Kā mēs varam saņemt piedošanu no Dieva

Žēlastība jums un miers no mūsu Kunga Jēzus Kristus! Es sveicu jūs mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Vakar mēs noskaidrojām, ka vienīgais likumīgais pamats mūsu piedošanai ir tas, ko Jēzus paveica pie Krusta. Jēzus paņēma uz Sevi mūsu grēkus un mūsu vietā kļuva kā grēcinieks.          Jēzus pārsedza mūs ar Savām Asinīm.          Jēzus aizmirsa un vairs nepiemin mūsu grēkus. Piedošana ir dāvāta mums ne tāpēc, ka mēs būtu to nopelnījuši, bet tikai pamatojoties uz Jēzus Kristus upuri Golgatas Krustā. Šodien mēs izskatīsim to, kā mēs varam saņemt piedošanu no Dieva. Dievs piedod mums mūsu grēkus pamatojoties uz Jēzus Kristus upuri. Tomēr, vispirms mums ir jāatzīstas Viņa priekšā savos grēkos, jāizsūdz savi grēki un jānožēlo tie. 
„Ja atzīstamies savos grēkos, tad Viņš ir uzticīgs un taisns, ka Viņš mums piedod grēkus un šķīsta mūs no visas netaisnības.”(1.Jāņa 1:9).
 Dievs ir uzticīgs un taisns, un, JA mēs atzīstamies Dieva priekšā savos grēkos, Viņš mums piedod. Vārds „JA” runā par nosacījumiem. Neskatoties uz to, ka Dievs Kristū jau ir piedevis mūsu grēkus (pagātnes, tagadnes un nākotnes), mēs joprojām paliksim Viņa parādnieki, ja vien nelūgsim piedošanu un neizsūdzēsim savus grēkus Viņa priekšā. Tikai krāpnieki saka, ka viņiem nav grēku. 
„Ja sakām, ka mums nav grēka, tad maldinām paši sevi, un patiesība nav mūsos.” (1.Jāņa 1:8).
 Ja Dievs mums norāda uz mūsu grēkiem, nav jēgas to slēpt. Vienīgais pareizais lēmums ir – lūgt piedošanu un atbrīvot sevi no pagātnes nastas un pastrādātajām muļķībām. Daudzi cilvēki attaisno savus grēkus vai arī nepievērš tam īpašu uzmanību. Mums ir pareizi jāsaprot piedošana, kuru saņemam no Dieva. 
„ Kas noliedz savu ļauno darbu, tam tas neizdodas, bet, kas tajā atzīstas un turpmāk tā vairs nedara, tas izpelnīsies žēlastību.” (Salamana pamācības 28:13).
 Bībeles tulkojumā krievu valodā „…….tam nebūs veiksmes, ….” Vārds „veiksme” citos Bībeles tulkojumos tiek tulkots kā „uzplaukums”. Tavas dvēseles un miesas uzplaukums ir atkarīgs no tavas vēlēšanās tikt skaidrībā ar saviem grēkiem un no vēlēšanās palūkoties taisnībai acīs. Ja tu zini, ka tavā dzīvē ir grēks, bet visādi slēp to, tad tu pats kavē savu uzplaukumu. Tādam cilvēkam, saskaņā ar šo Rakstu vietu, nebūs veiksmes, nebūs uzplaukuma. Vēlos atzīmēt, ka attiecībā uz jautājumu par grēku nožēlu pastāv divas pieejas. 
  • Pasaulīgās skumjas, kas ved uz nāvi.
 
  • Dievišķās skumjas , kas ved mūs uz grēku nožēlu un atved pie glābšanas.
 
„ Tad tagad es priecājos ne par to, ka jūs tapāt skumdināti, bet par to, ka jūs tapāt skumdināti uz atgriešanos; jo jūs esat skumdināti pēc Dieva prāta, lai jums nekas no mums nenāktu par ļaunu. Jo dievišķas skumjas dod atgriešanās svētību, ko neviens nenožēlos; bet pasaulīgās skumjas nes nāvi. Jo redziet, šīs dievišķās skumjas – kādu rosību tās ir jūsos modinājušas, pat aizstāvēšanos, uztraukumu, bailes, ilgas, centību, sodīšanu! Katrā ziņā jūs esat pierādījuši, ka šinī lietā esat nevainīgi.” (2.Korintiešiem 7:9-11).
 
  • Pasaulīgās skumjas – tā ir nevis grēka, bet grēka seku apraudāšana.
 
  • Dievišķās skumjas – tā ir dziļa nožēla par izdarītajiem grēkiem, naids pret šiem grēkiem un vēlēšanās atbrīvoties no šiem grēkiem. Dievišķās skumjas fokusē uzmanību uz cēloni, nevis uz sekām. Nav seku bez cēloņa. Bet par nožēlu, cilvēki bieži vien koncentrē savu uzmanību uz sekām, vēršas pie Dieva pēc piedošanas, tai pat laikā neesot patiesi savā grēku nožēlā.
 Tā tas notika ar faraonu. Pēc tam, kad Ēģiptes zemi piepildīja vardes, faraonu interesēja nevis iemesls, kāpēc tās ir parādījušās, bet tikai tas, lai zeme tiktu atbrīvota no vardēm. 
„Tad Tas Kungs sacīja uz Mozu: “Ej pie faraona un saki viņam: tā saka Tas Kungs: atlaid Manu tautu, ka tā Man kalpotu. Un, ja tu liegsies to atlaist, tad, redzi, Es sodīšu visas tavas zemes robežas ar vardēm, ka upe mudžēt mudžēs ar vardēm, un tās līdīs ārā un nāks tavos namos un tavā guļamistabā, un tavā gultā, un tavu kalpu namos, un pie taviem ļaudīm gan viņu krāsnīs, gan viņu abrās. Un vardes nāks pie tevis un pie taviem ļaudīm un visiem taviem kalpiem . Un Tas Kungs sacīja uz Mozu: “Saki Āronam: izstiep savu roku ar savu zizli pār upēm, pār kanāliem un ezeriem un liec nākt vardēm pār Ēģipti.” Un Ārons izstiepa savu roku pār Ēģiptes ūdeņiem, un vardes nāca un apklāja visu Ēģiptes zemi.
 
Tad faraons atsauca Mozu un Āronu un sacīja: “Lūdziet To Kungu, ka Tas atņem vardes no manis un no manas tautas, un es atlaidīšu tautu, lai tā upurētu Tam Kungam.” Un Mozus sacīja faraonam: “Saki man, kad lai es aizlūdzu par tevi, taviem kalpiem un tavu tautu, lai vardes vairs nenāktu pie tevis un tavā namā un atliktos tikai upē?” Un viņš sacīja: “Rīt.” Un tas sacīja: “Lai notiek pēc tava prāta; lai tu zinātu, ka nav neviena kā Tas Kungs, mūsu Dievs. Vardes aizies no tevis, no tava nama, no taviem kalpiem, no tavas tautas; tikai upē tās atliksies.” Tad Mozus un Ārons aizgāja no faraona; un Mozus piesauca To Kungu varžu dēļ, kā viņš bija solījies faraonam. Un Tas Kungs darīja, kā Mozus lūdza; un vardes nobeidzās namos, sētās un laukos. Un tie tās savāca kaudžu kaudzēm, un visa zeme smirdēja. Kad faraons redzēja, ka bija dabūjis atelpu, viņš nocietināja savu sirdi un tiem neklausīja, kā Tas Kungs bija sacījis.(2.Mozus 7: 26-29; 8:1-2; 8:4-11).
 Pēc tam, kad vardes pazuda, faraons tūlīt pat nocietināja savu sirdi, jo viņš nejuta nožēlu par savu grēku, bet gan grēka sekām. Tur, kur nav patiesas nožēlas par saviem grēkiem, tur nebūs arī brīvības no grēkiem, jo Dievs attīra mūs no katras netaisnības tikai caur patiesu mūsu grēku nožēlas procesu. Pasaulīgās skumjas koncentrē cilvēka uzmanību uz zaudēto svētību vai zaudētā stāvokļa atjaunošanu. Dievišķās skumjas koncentrē cilvēka uzmanību uz zaudēto savstarpējo attiecību atjaunošanu. Līdz rītam! Lai Dievs jūs bagātīgi svētī! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Ciešanas kā disciplīnas mērs II

    Mans pienākums un atbildība kā ticīgam cilvēkam ir dzīvot pienācīgu dzīvi un staigāt paklausībā Dieva priekšā. Ja es kļūstu nepaklausīgs, tad Bībele saka, ka mans Debesu Tēvs pārmācīs un sodīs mani. Sodīt – nozīmē pārmācīt, lai morāli pilnveidotu. Lūk, ko Bībele saka: „Jo, ko Es mīlu, tos Es pārmācu un pamācu, tad nu iekarsies un atgriezies!” (Atkl.3:19)
  • Pastāv trīs ticīgo tipi: novērotāji, patērētāji un kalpotāji

    Jau vairākas dienas pēc kārtas mēs runājam par svētlaimi(gandarījumu), kuru rodam kalpojot citiem. Mēs runājām par to, ka tad, kad mēs kalpojam citiem, mēs noliekam sevi caur šo kalpošanu tādā stāvoklī, kurā mēs vienmēr baudīsim Dieva žēlastību. Kalpošana citiem cilvēkiem noteikti piepildīs tavu dzīvi ar svētībām. Taču, tavas kalpošanas motīvam nav jābūt vēlmei saņemt svētības no Dieva, bet mīlestībai uz Dievu un cilvēkiem, kurus Dievs sūta tavā ceļā.Pastāv trīs ticīgo tipi: novērotāji, patērētāji un kalpotāji.Kādam ticīgo tipam piederi tu? Kas tu esi? Novērotājs, patērētājs vai kalpotājs?Šodien mēs mēģināsim tikt skaidrībā par to, ar ko tad atšķiras viens no otra novērotājs, patērētājs un kalpotājs.
  • Evaņģelizācija un māceklība

    „Un, staigādams gar Galilejas jūru, Jēzus ieraudzīja divi brāļus, Sīmani, sauktu Pēteri, un Andreju, viņa brāli, tīklu jūrā izmetam, jo tie bija zvejnieki. Un Viņš uz tiem saka: “Nāciet Man līdzi, Es jūs darīšu par cilvēku zvejniekiem.”(Mateja 4:18-19).Vēlos vērst jūsu uzmanību uz vārdu „ieraudzīja”, kurš izmantots abās šajās Rakstu vietās. Ejot garām, Jēzus ieraudzīja cilvēku – Mateju, Viņš ieraudzīja divus brāļus – Pēteri un Andreju. Jēzus pamanīja šos ļaudis, jo tie ar kaut ko piesaistīja Viņa uzmanību. Jēzus piedāvāja viņiem kļūt par daļu no Savas komandas
  • Izmaiņas ir atkarīgas no mūsu atziņas līmeņa

    „Jo nepilnīga ir mūsu atziņa un nepilnīga mūsu pravietošana. Bet, kad nāks pilnība, tad beigsies, kas bija nepilnīgs. Kad biju bērns, es runāju kā bērns, man bija bērna tieksmes un bērna prāts, bet, kad kļuvu vīrs, tad atmetu bērna dabu. Mēs tagad visu redzam mīklaini, kā spogulī, bet tad vaigu vaigā; tagad es atzīstu tik pa daļai, bet tad atzīšu pilnīgi, kā es pats esmu atzīts.”(1.korintiešiem 13:9-12).
  • Ko mums dod izrāviens?

    Izrāviens pārceļ mūs no vājības spēkā. Šī vīrā, kas bija tizls no mātes miesām, pēdas un krumšļi bija nespēcīgi, tāpēc viņš nevarēja staigāt. Kad Dievs viņam deva izrāvienu, pēdas un krumšļi momentā kļuva stingri. «…un, satvēris pie labās rokas, Pēteris to pacēla; tūdaļ viņa pēdas un krumšļi kļuva stingri» (Ap.d.3:7). Vājās vietas jūsu dzīvēs kļūs stipras no šīs dienas Jēzus Kristus Vārdā. Pēc izrāviena vājais patiešām varēs teikt : «Es esmu spēcīgs!»
  • Vai Jūs atrodaties verdzībā, tuksnesī vai jūsu apsolītajā zemē?

    Pastāv attiecības, kuras tur cilvēkus verdzībā un veicina viņu klaiņošanu pa tuksnesi, kamēr apsolītā zeme, kur piens un medus tek, gaida viņus.Bībele norāda uz grēkiem, kas saista Izraēla bērnus un par kuriem mums šodien vajadzētu zināt, lai izvairītos no šīm kļūdām. „Bet uz lielāko daļu no viņiem Dievam nebija labs prāts, tie ir izdeldēti tuksnesī. Tas ir noticis mums par brīdināšanas zīmi, lai mēs neiekārojam ļaunu, kā tie darījuši. Netopiet arī par elku kalpiem kā daži no tiem, kā ir rakstīts: tauta apsēdās ēst un dzert un tad piecēlās un sāka diet. – Arī nepadosimies netiklībai, kā daži no tiem darījuši un krita vienā dienā divdesmit trīs tūkstoši.Nekārdināsim To Kungu, kā daži no tiem darījuši un gāja bojā no čūskām. Nekurniet, kā daži no tiem ir kurnējuši un maitātāja nomaitāti. Un viss tas viņiem noticis zīmīgā kārtā un ir rakstīts par brīdinājumu mums, kas esam nonākuši pie laika beigām.”(1.Korintiešiem 10:5-11)