Mūsu augstākais aicinājums – parādīt (demonstrēt) Dievu savā miesā

 Sveicu jūs, dārgie draugi! Žēlastība jums un miers no Dieva Tēva un mūsu Kunga Jēzus Kristus! Šodien es vēlētos uzsākt sarunu par tēmu: „Mūsu augstākais aicinājums – parādīt (demonstrēt) Dievu savā miesā.” 
       „ Jo bauslība ir dota caur Mozu, bet žēlastība un patiesība nākusi pasaulē caur Jēzu Kristu. Dievu neviens nekad nav redzējis. Vienpiedzimušais Dēls, kas ir pie Tēva krūts, Tas mums Viņu ir darījis zināmu.” (Jāņa 1:17-18)
 Bauslība nekad nevar izglābt cilvēku, jo bauslība atklāj vai parāda cilvēka grēcīgo dabu. Bauslība tika dota tālab, lai cilvēki apzinātos savu nepieciešamību pēc Dieva, pēc Viņa palīdzības. Caur Jēzu atnāca patiesība un žēlastība, kas atnes garīgo spēku, lai mēs varētu dzīvot saskaņā ar Dieva gribu. Ikvienam, kurš pieņem patiesību un žēlastību, būs spēks dzīvot svētu dzīvi un kļūt par tādu cilvēku, kurš varēs parādīt(demonstrēt) Dievišķo patiesību un žēlastību citiem cilvēkiem. 
„ Viņā bija dzīvība, un dzīvība bija cilvēku gaisma….. Tas bija patiesais gaišums, kas nāca pasaulē, kas apgaismo ikvienu cilvēku.” (Jāņa 1:4;9)
 Jēzus kļuva par Dieva iemiesojumu miesā tālab, lai apgaismotu ikvienu cilvēku, kas ienāk pasaulē. Dievu neviens un nekad nav redzējis, bet Jēzus atnāca šai pasaulē tālab, lai parādītu Dievu cilvēkiem. Jēzus dzīve miesā – tā ir gaisma, kas palīdz cilvēkiem ieraudzīt Dievu. Cilvēki skatījās uz Jēzus dzīvi un redzēja Dievu, jo Jēzus parādīja Dievu Sevī. Šīs pašas misijas piepildīšanu Jēzus atstāja arī Saviem mācekļiem. Jēzus dzīvībai mūsos ir jākļūst par gaismu priekš citiem cilvēkiem. 
„Jēzus viņam saka: “ES ESMU ceļš, patiesība un dzīvība; neviens netiek pie Tēva kā vien caur Mani. Ja jūs Mani būtu pazinuši, jūs būtu pazinuši arī Manu Tēvu. Jau tagad jūs Viņu pazīstat un esat Viņu redzējuši.” Filips Viņam saka: “Kungs, rādi mums Tēvu, tad mums pietiek.” Jēzus viņam saka: “Tik ilgi Es jau esmu pie jums, un tu vēl neesi Mani sapratis, Filip? Kas Mani ir redzējis, Tas ir redzējis Tēvu. Kā tu vari sacīt: rādi mums Tēvu? Vai tu netici, ka Es esmu Tēvā un Tēvs ir Manī? Vārdus, ko Es jums saku, Es nerunāju no Sevis; bet Tēvs, kas pastāvīgi ir Manī, dara Savus darbus. Ticiet Man, ka Es esmu Tēvā un Tēvs ir Manī; bet, ja ne, tad vismaz šo darbu dēļ ticiet!” (Jāņa 14:6-11).
 Jēzus teica, ka Viņš ir ceļš pie Tēva. Visi tie, kuri redzēja un dzirdēja Jēzu vai arī sekoja līdz Viņa darbiem, redzēja Tēvu, jo Jēzus itin visā demonstrēja Tēvu. Tieši šī iemesla dēļ Jēzus arī atnāca uz šo pasauli, lai caur Viņu cilvēki varētu atnākt pie Dieva. Vērojot mūsu dzīvi, cilvēki vai nu tuvosies Dievam, vai arī attālināsies no Viņa. Mums ir jātiecas uz to, lai tie, kuri redz mūs, varētu ieraudzīt Viņu. Man nav jārada iespaids citiem cilvēkiem par sevi, bet man ar savu dzīvi ir jāparāda Dievs. 
„….Vārdus, ko Es jums saku, Es nerunāju no Sevis; bet Tēvs, kas pastāvīgi ir Manī, dara Savus darbus. “ (Jāņa 14:10)
 Cilvēki ieklausās vārdos, kurus mēs sakām. Ja mēs runājam Dieva vārdus, – tādā veidā mēs parādām Dievu. Mūsu vārdi atspoguļo to, kas atrodas mūsos. Mūsu vārdi un darbi – tas ir tas, caur ko mēs varam parādīt vai demonstrēt Dievu. Miesa nevar demonstrēt Dievu, to var izdarīt tikai dzīve saskaņā ar Garu. Mums vajag iegremdēt sevi Dievā, lai Viņš varētu demonstrēt Sevi caur mums. Ne katrs, kurš vienkārši apmeklē draudzi, var parādīt Dievu, bet tikai dēls, kurš ir Viņā. Un tātad, Jēzus atnāca uz šo pasauli tālab, lai cilvēkiem parādītu Dievu, un tagad šo misiju Viņš ir uzticējis mums – Viņa mācekļiem. 
„Tāpat kā Tu Mani esi sūtījis pasaulē, arī Es viņus esmu sūtījis pasaulē.” (Jāņa 17:18).
 Ja tu uzskati sevi par Jēzus mācekli, tad tā ir Dieva pavēle arī tev, – ikvienā vietā demonstrēt Dievu un Viņa neierobežoto mīlestību uz cilvēkiem.  Lai Dievs bagātīgi svētī katru no jums šajā brīnišķīgajā dienā! Līdz rītam! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Pasaules gudrība un Dieva gudrība

    Dieva gudrība atšķiras no šīs pasaules gudrības ar to, ka tā ir apslēpta no visiem līdz tam laikam, kamēr Pats Dievs to neatklās cilvēkiem. Kas attiecas uz šīs pasaules gudrību, tad tā ir cilvēciska gudrība, kas ir uztverama ar pieciem maņu orgāniem (redze, dzirde, oža, garša un tauste), kuri ir dabiskie gudrības iegūšanas kanāli.Atšķirībā no Dieva gudrības, kas ir paredzēta mūsu celšanai godā, šīs pasaules gudrība ir pārejoša gudrība. Bībele saka, ka „Dieva ģeķība ir gudrāka par cilvēkiem, un Dieva nespēks ir stiprāks par cilvēka spēku”, jo vairāk Viņa gudrība. Dieva gudrība ir daudz pārāka par cilvēka gudrību. Interesanti ir tas, ka Dievs ir gatavs padalīties ar mums Savā gudrībā, ja mēs pēc tā slāpsim.
  • Dievs meklē katra cilvēka dzīvē augļus II

    Ja mēs patiesi vēlamies atnest vairāk augļus Dievam, tad Viņš mums palīdzēs tajā. Es ticu, ka ir pienācis laiks, lai katrs ikviens no mums apstātos un uzdotu sev jautājumu – kādus augļus es nesu Dievam?Kādus augļus atnes mana dzīve? Vai es tiecos uz to, lai atnestu vēl vairāk un vairāk augļus Dievam?
  • Svētlaime vai gandarījums kalpojot cilvēkiem

    Šodien es vēlētos sākt sarunu par tēmu „ Svētlaime vai gandarījums kalpojot cilvēkiem.”Kalpošana – tas ir visai izplatīts jēdziens ticīgu cilvēku vidū. Savā būtībā, kalpošana – tas nozīmē dot no visa: dot savus talantus un spējas, zināšanas un laiku, savu sirdi un savus resursus. Dieva Valstība tiek celta ar līdzīga veida došanu. Tava draudze tiek celta caur tavu došanu un kalpošanu. Bībele saka, ka svētīgāk ir dot, nekā ņemt. Dievs svētī kalpotājus, tāpēc, ja tu vēlies sasniegt Dieva svētību virsotni, tad iemācies kalpot Dievam un cilvēkiem.
  • Patiesība darīs jūs brīvus

    Šodien, daudzi cilvēki skraida turp, šurp, lai atrastu brīvību, glābšanu un laimi. Tomēr Dievs kaut kādā mērā uzliek atbildību katram no mums, atbrīvot sevi no sātana tīkliem.«Lai tavas acis neguļ un tavu acu plaksti lai nesnauž! Glāb sevi kā stirna no mednieka un kā putns no putnu ķērēja rokas!» (Salamana pamācības 6:4—5).
  • Nonāvējiet sevī to, kas pieder zemei

    „Nonāvēt savu miesu” – tas nozīmē vispirms un vairāk par visu meklēt Dievu, nevis citas ikdienišķās lietas. „Nonāvēt savu miesu” – tas nozīmē ļaut augšāmcelšanās dzīvībai, kas mājo mūsos, laist savas saknes. Ja mēs barojam savu veco grēcīgo dabu, tādejādi mēs stiprinām to, un, kā rezultāts tam var būt tas, ka šī vecā grēcīgā daba aprīs augšāmcelšanās dzīvību, kas ir mūsos. Taču, ja mēs domājam par to, kas augšā un meklējam to, kas augšā, tad mēs spēsim gūt uzvaru pār grēku un veco dabu.Kad cilvēks dzird, ka viņam vajag nogalināt savu miesu, tad bieži vien viņš sev saka: „Es to nevaru izdarīt!” Tā ir tava vecā iekšējā cilvēka balss. Bet, es gribu dalīties ar tevi prieka vēstī: Bībele saka, ka tad, kad parādīsies Kristus, tu līdz ar Viņu parādīsies godībā, un šī jaunā dzīvība kļūs par dzīvību ar pārpilnību. Ja mēs būsim sadraudzībā ar Dievu, meklēsim to, kas augšā un pārdomāsim par Viņu, tad Kristus noteikti atklāsies(būs redzams) mūsu dzīvē.
  • Vai tev ir godības cerība – paļāvība un ilgas pēc Dieva slavas?

    Vai tu tici, ka, tavā dzīvē, Dievs var un grib parādīt Savu slavu visu to bēdu, nekārtību, ciešanu, sāpju, trūkumu un slimību vidū, kas ieskauj tavu dzīvi? Vai tu gaidi Dieva slavu savā dzīvē? Vai tev ir godības cerība – paļāvība un ilgas pēc Dieva slavas? Ja jā, tad nekas nespēs izsist tevi no līdzsvara, un tavs miers būs, kā upe, šajās pēdējās dienās. Tu varēsi kļūt citiem par cerības, iedvesmojuma un mierinājuma avotu.Atceries! Lai cik briesmīgi arī nekļūtu šai pasaulē, tu vari gaidīt Dieva slavu savā dzīvē, jo tev ir pestīšanas cerības bruņu cepure, un tu zini, ka Kristus tevī – tā ir godības (slavas) cerība!