Ne mans prāts, bet Tavs prāts lai notiek!

Žēlastība jums un miers no mūsu Kunga Jēzus Kristu!

Es sveicu jūs mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”!

Mēs ar jums runājām par to, ka pielīdzināmies Kristum, kad dzīvojam saskaņā ar principu: „Ne mans prāts, bet Tavs prāts lai notiek!” Tā ir zīme mūsu pazemībai Dieva priekšā, kura atbrīvo Dieva žēlastību mūsu dzīvē.

Tieši caur pazemību Dieva priekšā mēs saņemam pieeju Dieva žēlastībai, kas glābj, māca un maina mūsu dzīves.

Ko nozīmē pazemība Dieva priekšā? Pazemība – tā ir savas gribas pakļaušana Dieva gribai itin visos jautājumos.

 

„Tāpat, jaunākie, esiet paklausīgi vecākajiem, bet visi, cits citam padodamies, apjozieties ar pazemību. Jo Dievs stāv pretim lepniem, bet pazemīgiem Viņš dod žēlastību. Tad nu pazemojieties apakš Dieva varenās rokas, lai Viņš jūs paaugstinātu savā laikā.” (1.Pētera 5:5,6).

 

„Zemojieties Tā Kunga priekšā, tad Viņš jūs paaugstinās.”(Jēkaba 4:10).

 

Un tātad, pārmaiņas pieprasa no mums atteikšanos no sevis, ar nolūku, lai mēs arvien vairāk un vairāk pielīdzinātos(taptu līdzīgi) Jēzum Kristum.

 

„Jo, kurus Viņš sākumā nozīmējis, tos Viņš nolēmis darīt līdzīgus Sava Dēla tēlam, lai Viņš būtu pirmdzimtais daudzu brāļu starpā.”(Romiešiem 8:29).

 

Pielīdzināšanās Jēzum – tā ir augstāka pārmaiņu forma, kuru Dievs vēlas veikt katrā no mums.

Viens no iemesliem, kālab Jēzus atnāca miesā, ir tas, lai mācītu mums, kā, atrodoties miesā, dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Jēzus mums visiem ir kā piemērs tam, kā mums vajag dzīvot šai ļaunajā pasaulē un, tai pat laikā, izpatikt Dievam.

Bībele saka, ka garam nav ne asiņu, ne miesas. Dievs ir Gars, tālab, Tam nav asiņu un nav miesas. Taču mēs dzīvojam miesā, un mums ir asinis un miesa, – un tādus mūs ir radījis Dievs. Mēs esam radīti pēc Dieva tēla un līdzības. Bet, asinis un miesa mums ir dotas tāpēc, lai Dievs caur mums varētu valdīt materiālajā pasaulē. Pēc tam, kad grēks ienāca cilvēkā un viņa pasaulē, cilvēks pazaudēja savu sākotnējo tēlu un tam tika atņemta Dieva godība. Tomēr, Jēzus atnāca miesā tālab, lai ar Savu dzīvi nodemonstrētu mums, kā jādzīvo un kā jāizskatās cilvēkam, kurš patiesībā nes sevī Dieva tēlu un līdzību. Jēzus mums ir kļuvis par absolūtu piemēru, kuru mums vajag atdarināt un kuram jāpielīdzina sevi.

Bībelē mēs lasām par to, ka Jēzus piekusa, dažkārt juta izsalkumu, nonāca zem spiediena, nokļuva vētrā, bija noskumis Savā dvēselē, netika saprasts, Viņu apvainoja un Viņu apmeloja utt. Jēzus, atrodoties uz zemes, gāja cauri tam visam, kam šodien ejam cauri mēs ar jums. Mēs varam mācīties no Jēzus to, kā mums vajag rīkoties vienā vai otrā situācijā. Bībelē var redzēt to, kā Jēzus izturējās pret Viņu vērstā spiediena laikā, kā Viņš pieņēma lēmumus dažādās dzīves situācijās, kā Jēzus atbildēja un sarunājās ar cilvēkiem, kā Viņš reaģēja uz grūtībām. Mēs redzam arī to, kā Jēzus reaģēja, kad Viņam sāpēja. Jēzus dzīve tieši tāpēc ir sīki aprakstīta Bībelē, lai mēs mācītos no Viņa piemēra. Jēzus kļuva par gaismu, kura spilgti izgaismo tumšo pasauli. Dievs vēlas, lai mēs ar jums dzīvotu līdzīgi.

 

„Iesākumā bija Vārds, un Vārds bija pie Dieva, un Vārds bija Dievs. Tas bija iesākumā pie Dieva. Caur Viņu viss ir radies, un bez Viņa nekas nav radies, kas ir. Viņā bija dzīvība, un dzīvība bija cilvēku gaisma. Gaisma spīd tumsībā, bet tumsība to neuzņēma. Nāca cilvēks, Dieva sūtīts, vārdā Jānis. Viņš nāca liecības dēļ, lai liecinātu par gaismu, lai visi nāktu pie ticības caur viņu. Viņš pats nebija gaisma, bet nāca, lai liecinātu par gaismu. Tas bija patiesais gaišums, kas nāca pasaulē, kas apgaismo ikvienu cilvēku.”(Jāņa 1:1-9).

 

Jēzus ir pasaules gaisma! Kad mēs sekojam Jēzus piemēram un mācāmies no Viņa, tad mēs arvien tālāk un tālāk attālināmies no tumsas un maināmies no godības uz godību.

 

„Tad Jēzus atkal runāja uz viņiem, sacīdams: “ES ESMU pasaules gaisma; kas seko Man, tas patiesi nestaigās tumsībā, bet tam būs dzīvības gaisma.”(Jāņa 8:12).

 

Pats Jēzus mūs aicina uz to, lai mācāmies no Viņa, un tad mēs atradīsim mieru savai dvēselei un atbrīvosimies no ikkatras nastas, kas mūs nospiež.

 

„Nāciet šurp pie Manis visi, kas esat bēdīgi un grūtsirdīgi, Es jūs gribu atvieglināt. Ņemiet uz sevi Manu jūgu, mācaities no Manis, jo Es esmu lēnprātīgs un no sirds pazemīgs; tad jūs atradīsit atvieglojumu savām dvēselēm. Jo Mans jūgs ir patīkams un Mana nasta viegla.”(Mateja 11:28-30).

 

Mācīsimies no Jēzus, un tad Viņš nomierinās mūs, iemācīs mums itin visu un darīs mūs patiesi brīvus!

 

Lai Dievs jūs bagātīgi svētī!

Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Mācība parāda mums, pa kādu ceļu mums jāiet

    Kad mēs lasam Bībeli, mēs saņemam mācību, tātad ieraugām ceļu, pa kuru mums jāiet. Lasot Bībeli, mēs saņemam virzienu domām, vārdiem un visām citām mūsu dzīves sfērām. Tā arī ir mācība vai pamācība. Taču vēl bez tam, Bībele ir noderīga vainas pierādīšanai. Ļoti bieži mēs ejam pa ceļu, kuru Bībele mums ir parādījusi caur mācību. Bet uzsākuši iet pa šo ceļu – kaut kādu iemeslu dēļ un kaut kādā veidā mēs sākam novirzīties no pareizā ceļa un nogriežamies no tā.

    Kad mēs lasam Bībeli, mēs saņemam mācību, tātad ieraugām ceļu, pa kuru mums jāiet. Lasot Bībeli, mēs saņemam...

  • KĀ MĒS VARAM KATRU DIENU TUVOTIES DIEVAM?

    1) ieejiet pa durvīm un palieciet Dieva klātbūtnē. Mums jānāk Tēva priekšā ar Jēzus Kristus Asins starpniecību. « Tā nu mēs, brāļi, droši varam ieiet svētajā vietā Jēzus asiņu dēļ, ko Viņš mums sagatavojis par jaunu un dzīvu ceļu caur priekškaru, tas ir, Viņa miesu, un, tā kā mums ir liels priesteris pār Dieva namu, tad tuvosimies patiesīgu sirdi pilnā ticībā, apslacīti savās sirdīs un atsvabināti no ļaunās apziņas un miesu nomazgājuši ar tīru ūdeni ». (Ēbr. 10:19-22).

    1) ieejiet pa durvīm un palieciet Dieva klātbūtnē. Mums jānāk Tēva priekšā ar Jēzus Kristus Asins starpniecību. «...

  • Izpatikt Dievam un pienest Viņam cienīgus augļus var tikai tad, kad mēs sekojam Viņa gribai mūsu dzīvei

    Regulāri komunicējot ar Dievu, mēs uzzinām to, ko Viņš vēlas lai mēs darītu ar savu dzīvi. Pēc tam, mums ir jāpieliek visa sava piepūle tam, lai atteiktos no personīgā ceļa, un ar Svētā Gara palīdzību tiektos uz to, lai piepildītu visu to, ko Dievs mums atklāj. Lūk, tā arī ir kristīgās dzīves būtība! Mūsu darbība tiks no Dieva svētīta tikai tādā gadījumā, ja tā būs balstīta uz Dieva vārdu vai uz acīmredzamu Dieva gribu.

    Regulāri komunicējot ar Dievu, mēs uzzinām to, ko Viņš vēlas lai mēs darītu ar savu dzīvi. Pēc tam, mums ir...

  • Kāpēc cilvēki izvēlas būt bezatbildīgi?

    Ja tu vēlies iemācīties būt par atbildīgu cilvēku, tad pirmais, ko tev vajag uzvarēt sevī, – tās ir bailes visos līmeņos. Vajag sevī attīstīt drosmes un uzdrīkstēšanās garu. Bībelē ir teikts, ka vienīgajām bailēm, kādām mums jābūt, – bailēm Dieva priekšā. Bailes Dieva priekšā atbrīvo mūs no visām cita veida bailēm, it īpaši no bailēm cilvēku priekšā. Bailes cilvēku priekšā izliek slazdus. „Baidīšanās no ļaudīm noved pie pazušanas, bet, kas paļaujas uz To Kungu, tiek pasargāts.”(Salamana pam. 29:25).

    Ja tu vēlies iemācīties būt par atbildīgu cilvēku, tad pirmais, ko tev vajag uzvarēt sevī, - tās ir bailes visos...

  • Pati labākā un ietekmīgākā svētruna, kuru mēs varam sludināt, – tā ir svētruna, kuru sludina mūsu dzīve

    Mana dzīve sludina pat tad, kad es par to nezinu. Lūk, kāpēc ir tik svarīgi mainīties, lai mūsu dzīve varētu atspoguļot un atbilst tam, ko mēs sludinām ar savu muti. Mums ir jāsludina ar savu dzīvi, un ne tikai vārdiem. Tā ir Dieva griba priekš mums. Dievs maina mūs ne tikai caur grūtībām un pārbaudījumiem, bet arī caur Savu laipnību un žēlastību.

    Mana dzīve sludina pat tad, kad es par to nezinu. Lūk, kāpēc ir tik svarīgi mainīties, lai mūsu dzīve varētu...

  • Viss, kas nonāk Dieva rokās, vairojas vai pieaug

    Jau vairākas dienas mēs ar jums runājam par to, ka jūsu dāvana(talants vai spējas), kas laista apgrozībā lai kalpotu, novedīs jūs virsotnē, – augstmaņu priekšā. Dāvana, kas laista apgrozībā, paplašinās jūsu iespējas un sagraus jebkurus ierobežojumus. Pateicieties Dievam par to, kādus Viņš jūs ir radījis. Dārgais draugs, tev jau ir dots tas, ar ko tu vari uzsākt pārdabisku kalpošanu Dievam. Neskaties uz savu dāvanu kā uz kaut ko mazu un nenozīmīgu. Kad Jēzus uzdeva saviem mācekļiem pabarot lielu tautas daudzumu, mācekļi iebilda Jēzum, sakot: „…mums ir tikai piecas maizes un divas zivis”. Mācekļi, droši vien gaidīja, ka Jēzus sacīs: „O, jā! Tad atlaidiet tautu, jo jums ir pārāk maz, un tā nepietiks visiem!” Taču Jēzus tā neteica un tā nerīkojās. Jēzum izdevās pabarot lielu cilvēku daudzumu pateicoties tam, ka kāds zēns nodeva Jēzus rokās to mazumu, kas tam bija.

    Jau vairākas dienas mēs ar jums runājam par to, ka jūsu dāvana(talants vai spējas), kas laista apgrozībā lai...