Dārgais draugs! Cik brīnišķīgi, Dievs mums devis vēl vienu dienu auglīgai dzīvei! Gribētos, lai šī diena būtu maksimāli svētīta un auglīga. Vakar mēs sākām izskatīt jautājumu par to, ar kādu mērķi Dievs pārmāca Savus bērnus. Un mēs noskaidrojām, ka Dievs pārmāca: Mūsu mieram un aizsardzībai; Lai parādītu Savu mīlestību pret mums; Lai parādītu to, ka Viņš mūs pieņem; Lai mēs staigātu Viņa svētumā; Lai iemācītu mūs kā mums būs dzīvot un kā neklājas dzīvot. Dievs soda un disciplinē Savus bērnus, lai Mēs būtu derīgi un auglīgi.
Bet katra pārmācība tai acumirklī neliekas mums par prieku, bet par bēdām, tomēr vēlāk, tanī vingrinātiem, dod taisnības miera augli. (Ēbr. 12:11).
Mēs lasījām, ka Dieva vārds ir noderīgs, lai pieaugtu svētumā un katram labam darbam. Visi šie raksti ir Dieva iedvesti un ir noderīgi mācībai, vainas pierādīšanai, labošanai, audzināšanai taisnībā, 17 lai Dieva cilvēks būtu pilnīgs, sagatavots katram labam darbam. (2.Tim.3:16-17)
Mēs varēsim iegūt šo labumu tikai tad, kad sekosim instrukcijām, kas ir dotas Rakstos, savādāk Dievs būs spiests mūs sodīt. Kā vienā tā otrā gadījumā, mērķis paliek viens un tas pats – sagatavot mūs labiem darbiem, lai mēs kļūtu par Dieva spēka un mīlestības instrumentiem, kā arī par pieredzējušiem Viņa žēlastības kalpotājiem. Dievs vēlas, lai mēs nebūtu tādi cilvēki, kas piepildīti ar sausu teoriju, bet gan tādi, kas var dalīties ar citiem cilvēkiem tajā ko esam paši piedzīvojuši. Bet Dievs arī soda, Lai mēs nebūtu pazudināti kopā ar pasauli. Ja mēs paši sevi pārbaudītu, tad netiktu sodīti. 32 Bet sodīdams Tas Kungs grib mūs pārmācīt, lai ar pasauli netopam pazudināti.(1.Korint.11;31-32).
Dievs nesoda Savus bērnus Savas labpatikas pēc, bet mūsu pašu pēc, lai mēs nestu taisnības miera augli un netaptu pazudināti kopā ar pasauli. Dievs nedisciplinē mūs vienkārši tādēļ ka to vēlas, bet gan tādēļ, ka mēs paši sevi nesodam, kad uz to norāda Svētais Gars un Dieva Vārds. Tieši par to runā sekojošā Rakstu vieta. 31 Jo Tas Kungs neatstumj uz visiem laikiem: 32 Viņš gan apbēdina, bet Viņš atkal apžēlojas pēc Savas lielās žēlastības,33 jo ne no sirds Viņš moca un apbēdina cilvēka bērnus,(Jer.Raudu dz3:31-33) Ja mēs paši sevi pārbaudītu, tad netiktu sodīti. (1.Korint 11:31)
Un Tiatīras draudzes eņģelim raksti: tā saka Dieva Dēls, kam acis kā uguns liesma, kam kājas līdzīgas mirdzošam varam: 19 Es zinu tavus darbus, tavu mīlestību, tavu ticību un tavu kalpošanu, un tavu pastāvību, un ka tavi pēdējie darbi ir lielāki nekā pirmie. 20 Bet Man ir pret tevi tas, ka tu ļauj vaļu sievietei Jezabelei, kas saucas par pravieti, mācīt un pievilt Manus kalpus, piekopt netiklību un ēst elku upurus. 21 Es devu viņai laiku atgriezties, bet viņa negrib atgriezties no savas netiklības. 22 Redzi, Es metīšu viņu slimības gultā un tos, kas ar viņu piekopuši netiklību, lielās bēdās, ja tie neatgriezīsies no viņas darbiem. 23 Viņas bērnus Es nonāvēšu. Visas draudzes atzīs, ka Es tas esmu, kas pārbauda īkstis un sirdis. Es došu jums katram pēc jūsu darbiem. (Atkl.gr.2:18-23).
Dievs dod mums vēl laiku, lai mēs nožēlotu grēkus un izmeklētu sevi pēc Dieva vārda, lai tas nebūtu jādara Viņam pašam. Bet kad mēs neņemam vērā Viņa brīdinājumus ko Viņš sniedz caur Svētā Gara liecību mūsos, tad Dievs soda mūs Pats. Viņš dara to tādēļ, lai mēs nekļūtu pazudināti līdz ar pasauli. Rīt mēs parunāsim par to kādā veidā Dievs pārmāca, un disciplinē Savus bērnus. Bet vēlos jums atgādināt, ka Dieva žēlastība apklāj sodu, un Viņa mīlestība uz jums ir pāriplūstoša! Lai Dievs bagātīgi svētī katru no jums! Mācītājs Rufus Adžiboije.
