Kālab ir tik svarīgi turēties pie mūžīgās dzīvības? II

Labdien, dārgie draugi! Es sveicu jūs šodien mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Lai Dieva žēlastība pavada jūs visas šīs dienas garumā.Es pateicos Dievam par iespēju dalīties ar jums atklāsmes vārdā, kuru Dievs ir ielicis manā sirdī. Jau vairākas dienas mēs runājam par to, cik svarīgi ir satvert mūžīgo dzīvību. Šodien vēlos turpināt sarunu par šo tēmu.
„Kas mūs šķirs no Kristus mīlestības? Vai ciešanas, izbailes, vajāšanas, bads, plikums, briesmas vai zobens? Gluži, kā ir rakstīts: Tevis dēļ mēs ciešam nāvi augu dienu, mēs tiekam turēti līdzīgi kaujamām avīm. Nē, visās šinīs lietās mēs pārpārim paliekam uzvarētāji Tā spēkā, kas mūs mīlējis. Tāpēc es esmu pārliecināts, ka ne nāve, ne dzīvība, ne eņģeļi, ne varas, ne lietas esošās, ne nākamās, ne spēki, ne augstumi, ne dziļumi, ne cita kāda radīta lieta mūs nevarēs šķirt no Dieva mīlestības, kas atklājusies Kristū Jēzū, mūsu Kungā!” (Romiešiem 8:35-39).
 Šajā Rakstu vietā Pāvils uzskaita tās lietas, kas mūs mēģinās apturēt mūžīgās dzīvības ceļā. Es tās saucu par „šķīrējiem”. Ja attiecībā uz to, lai mēs noturētos uz mūžīgās dzīvības ceļa, nepastāvētu nekādi draudi vai nebūtu nekādu lietu, kas mēģinātu mūs novirzīt no mūžīgās dzīvības ceļa, tad nebūtu nepieciešamības runāt par to, ka mums ir jābūt modriem (jābūt nomodā). Patiesībā ir ienaidnieki, kas mēģinās mūs šķirt no Dieva mīlestības. Mūsu uzdevums ir uzvarēt šos „šķīrējus”, kas stāv uz mūžīgās dzīvības ceļa. Augšminētajā fragmentā no Bībeles mēs redzam, ka šie „šķīrēji” ir izbailes, vajāšanas, bads, kailums, briesmas, zobens utt. Visas šīs lietas pastāvīgi ir sastopamas mūsu dzīves ceļā. Taču Bībele uzsver to, ka mēs esam vairāk kā uzvarētāji. Mēs spējam pārvarēt visas šīs lietas „Tā spēkā, kas mūs mīlējis”. Tas nozīmē, ka mēs ceļā uz mūžīgo dzīvību esam spējīgi pārvarēt jebkuru šķērsli. Šīs spējas mums dod Dievs, Kurš mīl mūs un, ja mēs esam modri, klausām Viņam un paliekam Viņa ceļā, Viņš atbalsta mūs mūsu ceļā.
„Bet Viņam, kas, darbodamies mūsos ar Savu brīnišķo varu, spēj darīt daudz vairāk par visu, ko lūdzam vai saprotam.”(Efeziešiem 3:20).
Bībeles tulkojumā krievu valodā „…..Kas darbodamies mūsos spēkā……”.Saskaņā ar šo Rakstu vietu, pateicoties tam, ka ir Tas, Kurš darbojas mūsos Savā spēkā, – mēs spējam pārvarēt visu. Ja mēs ļaujam šim spēkam darboties mūsos un caur mums, tad ikkatrā laikā un jelkādos apstākļos mēs būsim spējīgi pārvarēt jebkādus šķēršļus: vai tās būtu bēdas vai vajāšanas, vai izbailes vai arī kas cits. Vai pamanījāt, ka šis spēks darbojas mūsos? No kurienes nāks uzvara? No kurienes nāks palīdzība? Palīdzība un uzvara nāks no mūsu iekšienes. Tieši mūsos Dievs ir ielicis Savu spēku, kas nepieciešams šķēršļu pārvarēšanai. Tieši mūsos mīt Dieva svaidījums, un arī Svētais gars dzīvo mūsos.
 ”Jums ir svaidījums no Svētā, un jūs zināt visu. Es esmu jums rakstījis ne tāpēc, ka jūs nezināt patiesību, bet tāpēc, ka jūs to zināt un ka meli nekad nav no patiesības. Kas ir melis, ja ne tas, kas noliedz, ka Jēzus ir Kristus? Tas ir antikrists, kas noliedz Tēvu un Dēlu. Katram, kas noliedz Dēlu, nav Tēva, tam, kas apliecina Dēlu, ir arī Tēvs. Jūsos lai paliek tas, ko esat dzirdējuši no sākuma. Ja jūsos paliks tas, ko esat dzirdējuši no sākuma, tad arī jūs paliksit Dēlā un Tēvā. (1.Jāņa 2:20-24).
 Dieva svaidījums mājo katrā ticīgajā, un mēs varam uzticēties šim svaidījumam. Mēs varam smelties šo spēku no savas iekšienes, – lai saņemtu palīdzību un stātos pretī jebkurai opozīcijai, pārbaudījumam vai vajāšanām. Daudzi ticīgie meklē palīdzību no ārpuses, meklē atbildes uz saviem jautājumiem pie cilvēkiem. Jā, mēs varam meklēt palīdzību arī pie cilvēkiem. Bet lai mēs varētu uzvarēt, mums vispirms ir jāiemācās smelties to palīdzību, kuru mūsos ir ielicis Dievs.Šodien, dārgie draugi, es gribu jums teikt, ka neskatoties uz to, caur kādām problēmām un pārbaudījumiem jums šobrīd nākas iet, kādos apstākļos jūs šobrīd atrodaties, – Dievs garantē, ka neviens un nekas mūs nespēs šķirt no Viņa mīlestības. Tas notiks līdz tam brīdim, kamēr mēs smelsimies Viņa spēku, kuru Dievs ir ielicis mūsos.Sarunu par šo tēmu turpināsim rīt!Esiet svētīti!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Tas, kas ir tev visapkārt ietekmēs to, vai tu ieiesi savā liktenī no Dieva vai arī nē II

    Jēzus, kā mūsu Piemērs, izvēlējās draudzību nebalstoties uz to, vai dotais cilvēks ir viņa radinieks vai arī nē, vai šis cilvēks ir bagāts vai nabags, vai viņš ir grēcinieks vai arī morālists. Jēzu interesēja tikai viens – vai cilvēks grib piepildīt Dieva gribu vai arī nē. Ja jā, tad tāds cilvēks ir Viņam „gan brālis, gan māsa un māte”. Ja savukārt nē, tad tādam cilvēkam Jēzus varēja vien palīdzēt ieraudzīt dzīves jēgu un savienoties ar savu Radītāju. Tomēr par Viņa labākajiem draugiem kļuva tie, kuri vēlējās piepildīt Dieva gribu savā dzīvē.
  • Katra patiesa kalpošana sākās Dieva klātbūtnē V

    Priecājos, ka varam turpināt tēmu, kura pēc manām domām ir viena no vissvarīgākajām patiesībām ar ko varu dalīties. Mēs esam apsprieduši tēmu par to, ka vienīgais veids kā ar lieliskiem rezultātiem kalpot un iepriecināt Dievu ir nostādīt attiecības ar Viņu kā prioritāras. Mēs redzējām piemēru ko Jēzus mums atstāja ar savu dzīvi, kā arī mēs apskatījām trīs mācības no Jesajas dzīves.
  • Cilvēki, kuri ir mainījušies, domā un rīkojas tā, kā Dievs II

    Cilvēki kuri mainījušies, domā un rīkojas kā Dievs.Kā tu reaģē uz to cilvēku acīmredzamu veiksmi un labklājību, kurus tu sauc par saviem brāļiem un māsām? Vai tu vari priecāties par viņu veiksmi?Ja tu varēsi priecāties par citu veiksmi, tad veiksme ienāks arī tavā dzīvē, – tas ir Dieva garīgais princips.
  • Paliec stiprs ticībā, un tu redzēsi, kā viss tavā dzīvē sāks mainīties

    Es priecājos, ka mēs no jauna varam iedziļināties Dieva Vārdā un smelt no tā spēku un gudrību, lai šī diena būtu mums veiksmīga. Mēs iesākām runāt par Ābrahāma dzīvi. Šodien mēs apskatīsim kādu ticības principu, kurš darbojās Ābrahāma dzīvē. Dievs parādījās Ābramam. Viņam bija varens redzējums Ābrama dzīvei. Par to mēs varam lasīt 1. Mozus grāmatā (12:1-4): „Un Tas Kungs sacīja uz Ābrāmu: “Izej no savas zemes, no savas cilts un no sava tēva nama uz zemi, kuru Es tev rādīšu. Un Es tevi darīšu par lielu tautu, Es tevi svētīšu un darīšu lielu tavu vārdu, un tu būsi par svētību. Es svētīšu tos, kas tevi svētī, un nolādēšu tos, kas tevi nolād, un tevī būs svētītas visas zemes ciltis.” Un Ābrāms izgāja, kā Tas Kungs to viņam bija sacījis, un līdz ar viņu izgāja Lats. Bet Ābrāms, izejot no Hāranas, bija septiņdesmit piecus gadus vecs. “
  • Padomu došana jeb konsultēšana IV

    Šodien mēs izskatīsim vēl vienu īpašību, kura atklājas Jetrū kā priekšzīmīgā konsultantā. Viņš nespieda Mozu pieņemt viņa padomus. To mēs redzam sekojošajā Rakstu vietā:„Ja tu tā darīsi un Dievs tev tā pavēlēs, tad tu varēsi pastāvēt, un arī visi šie ļaudis ies savā vietā ar mieru” (2. Mozus, 18:23).Kā redzam, Jetrus neizdarīja spiedienu uz Mozu, uzliekot par pienākumu pieņemt viņa padomu, bet deva iespēju Mozum pašam izdarīt izvēli. Frāze „ja tu tā darīsi…” nozīmē, ka, ja Mozus nepieņemtu Jetrus padomu, viņš to neņemtu ļaunā. Citiem vārdiem, viņš Mozus lēmumu neuzņemtu kā personīgu apvainojumu.
  • Jēzus ir mūsu patiesās kalpošanas piemērs

    Mēs redzam, ka Jēzum bija nopietnas grūtības Viņa dzīves laikā šeit uz zemes, bet Viņš tām nepiegrieza vērību. Jēzus bija aizņemts ar kalpošanu Tēvam un tiem, kam Viņš bija sūtīts. Kalpojot cilvēkiem, Dievs rūpējās par to, lai cilvēki kalpotu Jēzum. Dievs piepildīja Jēzus vajadzības caur kalpošanu citiem.Kad mēs kalpojam cilvēkiem, tad Dievs parūpēsies, lai cilvēki kalpotu mums. To ko mēs sējam, mēs noteikti pļausim. Mēs kalpojam cilvēkiem, ne tāpēc, ka mums nav savu problēmu. Mēs kalpojam cilvēkiem, tāpēc, ka tas ir tīkami Dievam. Un kad mēs kalpojam, neskatoties uz to, ka mums pašiem ir problēmas, vajadzības un rūpes, tad Dievs parūpēsies par to, lai arī citi cilvēki, pat tie par kuriem mēs pat nenojaušam, kalpotu mums, lai piepildītu mūsu vajadzības.