko Es tev rādu, Es uz mūžīgiem laikiem došu tev un taviem pēcnācējiem. Un Es darīšu tavus pēcnācējus itin kā zemes pīšļus; ja kāds var saskaitīt zemes pīšļus, tas arī tavus pēcnācējus varēs saskaitīt. Celies, pārstaigā zemi tās garumā un platumā, jo tev Es gribu to dot.” Un Ābrāms cēla teltis, gāja un apmetās pie Mamres ozoliem Hebronā; un viņš uzcēla tur altāri Tam Kungam.”(1.Mozus 13:14-18).
 Mēs redzam, ka altāra celtniecība bija pareizā Ābrahāma reakcija uz Dieva labvēlību.Ja mēs iemācīsimies novērtēt un turēt dārgu visu to, ko Dievs dara mūsu dzīvē, tad par dabīgu lietu mums kļūs upurēt vai celt altāri Dievam.Zini, ka tad, kad runa ir par uzupurēšanos, Dievs nekad, nekad nelūgs tev to, kā tev nav! Viņa mīlestība to nepieprasa, Dieva mīlestība – nav vardarbīga. Ja tu pa īstam mīli cilvēku, tu nekad nelūgsi viņam to, kā viņam nav.Aizmirsti par to, kā tev nav, un koncentrējies uz to, kas tev ir. Esi pārliecināts, ka tev pieder daudz!Kā draudze mēs varam kļūt vēl lietderīgāki un ietekmīgāki par to, kādi esam šodien. Mēs varam darīt vairāk, dot vairāk, mums var piederēt vairāk. . Ir vajadzīgi cilvēki, pielūdzēji, kuri mīlēs Dievu, kuriem, lai celtu Dieva Valstību, nebūs žēl ziedot Dievam savas spējas, gudrību, pieredzi, laiku, savas finanses. Pielūdzējus ir ļoti viegli virzīt. Pielūgsme nav vienkārši dziesmu dziedāšana. Pielūgsme kaut ko maksā! Un tie, kuri maksā šo cenu, ir patiesie Dieva pielūdzēji.Nemāni sevi, ja tu nopietni vēlies sekot Dievam, tad uzcel savu altāri un atnes uz tā visus savus iemīļotos grēkus: lepnību, patmīlību, ambīcijas, miesas kārību, acu kārību. Atnes uz tā tavu laiku, tavas dāvanas, spējas, zināšanas, talantus, pieredzi utt. Tādā veidā, tu varēsi kļūt par ietekmīgu instrumentu Dieva rokā Dieva Valstības paplašināšanai un Viņa labās smaržas izplatīšanai. Un saproti, ja tu esi spējīgs upurēt Dievam, tad balva no Dieva būs krietni lielāka par to, ko tu vari dot Dievam.Vai tu mīli To Kungu vairāk par visu savā dzīvē? Sāc to pierādīt ar savu dzīvesveidu un savu uzupurēšanos!Lai Dievs jūs svētī!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Viss, kas nonāk Dieva rokās, vairojas vai pieaug

    Jau vairākas dienas mēs ar jums runājam par to, ka jūsu dāvana(talants vai spējas), kas laista apgrozībā lai kalpotu, novedīs jūs virsotnē, – augstmaņu priekšā. Dāvana, kas laista apgrozībā, paplašinās jūsu iespējas un sagraus jebkurus ierobežojumus. Pateicieties Dievam par to, kādus Viņš jūs ir radījis.Dārgais draugs, tev jau ir dots tas, ar ko tu vari uzsākt pārdabisku kalpošanu Dievam. Neskaties uz savu dāvanu kā uz kaut ko mazu un nenozīmīgu.Kad Jēzus uzdeva saviem mācekļiem pabarot lielu tautas daudzumu, mācekļi iebilda Jēzum, sakot: „…mums ir tikai piecas maizes un divas zivis”. Mācekļi, droši vien gaidīja, ka Jēzus sacīs: „O, jā! Tad atlaidiet tautu, jo jums ir pārāk maz, un tā nepietiks visiem!” Taču Jēzus tā neteica un tā nerīkojās. Jēzum izdevās pabarot lielu cilvēku daudzumu pateicoties tam, ka kāds zēns nodeva Jēzus rokās to mazumu, kas tam bija.
  • Dzīves mērķa meklēšana V

    Mēs turpinām studēt grāmatu Salamans Mācītājs, kurā tiek aprakstīti Salamana dzīves jēgas un mērķa meklējumi. Pēc tam, kad Salamans attālinājās no Dieva, viņš mēģināja rast laimi un baudījumu dažādās lietās un nodarbēs. Un mēs redzam, ka Salamans uzsāka virkni mēģinājumu, kas beidzās ar pilnīgu vilšanos. Gudriem cilvēkiem Salamana pieredze var kļūt par mācību un brīdinājumu tam, kādos ceļos nav vērts meklēt laimi un apmierinājumu. Mēs jau runājām par to, ka Salamans meklēja apmierinājumu izglītībā, zināšanās, līksmībā un baudās, skaistumā, un tajā, ko radījušas cilvēka rokas. Pēc tā visa Salamans izdarīja secinājumu, ka neskatoties uz to, ka visas šīs lietas ir svarīgas un nepieciešamas šajā dzīvē, nekas no tā nevarēs darīt cilvēku laimīgu, ja no kopējās dzīves ainas tiks izslēgts Dievs.
  • Pestīšanas cerība ir reāla apsardzība pēdējās dienās!

    Aprakstot pēdējo laiku grūto periodu, Jēzus sacīja, ka būs spēcīgi satricinājumi, un debesu stiprumi sakustēsies. Viņš sacīja, ka būs zīmes pie saules, mēness un zvaigznēm, un virs zemes – tautas būs nomāktas un būs neziņa; un jūra trokšņos un celsies. Vieni cilvēki šajā laikā, gaidot postu, bailēs pamirs, ieslīgs skumjās un neizpratnē, bet citiem – galvas būs paceltas, un viņi dzīvos priecājoties un pielūdzot Dievu, gaidīs glābšanu un atbrīvošanu, jo viņiem ir pestīšanas cerība.
  • Lai arī kāda tavas dzīves sfēra netiktu skarta, neko nedari bez lūgšanas!

    Pirms esi uzsācis ēst, – lūdz! Pirms tu izej no mājas, – lūdz! Pirms esi nolēmis iedarbināt mašīnu un uzsācis braukt, – lūdz! Sūti bērnus uz skolu, – lūdz! Esi atnācis uz darbu, – lūdz! Lūgšanai ir jābūt pirms itin visa! Bet to nedrīkst darīt reliģiozi. To nedrīkst darīt, kā rituālu. Lūgšanu nedrīkst pārvērst rutīnā. Lūgšana – tas ir instruments, kurš atnes dzīvību.
  • Kā tad Jēzus panāca Dieva klātbūtni Savā dzīvē?

    Kāpēc Dievs bija ar Viņu? Vai tāpēc, ka Viņš bija Dieva Dēls? Es domāju, ka nē. Neaizmirstiet, ka tieši tāpat Jēzus bija arī cilvēka Dēls. Viņš piedzima miesā, tika audzināts ģimenē, pieauga fiziski, pieauga intelektuāli (pieņēmās gudrībā) un garīgi.„Un Jēzus pieņēmās gudrībā, augumā un piemīlībā pie Dieva un cilvēkiem.”(Lūkas 2:52).
  • Praktiski norādījumi Bībeles izpētei III

    Ja mēs vienkārši lasīsim Bībeli, un neattiecināsim to uz sevi, mums būs garlaicīgi un nesaprotami kādēļ mēs vispār to lasām. Vienā no Savām pamācībām Jēzus teica, ka ir cilvēki, kuri klausās vārdu un izpilda to, un no tā viņi paliek gudri. Kad tādu cilvēku dzīvē rodas problēmas, dzīves vētras, viņi cienīgi iziet cauri visiem pārbaudījumiem. Un viss tas notiek tādēļ, ka tas ko viņi lasa, nepaliek zināšanu līmenī bet tiek pielietots dzīvē.