Īstais vai patiesais prieks – tas ir spēks, kurš palīdz mums virzīties uz mērķi līdz galam

 Sveicu jūs, dārgie, mūsu rubrikas „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam” lasītāji! Pēc varenās Dieva žēlastības mums ik dienu ir dāvāta iespēja barot savu sirdi ar dzīvo Dieva Vārdu. Dievs ir gaisma, un Viņā nav nekādas tumsas! Dieva Vārda gaisma apgaismo mūs un dara mūs gudrākus.Vakar mēs runājām par to, ka Jēzus priecājās piepildīt to mūžīgo mērķi, kura dēļ Viņš atnāca uz zemi. Tieši šī iemesla dēļ, Jēzus varēja priecāties pat tad, kad Viņš cieta. Jēzus mācēja sasaistīt notikumus Savā dzīvē ar mūžīgo mērķi, un Jēzus zināja, kā tas ir saistīts ar Viņa misijas piepildīšanos.Jēzus devās Krustā, zinot to, ka nāve pie Krusta ir Dieva griba priekš Viņa. Tomēr, izņemot Savas sāpes un ciešanas, Jēzus spēja redzēt arī ko vairāk. Aiz Savas Krusta nāves Jēzus ieraudzīja daudz izglābtu un atbrīvotu cilvēku, tālab Viņš ar prieku izcieta pret Viņu vērsto briesmīgo zaimošanu.Īstais vai patiesais prieks – tas ir spēks, kurš palīdz mums virzīties uz mērķi līdz galam, neskatoties ne uz kādiem pārejošiem šķēršļiem.Kāda jēga ir cilvēka dzīvei, ja viņa gājuma beigās viņa prieks pārvērtīsies skumjās.Jēzus sacīja, ka cilvēks var iemantot visu pasauli, un, tai pat laikā, pazaudēt savu dvēseli. 
„Jo ko tas cilvēkam palīdz, ka viņš iemanto visu pasauli un zaudē savu dvēseli? Jeb ko cilvēks var dot par savas dvēseles atpirkšanu?”(Marka 8:36-37).
 Jūsu priekam nav jābūt no tā, ka jūs esat iemantojuši visu pasauli, bet gan no tā, ka ar visu to, ko esat ieguvuši jūs varat darīt varenas lietas Dievam, piepildīt savu aicinājumu un caur to salīdzināt daudzus cilvēkus ar Dievu.Jūsu priekam nav jābūt tikai par to, ka jūs esat saņēmuši dziedināšanu, bet gan par to, ka tagad, dzīvojot veselā miesā, jūs varat daudz vairāk ko izdarīt Dievam. Kāds labums no vesela cilvēka, kurš iznieko savu dzīvi tukšā. Nekāds!Tātad, Jēzus saviem mācekļiem sacīja, ka galvenais nav tas, ka ļaunie gari paklausa, bet gan tas, ka viņu vārdi ir ierakstīti Dzīvības Grāmatā, un tas, ka caur to tiek piepildīta Dieva griba. 
„Tomēr nepriecājieties par to, ka gari jums paklausa, bet priecājieties par to, ka jūsu vārdi ir ierakstīti debesīs.”(Lūkas 10:20).
 Jēzus priecājās, kad mācekļiem atklājās daži Debesu Valstības noslēpumi, jo tas paātrināja Dieva gribas piepildīšanos uz zemes. 
„Un tanī pašā stundā Jēzus kļuva priecīgs Svētajā Garā un sacīja: “Es Tev pateicos, Tēvs, debess un zemes Kungs, ka Tu šīs lietas esi apslēpis gudrajiem un prātīgajiem un atklājis tās bērniem. Tiešām, Tēvs, tāds ir bijis Tavs labais prāts.”(Lūkas 10:21).
 Jēzus priecājas līdz pat šim brīdim, – kad Dieva griba uz zemes piepildās tāpat, kā debesīs.Vai nevēlaties sagādāt Dievam vairāk prieka? Tad ziedojiet sevi tam, lai atrastu un piepildītu Viņa gribu savai dzīvei.Piemēram, jūs varat ziedot savu dzīvi tam, lai darītu visu iespējamo priekš tā, lai pievilktu grēciniekus Debesu Valstībai. Līdz pat šim brīdim debesis priecājas ik reiz, kad uz zemes kaut viens grēcinieks nožēlo grēkus. 
„Es jums saku, tāpat būs lielāks prieks debesīs par vienu grēcinieku, kas atgriežas, nekā par deviņdesmit deviņiem taisniem, kam atgriešanās nav vajadzīga. ……Gluži tāpat, Es jums saku, ir prieks Dieva eņģeļiem par vienu grēcinieku, kas atgriežas.” (Lūkas 15:7,10).
 Ja jūs varat ziedot sevi tam, lai visos iespējamajos veidos pievestu grēciniekus Kristum, tad jūsu dzīve uz zemes būs par avotu pastāvīgai līksmībai debesīs.Rīt mēs turpināsim sarunu par šo tēmu.Esiet svētīti!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Grēku nožēlas gudrība II

    Dāvids runā par tām acīmredzamajām priekšrocībām, kuras ienāk cilvēka dzīvē pēc grēku nožēlas.1.Pārdabiska brīvība no vainas apziņas un nosodījuma. « Tad es atzinos Tev savos grēkos un neapslēpu savas vainas. Es sacīju: “Es izsūdzēšu Tam Kungam savus pārkāpumus!” Un Tu piedevi man manu grēka vainu.» (Ps.32:5). Pēc mūsu atzīšanās grēkos, Dievs tūlīt piedod mums mūsu grēku vainu. Kad mūsu sirds mūs tiesā, kad mēs atrodamies zem vainas apziņas, mūsu grēku smaguma dēļ, tad tādā stāvoklī mums ir ļoti grūti iet un ar uzdrīktēšanos pielūgt Dievu. Vainas apziņa atņem mums drosmi. Tāpēc, lai atbrīvotos no vainas apziņas, mums ir nepieciešams atzīties savos grēkos.
  • Kas ir bauslības lāsts

    Bauslības lāsts – tie ir lāsti, kas atnāk cilvēka dzīvē viņa nepaklausības dēļ un tālab, ka cilvēks pārkāpis Dieva likumu.„ Bet, ja tu neklausīsi Tā Kunga, sava Dieva, balsij, neturēsi un nepildīsi visus Viņa baušļus un Viņa likumus, ko es tev šodien pavēlu, tad pār tevi nāks visi šie lāsti, un tie tevi skars.” (5.Mozus 28:15).
  • Ko mums dod izrāviens?

    Izrāviens pārceļ mūs no vājības spēkā. Šī vīrā, kas bija tizls no mātes miesām, pēdas un krumšļi bija nespēcīgi, tāpēc viņš nevarēja staigāt. Kad Dievs viņam deva izrāvienu, pēdas un krumšļi momentā kļuva stingri. «…un, satvēris pie labās rokas, Pēteris to pacēla; tūdaļ viņa pēdas un krumšļi kļuva stingri» (Ap.d.3:7). Vājās vietas jūsu dzīvēs kļūs stipras no šīs dienas Jēzus Kristus Vārdā. Pēc izrāviena vājais patiešām varēs teikt : «Es esmu spēcīgs!»
  • Jēzus Kristus kundzība

    Tādu frāzi, kā „Jēzus ir Kungs!”, ļoti bieži izmanto Dieva bērni. Bet mums, kā Dieva bērniem nevajadzētu izturēties pret to pavirši vai reliģiozi. Jēzus kundzībai ir dziļa garīga nozīme. Mums nevis vienkārši jāsaka vai jāpasludina Jēzus kundzība, bet mums jāizprot, ko tas patiesībā nozīmē. Dievs vēlas, lai šodien mēs sev atklājam Jēzus kundzības būtību, nozīmi, un lai mēs rīkojamies balstoties uz Jēzus kundzību.
  • Ja tu staigāsi Dieva Vārda gaismā un prāta skaidrībā, – tu spēsi apbruņoties uzvarai pār šo pēdējo dienu ļaunuma cunami!

    „Gars skaidri saka, ka vēlākos laikos daži atkritīs no ticības, pieķerdamies maldu gariem un dēmonu mācībām,”(1.Timotejam 4:1).Ir tik skumji, ka cilvēki jau atkrīt no ticības, viņu mīlestība atdziest, viņi ļaujas kārdinājumam un aiziet no Dieva ( vēsums tavās attiecībās ar Dievu – tā jau ir atkrišana).Tik ļoti gribas, lai tas nenotiktu ar kādu no jums, lai neviens no jums nenonāktu šo pēdējo laiku ļauno vēju ietekmē. Es ļoti jūs lūdzu, – ņemiet vērā šos principus, par kuriem Pāvils raksta savā Vēstulē.
  • Efektīvas lūgšanu dzīves organizēšana II

    Pašā pamatā lūgšana – tas ir garīgs darbs.Lūgšanai nav nekā kopēja ar mūsu prāta vai intelektuālajām spējām. Lūgšanai ir sakars ar mūsu garu un tā attiecas uz garīgo darbu. Lūgšana – tā ir cilvēka gara vēršanās pie Dieva, Kurš arī ir Gars. Dievs ir Gars, un cilvēks ir gars, tāpēc efektīva lūgšana – tā ir cilvēka gara saruna ar Dieva Garu. Lūgšana – tā ir garīga tiekšanās uz Dievu. Protams, mūsu prāts ņem dalību lūgšanā, bet ja lūgšana paliek tikai prāta līmenī, un mans gars nesaskaras ar Dieva Garu, tad tā vispār nav lūgšana. Ja esmu lūdzis efektīvi, tad mans gars jutīs to, ka saskāries ar Dievu, un es zināšu, ka es patiesi esmu runājis ar Dievu.