Mūs apgāna tikai tas, kas iziet no mūsu sirds III

Sveicu jūs, dārgie draugi! Žēlastība jums un miers no Dieva Tēva un mūsu Kunga Jēzus Kristus!Mēs ar jums runājām par to, ka tas, kas notiek attiecībā pret mums no ārienes, nevar mūs apgānīt. Mūs apgāna tikai tas, kas iziet no mūsu sirds.Man bija kāds draugs, mācītājs, kurš gatavojās precēties ar vienu no savas draudzes māsām. Viņi ļoti ilgi draudzējās, un pēc tam apprecējās. Ģimene – tā ir divu personību savienība, personību, kuras ļoti atšķiras viena no otras. Pēc tam, kad šis mācītājs apprecējās, viņš man sacīja: „Es domāju, ka mana sieva būs paklausīga un pazemīga, tāpat kā draudzē. Uz to es viņam atbildēju, ka šāda veida spriedelējumi ir maldi. Ar attiecībām ģimenē starp sievu un vīru tiek domāta augstāka līmeņa tuvība. Jo tuvāk cilvēki ir saistīti viens ar otru savstarpējās attiecībās, jo vairāk vājību viņi viens otrā pamana. Es sacīju savam draugam, ka nu viņi viens otru audzinās (mācīs). Es viņam sacīju, ka Dievs caur sievu mainīs viņu, un sievu savukārt – caur viņu, jo savstarpējās attiecības maina abas puses.Katrs cilvēks, kurš sastāv laulībā, var apstiprināt šo patiesību. Es nezinu nevienu laulāto pāri, kurš varētu sacīt, ka laulības dzīve nav ietekmējusi katru no laulātajiem.Daudzi cilvēki, stājoties laulībā, staigā rozā brillēs un gaida no sava vīra/sievas neiespējamo. Taču, laulības dzīves realitāte ātri vien noņem šīs rozā brilles. Mēs stājamies savstarpējās attiecībās(laulībā) tāpēc, lai mainītos, un ne tāpēc, lai mainītu savu vīru vai sievu. Ja mēs saprotam šo Dieva principu par to, ka savstarpējās attiecības ir mūsu skola, kas audzina un maina mūs, tad dzīve mums būs salda.Vēstulē Galatiešiem tiek runāts par Gara augli. Taču, ir jāsaprot, ka, runājot par Svētā Gara augli, mēs principā ar to domājam savstarpējo attiecību jautājumu. 
„Bet Gara auglis ir: mīlestība, prieks, miers, pacietība, laipnība, labprātība, uzticamība, lēnprātība, atturība. Pret tādām lietām nav bauslības.”(Galatiešiem 5:22-23).
 Tas ir tas, kā mēs izturamies pret sevi, citiem un Dievu.Savu attieksmi pret Dievu mēs paužam caur mīlestību, prieku un mieru.Savu attieksmi pret citiem cilvēkiem mēs paužam caur pacietību, laipnību, labprātību vai žēlsirdību.Savu attieksmi pret sevi mēs paužam caur ticību, lēnprātību un atturību.Ja es esmu pilns ar mazvērtības kompleksiem, ja esmu baiļu pilns, ja neesmu brīvs no patvaļības, lepnības, – tas viss ietekmēs manas attiecības ar citiem cilvēkiem. Bez pareizas attieksmes pret sevi, cilvēkam būs grūti pieņemt savu tuvāko mīlestību -vīra, sievas, brāļa, māsas, bērnu utt.Un tāpēc, vispirms ir jāmainās man, un ne cilvēkiem, kuri it kā sarežģī manu dzīvi. Tad, kad tu būsi mierā pats ar sevi, kad iemācīsies pats sevi mīlēt, tikai tad tu varēsi mīlēt arī savu tuvāko, kā sevi pašu.Tieši man vajag mainīties, man vajag atbrīvoties no saviem kompleksiem, man vajag atbrīvoties no bailēm un no visa tā, kas mani sasaista, un man vajag attīstīt sevi uzticamību(ticību), atturību un lēnprātību. Man jāattīsta sevi pacietību, laipnību un žēlsirdību attiecībā pret citiem cilvēkiem.Dieva vārds un tuvas attiecības ar Dievu palīdzēs mums mainīties un attīstīt sevī Svētā Gara augli! Lai Dievs jūs bagātīgi svētī!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Ko tu dari ar savu talantu? II

    Pasaule ļoti ātri mainās. Esmu pārliecināts, ka jaunas un jaunas pārmaiņas notiks vēl ātrāk kā līdz šim. Ja es jums pastāstītu par tiem minējumiem, prognozēm, kuras izsaka speciālisti par nākotni, tad daudzu cilvēku sirdis piepildītu bailes. Kāds mācītājs runāja ar mani par šo tēmu, un es redzēju, ka arī viņa sirds ir baiļu pilna par tām nākotnes prognozēm, kuras viņš ir dzirdējis. Viņš jautāja man par to, ko darīt ar visu to, vai ir vērts veidot kādus plānus, ja pār zemi nāks visi šie briesmīgie notikumi. Es viņam teicu, ka paldies Dievam, mums ir Bībele, kurā viss ir pateikts.
  • Sēšanas un pļaušanas likums

    „Nepievilieties, Dievs neļaujas apsmieties! Jo, ko cilvēks sēj, to viņš arī pļaus. Proti, kas sēj savā miesā, tas pļaus no miesas pazušanu, bet, kas sēj Garā, tas pļaus no Gara mūžīgo dzīvību.” (Galatiešiem 6:7-8).„Jo, ja jūs pēc miesas dzīvojat, tad jums jāmirst. Bet, ja jūs Gara spēkā darāt galu miesas darbībai, tad jūs dzīvosit.„(Romiešiem 8: 13)
  • Kāds ir pats augstākais bauslis?

    Kad kāds rakstu mācītājs Jēzum pajautāja: „Kāds ir pats augstākais bauslis?” Jēzus viņam atbildēja:1-mais bauslis – „Mīli Dievu!”2-rais bauslis – „Mīli savu tuvāko kā sevi pašu!”Tad, kad tevi vada līdzcietība un mīlestība pret cilvēkiem, tu vairs netērē laiku tam, lai iztirzātu savus trūkumus. Tavi trūkumi nevar apturēt tavu kalpošanu cilvēkiem.
  • Četri iespējamie lūgšanu atbilžu varianti II

    3-ais variants – Dievs uz lūgšanu atbild „Nē!”Tev ir jāpriecājas par šādu „nē” tieši tāpat, kā par atbildi „jā”. Visgrūtāk cilvēkiem ir dzirdēt un sacīt „nē”. Daži cilvēki atbildi „nē” vispār nepieņem. Tas, kurš saka viņiem „nē”, kļūst par viņu ienaidnieku. Dažkārt arī no Dieva mēs nespējam pieņemt atbildi „nē”.Savā Vēstulē Pāvils saka, ka viņam tika dots dzelonis miesā, un sātana eņģelis sagādāja viņam sāpes. Pāvils trīs reizes lūdza par to, lai Dievs aizvāc šo dzeloni. Un Dievs viņam uz šo lūgšanu atbildēja „Nē”! Vai tad Pāvils nepalika Viņā? Vai tad Dieva Vārds nepalika, nemājoja Pāvila dzīvē? Mēs zinām, ka Dieva Vārds bagātīgi mājoja Pāvila dzīvē, un viņš it visā meklēja Dieva gribas piepildījumu. Tas nozīmē, ka Pāvils lūdza pareizi un bija cilvēks ar pareizu sirdi, bet, neskatoties uz to, Dievs viņam sacīja „Nē!”.
  • Kā mēs varam staigāt piedošanā

    Beidz attaisnot savu aizvainojumu.Ja mēs attaisnojam savu aizvainojumu, mums ir grūtāk tikt galā ar šo aizvainojumu. Savukārt, ja mēs izsūdzam jebkādu aizvainojuma izpausmi un uzlūkojam to kā grēku Dieva priekšā, tad mēs nostājamies uz piedošanas ceļa. Iespējams, ar mums ir rīkojušies negodīgi, bet tas tik un tā nedod mums tiesības nepiedot. Ja mūsu reakcija uz notiekošo nav tīkama Dievam, – un nepiedošana nekad nevar Dievam patikt, – mums ir jānožēlo šis grēks un jālūdz Viņam piedošana.
  • Kāpēc Jēzus slavēja un pateicās Dievam?

    Jēzus pateicās Dievam par to ka Dievs atklājās daudziem cilvēkiem un ka tie varēja pieņemt gaismu no debesīm. Tajā mēs redzam Jēzus attieksmi pret Dievišķajām atklāsmēm un tas ir piemērs, lai arī mēs rīkotos tāpat. Mums ir jāciena Dievišķās atklāsmes tieši tāpat kā to darīja Jēzus. Mēs varam pateikties Dievam par visu to ko Viņš mums atklāj. Bībele runā par Dievišķo gudrību kā par noslēpumainu un dārgu gudrību, kas ir apslēpta daudziem. Ne visiem atklājas Dievišķā gudrība.