Ne mans prāts, bet Tavs prāts lai notiek!

Žēlastība jums un miers no mūsu Kunga Jēzus Kristu!

Es sveicu jūs mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”!

Mēs ar jums runājām par to, ka pielīdzināmies Kristum, kad dzīvojam saskaņā ar principu: „Ne mans prāts, bet Tavs prāts lai notiek!” Tā ir zīme mūsu pazemībai Dieva priekšā, kura atbrīvo Dieva žēlastību mūsu dzīvē.

Tieši caur pazemību Dieva priekšā mēs saņemam pieeju Dieva žēlastībai, kas glābj, māca un maina mūsu dzīves.

Ko nozīmē pazemība Dieva priekšā? Pazemība – tā ir savas gribas pakļaušana Dieva gribai itin visos jautājumos.

 

„Tāpat, jaunākie, esiet paklausīgi vecākajiem, bet visi, cits citam padodamies, apjozieties ar pazemību. Jo Dievs stāv pretim lepniem, bet pazemīgiem Viņš dod žēlastību. Tad nu pazemojieties apakš Dieva varenās rokas, lai Viņš jūs paaugstinātu savā laikā.” (1.Pētera 5:5,6).

 

„Zemojieties Tā Kunga priekšā, tad Viņš jūs paaugstinās.”(Jēkaba 4:10).

 

Un tātad, pārmaiņas pieprasa no mums atteikšanos no sevis, ar nolūku, lai mēs arvien vairāk un vairāk pielīdzinātos(taptu līdzīgi) Jēzum Kristum.

 

„Jo, kurus Viņš sākumā nozīmējis, tos Viņš nolēmis darīt līdzīgus Sava Dēla tēlam, lai Viņš būtu pirmdzimtais daudzu brāļu starpā.”(Romiešiem 8:29).

 

Pielīdzināšanās Jēzum – tā ir augstāka pārmaiņu forma, kuru Dievs vēlas veikt katrā no mums.

Viens no iemesliem, kālab Jēzus atnāca miesā, ir tas, lai mācītu mums, kā, atrodoties miesā, dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Jēzus mums visiem ir kā piemērs tam, kā mums vajag dzīvot šai ļaunajā pasaulē un, tai pat laikā, izpatikt Dievam.

Bībele saka, ka garam nav ne asiņu, ne miesas. Dievs ir Gars, tālab, Tam nav asiņu un nav miesas. Taču mēs dzīvojam miesā, un mums ir asinis un miesa, – un tādus mūs ir radījis Dievs. Mēs esam radīti pēc Dieva tēla un līdzības. Bet, asinis un miesa mums ir dotas tāpēc, lai Dievs caur mums varētu valdīt materiālajā pasaulē. Pēc tam, kad grēks ienāca cilvēkā un viņa pasaulē, cilvēks pazaudēja savu sākotnējo tēlu un tam tika atņemta Dieva godība. Tomēr, Jēzus atnāca miesā tālab, lai ar Savu dzīvi nodemonstrētu mums, kā jādzīvo un kā jāizskatās cilvēkam, kurš patiesībā nes sevī Dieva tēlu un līdzību. Jēzus mums ir kļuvis par absolūtu piemēru, kuru mums vajag atdarināt un kuram jāpielīdzina sevi.

Bībelē mēs lasām par to, ka Jēzus piekusa, dažkārt juta izsalkumu, nonāca zem spiediena, nokļuva vētrā, bija noskumis Savā dvēselē, netika saprasts, Viņu apvainoja un Viņu apmeloja utt. Jēzus, atrodoties uz zemes, gāja cauri tam visam, kam šodien ejam cauri mēs ar jums. Mēs varam mācīties no Jēzus to, kā mums vajag rīkoties vienā vai otrā situācijā. Bībelē var redzēt to, kā Jēzus izturējās pret Viņu vērstā spiediena laikā, kā Viņš pieņēma lēmumus dažādās dzīves situācijās, kā Jēzus atbildēja un sarunājās ar cilvēkiem, kā Viņš reaģēja uz grūtībām. Mēs redzam arī to, kā Jēzus reaģēja, kad Viņam sāpēja. Jēzus dzīve tieši tāpēc ir sīki aprakstīta Bībelē, lai mēs mācītos no Viņa piemēra. Jēzus kļuva par gaismu, kura spilgti izgaismo tumšo pasauli. Dievs vēlas, lai mēs ar jums dzīvotu līdzīgi.

 

„Iesākumā bija Vārds, un Vārds bija pie Dieva, un Vārds bija Dievs. Tas bija iesākumā pie Dieva. Caur Viņu viss ir radies, un bez Viņa nekas nav radies, kas ir. Viņā bija dzīvība, un dzīvība bija cilvēku gaisma. Gaisma spīd tumsībā, bet tumsība to neuzņēma. Nāca cilvēks, Dieva sūtīts, vārdā Jānis. Viņš nāca liecības dēļ, lai liecinātu par gaismu, lai visi nāktu pie ticības caur viņu. Viņš pats nebija gaisma, bet nāca, lai liecinātu par gaismu. Tas bija patiesais gaišums, kas nāca pasaulē, kas apgaismo ikvienu cilvēku.”(Jāņa 1:1-9).

 

Jēzus ir pasaules gaisma! Kad mēs sekojam Jēzus piemēram un mācāmies no Viņa, tad mēs arvien tālāk un tālāk attālināmies no tumsas un maināmies no godības uz godību.

 

„Tad Jēzus atkal runāja uz viņiem, sacīdams: “ES ESMU pasaules gaisma; kas seko Man, tas patiesi nestaigās tumsībā, bet tam būs dzīvības gaisma.”(Jāņa 8:12).

 

Pats Jēzus mūs aicina uz to, lai mācāmies no Viņa, un tad mēs atradīsim mieru savai dvēselei un atbrīvosimies no ikkatras nastas, kas mūs nospiež.

 

„Nāciet šurp pie Manis visi, kas esat bēdīgi un grūtsirdīgi, Es jūs gribu atvieglināt. Ņemiet uz sevi Manu jūgu, mācaities no Manis, jo Es esmu lēnprātīgs un no sirds pazemīgs; tad jūs atradīsit atvieglojumu savām dvēselēm. Jo Mans jūgs ir patīkams un Mana nasta viegla.”(Mateja 11:28-30).

 

Mācīsimies no Jēzus, un tad Viņš nomierinās mūs, iemācīs mums itin visu un darīs mūs patiesi brīvus!

 

Lai Dievs jūs bagātīgi svētī!

Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Izturieties ar cieņu pret Dieva Vārdu!

    Šodien to pašu Dievs vēlas teikt arī mums. Dieva Vārds ir mūsu dzīvība. Dievs, sūtīdams Savu Vārdu, piedāvā mums dzīvību. Atraidot Dieva Vārdu, mēs atraidām pašu dzīvību. Mozus saka par Dieva Vārdu: „Jo tas jums nav tukšs vārds, bet ir jūsu dzīvība…” Ir ļoti svarīgi iemācīties uztvert Dieva Vārdu nevis kā ko tukšu, ne kā dziesmu, ko noklausījušies, mēs vienalga aizejam savus ceļus, bet kā visaugstāko dārgumu. Pieņemot Dieva Vārdu savā sirdī, mums jātur Dieva Vārds lielā vērtībā, mums tas jāciena, jo Dieva Vārds – tā ir mūsu dzīvība.

    Šodien to pašu Dievs vēlas teikt arī mums. Dieva Vārds ir mūsu dzīvība. Dievs, sūtīdams Savu Vārdu, piedāvā mums...

  • Vai tu dzirdi, ko runā Dievs? V

    „Dažam cilvēkam kāds ceļš iesākumā visai patīk, bet beigu beigās tas viņu tomēr noved nāvē.” (Salaman pam. 16:25). Mūsu uzdevums – trenēt savu garu sadzirdēt to, ko mums saka Dievs. Un pat ja tavs saprāts cīnās un sirds nepiekrīt tam, ko tev saka Dievs, tik un tā saki Dievam: „Es nezinu, kā tas notiks, es vienkārši ticu Tev!”

    „Dažam cilvēkam kāds ceļš iesākumā visai patīk, bet beigu beigās tas viņu tomēr noved nāvē.” (Salaman pam...

  • Esi labs piemērs saviem bērniem, jaunākajiem brāļiem un māsām!

    Bērni skatās un mācās no mums, un savās dzīvēs viņi atkārtos to, ko redzējuši savu vecāku dzīvē. Tālab, tas ir tik svarīgs Dieva aicinājums un uzdevums vecākiem – pareizi veidot savu dzīvi un rādīt piemēru ar savu dzīvi. Griežoties pēc palīdzības pie Jēzus sev grūtajā brīdī, šī Kānaāniete pat nedomāja, ka veido savas meitas priekšstatu par to, kā jārīkojas grūtās dzīves situācijās. Mūsu bērniem ir nepieciešams, lai mēs ne tikai sakām viņiem, kā pareizi jādzīvo, bet parādām to ar personīgo piemēru.

    Bērni skatās un mācās no mums, un savās dzīvēs viņi atkārtos to, ko redzējuši savu vecāku dzīvē. Tālab, tas ir...

  • Kā mēs varam zināt ka savās dzīvēs esam dievbijīgi?

    Pirmais veids kā to zināt ir saprast, ka dievbijība izpaužas kā naids pret ļaunumu. Bijība Tā Kunga priekšā ienīst nelāgo, ienīst tukšu iedomību, augstprātību un ikvienu ļaunu ceļu, un manī mīt naids pret netaisnām un neīstām runām. (Salamana pamācības 8:13) (skatiet arī Sal.pam. 3:7; 14:16; 16:6; 23:17; Ijāba 1:1,8; II Kor. 7:1)

    Pirmais veids kā to zināt ir saprast, ka dievbijība izpaužas kā naids pret ļaunumu. Bijība Tā Kunga priekšā...

  • Viss apslēptais noteikti taps zināms II

    «Svētīgs, kam pārkāpumi piedoti, kam grēki nolīdzināti! Svētīgs tas cilvēks, kam Tas Kungs nepielīdzina viņa vainu, kura sirdī viltības nevaid!» (Ps.32:1-2). Dāvids saka, ka pēc gēku nožēlas cilvēka dzīvē ienāk Dieva piedošana, viņa grēki ir nolīdzināti un pārkāpumi piedoti. Dāvids nosauc tādu cilvēku par svētīgu. Cilvēks, kurš neslēpj savā sirdī viltības, ir atvērts Dieva priekšā. Nav piedošanas tam, kas nenožēlo un neatklāj savus grēkus Dieva priekšā.

    «Svētīgs, kam pārkāpumi piedoti, kam grēki nolīdzināti! Svētīgs tas cilvēks, kam Tas Kungs nepielīdzina viņa...

  • Vai tev ir godības cerība – paļāvība un ilgas pēc Dieva slavas?

    Vai tu tici, ka, tavā dzīvē, Dievs var un grib parādīt Savu slavu visu to bēdu, nekārtību, ciešanu, sāpju, trūkumu un slimību vidū, kas ieskauj tavu dzīvi? Vai tu gaidi Dieva slavu savā dzīvē? Vai tev ir godības cerība – paļāvība un ilgas pēc Dieva slavas? Ja jā, tad nekas nespēs izsist tevi no līdzsvara, un tavs miers būs, kā upe, šajās pēdējās dienās. Tu varēsi kļūt citiem par cerības, iedvesmojuma un mierinājuma avotu. Atceries! Lai cik briesmīgi arī nekļūtu šai pasaulē, tu vari gaidīt Dieva slavu savā dzīvē, jo tev ir pestīšanas cerības bruņu cepure, un tu zini, ka Kristus tevī – tā ir godības (slavas) cerība!

    Vai tu tici, ka, tavā dzīvē, Dievs var un grib parādīt Savu slavu visu to bēdu, nekārtību, ciešanu, sāpju...