Dievs mums ir atstājis visaugstākos baušļus – mīli Dievu un savu tuvāko kā sevi pašu!
Sveicinu jūs dārgie draugi! Žēlastība jums un miers no Dieva Tēva un mūsu Kunga Jēzus Kristus!
Vakar mēs runājām par to, ka Dievs mums ir atstājis visaugstākos baušļus – mīli Dievu un savu tuvāko kā sevi pašu! Bez staigāšanas mīlestībā mums nebūs Dieva dzīvības un mēs neieiesim Viņa pilnībā.
Vēstulē Romiešiem ir rakstīts, ka cilvēks, kas mīl citus, tādā veidā piepilda bauslību.
„Nepalieciet nevienam neko parādā kā vienīgi, ka jūs cits citu mīlat. Jo, kas otru mīl, tas ir piepildījis bauslību. Jo baušļi: tev nebūs pārkāpt laulību, tev nebūs nokaut, tev nebūs zagt, tev nebūs iekārot un ja vēl ir kāds cits bauslis, saņemami kopā šinī vārdā, proti: mīli savu tuvāko kā sevi pašu. Mīlestība tuvākajam ļaunu nedara: tātad bauslības piepildījums ir mīlestība. ”.(Rom.13: 8-10).
Staigāšana mīlestībā, ir tā, kas nosaka cilvēka laimi šeit uz zemes. Katrs no mums var kļūt par laimīgu cilvēku, par apmierinātu ar savu dzīvi, ja viņš dzīvos saskaņā ar mīlestības likumu. Citiem vārdiem runājot, mana attieksme pret Dievu un apkārtējiem cilvēkiem, nosaka to, vai es būšu laimīgs vai nē. Ja tu vēlies būt laimīgs cilvēks, tad vēlos tev dot padomu- iemīli Dievu un savu tuvāko bez jebkādas liekulības!
Vai esat pamanījuši, ka mīlestība pret Dievu atspoguļojas mūsu attieksmē pret citiem cilvēkiem un vēlmē viņiem palīdzēt.
Mēs tiecamies pie Dieva, lasām Viņa vārdu, pavadām laiku ar Viņu lūgšanās, pavadām laiku ar Dieva bērniem, lai slavētu Viņu kopā un saņemtu Dieva gudrību caur citiem brāļiem un māsām. Mēs vēlamies caur visu to pierādīt un parādīt savu mīlestību pret Dievu. Dievs savukārt caur šo rīcību maina mūs un piepilda mūsu sirdis ar Sevi – Savu mīlestību. Saņemot no Dieva Viņa mīlestību, mēs varam dāvāt šo mīlestību citiem cilvēkiem.
Dievs izlej pār mums Savu mīlestību, maina mūs, mūsu uzskatus un dzīves vērtības. Dievs maina mūsu raksturu, tāpēc tagad mēs jau esam iemācījušies neapvainoties uz cilvēkiem, jo Dievs mūs ir atbrīvojis no aizvainojuma. Mēs jau esam pārstājuši būt sīkumaini un nepievēršam uzmanību nenozīmīgām lietām, kuras agrāk mūs uztrauca. Mēs vairs nekļūstam tik bieži aizkaitināti, kā to darījām agrāk. Dievs dāvā mums mīlestību, pilnveido mūsu raksturu un tādā veidā atbrīvo mūsu dāvanas, talantus un spējas, lai mēs varētu atdot citiem to, ko esam saņēmuši no Viņa. Jo kalpošana nozīmē atdot sevi citu labā!
Par to runā nākamais pants no Svētajiem Rakstiem:
„ Kādu katrs dāvanu saņēmis, ar to kalpojiet cits citam kā labi dažāda veida Dieva žēlastības namturi. Ja kāds runā, tad kā Dieva vārdus, ja kāds kalpo, tad kā ar to spēku, kuru Dievs piešķir, ka visās lietās Dievs tiktu pagodināts caur Jēzu Kristu; Viņam pieder gods un vara mūžu mūžos. Āmen ”(1 Pēt. 4:10-11)
Šī Rakstu vieta aicina mūs kalpot viens otram. Bet vēl mēs varam redzēt šajā Rakstu vietā, kādā veidā mēs varam kalpot viens otram.
„Kādu katrs dāvanu saņēmis, ar to kalpojiet cits citam … ”
Ar ko tad mēs varam kalpot citiem cilvēkiem? Katrs no mums var kalpot citiem cilvēkiem ar to dāvanu, kādu saņēmis no Dieva. Iespējams tu jautāsi: „Vai tad man ir kāda dāvana?” Jā, katram cilvēkam ir kāda dāvana! Dievs saka, ka TU jau esi saņēmis konkrētu dāvanu no Viņa.
Tev ir dāvana, talants, spējas, kuras ir vajadzīgas citiem cilvēkiem. Tad, kad tu sāksi domāt par kalpošanu tuvākajam, tikai tad tu sāksi atklāt savu potenciālu Dievā. Tavas dāvanas, talanti un spējas vairs nepaliks neizmantotas.
Tāpēc arī Dievs saka, ka sākumā tu ieraugi to, kas tev ir priekš kalpošanas, bet pēc tam atrodi tos cilvēkus, kuriem tas ir vajadzīgs un sāc atdot to caur kalpošanu. Taču svarīgi ir, lai tu kalpo ar savām dāvanām citiem cilvēkiem ne tāpēc, ka tu gaidi kaut ko no viņiem pretī, bet tāpēc ka tu mīli Dievu un vēlies parādīt Viņa mīlestību to cilvēku dzīvēs, kurus mīl Viņš.
Kalpo Dievam un Viņš bagātīgi tevi svētīs!
Turpināsim rīt!
Ar Dieva mieru!
Mācītājs Rufus Adžiboije
