Jebkuru savstarpējo attiecību mērķis ir – mainīt mūs

Sveicu jūs, dārgie draugi! Žēlastība jums un miers no Dieva Tēva un mūsu Kunga Jēzus Kristus!Vakar mēs ar jums runājām par horizontālo attiecību veidiem – savstarpējās attiecības bērnu un vecāku starpā un savstarpējās attiecības darba devēja un strādnieka starpā. Un vairākkārt mēs runājām par to, ka Dievs mūs maina caur visa veida attiecībām.Nākamajos Svēto Rakstu fragmentos Dievs ir devis skaidru instrukciju priekšniekiem un strādniekiem. 
„Jo to iegaumējiet: nevienam netiklim, netīram vai mantrausim, tas ir, elku kalpam, nav vietas Kristus un Dievs valstībā! Neviens lai jūs nepieviļ tukšām runām, jo šādu lietu dēļ Dieva dusmas nāk pār nepaklausības bērniem. Nebiedrojieties ar viņiem. Jo reiz jūs bijāt tumsa, bet tagad esat gaisma savā Kungā! Dzīvojiet kā gaismas bērni. Gaismas auglis viscaur ir labprātība, taisnība, patiesība.”(Efeziešiem 5:5-9).
 
„Kalpi, klausait visās lietās saviem laicīgajiem kungiem, ne vien acu priekšā, kā tādi, kas cilvēkiem grib izpatikt, bet ar neviltotu sirdi, Kristus bijībā. Visu ko darāt , darait no sirds, it kā savam Kungam un ne cilvēkiem, jo jūs zināt, ka Tas Kungs par atmaksu jums dos debesu mantojumu. Jūs jau kalpojat savam Kungam – Kristum. Kas nepareizi darījis, dabūs pelnīto atmaksu; tur neuzlūko cilvēka vaigu.
 
Kungi, kā tas ir pareizi un taisnīgi, tā darait saviem kalpiem; jūs zināt: arī jums ir Kungs – debesīs. (Kolosiešiem 3:22- 4:1).
  
„Kalpi, paklausiet saviem kungiem visā bijībā, ne vien labajiem un lēnajiem, bet arī ļaunajiem.”(1.Pētera 2:18).
 Šai attiecību kategorijai pieder arī savstarpējās attiecības draudzes locekļu un tās vadītāju starpā. Mēs jau runājām, ka Dievs caur savstarpējām attiecībām vēlas mainīt abas puses. Daudzas izmaiņas, kas notiek manī, kā mācītājā, Dievs veic caur savstarpējām attiecībām un darbu ar mūsu draudzes locekļiem. Tas nozīmē, ka ne tikai es sludinu, mācu, pamācu un audzinu draudzes locekļus, bet arī viņi palīdz man mācīties un mainīties. Saprotot to, es nenāku pie cilvēkiem ar tādu attieksmi, it kā tikai viņiem būtu nepieciešamas izmaiņas, bet es – tāds svētais, kuram saistībā ar šiem jautājumiem jau viss ir kārtībā. Nē, dārgie, pateicoties šīm savstarpējām attiecībām, es mainos un pieaugu.Un tātad, jebkuru savstarpējo attiecību mērķis ir – mainīt mūs. 
Vecākos jūsu starpā tad nu pamācu es, arī būdams vecākais un Kristus ciešanu liecinieks un nākamās godības dalībnieks: ganiet Dievs ganāmo pulku, kas ir jūsu vadībā, ne piespiesti, bet labprātīgi, kā Dievs to grib, nedz arī negodīgas peļņas dēļ, bet no sirds, nekā tādi, kas grib valdīt pār viņiem piešķirto daļu, bet būdami par priekšzīmi ganāmam pulkam. Tad, kad Augstais Gans parādīsies, jūs saņemsiet nevīstošo godības vainagu. Tāpat, jaunākie, esiet paklausīgi vecākajiem, bet visi, cits citam padodamies, apjozieties ar pazemību. Jo Dievs stāv pretim lepniem, bet pazemīgiem Viņš dod žēlastību.” (1.Pētera 5:1-5).
 
Paklausait saviem vadītājiem un esiet padevīgi, jo viņi ir nomodā par jūsu dvēselēm kā tādi, kam būs jādod atbildība. Lai tie to varētu darīt ar prieku un nevis nopūzdamies, jo tas jums nav derīgi.”(Ebrejiem 13:17).
 
„Ikviens lai ir paklausīgs varām, kas valda. Jo nav valsts varas, kā vien no Dieva, un tās, kas ir, ir Dieva ieceltas.”(Romiešiem 13:1).
 Kad es mācījos institūtā, man nācās saskarties ar daudziem pasniedzējiem, kuru vidū bija gan patīkami un taisnīgi pasniedzēji, gan arī ne visai patīkami un pat netaisnīgi, kuri bez jebkāda pamatojuma juta naidu pret mani. Es īpaši atceros kādu pasniedzēju automātikā un releju aizsardzībā. Lai kā arī būtu uzrakstīts mans darbs, viņš vienmēr man piekasījās un lika pārrakstīt darbu vairākas reizes. Es pat gāju pie viņa uz konsultācijām, un nesāku rakstīt savu darbu līdz brīdim, kamēr pasniedzējs to nebija akceptējis. Bet, tik un tā, pēc darba nodošanas viss bija pasvītrots, un es biju spiests visu pārrakstīt. Daudzi mani kursa biedri, kuri pazina mani kā teicamnieku, nevarēja saprast, kāpēc šis pasniedzējs tā rīkojās. Sākumā, šī pasniedzēja un viņa attieksmes dēļ, es sašutu, žēlojos, kurnēju un gandrīz vai neieredzēju šo priekšmetu. Es lūdzos par to, un Dievs parādīja man manu nepareizo attieksmi – kurnēšanas, sašutuma un naida attieksmi. Es nožēloju grēkus Dieva priekšā, mainīju savu attieksmi un lūdzu Dievam palīdzību, lai tiktu galā ar visu šo naidu. Pēc manas lūgšanas pasniedzēja attieksme nemainījās, bet es jau biju cits cilvēks. Es sāku vēl cītīgāk studēt šo priekšmetu, izpildīju visus uzdevumus, pastāvīgi gāju uz konsultācijām. Rezultātā, es uz teicami noliku eksāmenu šai priekšmetā. Pēc pēdējā noliktā eksāmena, kuru pieņēma šis pasniedzējs, es piegāju pie viņa un sacīju: „Paldies jums par visu, ko jūs darījāt manā labā. Paldies par jūsu attieksmi pret mani. Pateicoties jums, šis priekšmets ir kļuvis par manu mīļāko priekšmetu!” Tie nebija glaimi. Protams, pasniedzējs bija visai izbrīnīts par to, ko dzirdēja. Taču, fakts ir tāds, ka Dievs izmainīja mani caur šīm attiecībām. Bet, es esmu pārliecināts par to, ka šīs savstarpējās attiecības mainīja arī šo pasniedzēju. Pēc institūta beigšanas, viens pasniedzējs pat palūdza man piedošanu par savu nepareizo attieksmi pret mani. Lūk, kā Dievs mūs maina caur savstarpējām attiecībām.Ļaujiet Dievam mainīt jūs! Neizstājieties no trases pārāk ātri!Dieva svētības vienmēr ir nesalīdzināmi lielākas, nekā tā cena, kuru mums nākas maksāt par to, lai mūsu dzīve tiktu izmainīta. Lai Dievs jūs svētī!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Dieva mērķis zemei un cilvēka lomu tajā III

    Šodien daudzi cilvēki lielāku uzsvaru liek uz fiziskajām izpausmēm, uz svaidījumu, uz dāvanām, uz talantiem, uz personīgo attīstību. Tas viss ir ļoti svarīgi. Bet, ja mēs nepievērsīsim uzmanību tam, cik svarīgi ir vispirms attīstīt sevī Dieva tēlu un līdzību, spēju komunicēt un tuvoties Dievam, – tad mēs nepiepildām Dieva gribu, bet piepildām savu gribu. Un tādā gadījumā mēs nevarēsim nest slavu ne Dievam, ne cilvēkiem.
  • Kādēļ ir nepieciešams padarīt slavēšanu par savu dzīvesveidu

    Slavēšana ir mūsu ticības uz Dievu izrādīšana.Romiešiem 4: 20, mēs lasām, ka Ābrahāms „Dieva apsolījumu viņš neuzņēma ar šaubām un neuzticību, bet, Dievam godu dodams, kļuva stiprs ticībā”. Viens no veidiem, kā mēs varam gan parādīt, gan celt stipru ticību savā dzīvē, ir iemācīties pagodināt jeb dot slavu. Viens no veidiem, kā mēs pagodinām Dievu, ir Viņam ticēt, Viņu slavēt un turēties pie Viņa vārda par spīti dzīves negatīvajiem apstākļiem. Tikai tie, kas tic, ka Dievs valda pār viņu dzīvi un situāciju, spēj tā dzīvot. Bet patiesība ir tā, ka mēs nevaram izbaudīt dzīvi Dievā, līdz mēs neiemācīsimies Viņu pagodināt, parādot Viņam savu ticību caur ikdienas slavēšanu.
  • Kā mēs varam izpelnīties iemantot paaugstināšanu? II

    Kurš no jums vēlas, lai Dievs ir jums līdzās, lai Viņš ir jūsu Partneris mājās, darbā, it visur?Dievs to vēlas vairāk, nekā mēs to vēlamies. Bet Dievs nevar pārkāpt savus principus.Daudzi ticīgie māna sevi, domājot, ka Dievs ir ar viņiem, tajā laikā, kad Dievs jau sen vairs nav ar viņiem. Tas ir paradokss.
  • Dzīvē – tā ir uzticēšanās

    Tev jāsaprot, ka tev nekā sava nav. Pati dzīve – tā nav tava dzīve, tā ir uzticēšanās, kuru tev parādījis Dievs. Ja tu zini un izproti šo patiesību, tad tu uz notiekošo reaģēsi savādāk, tu rīkosies citādāk. Tu nedzīvo sevis paša labad. Tu neparādījies uz šīs zemes pats par sevi un sevis paša labad. Dievs tev uzticēja un dāvāja dzīvi. Pienāks diena, kad tev nāksies atskaitīties Dievam par tev piešķirto dzīvi, par visiem taviem vārdiem un darbiem. Ja tu to sapratīsi, tas darīs tavu dzīvi nozīmīgu. Dievs neeksistē mūsu dēļ, – mēs eksistējam Viņa dēļ. Dievs var dzīvot arī bez manis, bet es nevaru dzīvot bez Viņa. Dievs man ir uzticējis dzīvi, un tālab mana dzīve pieder Dievam.
  • Mūsu pašu grēki un citu cilvēku grēki ir galvenais traģēdiju iemesls

    Vairums traģēdiju un dabas katastrofu uz zemes, kas katru dienu paņem milzum daudz cilvēku dzīvību, ir zemes reakcija uz netaisnību, ko dara uz zemes dzīvojošie cilvēki.“ Jums nebūs sagānīt to zemi, kurā jūs dzīvojat, jo asinis zemi apgāna, un zemi nevar salīdzināt to asiņu dēļ, kas tur izlietas, kā vienīgi ar tā asinīm, kas tās izlējis. Tad nu nepadariet zemi, kurā jūs dzīvojat, nešķīstu, jo tur Es arī dzīvoju jūsu vidū; jā, Es, Tas Kungs, dzīvoju Israēla bērnu vidū.” ”. (4.Moz. 35:33-34).
  • Dievs nevēlas, lai jūs padodaties! II

    Vakar mēs uzsākām sarunu par to, kā nepadoties laikā, kad visapkārt ir tik daudz problēmu un pārbaudījumu. Šodien, turpinot šo tēmu, es vēlos jums parādīt, kā mēs varam smelties spēku tam, lai nepadotos.Lai nepadotos pārbaudījumu un dzīves problēmu laikā, jums ir jāzina, ka problēmas – tā ir katra cilvēka dzīves daļa.Lai cik stipri jūs arī mīlētu Dievu, neviens nav pasargāts no problēmām. Ja jūs domājat, ka problēmas ir tikai jums, bet visiem pārējiem viss ir kārtībā, – jūs tādā veidā noskaņojat sevi uz sakāvi.