Jebkuras attiecības palīdzēs mums ieraudzīt mūsu sirds patieso stāvokli un to, pie kā mums jāpiestrādā

Sveicu jūs, dārgie draugi, un svētīju jūs šai dienā!Es pateicos Tam Kungam par to, ka Viņš dāvā mums ikdienas vārdu, kurš stiprina mūs un palīdz mums virzīties uz priekšu.Mēs runājam par to, kā Dievs caur dažāda veida savstarpējām attiecībām maina mūs. Mēs runājām par to, ka Dievs maina mūs caur vecāku un bērnu savstarpējām attiecībām, attiecībām starp darba devējiem un padotajiem. Jebkuras attiecības atstāj ietekmi un veic izmaiņas ikvienā no šo attiecību dalībniekiem.Bez visiem uzskaitītajiem attiecību veidiem, nepieciešams izdalīt arī savstarpējās attiecības māsu un brāļu vidū. Tās var būt attiecības starp miesīgiem brāļiem un māsām, vai arī attiecības starp derības māsām un brāļiem, piemēram, starp draudzes locekļiem. Arī šīs attiecības Dievs paredzējis tam, lai mainītu mūs.Aplūkosim Bībeles notikumus, kuri ilustrē to, kā caur radniecīgām savstarpējām attiecībām Dievs maina cilvēkus un viņu raksturu. 
„Pēc kāda laika Kains nesa no zemes augļiem upuri Tam Kungam, un arī Ābels nesa upuri no avju pirmdzimušiem un no viņu taukiem. Un Tas Kungs uzlūkoja Ābelu un viņa upuri. Bet Kainu un viņa upuri Dievs neuzlūkoja. Tad Kains iededzās bardzībā, un viņa vaigs raudzījās nikni. Tad Dievs sacīja Kainam: “Kāpēc tu esi apskaities? Kāpēc tavs vaigs raugās nikni? Vai nav tā: ja tu esi labs, tu savu galvu vari pacelt, bet, ja tu dari ļaunu, tad grēks ir tavu durvju priekšā un tīko pēc tevis. Bet tev būs valdīt pār viņu!” Un Kains runāja ar savu brāli Ābelu. Un notika, kad viņi abi bija tīrumā, Kains cēlās pret savu brāli Ābelu un viņu nokāva.”(1.Mozus 4:3-8).
 Šajā Rakstu fragmentā mēs redzam, kā caur savstarpējām attiecībām ar brāli Ābelu, Dievs vēlējās palīdzēt Kainam pilnveidot viņa raksturu. Bet, par nožēlu, tā vietā, lai mainītu savu nepareizo attieksmi pret dzīvi, Kains nogalināja Ābelu. Kains apskauda savu brāli. Ābela dzīve atmaskoja Kainu. Ja tevī mīt skaudība, egoisms, pašmīlība, nepaklausība un nepakļāvīgs gars, – savstarpējās attiecībās tas viss parādīsies uz āru, tai skaitā, arī attiecībās ar tuviniekiem. Vai tu vari priecāties no visas sirds par saviem brāļiem un māsām, kad Dievs svētī viņus? Kā tu reaģē tad, kad taviem radiniekiem kaut kas izdodas labāk nekā tev? Vai tu priecājies brīžos, kad tavus brāļus un māsas slavē vairāk par tevi? Vai arī tu pazemo viņus, lai, tai pat laikā, tu uz citu fona izskatītos labāks?Tas ir tieši tas, ko darīja Jāzepa brāļi. Miesīgo brāļu naida un skaudības dēļ, Jāzeps tika pārdots verdzībā. 
Israēls sacīja Jāzepam: “Vai tavi brāļi negana lopus pie Sihemas? Aizej, jo es gribu tevi sūtīt pie viņiem.” Un tas viņam atbildēja: “Es klausos.” Un viņš tam sacīja: “Aizej taču un apskaties, kā taviem brāļiem un sīklopiem labi klājas, un pavēstī to man.” Un viņš to aizsūtīja no Hebronas ielejas, un tas gāja uz Sihemu. Viņu sastapa kāds vīrs, kad viņš, lūk, maldījās pa lauku; un vīrs viņam jautāja: “Ko tu meklē?” Un viņš atbildēja: “Es meklēju savus brāļus, saki man – kur viņi gana?” Un tas cilvēks sacīja: “Viņi no šejienes ir aizgājuši; es dzirdēju viņus sakām: iesim uz Dotanu.” Un Jāzeps sekoja saviem brāļiem un atrada tos Dotanā. Kad viņi to iztālēm ieraudzīja un pirms tas viņus bija sasniedzis, viņi sarunājās to nokaut. Un viņi cits citam sacīja: “Lūk, tur nāk tas lielais sapņotājs! Nokausim viņu un iemetīsim to kādā no bedrēm, un sacīsim: plēsīgs zvērs to ir aprijis,- tad mēs gan redzēsim, kas būs ar viņa sapņiem.” (1.Mozus 37:13-20).
 Dievs caur savstarpējām attiecībām pārbaudīs mūsu katra sirdi. Dažkārt, mēs pat nevaram iedomāties, kas atrodas mūsu sirdī. Bet, caur attiecībām ar cilvēkiem, viss apslēptais nāk gaismā.Bez visām iepriekš uzskaitītajām savstarpējām attiecībām, pastāv attiecības, kuras, manuprāt, ir pati labākā skola – tās ir laulāto attiecības starp vīru un sievu. Attiecības laulāto starpā audzina un maina mūs. Tieši caur šīm attiecībām mēs mācāmies mīlēt, pakļauties un cienīt viens otru. Mēs mācāmies ziedoties un nomirt sev. 
„Sievas, esiet paklausīgas saviem vīriem kā Tam Kungam. Vīri, mīliet savas sievas, tāpat kā Kristus ir mīlējis Savu draudzi, pats nododamies viņas labā.”(Efeziešiem 5:22,25).
 
„Sievas, esiet paklausīgas saviem vīriem, tā tas pieklājas Tā Kunga draudzē. Vīri, mīliet savas sievas un neesiet skarbi pret viņām.”(Kolosiešiem 3:18-19).
 Kas notiek, kad mēs dibinām attiecības ar cilvēkiem? Šīs attiecības atklāj mūsos tās nepilnības, par kurām mēs paši pat nenojaušam. Katrā no mums vēl ir tik daudz krāmu, no kuriem vajag atbrīvoties, lai mēs varētu atbilst Jēzus Kristus tēlam.Daudzi cilvēki bieži vien ticībā pasludina to, ka viņi jau ir pilnīgi, jo tie ir jauni radījumi un ir Dieva taisnība Kristū.Dārgie draugi, ticība – tas ir labi. Un tik pat svarīgi ir ne tikai ticēt savā sirdī, bet arī ar savu muti apliecināt to, kam jūs ticat. Tomēr, ja noniecinām pārmaiņu instrumentus, kurus Dievs domājis vai lēmis tam, lai mainītu mūs, tad mūsu dzīve būs tāla no mūsu ticības apliecinājuma.Jebkuras attiecības palīdzēs mums ieraudzīt mūsu sirds patieso stāvokli un to, pie kā mums jāpiestrādā. Turpināsim rīt!Esiet svētīti!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Pārmaiņas caur kalpošanu III

    Kalpošana palīdz palīdz mums dzīvot ne tikai sevis dēļ. Tad kad cilvēks kalpo, tad viņa dzīve ir koncentrēta uz to, lai padarītu otru cilvēku laimīgu, tā vietā, lai gaidītu, ka kāds darīs laimīgu viņu pašu. Cilvēkam, kuram ir šāda domāšana un dzīves pozīcija, nebūs laika depresijai un sevis žēlošanai. Tāda cilvēka dzīve būs koncentrēta uz to, lai atrastu kādu, kurš atrodas sliktākā stāvoklī un palīdzētu viņam, nevis vienkārši sēdētu un žēlotu sevi pašu. Cilvēks, kurš saprot patiesas kalpošanas būtību, vairs nedzīvo priekš sevis, bet lai mīlētu Dievu un cilvēkus.
  • Ja tu neierosināsi pārmaiņas, tad viņas tavā dzīvē nekad nesāksies

    Šodien Dievs vēlas mūs pārliecināt par to, ka pārmaiņas dzīvē nenotiek vienkārši tāpat, tās ir jāiniciē. Pārmaiņas cilvēka dzīvē sākās tikai tāpēc, ka kāds tās ir ierosinājis.«Iesākumā Dievs radīja debesis un zemi. Bet zeme bija neiztaisīta un tukša, un tumsa bija pār dziļumiem, un Dieva Gars lidinājās pār ūdeņiem. Un Dievs sacīja: «Lai top gaisma.» Un gaisma tapa». (1. Mozus 1:1—3).
  • Ko vēl cilvēka dzīvē atnes piedošana

    2.Piedošana dod mums spēku iet savu dzīves ceļu (piepildīt savu aicinājumu).„ Tāpēc tad arī, kur ap mums visapkārt tik liels pulks liecinieku, dosimies ar pacietību mums noliktajā sacīkstē, nolikdami visu smagumu un grēku, kas ap mums tinas, un raudzīsimies uz Jēzu, ticības iesācēju un piepildītāju, kas Viņam sagaidāmā prieka vietā krustu ir pacietis, par kaunu nebēdādams, un ir nosēdies Dieva tronim pa labai rokai.”(Ebrejiem 12:1-2).
  • Dieva gribas svarīgums!

    Šodien es gribētu uzsākt sarunu par tēmu: „Dieva gribas svarīgums!”Svētajos Rakstos ir teikts:„Ne ikkatrs, kas uz Mani saka: Kungs! Kungs! – ieies Debesu valstībā, bet tas, kas dara Mana Debesu Tēva prātu.”(Mateja 7:21).Bībele katru no mums aicina uz saprātīgumu, it īpaši tajā, lai izzinātu Dieva gribu savai dzīvei.„Tad nu raugaities nopietni uz to, kā dzīvojat: nevis kā negudri, bet kā gudri; izmantojiet laiku, jo šīs dienas ir ļaunas! Tāpēc nepadodieties neprātam, bet centieties saprast, kāds ir jūsu Kunga prāts.”(Efeziešiem 5:15-17).
  • Dievs vēlas, lai Viņa bērni palīdz Viņam vajadzību atrisināšanā!

    Daži brīnīsies un jautās: „Vai tad Dievam var būt problēmas vai vajadzības, jo Viņš taču ir – Visuvarenais Dievs?” Lieta tajā, ka Dievs nolēma Sevi ierobežot, un nedarboties bez cilvēku līdzdalības. Dievs nolēma, ka fiziskajā pasaulē, dažās situācijās, kādās dzīves sfērās, – Viņš nedarīs kādas lietas, apejot cilvēkus. Tas nozīmē, ka, lai kā mēs arī negavētu un nelūgtu, tik un tā, eksistē kādas problēmas, kuras netiks atrisinātas līdz brīdim, kamēr vajadzīgajā vietā neparādīsies vajadzīgais cilvēks.
  • Kā traģēdiju pārvērst triumfā?

    Pasaule, kurā mēs dzīvojam ir pilna ar traģēdijām, tāpēc, vārds „traģēdija” ir labi zināms katram no mums, – nav svarīgi, vai tu esi ticīgais, vai pagāns. Tomēr, kad pētām Bībeli, mēs saprotam, ka sākotnējais Dieva nodoms uz cilvēku bija pavisam citāds. Bībele apgalvo, ka Dievs svētīja cilvēku.„Un Dievs tos svētīja un sacīja uz tiem: “Augļojieties un vairojieties! Piepildiet zemi un pakļaujiet sev to, un valdiet pār zivīm jūrā un putniem gaisā, un katru dzīvu radījumu, kas rāpo pa zemi.” (1Mozus 1:28).