Viena no Svētā Gara kalpošanām ir – caur Dieva vārdu stiprināt mūs un atnest Dieva dziedināšanu mūsu sirdīs

Dārgais draugs! Cik brīnišķīgi, ka Dievs ir dāvājis mums vēl vienu dienu auglīgai dzīvei! Tik ļoti gribas, lai šī diena katram no mums ir maksimāli svētīta un auglīga.Mēs ar jums noskaidrojām, ka Dievs vēlas runāt ar mums un atklāt mums Savus plānus un nodomus. Dievs vēlas parādīt mums mūsu likteni Viņā. Dievs vēlas stiprināt mūs un sagatavot grūtām situācijām. Ar Viņu mēs varam iziet cauri jebkādām grūtībām un pārbaudījumiem. Bet, šim nolūkam, mums ir jāiemācās dzirdēt Viņa balsi. Dievs vēlas runāt uz mums arī tālab, lai mēs sajustu pastāvīgu Viņa klātbūtni ar mums.Viena no Svētā Gara kalpošanām ir – caur Dieva vārdu stiprināt mūs un atnest Dieva dziedināšanu mūsu sirdīs.
 „ Bez tam arī Gars nāk palīgā mūsu nespēkam; jo mēs nezinām, ko mums būs lūgt un kā; bet pats Gars aizlūdz par mums ar bezvārdu nopūtām.” (Romiešiem 8:26).
Ja mēs nemākam dzirdēt Dieva balsi, mēs nevarēsim arī saņemt stiprinājumu no Svētā Gara. Daudziem cilvēkiem ir vajadzīgs stiprinājums, un viņi lūdzas un lūdz par to Dievam. Bet, Dievs nevar darīt to kaut kā mistiski. Dievs stiprina mūs ar Savu vārdu. Dažkārt Viņš to dara caur kādu citu cilvēku, bet, visbiežāk, Viņš grib, lai mēs paši dzirdētu Viņa balsi. Lai mēs varētu dzirdēt Dieva balsi sevī, Viņš ir sūtījis mūsu sirdī Svēto Garu. Svētais Gars grib mūs stiprināt, jo Viņš ir sūtīts no debesīm ar nolūku, lai atbalstītu, mierinātu, vadītu un mācītu mūs. Taču, ja mēs nemākam klausīties Viņa balsi, tad mēs nevarēsim baudīt to visu pilnā mērā.Mūsu dzīvē mēdz būt brīži, kad atnāk bailes, vājums, kad sirds piepildās ar skumjām, kad tu ej cauri grūtiem apstākļiem un tu jūties nemīlēts un pamests. Tādos brīžos Dievs vēlas mierināt tevi, ar Svētā Gara palīdzību sūtot pie tevis Savu vārdu. Ja tu būsi spējīgs izdzirdēt Dieva balsi, tad, neskatoties uz to, caur ko tu šobrīd ej, tu ik dienas varēsi no Viņa smelties mierinājumu un spēku.
„ Kad vēstneši nāca pie Jošafāta un viņam ziņoja: “Pret tevi nāk liels pulks no viņpus jūras, no Sīrijas, un redzi, viņi ir jau nonākuši Hacecon-Tamārā, tas ir, En-Gedijā,” – tad Jošafāts izbijās, un viņš apņēmās meklēt un sastapt To Kungu, un viņš izsludināja gavēni pa visu Jūdu. Tad Tā Kunga Gars nāca draudzes vidū pār Jahaziēlu, Zaharjas dēlu, tas bija Benajas dēls, tas Jehēla dēls, tas levīta Matanjas dēls no Asafa pēcnācējiem, un viņš sacīja: “Uzmanaities, viss Jūda un visi Jeruzālemes iedzīvotāji, un tu, ķēniņ Jošafāt! Tā saka Tas Kungs uz jums: nebīstieties un neļaujieties samulsināties šī lielā pulka priekšā, jo šī kauja nav jūsu kauja, bet tas ir Dieva karš! Izejiet rīt tiem pretī, jo, redzi, tie nāks augšā uz Cīcas augstieni, un jūs viņus sastapsit ielejas galā šaipus Jeruēlas tuksneša. Tad Jošafāts metās uz sava vaiga pie zemes, un visi Jūdas un Jeruzālemes iedzīvotāji krita pie zemes Tā Kunga priekšā, lai pielūgtu To Kungu. Un tad levīti no Kehata dēliem un no Koraha dēliem piecēlās, lai skaļā balsī dziedātu Tam Kungam, Israēla Dievam, slavas dziesmas.” (2.Laiku 20:2-3, 14-16, 18-19).
Pēc tam, kad atnācis vārds no Tā Kunga, līdz ar to atnāk arī līksmība, asaru vietā atnāk smiekli, baiļu vietā – uzdrīkstēšanās.
„ Bet tagad saka Tas Kungs, kas tevi radījis, Jēkab, un tevi veidojis, Israēl: “Nebīsties, jo Es tevi atpestīju; Es tevi saucu tavā vārdā, tu esi Mans! Kad tu iesi caur ūdeņiem, Es būšu pie tevis, un caur straumēm, tās tevi nepārplūdinās; kad tu iesi caur uguni, tu nesadegsi, uguns liesmas tev nekaitēs! Jo Es, Tas Kungs, tavs Dievs, Israēla Svētais, esmu tavs glābējs. Es atdodu Ēģipti par tavu atpirkšanas maksu, tāpat arī Etiopiju un Sabu Es dodu par tevi. Tādēļ, ka tu esi dārgs un vērtīgs Manās acīs, Es dodu zemes par tavu izpirkšanu un tautas atlīdzībai par tavu dvēseli. Nebīsties, jo Es esmu ar tevi! No rīta puses Es atvedīšu atpakaļ tavus tautas brāļus un no vakariem sapulcināšu tavus piederīgos. Es sacīšu ziemeļiem: atsvabiniet tos! Un dienvidiem Es teikšu: neaizturiet tos! Atvediet Manus dēlus no tālienes un Manas meitas no zemes galiem, visus, kas nosaukti Manā Vārdā un ko Es esmu radījis Sev par godu, visus, ko Es esmu veidojis un uzturējis!”( Jesajas 43: 1-7).
„ Jūsu dzīvē lai nav mantkārības! Lai jums pietiek ar to, kas pie rokas, jo Viņš pats ir sacījis: Es tevi neatstāšu un tevi nepametīšu.”(Ebrejiem 13:5).
Es nezinu, kam tu šobrīd ej cauri, bet es zinu tikai vienu –Dievs mīl tevi, un Viņš tevi nekad nepametīs. Tu – neesi viens! Dievs vienmēr ir ar tevi!Dieva mierā!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Tas, kas ir tavā sirdī, tieši tas arī nosaka tavas dzīves kursu IV

    Tāpēc, nolikdami visu netīrību un lielo ļaunprātību, lēnprātībā saņemiet iedēstīto vārdu, kas var izglābt jūsu dvēseles.”(Jēkaba 1:21).Šī ir rakstu vieta ar ļoti dziļu nozīmi, kuru var ilgstoši un detalizēti izskatīt un analizēt. Bet, es vēlos vērst jūsu uzmanību uz dažiem momentiem. Bībelē ir teikts par to, ka iedēstītais Vārds izglābj mūsu dvēseles. Tas līdzinās procesam, kad viena koka zars tiek uzpotēts citam kokam, kā rezultātā, šie divi koki kļūst it kā par vienu veselumu, jo tiem ir viena sakne. Iedēstītajam Vārdam ir jākļūst ar mani par vienu veselumu. Dievs vēlas, lai Dieva Vārds tiktu iedēstīts manā sirdī, lai es un Vārds kļūstam par vienu veselumu, un tikai tad šis Vārds var mani izglābt.
  • Dievs tev šodien saka: „Es gribu, lai tu nestu daudz augļu Dieva Valstībā”

    Un tu patiesi vari nest augļus Dievam – glābtu dvēseļu augļus.Padomā par tiem cilvēkiem, kuri tev ir dārgi, bet vēl nav glābti. Padomā par tiem cilvēkiem, kurus tu gribētu redzēt Dieva Valstībā, un sāc cītīgi lūgt par viņiem. Tu vari iesaistīt arī citus ticīgos, tos, kuri piekritīs kopā ar tevi lūgt par šiem cilvēkiem.
  • Pestīšanas cerība ir reāla apsardzība pēdējās dienās!

    Aprakstot pēdējo laiku grūto periodu, Jēzus sacīja, ka būs spēcīgi satricinājumi, un debesu stiprumi sakustēsies. Viņš sacīja, ka būs zīmes pie saules, mēness un zvaigznēm, un virs zemes – tautas būs nomāktas un būs neziņa; un jūra trokšņos un celsies. Vieni cilvēki šajā laikā, gaidot postu, bailēs pamirs, ieslīgs skumjās un neizpratnē, bet citiem – galvas būs paceltas, un viņi dzīvos priecājoties un pielūdzot Dievu, gaidīs glābšanu un atbrīvošanu, jo viņiem ir pestīšanas cerība.
  • Kāpēc cilvēki izvēlas būt bezatbildīgi?

    Ja tu vēlies iemācīties būt par atbildīgu cilvēku, tad pirmais, ko tev vajag uzvarēt sevī, – tās ir bailes visos līmeņos. Vajag sevī attīstīt drosmes un uzdrīkstēšanās garu. Bībelē ir teikts, ka vienīgajām bailēm, kādām mums jābūt, – bailēm Dieva priekšā. Bailes Dieva priekšā atbrīvo mūs no visām cita veida bailēm, it īpaši no bailēm cilvēku priekšā. Bailes cilvēku priekšā izliek slazdus.„Baidīšanās no ļaudīm noved pie pazušanas, bet, kas paļaujas uz To Kungu, tiek pasargāts.”(Salamana pam. 29:25).
  • Attaisnošanās vai ziedošanās? II

    Šodien turpināsim sarunu par to, ko mēs izvēlamies – ziedošanos Dievam un Viņa aicinājumam vai attaisnojumu meklēšanu priekš tā, lai nesekotu savam aicinājumam. Mēs ar jums runājām par to, ka kalpošana cilvēkiem – tas ir ceļš, kurš ved uz svētlaimi (gandarījumu) un paaugstināšanu no Dieva. Bet Jēzus mums māca to, ka, attiecībā pret cilvēkiem, mums nevajag būt aprēķinātājiem. Mums vienmēr ir jābūt motivētiem ar vēlmi svētīt citus, – bez jebkādiem savtīgiem mērķiem vai aprēķina. Kalpojot cilvēkiem, mums ir jāstaigā mīlestībā, gaidot atlīdzību no Dieva, bet ne no cilvēkiem.
  • Mūsu redzējums nosaka to, par ko kļūstam IV

    Mūsu nākotnei ir divas alternatīvas. Pirmā nākotnes alternatīva – tas ir tas, ko es saucu par prognozējamo nākotni. Mums uzmanīgi jāparaugās uz savu pagātni un to, ko darām šodien. Domājot par nākotni, mums jāsaprot, ka, ja mēs nemainīsim neko no tā, ko darām ikdienā, mūsu nākotne būs viegli prognozējama – mūsu nākotne ne ar ko neatšķirsies no mūsu tagadnes. Ja mēs neko nemainīsim šodien, rītdien mums būs tieši tāds pat rezultāts, mēs dzīvosim tajos pat apstākļos, vai pat sliktāk.

One Comment

Comments are closed.