Ne mans prāts, bet Tavs prāts lai notiek!

Žēlastība jums un miers no mūsu Kunga Jēzus Kristu!Es sveicu jūs mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”!Mēs ar jums runājām par to, ka pielīdzināmies Kristum, kad dzīvojam saskaņā ar principu: Ne mans prāts, bet Tavs prāts lai notiek!” Tā ir zīme mūsu pazemībai Dieva priekšā, kura atbrīvo Dieva žēlastību mūsu dzīvē.Tieši caur pazemību Dieva priekšā mēs saņemam pieeju Dieva žēlastībai, kas glābj, māca un maina mūsu dzīves.Ko nozīmē pazemība Dieva priekšā? Pazemība – tā ir savas gribas pakļaušana Dieva gribai itin visos jautājumos. 
„Tāpat, jaunākie, esiet paklausīgi vecākajiem, bet visi, cits citam padodamies, apjozieties ar pazemību. Jo Dievs stāv pretim lepniem, bet pazemīgiem Viņš dod žēlastību. Tad nu pazemojieties apakš Dieva varenās rokas, lai Viņš jūs paaugstinātu savā laikā.” (1.Pētera 5:5,6).
 
„Zemojieties Tā Kunga priekšā, tad Viņš jūs paaugstinās.”(Jēkaba 4:10).
 Un tātad, pārmaiņas pieprasa no mums atteikšanos no sevis, ar nolūku, lai mēs arvien vairāk un vairāk pielīdzinātos(taptu līdzīgi) Jēzum Kristum. 
„Jo, kurus Viņš sākumā nozīmējis, tos Viņš nolēmis darīt līdzīgus Sava Dēla tēlam, lai Viņš būtu pirmdzimtais daudzu brāļu starpā.”(Romiešiem 8:29).
 Pielīdzināšanās Jēzum – tā ir augstāka pārmaiņu forma, kuru Dievs vēlas veikt katrā no mums.Viens no iemesliem, kālab Jēzus atnāca miesā, ir tas, lai mācītu mums, kā, atrodoties miesā, dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Jēzus mums visiem ir kā piemērs tam, kā mums vajag dzīvot šai ļaunajā pasaulē un, tai pat laikā, izpatikt Dievam.Bībele saka, ka garam nav ne asiņu, ne miesas. Dievs ir Gars, tālab, Tam nav asiņu un nav miesas. Taču mēs dzīvojam miesā, un mums ir asinis un miesa, – un tādus mūs ir radījis Dievs. Mēs esam radīti pēc Dieva tēla un līdzības. Bet, asinis un miesa mums ir dotas tāpēc, lai Dievs caur mums varētu valdīt materiālajā pasaulē. Pēc tam, kad grēks ienāca cilvēkā un viņa pasaulē, cilvēks pazaudēja savu sākotnējo tēlu un tam tika atņemta Dieva godība. Tomēr, Jēzus atnāca miesā tālab, lai ar Savu dzīvi nodemonstrētu mums, kā jādzīvo un kā jāizskatās cilvēkam, kurš patiesībā nes sevī Dieva tēlu un līdzību. Jēzus mums ir kļuvis par absolūtu piemēru, kuru mums vajag atdarināt un kuram jāpielīdzina sevi.Bībelē mēs lasām par to, ka Jēzus piekusa, dažkārt juta izsalkumu, nonāca zem spiediena, nokļuva vētrā, bija noskumis Savā dvēselē, netika saprasts, Viņu apvainoja un Viņu apmeloja utt. Jēzus, atrodoties uz zemes, gāja cauri tam visam, kam šodien ejam cauri mēs ar jums. Mēs varam mācīties no Jēzus to, kā mums vajag rīkoties vienā vai otrā situācijā. Bībelē var redzēt to, kā Jēzus izturējās pret Viņu vērstā spiediena laikā, kā Viņš pieņēma lēmumus dažādās dzīves situācijās, kā Jēzus atbildēja un sarunājās ar cilvēkiem, kā Viņš reaģēja uz grūtībām. Mēs redzam arī to, kā Jēzus reaģēja, kad Viņam sāpēja. Jēzus dzīve tieši tāpēc ir sīki aprakstīta Bībelē, lai mēs mācītos no Viņa piemēra. Jēzus kļuva par gaismu, kura spilgti izgaismo tumšo pasauli. Dievs vēlas, lai mēs ar jums dzīvotu līdzīgi. 
„Iesākumā bija Vārds, un Vārds bija pie Dieva, un Vārds bija Dievs. Tas bija iesākumā pie Dieva. Caur Viņu viss ir radies, un bez Viņa nekas nav radies, kas ir. Viņā bija dzīvība, un dzīvība bija cilvēku gaisma. Gaisma spīd tumsībā, bet tumsība to neuzņēma. Nāca cilvēks, Dieva sūtīts, vārdā Jānis. Viņš nāca liecības dēļ, lai liecinātu par gaismu, lai visi nāktu pie ticības caur viņu. Viņš pats nebija gaisma, bet nāca, lai liecinātu par gaismu. Tas bija patiesais gaišums, kas nāca pasaulē, kas apgaismo ikvienu cilvēku.”(Jāņa 1:1-9).
 Jēzus ir pasaules gaisma! Kad mēs sekojam Jēzus piemēram un mācāmies no Viņa, tad mēs arvien tālāk un tālāk attālināmies no tumsas un maināmies no godības uz godību. 
„Tad Jēzus atkal runāja uz viņiem, sacīdams: “ES ESMU pasaules gaisma; kas seko Man, tas patiesi nestaigās tumsībā, bet tam būs dzīvības gaisma.”(Jāņa 8:12).
 Pats Jēzus mūs aicina uz to, lai mācāmies no Viņa, un tad mēs atradīsim mieru savai dvēselei un atbrīvosimies no ikkatras nastas, kas mūs nospiež. 
„Nāciet šurp pie Manis visi, kas esat bēdīgi un grūtsirdīgi, Es jūs gribu atvieglināt. Ņemiet uz sevi Manu jūgu, mācaities no Manis, jo Es esmu lēnprātīgs un no sirds pazemīgs; tad jūs atradīsit atvieglojumu savām dvēselēm. Jo Mans jūgs ir patīkams un Mana nasta viegla.”(Mateja 11:28-30).
 Mācīsimies no Jēzus, un tad Viņš nomierinās mūs, iemācīs mums itin visu un darīs mūs patiesi brīvus! Lai Dievs jūs bagātīgi svētī!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Ticības bruņas, mīlestība un pestīšanas cerības bruņu cepure

    „Bet mēs, kas piederam dienai, būsim skaidrā prātā! Tērpsimies ticības un mīlestības bruņās un uzliksim pestīšanas cerības bruņu cepuri!”(1.Tesaloniķiešiem 5:8).Ticības bruņas, mīlestība un pestīšanas cerības bruņu cepure – tās ir tās vērtīgās lietas, kas spēj mums palīdzēt pēdējās dienās. Tāpēc, mūsu piepūlei ir jābūt vērstai uz to, lai celtu ticību, pieaugtu mīlestībā un pestīšanas cerībā. Kādā veidā mēs varam celt un attīstīt ticību, cerību un mīlestību mūsu dzīvē? Tas būs iespējams atbilstoši tam, kā mēs barosim tās ar nepieciešamo barību, tas ir – Dieva Vārdu, un kā mēs praktiski vingrināsimies Vārdā.
  • Kas tevi vada šodien – bailes vai ticība?

    Tas Kungs ir mans gaišums un mana pestīšana, no kā man bīties? Tas Kungs ir manas dzīves patvērums, no kā man baiļoties?(Ps.27:1)Arī tad ja tev kaut kas neizdosies, vai arī pieļausi kādu kļūdu, darot to ko tev ir uzticējis Dievs, – tā nav problēma. Tik un tā turpini darīt to, ko no tevis sagaida Dievs. Nebaidies! Dievs ir tavs spēks un Palīgs. Viņš piecels un palīdzēs tev.
  • Tur, kur ir dzīvība, ir arī cerība

    Cerība ir viens no Kristiešu ticības lieliskākajiem vārdiem. Tas ir vārds ko neglābts cilvēks nevar lietot, jo saskaņā ar Bībeli (Efeziešiem 2:11-13) neglābtajiem nav cerības. Ja jūs lasāt šo vārdu šodien un jūs neesat pieņēmuši Jēzu kā savu Kungu un Glābēju, tad jūsu cerība sākās ar šo soli. Ja jūs vēlaties izdarīt šo soli bet jūs īsti nesaprotat ko tas nozīmē un kā to izdarīt, lūdzu izlasiet mūsu bukletu: Jēzus ko tu nepazini vai apmeklē lapu:kļūšana par Dieva draugu.
  • Disciplīna ir viens no veidiem, kā Dievs izmaina Savus bērnus Jēzus Kristus līdzībā

    Ticīgajiem ir tendence nonicināt Debesu Tēva disciplīnu. Tomēr vēstule Ebrejiem aicina mūs stāties pretī ticīgo nepareizai attieksmei pret Dieva disciplīnu savā dzīvē. Bībelē ir teikts: „mans bērns, nenicini Tā Kunga pārmācību un nepagursti, kad Viņš tevi norāj! ” . (Ebr.12:5).Ticīgie kas ir orientēti uz komfortu, parasti izturas vienaldzīgi pret patiesību par to, ka Dievs var viņus disciplinēt. Daži pat neuztraucās par saviem grēkiem vai bezatbildību. Tādi cilvēki vēlās saņemt svētības no Dieva, bet tajā pašā laikā nicina Dieva labošanu. Bībele mums saka, ka sods atnes labumu mums pašiem, un nevis Dievam.
  • Mīlēt – tas nozīmē kontaktēties un pavadīt laiku kopā!

    Dievs mūs ir radījis mīlestībai un sadraudzībai ar Viņu. Vairāk par visu Viņš vēlas to, lai mēs mīlam Viņu ar visu savu būtību. Dievs ir kļuvis par iniciatoru mūsu savstarpējām attiecībām ar Viņu. Iesākumā, Dievs sūtīja pie mums Jēzu un ļāva Viņam ciest, lai no jauna tiktu atjaunota sadraudzība ar Viņu. Tagad, kad tas jau ir paveikts, attiecībām ar Dievu ir jākļūst personīgām un intīmām. Ja mūsu attiecībās ar Dievu mums nebūs ieviesta kārtī, tad arī visa mūsu dzīve būs viena vienīga nekārtība, un tad mūsu dzīvē viss būs nepareizi.