Ne mans prāts, bet Tavs prāts lai notiek!

Žēlastība jums un miers no mūsu Kunga Jēzus Kristu!

Es sveicu jūs mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”!

Mēs ar jums runājām par to, ka pielīdzināmies Kristum, kad dzīvojam saskaņā ar principu: „Ne mans prāts, bet Tavs prāts lai notiek!” Tā ir zīme mūsu pazemībai Dieva priekšā, kura atbrīvo Dieva žēlastību mūsu dzīvē.

Tieši caur pazemību Dieva priekšā mēs saņemam pieeju Dieva žēlastībai, kas glābj, māca un maina mūsu dzīves.

Ko nozīmē pazemība Dieva priekšā? Pazemība – tā ir savas gribas pakļaušana Dieva gribai itin visos jautājumos.

 

„Tāpat, jaunākie, esiet paklausīgi vecākajiem, bet visi, cits citam padodamies, apjozieties ar pazemību. Jo Dievs stāv pretim lepniem, bet pazemīgiem Viņš dod žēlastību. Tad nu pazemojieties apakš Dieva varenās rokas, lai Viņš jūs paaugstinātu savā laikā.” (1.Pētera 5:5,6).

 

„Zemojieties Tā Kunga priekšā, tad Viņš jūs paaugstinās.”(Jēkaba 4:10).

 

Un tātad, pārmaiņas pieprasa no mums atteikšanos no sevis, ar nolūku, lai mēs arvien vairāk un vairāk pielīdzinātos(taptu līdzīgi) Jēzum Kristum.

 

„Jo, kurus Viņš sākumā nozīmējis, tos Viņš nolēmis darīt līdzīgus Sava Dēla tēlam, lai Viņš būtu pirmdzimtais daudzu brāļu starpā.”(Romiešiem 8:29).

 

Pielīdzināšanās Jēzum – tā ir augstāka pārmaiņu forma, kuru Dievs vēlas veikt katrā no mums.

Viens no iemesliem, kālab Jēzus atnāca miesā, ir tas, lai mācītu mums, kā, atrodoties miesā, dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Jēzus mums visiem ir kā piemērs tam, kā mums vajag dzīvot šai ļaunajā pasaulē un, tai pat laikā, izpatikt Dievam.

Bībele saka, ka garam nav ne asiņu, ne miesas. Dievs ir Gars, tālab, Tam nav asiņu un nav miesas. Taču mēs dzīvojam miesā, un mums ir asinis un miesa, – un tādus mūs ir radījis Dievs. Mēs esam radīti pēc Dieva tēla un līdzības. Bet, asinis un miesa mums ir dotas tāpēc, lai Dievs caur mums varētu valdīt materiālajā pasaulē. Pēc tam, kad grēks ienāca cilvēkā un viņa pasaulē, cilvēks pazaudēja savu sākotnējo tēlu un tam tika atņemta Dieva godība. Tomēr, Jēzus atnāca miesā tālab, lai ar Savu dzīvi nodemonstrētu mums, kā jādzīvo un kā jāizskatās cilvēkam, kurš patiesībā nes sevī Dieva tēlu un līdzību. Jēzus mums ir kļuvis par absolūtu piemēru, kuru mums vajag atdarināt un kuram jāpielīdzina sevi.

Bībelē mēs lasām par to, ka Jēzus piekusa, dažkārt juta izsalkumu, nonāca zem spiediena, nokļuva vētrā, bija noskumis Savā dvēselē, netika saprasts, Viņu apvainoja un Viņu apmeloja utt. Jēzus, atrodoties uz zemes, gāja cauri tam visam, kam šodien ejam cauri mēs ar jums. Mēs varam mācīties no Jēzus to, kā mums vajag rīkoties vienā vai otrā situācijā. Bībelē var redzēt to, kā Jēzus izturējās pret Viņu vērstā spiediena laikā, kā Viņš pieņēma lēmumus dažādās dzīves situācijās, kā Jēzus atbildēja un sarunājās ar cilvēkiem, kā Viņš reaģēja uz grūtībām. Mēs redzam arī to, kā Jēzus reaģēja, kad Viņam sāpēja. Jēzus dzīve tieši tāpēc ir sīki aprakstīta Bībelē, lai mēs mācītos no Viņa piemēra. Jēzus kļuva par gaismu, kura spilgti izgaismo tumšo pasauli. Dievs vēlas, lai mēs ar jums dzīvotu līdzīgi.

 

„Iesākumā bija Vārds, un Vārds bija pie Dieva, un Vārds bija Dievs. Tas bija iesākumā pie Dieva. Caur Viņu viss ir radies, un bez Viņa nekas nav radies, kas ir. Viņā bija dzīvība, un dzīvība bija cilvēku gaisma. Gaisma spīd tumsībā, bet tumsība to neuzņēma. Nāca cilvēks, Dieva sūtīts, vārdā Jānis. Viņš nāca liecības dēļ, lai liecinātu par gaismu, lai visi nāktu pie ticības caur viņu. Viņš pats nebija gaisma, bet nāca, lai liecinātu par gaismu. Tas bija patiesais gaišums, kas nāca pasaulē, kas apgaismo ikvienu cilvēku.”(Jāņa 1:1-9).

 

Jēzus ir pasaules gaisma! Kad mēs sekojam Jēzus piemēram un mācāmies no Viņa, tad mēs arvien tālāk un tālāk attālināmies no tumsas un maināmies no godības uz godību.

 

„Tad Jēzus atkal runāja uz viņiem, sacīdams: “ES ESMU pasaules gaisma; kas seko Man, tas patiesi nestaigās tumsībā, bet tam būs dzīvības gaisma.”(Jāņa 8:12).

 

Pats Jēzus mūs aicina uz to, lai mācāmies no Viņa, un tad mēs atradīsim mieru savai dvēselei un atbrīvosimies no ikkatras nastas, kas mūs nospiež.

 

„Nāciet šurp pie Manis visi, kas esat bēdīgi un grūtsirdīgi, Es jūs gribu atvieglināt. Ņemiet uz sevi Manu jūgu, mācaities no Manis, jo Es esmu lēnprātīgs un no sirds pazemīgs; tad jūs atradīsit atvieglojumu savām dvēselēm. Jo Mans jūgs ir patīkams un Mana nasta viegla.”(Mateja 11:28-30).

 

Mācīsimies no Jēzus, un tad Viņš nomierinās mūs, iemācīs mums itin visu un darīs mūs patiesi brīvus!

 

Lai Dievs jūs bagātīgi svētī!

Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kas ir bauslības lāsts

    Bauslības lāsts – tie ir lāsti, kas atnāk cilvēka dzīvē viņa nepaklausības dēļ un tālab, ka cilvēks pārkāpis Dieva likumu.„ Bet, ja tu neklausīsi Tā Kunga, sava Dieva, balsij, neturēsi un nepildīsi visus Viņa baušļus un Viņa likumus, ko es tev šodien pavēlu, tad pār tevi nāks visi šie lāsti, un tie tevi skars.” (5.Mozus 28:15).

    Bauslības lāsts - tie ir lāsti, kas atnāk cilvēka dzīvē viņa nepaklausības dēļ un tālab, ka cilvēks pārkāpis...

  • Cik svarīgi ir būt dievbijībā

    Bībele māca, ka gudrības sākums ir bijība Tā Kunga priekšā.Kamēr nav dievbijības, nevar būt runa par gudrības garu vai atklāsmi no Dieva. Tāda dievišķa gudrība, kas liek jūsu sejai mirdzēt arī dzīves tumšajos brīžos un liek jūsu zvaigznei spīdēt spožāk par spīti dzīves nelabvēlīgajiem apstākļiem, rodas no dievbijības.

    Bībele māca, ka gudrības sākums ir bijība Tā Kunga priekšā. Kamēr nav dievbijības, nevar būt runa par gudrības...

  • Katrs no mums nes atbildību par to, par ko viņš dzīvē kļūst

    Uzņemties atbildību par lēmumiem, kurus mēs pieņemam dzīvē, neatkarīgi no apstākļiem, kuri mūs ir atveduši līdz šiem lēmumiem, ir viena no svarīgākajām mācībām, kuru mēs varam apgūt šajā dzīvē.Cilvēku izpēte parāda, ka vīrieši un sievietes dažādu iemeslu dēļ cenšas izvairīties no atbildības par to, kas viņi ir, un viņi vaino citus cilvēkus savās neveiksmēs.

    Uzņemties atbildību par lēmumiem, kurus mēs pieņemam dzīvē, neatkarīgi no apstākļiem, kuri mūs ir atveduši līdz...

  • Jēzus maina tos, kuri seko Viņam III

    Mums arvien kā mērķi savā priekšā ir jāpatur Dieva aicinājumu uz pārmaiņām. Līdzko mēs nācām pie Dieva un iegājām Viņa Valstībā, par mūsu dienišķo maizi ir jākļūst vēlēšanās mainīties un pielīdzināties Kristum. Un tad, kad mēs sāksim mainīties, arī viss mums apkārt sāks mainīties saskaņā ar mūsu iekšējām izmaiņām. Tad pašas briesmīgākās situācijas sāks mainīties uz labo pusi, smagās problēmas sāks atrisināties. Un viss tas notiks vienlaicīgi ar mūsu rakstura un garīgās izaugsmes pārveidošanos.

    Mums arvien kā mērķi savā priekšā ir jāpatur Dieva aicinājumu uz pārmaiņām. Līdzko mēs nācām pie Dieva un iegājām...

  • Dievs meklē mūsu lūpu augli II

    Mūsu mutei jāslavē Dievs! Un kā jau mēs runājām, tīkams mūsu lūpu vai mutes auglis izpaužas tādā veidā, ka mēs pastāvīgi lūdzamies un par visu pateicamies, svētījam Dievu un cilvēkus. Ja mūsu dzīvē šie augļi būs, tad Svētais Gars varēs degt mūsos un veikt Savu darbu, pielīdzinot mūs Jēzus Kristus tēlam.

    Mūsu mutei jāslavē Dievs! Un kā jau mēs runājām, tīkams mūsu lūpu vai mutes auglis izpaužas tādā veidā, ka mēs...

  • Kas notiek tā cilvēka dzīvē, kuram lūgšana ir viņa dzīves prioritāte? II

    Apskatīsim to, kas vēl notika pēc mācekļu lūgšanas.3.„….drošu sirdi runāja Dieva vārdus”. Mācekļi drosmīgi un ar uzdrīkstēšanos sāka runāt Dieva Vārdu.Arī līdz tam viņi bija runājuši Dieva Vārdus, bet, pateicoties tam, ka lūgšana bija kļuvusi par viņu dzīves prioritāti, Jēzus mācekļi sāka to darīt ar lielāku drosmi, uzdrīkstēšanos. Tad, kad lūgšana kļūs par mūsu dzīves prioritāti, Dievs piepildīs mūsu sirdi ar uzdrīkstēšanos un drosmi.

    Apskatīsim to, kas vēl notika pēc mācekļu lūgšanas. 3.„....drošu sirdi runāja Dieva vārdus”. Mācekļi drosmīgi un...