Cilvēki izmanto dažādus attaisnojumus kā iemeslu tam, lai nepiedotu

AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 6 minutes
Lai vairojas žēlastība jums un miers šai brīnišķīgajā dienā no mūsu Kunga Jēzus Kristus! Es lūdzos par jums, lai Dieva vārds piesātina un stiprina jūs jūsu garā, dvēselē un miesā. Šodien mēs pabeigsim sarunu par piedošanas svarīgumu. Mēs ar jums runājām par to, kā mēs varam staigāt piedošanā. Šim nolūkam mums nepieciešams ņemt vērā zināmus nosacījumus, un konkrēti: 
  1. Pārstāt attaisnot savu aizvainojumu.
 
  1. Pasargāt savu sirdi no aizvainojuma.
 
  1. Lūgt palīdzību Dievam.
 
  1. Ilgstoši nekavēties pie sāpēm, kuras mums sagādājuši citi cilvēki.
 
  1. Lūgt par saviem pāridarītājiem un svētīt viņus.
 
  1. Atdot Dievam savas tiesības apvainoties.
 
  1. Skatīties uz Jēzu.
 Bez tam, mums nepieciešams: 
  1. Rēķināties ar Dievišķajiem faktiem.
 Kad mēs atceramies un rēķināmies ar to, ka par visiem mūsu grēkiem Jēzus jau ir samaksājis pie Krusta, mēs saprotam, ka mums nav pamata un tiesību nepiedot citiem cilvēkiem viņu pārkāpumus. Ņemot vērā šo faktu, mēs varēsim skaidri saskatīt un saprast, kālab Dievs nevar piedot mums mūsu parādus līdz brīdim, kamēr mēs nepiedosim saviem parādniekiem, saviem pāridarītājiem. Vēstulē Filemonam ir aprakstīts konkrēts piemērs. Filemonam bija kalps, kurš nozaga viņa īpašumu un aizbēga. Bet liktenis saveda šo cilvēku ar Pāvilu, kurš, sludinot, atveda šo kalpu pie grēku nožēlas. Pēc savas grēku nožēlas, kalps vēlējās atgriezties pie kunga, bet nezināja, kā viņa kungs Filemons uz to reaģēs. Šai sakarā, Pāvils uzrakstīja Filemonam vēstuli, kuru viņš nodeva caur šo kalpu, kuru sauca Onēzims. Katram no mums var būt savs Onēzims, kurš ir aizvainojis mūs tik ļoti, ka to ir grūti piedot. Taču, nožēlojot grēku, mēs varam viegli piedot un pieņemt, ja vien ņemsim vērā to, ko Pāvils uzrakstīja savā Vēstulē Filemonam: 
„ Tādēļ, kaut gan man Kristū ir pilnas tiesības pavēlēt tev to, kas klājas, es labāk mīlestībā tevi lūdzu, tāds, kāds esmu, sirmais Pāvils, bet tagad arī Kristus Jēzus gūsteknis, – lūdzu tevi par savu bērnu Onēzimu, ko esmu dzemdinājis, būdams važās, to, kas kādreiz bija tev nederīgs, bet tagad kā tev, tā man ir derīgs; viņu, tas ir, savu paša sirdi, es tev sūtu atpakaļ. Es viņu gribēju paturēt pie sevis, lai viņš tavā vietā man kalpotu evaņģēlija važās; bet bez tavas ziņas es neko negribēju darīt, lai tavs labais darbs parādītos ne piespiesti, bet brīvprātīgi. Varbūt viņš tādēļ no tevis uz brīdi bija atšķirts, lai tu viņu paturētu mūžībai, ne vairs kā vergu, bet daudz vairāk kā mīļotu brāli, īpaši man, bet cik daudz vairāk vēl tev gan pēc miesas, gan iekš Tā Kunga! Ja nu tu ar mani turi sadraudzību, tad pieņem viņu tā kā mani! Bet, ja viņš kaut kādā veidā noziedzies pret tevi vai palicis parādā, tad to pieskaiti man. Es, Pāvils, to rakstu tev ar savu roku, es atlīdzināšu, lai neteiktu tev, ka tu man arī pats sevi esi parādā.” (Filemonam 1:8-19).
 Ja samainīt vietām Pāvila vārdu ar Jēzus, bet Onēzima – ar tā jūsu pāridarītāja vārdu, kuram jums grūti piedot, tad šis fragments skanēs apmēram tā: 
„Es, Jēzus, lūdzu tevi par Savu dēlu(meitu) (Tamāru, Diānu, Juri utt.), par kuru Es nomiru. Lūdzu tevi pieņem viņu. Taču Es negribu ko darīt bez tavas piekrišanas, lai tavs labais darbs (tavs lēmums piedot) netiktu veikts piespiedu kārtā, bet brīvprātīgi. Un tālab, ja tu turi sadraudzību ar Mani, tad pieņem viņu tā, kā tu pieņemtu Mani Pašu. Ja viņš tevi ir kā aizvainojis vai ir tev ko parādā, pieskaiti to Man. Es, Jēzus, rakstīju to ar Savu roku: Es samaksāšu; nesaku tev to, ka arī tu Man pats sevi esi parādā.”
             Cilvēki izmanto dažādus attaisnojumus kā iemeslu tam, lai nepiedotu. Savukārt Dievs aicina mūs piedot. Izvēle vienmēr paliek mūsu ziņā! Bieži vien cilvēki saka: 
  1. Es nevaru viņam piedot.
 
  • Tu to nevari, bet Dievs var to izdarīt caur tevi.
 
  1. Ja es viņam piedošu, tad viņš mani izmantos vai arī domās, ka es atbalstu viņa grēku.
 
  •       Piedošana nav atkarīga no tā, vai šis cilvēks ir piedošanas cienīgs vai nē. Piedošana nav atkarīga arī no tava pāridarītāja grēku nožēlas vai viņa izmainītās sirds. Mēs piedodam tikai tālab, ka mums pašiem ir piedots pēc Dieva varenās žēlastības.
 
  1. Man ir jāizdara maksimāls spiediens attiecībā pret savu pāridarītāju, lai viņš nožēlotu grēkus. Ja piedošu viņam uzreiz, viņš var tā arī nenožēlot grēkus.
 
  • Ja tu – neesi Dievs, tad nejaucies Viņa lietās. Dievs var izdarīt vai radīt tādu spiedienu, par kādu neviens no mums nezina.
 
  1. Es piedodu savam pāridarītājam(pāridarītājai), bet vairs nekad ar viņu nerunāšu.
 
  • Vai Dievs runāja ar tevi pēc tam, kad Viņš bija tev piedevis?
 
  1. Es viņam piedevu, bet nekad to neaizmirsīšu.
 
  • Ja jau Dievs ir piedevis un aizmirsis tavus grēkus, tad kālab tu nevari izdarīt to pašu attiecībā pret citu cilvēku?
 
  1. Es zinu, ka man ir jāpiedod, bet manam pāridarītājam ir jāzina, cik ļoti esmu cietis viņa dēļ. Lai arī viņš izbauda līdzīgas sāpes.
 
  • Vai gan Jēzus nepiedeva mums pilnībā, neskatoties uz to, ka tas maksāja Viņam dzīvību?
 Piedosim, tāpat kā Dievs Jēzū Kristū ir piedevis mums visus mūsu grēkus! Lai Dievs bagātīgi svētī jūs un jūsu tuviniekus! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Nodot sevi Dievam

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 6 minutes
    Tas nenozīmē darīt to, kas mums pašiem ienāk prātā. Tieši otrādi, tas uzliek mums atbildību izzināt Dieva sirdi attiecībā uz Viņa gribu mūsu dzīvei. Šajā nolūkā mums ir jānodod sevi visā pilnībā Dievam sadraudzībai ar Viņu, kas ir mūsu iedvesmas,atjaunošanās un vadības avots. Tā bija arī pastāvīga prakse visiem tiem, kuri piedzīvoja Dieva spēku savā dzīvē un kļuva par Viņa žēlastības instrumentiem.

  • Dzīves mērķa meklēšana IV

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 5 minutes
    Mēs turpinām runāt par cilvēka dzīves mērķa meklējumiem, par to, kā, dzīvojot zem debess, cilvēks var iemantot patieso laimi. Ar savu piemēru Salamans mums parādīja, pa kādu ceļu mums nevajag iet, kad runa iet par dzīves jēgas, laimes un apmierinājuma meklējumiem. Ejot pa šiem nepareizajiem ceļiem, mēs vilsimies, mēs garā jutīsim tukšumu, niecību, un visas mūsu ilgas tas novedīs pie pilnīga kraha.

  • Es visu spēju, Tā spēka kas mani dara stipru!

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 5 minutes
    Saskaņā ar Dieva vārdu, mums jau ir dāvāts viss, kas mums ir vajadzīgs, lai mēs īstenotos šajā dzīvē. Mums jau ir dāvāts no Dieva viss, kas nepieciešams pilnvērtīgai dzīvei. Nav tādas vajadzības mūsu dzīvē, par kuru Dievs vēl nebūtu parūpējies. Vienīgais kas mums vajadzīgs, tas ir iepazīt Dievu un Viņa dārgos apsolījumus, lai mēs varētu pārvarēt pasaulē valdošo iekāri un īstenot savu aicinājumu Dievā.“Mums jau Viņa dievišķais spēks ir dāvinājis visu, kas vajadzīgs dzīvībai un dievbijībai Tā atziņā, kas mūs ir aicinājis ar Savu godību un spēku. Ar to Viņš mums ir dāvinājis ļoti lielus un dārgus apsolījumus, lai jums ar tiem būtu daļa pie dievišķas dabas, jums, kas esat izbēguši no tā posta, kas kārību dēļ ir pasaulē”.

  • Kā mēs varam staigāt piedošanā

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 5 minutes
    Beidz attaisnot savu aizvainojumu.Ja mēs attaisnojam savu aizvainojumu, mums ir grūtāk tikt galā ar šo aizvainojumu. Savukārt, ja mēs izsūdzam jebkādu aizvainojuma izpausmi un uzlūkojam to kā grēku Dieva priekšā, tad mēs nostājamies uz piedošanas ceļa. Iespējams, ar mums ir rīkojušies negodīgi, bet tas tik un tā nedod mums tiesības nepiedot. Ja mūsu reakcija uz notiekošo nav tīkama Dievam, – un nepiedošana nekad nevar Dievam patikt, – mums ir jānožēlo šis grēks un jālūdz Viņam piedošana.

  • Noslēgums par sāpju un ciešanu potenciālajām priekšrocībām

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 4 minutes
    Mēs runājām par to, ka Dievs izmanto sāpes un problēmas mūsu garīgajai izaugsmei.Mēs runājām par to, ka sāpēs un problēmās ir apslēptas mūsu potenciālās priekšrocības. Sāpes un ciešanas, vairāk par visu citu, piesaista mūsu uzmanību, māca mūs paļauties uz Dievu , pārbauda un attīra mūsu ticību, veido mūsu raksturu, sagatavo mūs mūžībai un dod mums iespēju gūt pieredzi kalpošanai citiem cilvēkiem.Mēs runājām par to, ka, ja nepieņemsim attiecīgus pareizus lēmumus, problēmas pašas par sevi nepadarīs mūs nobriedušus. Priekšrocības ir vien potenciālas un ne automātiskas.

  • Cienīgs mērķis dzīvei

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 5 minutes
    Katram cilvēkam ir mērķis, un nav svarīgi, runā cilvēks par to vai arī nē. Cilvēku kaut kas virza uz to, lai viņš kaut ko darītu. Bet, ja runājam par mērķi, tad ir svarīgi zināt, ka ir CIENĪGS un NECIENĪGS mērķis. Pāvilam bija cienīgs mērķis, un viņš pastāvīgi par to runā:„Jo es gaidu un ceru, ka es nevienā vietā nepalikšu kaunā, bet kā vienmēr, tā arī tagad atklātībā Kristus tiks pagodināts manā miesā vai ar dzīvību, vai ar nāvi. Jo dzīvot man ir – Kristus un mirt – ieguvums. Bet, ja dzīvot miesā man ir darba auglis, tad es nezinu, ko lai izvēlos? Mani spiež no abām pusēm; es kāroju atraisīties un būt kopā ar Kristu, kas ir daudz, daudz labāk.