Mums nepieciešams pastāvīgi šķīstīt sevi ar Dieva vārdu un staigāt Viņa gaismā

 Esiet sveicināti, dārgie draugi! Žēlastība jums un miers no Dieva Tēva un mūsu Kunga Jēzus Kristus! Mēs ar jums runājām par to, ka, ja mēs gribam parādīt Dievu savā dzīvē un parādīt Viņu citiem cilvēkiem, tad mums būs jāiemācās būt pie Debesu Tēva krūts. Šim nolūkam, mums nepieciešams pastāvīgi šķīstīt sevi ar Dieva vārdu un staigāt Viņa gaismā. Lai spilgtāk atspoguļotu vai atstarotu Dieva gaismu savā dzīvē, mums nepieciešams attīrīt(šķīstīt) savu gaismekli. Es esmu gaismas nesējs. Es esmu gaisma šai pasaulei. Un gaisma ir domāta tam, lai izgaismotu un izdzenātu jelkādu tumsu. Gaisma, kuru es izstaroju, ir atspulgs tai gaismai, kuru esmu saņēmis no Dieva. Par nožēlu, mēs ļoti bieži demonstrējam izkropļotu gaismu – izkropļotu uzskatu par Dievu. Mums ir jāattīra savs gaismeklis tālab, lai labāk atspoguļotu Dievu. Mēs nedrīkstam būt citiem cilvēkiem par piedauzības akmeni. Apustulis Pāvils teica, ka viņa vēlēšanās ir, lai Kristus tiktu paaugstināts viņa miesā. Mēs izskatīsim vienu fragmentu no Rakstiem un izdalīsim vairākus principus, kuriem mums vajadzētu pievērst savu uzmanību. Tas palīdzēs mums saprast to, kā mēs varam jo spilgtāk izstarot Dieva gaismu savā dzīvē. 
„ Tādēļ, šinī kalpošanā būdami, kas mums uzticēta no žēlastības, mēs nepiekūstam, bet mēs, atraisījušies no slepenām kauna lietām, nedzīvojam viltībā, nedz viltojam Dieva vārdu, bet, pauzdami patiesību, nostājamies nevainojami katra cilvēka sirdsapziņai Dieva priekšā. Ja mūsu evaņģēlijs ir aizsegts, tad tas ir aizsegts tiem, kas pazūd, kuriem šīs pasaules dievs ir apstulbojis neticīgo sirdi, ka tiem nespīd Kristus godības evaņģēlija gaišums, kas ir Dieva attēls. Jo mēs nesludinām paši sevi, bet Kristu Jēzu, To Kungu, mēs paši esam jūsu kalpi, Jēzus sūtīti.”(2.Korintiešiem 4:1-5).
 1) Man jau ir kalpošana.Mums ir Jauna Derība ar Dievu, un līdz ar šo Derību mēs saņēmām no Dieva jaunu kalpošanu – parādīt Dievu šai pasaulei. Līdz Kristus atnākšanai Dievs bija apslēpts bauslības ēnā, tā, ka mūsu prāts nebija spējīgs saprast Dievu. Taču, ar Kristus atnākšanu viss mainījās. Tagad, ja mēs gribam redzēt, dzirdēt un piedzīvot Dievu un Viņa spēku, mums vajag skatīties uz Jēzu un klausīt Viņam, kā arī iepazīt Viņu personīgi. No tā mirkļa, kā Jēzus atnāca uz zemi, vecās derības sarežģītā upurēšanas un rituālu sistēma tika atcelta. Tagad Dievs runā un darbojas Jēzū. 
„ Bet līdz šai dienai, kad lasa Mozu, apsegs paliek izklāts pār viņu sirdīm. Bet, līdzko atgriežas pie Tā Kunga, tur sega tiek noņemta.” (2.Korintiešiem 3:15-16).
 Reliģijas un bauslības apsegs, kurš traucē cilvēkiem redzēt un iepazīt Dievu, tiek noņemts brīdī, kad cilvēks vēršas pie Jēzus. Tieši Jēzus šķīsta vai apgaismo ikvienu cilvēku, kurš ienāk pasaulē. Jēzus ir patiesā gaisma, kurā ir īstā Dieva atziņa. Viss pārējais ir tikai Viņa gaismas atspulgs. 
„ Dievs vecos laikos daudzkārt un dažādi runājis caur praviešiem uz tēviem, šinīs pēdīgajās dienās uz mums ir runājis caur Dēlu, ko Viņš ir iecēlis par visu lietu mantinieku, caur ko Viņš arī pasauli radījis.” (Ebrejiem 1:1-2).
 Jēzus atnāca tālab, lai noņemtu apsegu un darītu Dievu zināmu un saprotamu cilvēkiem. Protams, līdz pat šim laikam daudzi cilvēki, mēģinot atrast Dievu un kalpot Viņam, ir sapinušies reliģijās un sarežģītos rituālos. „ Bet viņu sirdis tika nocietinātas; jo līdz šai dienai tas pats apsegs paliek un, lasot Veco Derību, nevar tikt atsegts, jo tas zūd ar Kristu. Noliedzot Kristu, daudzi ir pazaudējuši Dievu un Viņa mērķi un sākuši rīkoties pret Viņu. Tieši šī iemesla dēļ farizeji cīnījās pret Jēzu, Kurš atnāca, lai noņemtu apsegu no viņu sirdīm un parādītu viņiem Dievu. Viņu izpratnē Jēzus pārāk vienkāršoja Dieva atziņu, jo Viņš atlika sāņus rituālus, ceremonijas un tēvu nostāstus, kuri neatbilda Dieva patiesībai. Lūk, kālab reliģiozie cilvēki nogalināja Jēzu. Tieši šī paša iemesla dēļ, Pāvils ļoti ilgi vajāja draudzi. Bet viss mainījās tai mirklī, kad Jēzus parādījās Pāvilam un noņēma no viņa sirds apsegu, lai tas varētu Jēzū ieraudzīt Dievu. Tātad, – Jēzus misija šobrīd ir arī mūsu misija, un konkrēti: parādīt Dievu mums apkārt esošajiem cilvēkiem un caur savu dzīvi izplatīt Viņa atziņas labo smaržu.Un atcerieties, ka šīs misijas piepildīšana ir mūsu galvenā kalpošana. Esiet svētīti! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Padomu došana jeb konsultēšana IV

    Šodien mēs izskatīsim vēl vienu īpašību, kura atklājas Jetrū kā priekšzīmīgā konsultantā. Viņš nespieda Mozu pieņemt viņa padomus. To mēs redzam sekojošajā Rakstu vietā:„Ja tu tā darīsi un Dievs tev tā pavēlēs, tad tu varēsi pastāvēt, un arī visi šie ļaudis ies savā vietā ar mieru” (2. Mozus, 18:23).Kā redzam, Jetrus neizdarīja spiedienu uz Mozu, uzliekot par pienākumu pieņemt viņa padomu, bet deva iespēju Mozum pašam izdarīt izvēli. Frāze „ja tu tā darīsi…” nozīmē, ka, ja Mozus nepieņemtu Jetrus padomu, viņš to neņemtu ļaunā. Citiem vārdiem, viņš Mozus lēmumu neuzņemtu kā personīgu apvainojumu.
  • Ja tu domā, ka jau esi uzvarējis un izrāvies lūgšanā, tad sāc lūgt par saviem brāļiem un māsām!

    Ko mēs darīsim tālāk, pēc tam, kad būsim dzirdējuši patiesību par lūgšanas svarīgumu un nepieciešamību? Mums ir jāmainās! Pirmkārt, mums vajag sākt lūgt Dievam, lai Viņš mums palīdz pastāvīgi lūgt. Otrkārt, tu vari prasīt citiem cilvēkiem, kurus uzskati par nopietniem lūdzējiem, lai viņi lūdz par tevi, lai tu varētu ieviest kārtību lūgšanās. Prasīt, lai citi par to lūdz – nav pazemojums.Es atceros, kad arī manā dzīvē pienāca tāds brīdis, kad man pārgāja vēlēšanās lūgt, man kļuva garlaicīgi lūgt, mana lūgšana kļuva nedzīva. Un man neizdevās neko izmainīt šajā jautājumā. Es sapratu, ka manā lūgšanu dzīvē ir pienākusi krīze. Es piezvanīju savam vecākajam brālim un izstāstīju viņam, ka man nekas nesanāk, ka es lasu Bībeli, bet viss ir sausi, es lūdzu – sausi un, ka man to vispār negribas darīt.
  • Cik svarīgi ir būt dievbijībā

    Bībele māca, ka gudrības sākums ir bijība Tā Kunga priekšā.Kamēr nav dievbijības, nevar būt runa par gudrības garu vai atklāsmi no Dieva. Tāda dievišķa gudrība, kas liek jūsu sejai mirdzēt arī dzīves tumšajos brīžos un liek jūsu zvaigznei spīdēt spožāk par spīti dzīves nelabvēlīgajiem apstākļiem, rodas no dievbijības.
  • Jēzus Kristus kundzība II

    „Tā Kunga vārds manam kungam: “Sēdies pie Manas labās rokas, tiekāms Es lieku tavus ienaidniekus par pameslu tavām kājām!” No Ciānas Tas Kungs izplatīs tava sceptera varu. Valdi savu ienaidnieku vidū!” (Psalms 110:1-2).Šai rakstu vietā tiek runāts par Kristu: „Valdi savu ienaidnieku vidū!”, bet Kristus Miesa – Viņa Draudze – ir iekļauta šajā pravietiskajā vārdā. Jēzum ir teikts, lai Viņš sēžas pie Dieva labās rokas, bet tieši Dieva bērni pakļaus Dieva ienaidniekus un visu, kas saceļas pret Dieva gribu. Dievs vēlas, lai mēs valdām pat ienaidnieku vidū un nelabvēlīgos apstākļos.
  • Viss, kas vajadzīgs, tā ir mūsu gatavība samaksāt cenu par to, lai Dievs būtu ar mums

    Neatkarīgi no tā, ko jūs darat, neatkarīgi no tā, kāds ir jūsu dzīves statuss, un neatkarīgi no tā, kādi ir jūsu dzīves apstākļi, ja jums būs pieejama Dieva klātbūtne, tad jūs būsiet veiksmīgs cilvēks.Jāzeps bija verdzībā, viņu pārdeva prom uz svešu zemi viņa paša brāļi, taču tas nespēja apturēt viņa uzplaukumu.Kas tad īsti nosaka mūsu veiksmi? Tā ir Dieva klātbūtne ar mums! Varbūt ka ceļš uz to nebūs viegls. Ceļojums uz uzplaukumu un veiksmi, var būt garāks nekā jūs domājat, bet ja Dievs būs ar mums, tad ceļš būs apvīts ar Dieva labestību un labvēlību.
  • Kāpēc mums ir jāpiedod cilvēkiem? Kādas ir nepiedošanas sekas?

    Nepiedošana sasaista gan mūsu pāridarītāju, gan mūs pašus. Ja mēs cilvēkam nepiedodam, tad tā rīkojoties, mēs ieslogām viņu „cietumā”, kurā mēs paši esam cietumsargi. Šis cilvēks ir sasaistīts, un mēs esam sasaistīti līdz ar viņu, jo mums pastāvīgi ir jārūpējas par to, lai viņš nepamestu savu „cietumu”. Šis cilvēks ir sasaistīts ar vainas apziņas, nosodījuma, atstumtības garu, bet mēs savukārt esam sasaistīti ar nepiedošanas, aizvainojuma, dusmu, rūgtuma, atstumtības un naida garu. Bet piedošana atnes brīvību gan mums, gan tam, kurš mūs sāpinājis.