Mums kā Dieva bērniem vajag apzināties savu nepieciešamību un atkarību no Svētā Gara

Lai vairojas jūsu dzīvē šodien žēlastība jums un miers no mūsu Kunga Jēzus Kristus! Es lūdzos par jums, lai Dieva vārds piesātina un stiprina jūs jūsu garā, dvēselē un miesā. Mēs runājam par to, ka mums kā Dieva bērniem vajag apzināties savu nepieciešamību un atkarību no Svētā Gara. Mums vajag piepildīties ar Svēto Garu un meklēt Viņa vadību ik dienas. Mēs noskaidrojām, ka: 1) Jēzus Pats, dzīvojot uz zemes, itin visā paļāvās uz Svēto Garu. Tāpēc, arī mums itin visā ir jāpaļaujas uz Viņu. 2) Kristīšana ar Svēto Garu un piepildīšanās ar Svēto Garu – tā ir Dieva pavēle, un nevis Viņa ieteikums vai padoms mums. 3) Svētais Gars – tas ir Tēva apsolījums, kuru mēs varam saņem caur lūgšanu. 4) Svētais Gars atnes mūsu dzīvē spēku un svaidījumu. Līdz brīdim, kamēr Svētais Gars nebūs apstiprinājis mūsu vēstījumu, mēs nespēsim demonstrēt to, par ko mēs sludinām, pat ja tā ir patiesība. Svētais Gars ir Patiesības Gars. 
„ Viņš ir tas, kurš nācis caur ūdeni un asinīm, Jēzus Kristus, ne ūdeni vien, bet ar ūdeni un asinīm. Un Gars ir liecinieks, jo Gars ir patiesība.” (1.Jāņa 5:6).
 
„ Kad nu nāks Aizstāvis, ko Es jums sūtīšu no Tēva, Patiesības Gars, kas iziet no Tēva, Tas dos liecību par Mani. Bet arī jūs dosit liecību, jo jūs no paša sākuma esat pie Manis.” (Jāņa 15:26-27).
 Bez tam, Bībelē ir teikts, ka: 5) Jēzus devās uz debesīm – augšup, tālab, mūsu Palīgs – Svētais Gars – atnāca uz zemi – lejup. Kad Jēzus tika uzņemts debesīs, Jēzus mācekļi, kaut ko gaidot, joprojām cītīgi skatījās uz debesīm. Tad, viņiem parādījās eņģelis un sacīja: 
„ Tie sacīja: “Galilieši, ko jūs stāvat, skatīdamies uz debesīm? Šis Jēzus, kas uzņemts prom no jums debesīs, tāpat nāks, kā jūs Viņu esat redzējuši debesīs aizejam.” T ad viņi griezās atpakaļ uz Jeruzālemi…..” (Apustuļu darbi 1:11-12).
 Līdz laikam, kamēr debesīm būs jāuzņem Jēzus, un tas ir Paša Debesu Tēva noteikts, – mums sadarbībā ar Svēto Garu ir jāiet un jāpiepilda tas uzdevums, kuru Jēzus mums ir uzticējis. 
„Tā Kunga vārds manam kungam: “Sēdies pie Manas labās rokas, tiekāms Es lieku tavus ienaidniekus par pameslu tavām kājām!” No Ciānas Tas Kungs izplatīs tava sceptera varu. Valdi savu ienaidnieku vidū! Tava tauta būs labprātīga tava karagājiena dienā….” (Psalms 110:1-3).
 
„ Un Tas Kungs liktu nākt atspirgšanas laikiem un sūtītu jums izredzēto Kristu Jēzu, kas debesīm jāuzņem līdz tam laikam, kad viss būs panākts, par ko Dievs jau kopš seniem laikiem runājis ar svēto praviešu muti.” (Apustuļu darbi 3:20-21).
 Tieši šobrīd Jēzus sēd pie Tēva labās rokas, bet Viņa darbi vēl nav pabeigti, tie vēl joprojām tiek darīti. Jēzus – vakar, šodien un mūžīgi mūžos Tas pats! Jēzus vēlas turpināt darīt Savus darbus caur katru no mums. Saskaņā ar Jāņa Evaņģēliju, Jēzus tika uzņemts debesīs mūsu pašu labad, lai Svētais Gars varētu atnākt un mājot mūsos. Tikai ar Svētā Gara palīdzību mēs varēsim pieņemt kalpošanu, dāvanas un Gara augļus un kļūt par efektīviem Jēzus lieciniekiem. 
„ Tomēr Es jums saku patiesību: tas jums par labu, ka Es aizeimu. Jo, ja Es neaizietu, Aizstāvis nenāktu pie jums. Bet aizgājis Es to sūtīšu pie jums.” (Jāņa 16:7).
 Jēzus teica, ka mēs darīsim darbus, kurus Viņš darīja, un vēl lielākus par tiem. 
„ Patiesi, patiesi Es jums saku: kas Man tic, tas arī tos darbus darīs, ko Es daru, un vēl lielākus par tiem darīs, jo es noeimu pie Tēva.”(Jāņa 14:12).
 Taču, mēs nespēsim to izdarīt savā spēkā. Jēzus ir darījis daudz brīnumu un zīmju ne ar spēku un ne ar varu, bet ar Dieva Garu, jo Dievs bija ar Viņu Svētā Gara spēkā. Atzīsimies tajā, ka mums ir nepieciešams šis Palīgs – Svētais Gars. Katru dienu mums ir vajadzīga palīdzība, spēks un Svētā Gara vadība. Un tikai tādā veidā mēs varēsim parādīt cilvēkiem Dievu un darīt Jēzus darbus – sludināt Evaņģēliju, dziedināt slimos, atsvabināt cietumniekus un darīt labu uz zemes.  Lai Dievs bagātīgi svētī jūs un jūsu tuviniekus! Līdz rītam! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Ko tu dari ar savu paaugstinājumu? III

    Kurš vēlas no Dieva tikt paaugstināts, tam jāpaliek vaļsirdīgam, atklātam.Esmu ievērojis tādu īpatnību, ka daudzi no mums vairs nespēj tā vienkārši, atklāti dejot Dieva priekšā, jo kļuvuši augstprātīgi. Kaut atcerieties, kā jūs līksmojāt un priecājāties Dieva priekšā pēc savas grēku nožēlas. Ar daudziem ticīgajiem šodien ir ļoti grūti uzturēt savstarpējos kontaktus, sazināties, jo viņi ir kļuvuši pārāk augstprātīgi, pieauguši. Dāvids – gans un Dāvids – ķēniņš vienlīdz mīlēja un slavēja Dievu, viņa stāvoklis nemainījās un nepadarīja viņa sirdi uzpūtīgu. Mums jāizvāc no savas sirds visi šie atkritumi.
  • Kas ir pielūgsme? II

    Atšķirība starp patiesiem pielūdzējiem un vienkārši ticīgiem cilvēkiem slēpjas viņu Dieva atziņas līmenī. Cilvēki, kuri personīgi iepazinuši Dieva ceļus, itin visā un vienmēr redz Dievu, – visās dzīves situācijās un apstākļos. Cilvēki, kuri iepazinuši tikai Dieva darbus, priecājas vien tad, kad visapkārt viss ir labi, un kad Dieva darbi ir acīmredzami viņu dzīvēs.
  • Kas ir bauslības lāsts II

    Lai dāvātu mums varu pār šo bauslības lāstu, Jēzus mūsu labā kļuva par lāstu, tieši tāpat, kā, lai nostiprinātu mūsu uzvaru pār grēku, Viņš mūsu labā tapa par grēku. Spēks un spēja tagad negrēkot mums ir pieejama caur Kristus Asinīm. Spēks, lai atbrīvotos no bauslības lāsta varas tika nodots mums caur to, ka Jēzus mūsu vietā karājās pie Krusta.
  • Kā mēs varam izpelnīties iemantot paaugstināšanu? III

    Dievam Viņa Valstībā ir kārtība, ir principi, pēc kuriem darbojas Dieva Valstība: pazemīgi cilvēki atklāj priekš sevis to labvēlību, kāda ir staigāšanai Dievbijībā, piedzīvo bagātību, slavu un pilnvērtīgu dzīvi no Dieva, jo par to ir teikts Dieva Vārdā. Lepnie un augstprātīgie cilvēki agrāk vai vēlāk tiks pazemoti, viņu dzīve būs piepildīta ar kritieniem un bojāeju.Ja mēs vēlamies izpelnīties paaugstināšanu no Dieva, tad mums jāstaigā pazemībā un paklausībā Dieva priekšā.
  • Kas ir pielūgsme?

    Kad mēs runājam par pielūgsmi, mēs runājam par mūsu nodarbinātību, kas saistīta ar Dievu, par intīmām attiecībā ar Dievu, par mīlestības paušanu Dievam no visas savas sirds, no visas dvēseles (t.i. ar savu intelektu, prātu, gribu, emocijām) un visa sava spēka. Bez Dieva atziņas mēs nespēsim tā pa īstam pielūgt Dievu garā un patiesībā. Bez Dieva aiziņas mēs nespēsim mīlēt Dievu no visas savas sirds. Pielūgsmei jāfokusē cilvēka uzmanība uz Dievu.