Mūs apgāna tikai tas, kas iziet no mūsu sirds III
Sveicu jūs, dārgie draugi! Žēlastība jums un miers no Dieva Tēva un mūsu Kunga Jēzus Kristus!
Mēs ar jums runājām par to, ka tas, kas notiek attiecībā pret mums no ārienes, nevar mūs apgānīt. Mūs apgāna tikai tas, kas iziet no mūsu sirds.
Man bija kāds draugs, mācītājs, kurš gatavojās precēties ar vienu no savas draudzes māsām. Viņi ļoti ilgi draudzējās, un pēc tam apprecējās. Ģimene – tā ir divu personību savienība, personību, kuras ļoti atšķiras viena no otras. Pēc tam, kad šis mācītājs apprecējās, viņš man sacīja: „Es domāju, ka mana sieva būs paklausīga un pazemīga, tāpat kā draudzē. Uz to es viņam atbildēju, ka šāda veida spriedelējumi ir maldi. Ar attiecībām ģimenē starp sievu un vīru tiek domāta augstāka līmeņa tuvība. Jo tuvāk cilvēki ir saistīti viens ar otru savstarpējās attiecībās, jo vairāk vājību viņi viens otrā pamana. Es sacīju savam draugam, ka nu viņi viens otru audzinās (mācīs). Es viņam sacīju, ka Dievs caur sievu mainīs viņu, un sievu savukārt – caur viņu, jo savstarpējās attiecības maina abas puses.
Katrs cilvēks, kurš sastāv laulībā, var apstiprināt šo patiesību. Es nezinu nevienu laulāto pāri, kurš varētu sacīt, ka laulības dzīve nav ietekmējusi katru no laulātajiem.
Daudzi cilvēki, stājoties laulībā, staigā rozā brillēs un gaida no sava vīra/sievas neiespējamo. Taču, laulības dzīves realitāte ātri vien noņem šīs rozā brilles. Mēs stājamies savstarpējās attiecībās(laulībā) tāpēc, lai mainītos, un ne tāpēc, lai mainītu savu vīru vai sievu. Ja mēs saprotam šo Dieva principu par to, ka savstarpējās attiecības ir mūsu skola, kas audzina un maina mūs, tad dzīve mums būs salda.
Vēstulē Galatiešiem tiek runāts par Gara augli. Taču, ir jāsaprot, ka, runājot par Svētā Gara augli, mēs principā ar to domājam savstarpējo attiecību jautājumu.
„Bet Gara auglis ir: mīlestība, prieks, miers, pacietība, laipnība, labprātība, uzticamība, lēnprātība, atturība. Pret tādām lietām nav bauslības.”(Galatiešiem 5:22-23).
Tas ir tas, kā mēs izturamies pret sevi, citiem un Dievu.
Savu attieksmi pret Dievu mēs paužam caur mīlestību, prieku un mieru.
Savu attieksmi pret citiem cilvēkiem mēs paužam caur pacietību, laipnību, labprātību vai žēlsirdību.
Savu attieksmi pret sevi mēs paužam caur ticību, lēnprātību un atturību.
Ja es esmu pilns ar mazvērtības kompleksiem, ja esmu baiļu pilns, ja neesmu brīvs no patvaļības, lepnības, – tas viss ietekmēs manas attiecības ar citiem cilvēkiem. Bez pareizas attieksmes pret sevi, cilvēkam būs grūti pieņemt savu tuvāko mīlestību -vīra, sievas, brāļa, māsas, bērnu utt.
Un tāpēc, vispirms ir jāmainās man, un ne cilvēkiem, kuri it kā sarežģī manu dzīvi. Tad, kad tu būsi mierā pats ar sevi, kad iemācīsies pats sevi mīlēt, tikai tad tu varēsi mīlēt arī savu tuvāko, kā sevi pašu.
Tieši man vajag mainīties, man vajag atbrīvoties no saviem kompleksiem, man vajag atbrīvoties no bailēm un no visa tā, kas mani sasaista, un man vajag attīstīt sevi uzticamību(ticību), atturību un lēnprātību. Man jāattīsta sevi pacietību, laipnību un žēlsirdību attiecībā pret citiem cilvēkiem.
Dieva vārds un tuvas attiecības ar Dievu palīdzēs mums mainīties un attīstīt sevī Svētā Gara augli!
Lai Dievs jūs bagātīgi svētī!
Mācītājs Rufus Adžiboije
