Kad jūs Dievam sakāt „Jā!”, tad arī apstākļi jums sacīs: „Jā, kungs!” II

Sveicu jūs, dārgie draugi! Paldies Dievam par šo brīnišķīgo dienu, kuru Viņš mums ir dāvājis! Paldies Dievam par vēl vienu iespēju piepildīties ar Viņa dzīvo vārdu! Vakar mēs runājām par to, ka Estere samaksāja ļoti augstu cenu, riskējot ar savu dzīvību, lai tiktu glābta ebreju tauta. Bet tas arī bija viņas aicinājums no Dieva, un Estere izvēlējās ziedot sevi šim aicinājumam. Estere tika visai dāsni atalgota no Dieva puses. Svarīgi ir zināt, ka balva par ziedošanos Dievam un Viņa Valstības darbiem būs krietni lielāka, nekā tā cena, kuru cilvēks maksās. Arī Pāvils maksāja augstu cenu par to, lai savas dzīves beigās viņš varētu teikt:
„Labo cīņu es esmu izcīnījis, skrējienu esmu pabeidzis, ticību esmu turējis. (2.Timotejam 4:7).
Pāvils, būdams stiprs garīgais līderis, par savu patieso ziedošanos Dievišķajam mērķim sacīja sekojošo:
„Un, lūk, tagad es garā saistīts, eju uz Jeruzālemi, nezinādams, kas man tur notiks, tikai, ka Svētais Gars katrā pilsētā man liecina, sacīdams, ka mani gaida važas un bēdas. Bet mana dzīvība man nekādā ziņā nav tik dārga, lai es atstātu nepabeigtu savu ceļu un uzdevumu, ko esmu dabūjis no Kunga Jēzus, apliecināt Dieva žēlastības evaņģēliju.(Apustuļu darbi 20:22-24).
Pievērsiet uzmanību pasvītrotajiem vārdiem.
  • Pāvils devās uz Jeruzālemi ne tālab, ka viņš to gribēja, bet tālab, ka turp viņu vilka Svētais Gars.
  • Neskatoties uz tik daudzu nezināmu faktoru klātbūtni, ziedošanās atbrīvoja Pāvilu no bailēm nezināmā priekšā.
  • Pāvils zināja, ka viņu sagaida važas un bēdas, bet viņš no tā nebaidījās, jo mīlestība uz Dievu, paklausība Viņam un ziedošanās savam aicinājumam atbrīvoja viņu no sevis žēlošanas un bailēm.
  • Pāvils centrā lika nevis sevi un savu dzīvi, bet savu aicinājumu un kalpošanu, kuru viņš saņēma no Dieva.
Citiem vārdiem sakot, Pāvils nolika malā visu savu attaisnošanos un, tā vietā, izvēlējās stingru (nelokāmu) ziedošanos Dievam un savam aicinājumam. Patiesa ziedošanās – tā ir gatavība nomirt visam Dievišķā mērķa labad, – nomirt sev, savām ambīcijām un savam labumam, kritikai utt. Pāvils sacīja, ka, līdzko Dievs atklāja viņam Savu plānu saistībā ar viņa dzīvi, viņš negriezās pēc padoma pie miesas un asinīm:
„Bet, kad Dievam, kas mani no mātes miesām izredzējis un Savā žēlastībā aicinājis, labpatika Savu Dēlu manī atklāt, lai es prieka vēsti par Viņu nestu pagāniem, tad es tūdaļ negriezos pēc padoma pie miesas un asinīm.” (Galatiešiem 1:15-16).
Kā tas ir ar tevi, dārgais lasītāj? Kas tevi traucē virzīties uz Dievišķo mērķi? Vai tu esi nomiris kritikai, vai arī joprojām baidies no sabiedrības viedokļa? Vai esi nomiris savas miesas patmīlībai, vai arī vēlēšanās izpatikt miesai joprojām traucē tev ziedot savu dzīvi Dievam par 100%? Ar ko tu attaisno savu remdeno garīgo stāvokli? Kādus argumentus tu sniedz, – kāpēc tu nevari dzīvot Dievam un piepildīt Viņa aicinājumu savai dzīvei? Ļauj Dievam atvērt tev acis uz šiem meliem un atbrīvot no tā. Dievs zina jūsu situāciju, Viņam ir zināmi apstākļi, kādos jūs dzīvojat. Viņš seko līdz visām situācijām un vēro jūsu attieksmi pret Viņu un Viņa Vārdu. Dievs vēro jūsu attieksmi pret Viņa Namu, Viņa aicinājumu un Viņa pamudinājumu. Ja Dievs ieraudzīs jūsu gatavību ziedot sevi tam, lai virzītu Viņa Valstības darbus, neskatoties uz to, ka jums ir grūti, ja Viņš ieraudzīs, ka jūs meklējat veidu un iespēju kalpot Viņam no visas sirds, – tad Viņš noteikti stiprinās jūs un mainīs jūsu apstākļus. Dieva acis tieši šobrīd pārskata visu zemi, lai atrastu tos, kuru sirds visā pilnībā ir uzticīga Viņam, un lai atbalstītu šādus cilvēkus. Tālab, lai Dievs ierauga jūsu ziedošanos, nevis dzird no jums attaisnošanos. Pietiek attaisnoties, jo tie, kuri visu laiku attaisnojas, attālina no sevis Dieva svētības.
„..jo Tā Kunga acis pārskata visu zemi, lai Viņš stiprinātu tos, kas ar savu skaidro sirdi pie Viņa turas.”(2.Laiku 16:9a).
Lai Dievs jūs bagātīgi svētī! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kā atbrīvot labvēlību savā dzīvē? II

    Sēšanas un pļaušanas likums kontrolē labvēlības darbību. Labvēlību ir nepieciešams aplūkot kā sēklu, kura jāiesēj. Jēzus saka, ka : „Svētīgi žēlsirdīgie, jo tie dabūs žēlastību.”(Mateja 5:7).Citiem vārdiem runājot, Jēzus saka : „Svētīgi tie, kuri sējuši labvēlību vai žēlastību, jo tie pļaus labvēlību vai žēlastību.”Visā visumā, labvēlības līmenis, kurš darbojas tavā dzīvē, ir atkarīgs no tā labvēlības līmeņa, kādu tu sēj citu cilvēku dzīvē. Tas nozīmē, ka es nevaru gaidīt labvēlības ražu savā dzīvē līdz brīdim, kamēr es nebūšu iesējis labvēlību citu cilvēku dzīvē.
  • Kārība dzemdē grēku, bet grēks dzemdē nāvi

    „Neviens, kas tiek kārdināts, lai nesaka: Dievs mani kārdina, – jo ļaunām kārdināšanām Dievs nav pieejams, un pats Viņš nevienu nekārdina. Bet katru kārdina viņa paša kārība, to vilinādama un valdzinādama. Pēc tam kārība, kad tā ieņēmusies, dzemdē grēku, bet grēks padarīts dzemdē nāvi. Nemaldaities, mani mīļie brāļi! Katrs labs devums un katra pilnīga dāvana nāk no augšienes, no gaismas Tēva, pie kura nav ne pārmaiņas, ne pārgrozības ēnas.” (Jēkaba 1:13-17).
  • Kā mēs varam piedzīvot Dievu savā dzīvē?

    Kad mēs studējam Bībeli, mēs redzam daudzus cilvēkus, caur kuriem Dievs veicis lielus varoņdarbus. Dievs varēja īstenot Savus nodomus caur viņiem, pateicoties viņu atklāsmei vai sapratnei par noteicošajiem Dieva principiem. Lai arī šie cilvēki dzīvoja dažādās kultūrās, dažādos gadsimtos un laikos, tiem bija dažāds izglītības līmenis, pamatā, visiem šiem varoņiem ir daudz kas kopējs.Mēs varam ieraudzīt šo Bībeles varoņu veiksmes un varoņdarbu noslēpumu, – viņi pazina Dievu un sadarbojās ar Viņu. Viņi piedzīvoja Dieva spēku un Viņa žēlastību savā dzīvē. Kā viņiem tas izdevās? Tas kļuva iespējams pateicoties tam, ka viņi nodeva sevi Dievam.
  • Mūs apgāna tikai tas, kas iziet no mūsu sirds!

    Kad mēs runājam par izmaiņām, runāts tiek par mūsu sirdi. Tas, ko mums nodara citi, nenāk no mūsu sirds, bet tas tiek vērsts uz to, lai pārbaudītu mūsu sirds stāvokli. Mūsu reakcija uz cilvēku rīcību, uz spiedienu no malas – tieši tas nosaka mūsu sirds stāvokli. „Pāri visam, kas jāsarga, sargi savu sirdi, jo no turienes rosās dzīvība!”(Salamana pamācības 4:23).
  • Svētlaime vai gandarījums kalpojot cilvēkiem! II

    Sadraudzības laikā ar Dievu, Jesaja ieraudzīja trīs svarīgas lietas, kas mainīja visu viņa dzīvi.Jesaja ieraudzīja Dievu. Jesaja ieraudzīja Dieva varenību, Dieva svētumu.Tad, kad tu tuvojies Dievam, Dievs tev atklāsies arvien vairāk un vairāk. Tad, kad mēs redzam Dievu, mēs noteikti ieraudzīsim arī sevi, jo mēs esam radīti pēc Viņa tēla un līdzības. Viņa gaismā mēs ieraugām gaismu.Jesaja ieraudzīja sevi. Dievs vēlas, lai mēs ieraugām sevi. Tieši tāpēc, Viņš pieļauj mūsu dzīvē dažādas situācijas, kuras atver mūsu acis uz to, ko mēs nesam sevī.
  • Praktiski norādījumi Bībeles izpētei III

    Ja mēs vienkārši lasīsim Bībeli, un neattiecināsim to uz sevi, mums būs garlaicīgi un nesaprotami kādēļ mēs vispār to lasām. Vienā no Savām pamācībām Jēzus teica, ka ir cilvēki, kuri klausās vārdu un izpilda to, un no tā viņi paliek gudri. Kad tādu cilvēku dzīvē rodas problēmas, dzīves vētras, viņi cienīgi iziet cauri visiem pārbaudījumiem. Un viss tas notiek tādēļ, ka tas ko viņi lasa, nepaliek zināšanu līmenī bet tiek pielietots dzīvē.