Jebkuru savstarpējo attiecību mērķis ir – mainīt mūs
Sveicu jūs, dārgie draugi! Žēlastība jums un miers no Dieva Tēva un mūsu Kunga Jēzus Kristus!
Vakar mēs ar jums runājām par horizontālo attiecību veidiem – savstarpējās attiecības bērnu un vecāku starpā un savstarpējās attiecības darba devēja un strādnieka starpā. Un vairākkārt mēs runājām par to, ka Dievs mūs maina caur visa veida attiecībām.
Nākamajos Svēto Rakstu fragmentos Dievs ir devis skaidru instrukciju priekšniekiem un strādniekiem.
„Jo to iegaumējiet: nevienam netiklim, netīram vai mantrausim, tas ir, elku kalpam, nav vietas Kristus un Dievs valstībā! Neviens lai jūs nepieviļ tukšām runām, jo šādu lietu dēļ Dieva dusmas nāk pār nepaklausības bērniem. Nebiedrojieties ar viņiem. Jo reiz jūs bijāt tumsa, bet tagad esat gaisma savā Kungā! Dzīvojiet kā gaismas bērni. Gaismas auglis viscaur ir labprātība, taisnība, patiesība.”(Efeziešiem 5:5-9).
„Kalpi, klausait visās lietās saviem laicīgajiem kungiem, ne vien acu priekšā, kā tādi, kas cilvēkiem grib izpatikt, bet ar neviltotu sirdi, Kristus bijībā. Visu ko darāt , darait no sirds, it kā savam Kungam un ne cilvēkiem, jo jūs zināt, ka Tas Kungs par atmaksu jums dos debesu mantojumu. Jūs jau kalpojat savam Kungam – Kristum. Kas nepareizi darījis, dabūs pelnīto atmaksu; tur neuzlūko cilvēka vaigu.
Kungi, kā tas ir pareizi un taisnīgi, tā darait saviem kalpiem; jūs zināt: arī jums ir Kungs – debesīs. (Kolosiešiem 3:22- 4:1).
„Kalpi, paklausiet saviem kungiem visā bijībā, ne vien labajiem un lēnajiem, bet arī ļaunajiem.”(1.Pētera 2:18).
Šai attiecību kategorijai pieder arī savstarpējās attiecības draudzes locekļu un tās vadītāju starpā. Mēs jau runājām, ka Dievs caur savstarpējām attiecībām vēlas mainīt abas puses. Daudzas izmaiņas, kas notiek manī, kā mācītājā, Dievs veic caur savstarpējām attiecībām un darbu ar mūsu draudzes locekļiem. Tas nozīmē, ka ne tikai es sludinu, mācu, pamācu un audzinu draudzes locekļus, bet arī viņi palīdz man mācīties un mainīties. Saprotot to, es nenāku pie cilvēkiem ar tādu attieksmi, it kā tikai viņiem būtu nepieciešamas izmaiņas, bet es – tāds svētais, kuram saistībā ar šiem jautājumiem jau viss ir kārtībā. Nē, dārgie, pateicoties šīm savstarpējām attiecībām, es mainos un pieaugu.
Un tātad, jebkuru savstarpējo attiecību mērķis ir – mainīt mūs.
Vecākos jūsu starpā tad nu pamācu es, arī būdams vecākais un Kristus ciešanu liecinieks un nākamās godības dalībnieks: ganiet Dievs ganāmo pulku, kas ir jūsu vadībā, ne piespiesti, bet labprātīgi, kā Dievs to grib, nedz arī negodīgas peļņas dēļ, bet no sirds, nekā tādi, kas grib valdīt pār viņiem piešķirto daļu, bet būdami par priekšzīmi ganāmam pulkam. Tad, kad Augstais Gans parādīsies, jūs saņemsiet nevīstošo godības vainagu. Tāpat, jaunākie, esiet paklausīgi vecākajiem, bet visi, cits citam padodamies, apjozieties ar pazemību. Jo Dievs stāv pretim lepniem, bet pazemīgiem Viņš dod žēlastību.” (1.Pētera 5:1-5).
Paklausait saviem vadītājiem un esiet padevīgi, jo viņi ir nomodā par jūsu dvēselēm kā tādi, kam būs jādod atbildība. Lai tie to varētu darīt ar prieku un nevis nopūzdamies, jo tas jums nav derīgi.”(Ebrejiem 13:17).
„Ikviens lai ir paklausīgs varām, kas valda. Jo nav valsts varas, kā vien no Dieva, un tās, kas ir, ir Dieva ieceltas.”(Romiešiem 13:1).
Kad es mācījos institūtā, man nācās saskarties ar daudziem pasniedzējiem, kuru vidū bija gan patīkami un taisnīgi pasniedzēji, gan arī ne visai patīkami un pat netaisnīgi, kuri bez jebkāda pamatojuma juta naidu pret mani. Es īpaši atceros kādu pasniedzēju automātikā un releju aizsardzībā. Lai kā arī būtu uzrakstīts mans darbs, viņš vienmēr man piekasījās un lika pārrakstīt darbu vairākas reizes. Es pat gāju pie viņa uz konsultācijām, un nesāku rakstīt savu darbu līdz brīdim, kamēr pasniedzējs to nebija akceptējis. Bet, tik un tā, pēc darba nodošanas viss bija pasvītrots, un es biju spiests visu pārrakstīt. Daudzi mani kursa biedri, kuri pazina mani kā teicamnieku, nevarēja saprast, kāpēc šis pasniedzējs tā rīkojās. Sākumā, šī pasniedzēja un viņa attieksmes dēļ, es sašutu, žēlojos, kurnēju un gandrīz vai neieredzēju šo priekšmetu. Es lūdzos par to, un Dievs parādīja man manu nepareizo attieksmi – kurnēšanas, sašutuma un naida attieksmi. Es nožēloju grēkus Dieva priekšā, mainīju savu attieksmi un lūdzu Dievam palīdzību, lai tiktu galā ar visu šo naidu. Pēc manas lūgšanas pasniedzēja attieksme nemainījās, bet es jau biju cits cilvēks. Es sāku vēl cītīgāk studēt šo priekšmetu, izpildīju visus uzdevumus, pastāvīgi gāju uz konsultācijām. Rezultātā, es uz teicami noliku eksāmenu šai priekšmetā. Pēc pēdējā noliktā eksāmena, kuru pieņēma šis pasniedzējs, es piegāju pie viņa un sacīju: „Paldies jums par visu, ko jūs darījāt manā labā. Paldies par jūsu attieksmi pret mani. Pateicoties jums, šis priekšmets ir kļuvis par manu mīļāko priekšmetu!” Tie nebija glaimi. Protams, pasniedzējs bija visai izbrīnīts par to, ko dzirdēja. Taču, fakts ir tāds, ka Dievs izmainīja mani caur šīm attiecībām. Bet, es esmu pārliecināts par to, ka šīs savstarpējās attiecības mainīja arī šo pasniedzēju. Pēc institūta beigšanas, viens pasniedzējs pat palūdza man piedošanu par savu nepareizo attieksmi pret mani. Lūk, kā Dievs mūs maina caur savstarpējām attiecībām.
Ļaujiet Dievam mainīt jūs! Neizstājieties no trases pārāk ātri!
Dieva svētības vienmēr ir nesalīdzināmi lielākas, nekā tā cena, kuru mums nākas maksāt par to, lai mūsu dzīve tiktu izmainīta.
Lai Dievs jūs svētī!
Mācītājs Rufus Adžiboije
