Vai tu dzirdi, ko runā Dievs?

Miers jums un žēlastība no Dieva mūsu Tēva un mūsu Kunga Jēzus Kristus!Sveicinu jūs mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Šodien es vēlos uzsākt sarunu par ļoti svarīgu tēmu: „Vai tu dzirdi, ko runā Dievs”?Dievs runā pastāvīgi! Jautājums ir, vai tu dzirdi, ko Viņš saka?Dievs visu radīja ar Savu Vārdu un visu satur kopā Sava Vārda spēkā.
“Un Dievs sacīja: “Lai top gaisma.” Un gaisma tapa.” (1.Mozus 1:3).
“Tas, būdams Viņa godības atspulgs un būtības attēls, nesdams visas lietas ar Savu spēcīgo vārdu un izpildījis šķīstīšanu no grēkiem, ir sēdies pie Majestātes labās rokas augstībā.” (Ebrejiem 1:3).
Reiz Jēzus sacīja:
“Manas avis dzird Manu balsi, Es tās pazīstu, un viņas Man seko. Un Es tām dodu mūžīgo dzīvību, un viņas nemūžam neies bojā, un neviens tās neizraus no Manas rokas. Mans Tēvs, kas Man tās devis, ir lielāks par visiem, un neviens neko nevar izraut no Tēva rokas.”(Jāņa 10:27-29).
Šai fragmentā Jēzus runā par avīm, kuras klausa Viņa balsij. Jēzus par viņām teica tādus vārdus: „Es dodu viņām mūžīgo dzīvību”. Viņš neteica „Es devu viņām mūžīgo dzīvību”. Vārds „devu” ir pagātnē, un ja Jēzus būtu teicis, ka Viņš ir devis mūžīgo dzīvību, – tas nozīmētu, ka Dievs jau reiz ir devis dzīvību un uz visiem laikiem. Bet tā kā Jēzus izmantoja vārdu „dodu”, šeit runa iet par tagadni, un ne par mūžīgo dzīvību, kuru mēs saņēmām pēc grēku nožēlas un pieņemot Jēzu Kristu kā savu Kungu un Glābēju. Jēzus runā par ikdienas glābšanu, kuru Viņš dāvā mums caur mūsu ikdienas paklausību un sekošanu Viņa balsij.Reiz Dievs atvēra man acis, lai es ieraudzītu atšķirību starp augšāmcelšanās dzīvību, kuru mēs saņēmām pēc grēku nožēlas, un dzīvību pārpilnībā, kuru mēs baudām katru dienu. Augšāmcelšanās dzīvība ir ieslēgta mūsos, un mēs to saņemam grēku nožēlas brīdī. Bet šodien var satikt ļoti daudz cilvēku, kuriem ir augšāmcelšanās dzīvība, bet viņi dzīvo nelaimīgu dzīvi. Cik daudz ticīgo jūs zināt, kuri nāk uz draudzi, un tai pat laikā viņi ir neapmierināti ar savu dzīvi? Tādu cilvēku ir daudz! Tad, kur ir problēma? Problēma ir tajā, ka augšāmcelšanās dzīvība jau ir viņos, bet dzīvība pārpilnībā – nav. Kāda ir atšķirība starp augšāmcelšanās dzīvību un dzīvību pārpilnībā? Jēzus teica:
 „Manas avis dzird Manu balsi, Es tās pazīstu, un viņas Man seko. Un Es tām dodu mūžīgo dzīvību, un viņas nemūžam neies bojā, un neviens tās neizraus no Manas rokas.”(Jāņa 10:27-28).
Ar to Jēzus gribēja pateikt, ka nekādi satricinājumi, nekādas problēmas vai apstākļi nespēs izraut Viņa avis no Dieva rokām līdz brīdim, kamēr viņas klausa Dieva balsij.Gribot vai negribot, bet mēs pastāvīgi dzirdam kāda balsi.Reizēm tu dzirdi sava saprāta balsi, kura uzspiež un diktē tev noteiktas domas. Tomēr, ja tu dzīvo pēc sava saprāta balss, tu nekad nespēsi ieiet pārdabiskajā sfērā, no kurienes Dievs iniciē Savu darbību. Tavs prāts nespēj saprast Dievu, tāpēc saprāta diktēta dzīve liedz tev saņemt no Dieva to, ko Viņš ir tev sagatavojis.Bībelē ir teikts:
„ Bet tā ir, kā rakstīts: ko acs nav redzējusi un auss nav dzirdējusi un kas neviena cilvēka sirdī nav nācis, to Dievs ir sagatavojis tiem, kas Viņu mīl. „ (1.Korintiešiem 2:9).
Ja tas tā ir, bet Bībele – tā ir patiesība, tad tavs saprāts nezina visu patiesību par tavu dzīvi, par taviem apstākļiem un par tavu nākotni. Saprātam nav jādiktē mums, kam mums ticēt vai neticēt. Katram ticīgajam jāiemācās apzināti ignorēt saprāta balsi, it īpaši, kad tas nesakrīt ar to, ko saka Dievs. Tu nevari sadzirdēt Dieva balsi, ja tu visu laiku klausies sava saprāta balsi.Lai Dievs jūs bagātīgi svētī šai dienā!Tiksimies rīt!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Tas, kas ir tavā sirdī, tieši tas arī nosaka tavas dzīves kursu III

    „Labs cilvēks no savas labās sirds krājuma izdod labu, un ļauns cilvēks no savas ļaunās sirds krājumiem izdod ļaunu. Jo no sirds pārpilnības mute runā.”(Lūkas 6:45).Ir cilvēki, kuri pastāvīgi kādu vaino, viņu sirds ir piepildīta ar negatīvismu, bailēm, pašpaļāvības trūkumu. Tas viss notiek tikai tālab, ka šis cilvēks pats ir ielaidis visas šīs lietas savā sirdī. Tas, ko tu esi ielaidis savā sirdī, ar ko esi to piepildījis, tas arī plūst, iziet no tevis.
  • Kā ieiet savā kalpošanā?

    Bez vēlēšanās kalpot, cilvēku ir grūti motivēt uz to. Pat tad, kad ir vēlēšanās kalpot, šai vēlmei ir jābūt pietiekoši spēcīgai, lai piespiestu jūs darboties, citādi, diez vai kāds jums palīdzēs.Ir viegli iemācīt un virzīt to cilvēku, kuram ir milzīga vēlēšanās un interese par kaut ko. Bet, ļoti grūti ir mēģināt pārliecināt un pamudināt uz rīcību vienaldzīgu cilvēku.No kurienes atnāk šī vēlēšanās kalpot?
  • Es visu spēju tā spēka, kas mani dara stipru!

    Kad mēs ticībā savas rūpes atdodam Jēzum, tad mūsu iekšienē parādās patiess prieks, un dvēsele sāk dziedāt jaunas dziesmas. Kad cilvēks visā pilnībā paļaujas uz Dievu, tad viņš pārstāj dziedāt vecās dziesmas: „O, es esmu vājš! O, es nevaru to paveikt! O, man nekas neizdosies! Ak, es nabaga cilvēks!”Kad cilvēks atdod visas savas rūpes Dievam, Kurš rūpējas par viņu, tad no tāda cilvēka lūpām sāk skanēt jauna dziesma: „Vājais teiks, ka viņš ir spēcīgs! Es visu spēju tā spēka, kas mani dara stipru! Mans Dievs piepilda katru manu vajadzību! Tas Kungs ir mans Gans! Man nekā netrūks! Ar Dievu es sakauju armijas! Viņa brūcēs es esmu dziedināts!”
  • Dievbijība II

    Piesaukt Dievu – tas nozīmē stabilas lūgšanu dzīves esību.Lūgšana tuvina mūs Dievam un atbrīvo Viņa nodrošinājumu, jo Viņš ir tuvu visiem tiem, kuri piesauc Viņu.Vēl mēs runājām par to, ka mūsu nodrošinājums ir atkarīgs ne tikai no mūsu prasmes piesaukt Dievu Vārdu, bet arī no mūsu dievbijības pakāpes.Bīties Dievu – tas nozīmē novērstie no ļauna, darīt labu, meklēt mieru un dzīties pēc miera. Dievišķais nodrošinājums un garš mūžs – tā ir balva tiem, kuri bīstas Dievu. Tāpat mēs runājām par to, ka Dievam ir noslēpumi, kuri domātie tiem ļaudīm, kuri ir ziedojušies, tiem, kuri piesauc Viņa Vārdu un staigā Dievbijībā.
  • Kā mēs varam piedzīvot Dievu savā dzīvē? III

    Vakar mēs apstiprinājām, ka pastāvīga sadraudzība ar Dievu ir obligāts noteikums tam, lai piedzīvotu Dieva klātbūtni, Viņa spēku un žēlastību savā dzīvē. Mēs lasījām daudzas Rakstu vietas, kuras parāda mums to, ka tiem cilvēkiem, kuri mīl To Kungu, ir acīmredzamas priekšrocības. Tādiem cilvēkiem Dievs ir sagatavojis virkni patīkamu pārsteigumu, viņu dzīvēs visas lietas nāk par labu, un Pats Dievs atklāj Sevi viņiem.„Un mēs zinām, ka tiem, kas mīl Dievu, visas lietas nāk par labu, tāpēc, ka tie pēc Viņa mūžīgā nodoma ir aicināti.”(Romiešiem 8:28).Dievu mīlošs cilvēks vienmēr ir orientēts uz to, lai jebkurā dzīves situācijā piepildītu Dieva gribu.
  • Mums nepieciešams pastāvīgi šķīstīt sevi ar Dieva vārdu un staigāt Viņa gaismā

    Lai spilgtāk atspoguļotu vai atstarotu Dieva gaismu savā dzīvē, mums nepieciešams attīrīt(šķīstīt) savu gaismekli.Es esmu gaismas nesējs. Es esmu gaisma šai pasaulei. Un gaisma ir domāta tam, lai izgaismotu un izdzenātu jelkādu tumsu. Gaisma, kuru es izstaroju, ir atspulgs tai gaismai, kuru esmu saņēmis no Dieva. Par nožēlu, mēs ļoti bieži demonstrējam izkropļotu gaismu – izkropļotu uzskatu par Dievu.