Kālab mums savā dzīvē ir jākultivē pateicība

Labdien, dārgie lasītāji!Esmu priecīgs par to, ka no jauna varu vērsties pie jums ar vārdu, kurš, es ticu, iedvesmos un uzmundrinās jūs. Šodien es gribētu sākt sarunu par tēmu: „Pateicības svarīgums”.Pateicība – tas ir varens spēks, kurš bagātina ikviena cilvēka dzīvi, un it īpaši ticīga cilvēka dzīvi. Daudzi cilvēki, neizprotot pateicības svarīgumu, izturas pret to ļoti vieglprātīgi. Bet, kad mums būs sapratne un izpratne par to, ko sev līdzi nes pateicība, tad katrai mūsu rīcībai būs jēga un ietekme. Un tātad, – kālab mums savā dzīvē ir jākultivē pateicība? 
  1. Būt pateicīgam – tāda ir Dieva griba attiecībā uz mums.
 
„Par visu esiet pateicīgi! Jo tāda ir Dieva griba Kristū Jēzū attiecībā uz jums.” (1. Tesal.5:18).
 Dieva gribas piepildīšana ir ļoti svarīga mūsu dzīvei, jo tā dod paļāvību uz Dievu un dara mums pieejamu Dieva žēlastību un Viņa labvēlību. Pa Savu dzīvi Jēzus sacīja sekojošo: 
„Tad Es sacīju: raugi, Es nāku, grāmatā par Mani ir rakstīts, Tavu prātu darīt, ak, Dievs!”(Ebrejiem 10:7).
 Mēs varam ņemt piemēru no Jēzus un veltīt sevi tam, lai piepildītu mums atklājušos Dieva gribu. „Par visu esiet pateicīgi!” – tas ir Dieva bauslis. Paklausība šim bauslim ir labāka par jebkuru upuri, kuru mēs varētu pienest Dievam. Paklausība Viņa baušļiem – tas ir labākais upuris, kādu mēs varam pienest Dievam. 
„ Un Samuēls sacīja: “Vai tad Tam Kungam ir lielāka patika par dedzināmiem un kaujamiem upuriem nekā par paklausību Tā Kunga balsij? Redzi, paklausība ir labāka nekā upuris, un padevība ir labāka nekā auna tauki,..”(1.Samuēla 15:22).
 
  1. Paklausība tur atvērtu Dieva labvēlības kanālu pār mūsu dzīvi.
 
„Jo viņi neņem vērā Tā Kunga darbību, nedz Viņa roku darbu; tāpēc Viņš tos satrieks un nepacels.” (Psalms 28:5).
 Līdz brīdim, kamēr tu nepateicies Dievam par jau esošajām svētībām tavā dzīvē, – tu netiec kvalificēts kam lielākam. Attiecīgi, nepateicība aizver durvis uz Dieva žēlastību. 
  1. Pateicība apskaidro mūsu prātu un atver mūsu sapratni.
 Lai mēs būtu spējīgi pieņemt jaunas patiesības no Dieva, mums aktīvi un pastāvīgi ir jātrenējas pateicības mākslā. 
„ Jo, zinādami Dievu, viņi to nav turējuši godā kā Dievu un Viņam nav pateikušies, bet savos spriedumos krituši nīcības gūstā un savā sirds neprātā iegrimuši tumsā.” (Romiešiem1:21).
 Nepateicība aptumšo cilvēka prātu un apstādina viņa attīstību. Tālāk šai Rakstu vietā tiek runāts par nepateicības sekām cilvēku dzīvēs. 
„ Jo, zinādami Dievu, viņi to nav turējuši godā kā Dievu un Viņam nav pateikušies, bet savos spriedumos krituši nīcības gūstā un savā sirds neprātā iegrimuši tumsā. Saukdami sevi par gudriem, tie kļuvuši ģeķi un apmainījuši neiznīcīgā Dieva godību pret iznīcīgam cilvēkam un putniem, lopiem un rāpuļiem līdzīgiem tēliem. Tāpēc Dievs viņus viņu sirds kārībās nodevis izvirtībai, kurā viņi paši sākuši sagandēt savas miesas, tāpēc, ka viņi dievišķo patiesību apmainījuši pret meliem un sākuši dievināt un pielūgt radību, atstājot novārtā Radītāju, kas ir augsti teicams mūžīgi, āmen. Tāpēc Dievs viņus nodevis apkaunojošās kaislībās: sievietes apmainījušas dabisko dzimumu kopdzīvi ar pretdabisko. Tāpat arī vīrieši, atmezdami dabisko kopdzīvi ar sievieti, cits pret citu iekaisuši savā iekārē, piekopdami netiklību, vīrietis ar vīrieti, paši saņemdami sodu par savu maldīšanos.” (Romiešiem 1: 21-27).
 Nepateicība tā aptumšo cilvēka prātu, ka ieved to maldos. Savukārt atmaksa par maldiem mums ir zināma, un konkrēti: * neprāts(22-tais pants); * elku kalpība (23-šais pants); * dzīve kārībās un izvirtībā (24-tais pants); * viltus mācība un nepatiesa Dieva vārda interpretācija (25-tais pants); * morāls pagrimums vai netiklība (25,26-tais pants). Vai redzat, pie kā noved nepateicība. Lūk, kāpēc ir tik svarīgi runāt par šo tēmu. Rīt mēs turpināsim izskatīt jautājumu par pateicības svarīgumu cilvēka dzīvē. Lai Dievs bagātīgi svētī katru no jums! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Nepadodies!

    Dieva vārds tev šodien: nepadodies! Lai Dievs tevi svētī tavā ceļā. Nepadodies, jo ir ceļi tavu mērķu sasniegšanai. Ja tu gāji pa vienu ceļu, bet tev neizdodas, mēģini atrast citu ceļu. Kaut kas neizdodas ejot pa otro ceļu, – meklē un ej pa trešo.Tev noteikti izdosies sasniegt savu mērķi, ja tu nepadosies savā ceļā.
  • Upuris kā mēraukla mūsu mīlestībai! III

    Dievu mīlēt nav grūti – vienkārši domā par Viņu, par to, ko Viņš katru dienu dara tavā labā, un tad tava dabīgā reakcija būs pateicība Viņam. Pielūgt Dievu – tā kļūs par dabīgu lietu tiem, kuri domā par Viņu un Viņa darbiem. Dievs ļoti stipri mīl tevi. Bet ja tu dzīvo, un tajā pat laikā nedomā par Viņu, neredzi to, ko Viņš dara tavā labā, tev ir grūti upurēt, un konkrēti, tev ir grūti upurēt tavu aizņemtību, tavas finanses, tavu laiku, tavu komfortu, jo tu nedomā par Viņu.
  • Stratēģiskā dzīve

    Mums ir nepieciešams saprast dzīves jēgu, un to kā mēs varam dzīvot stratēģiski. Lai mēs varētu dzīvot stratēģiski ir vairākas lietas, kas apliecina pašu dzīvi, kuras mums ir nepieciešams saprast. Tas kā mēs saprotam pašu dzīvi, ietekmē mūsu vērtības sistēmu.Šodien ir novērots, ka daudziem cilvēkiem ir nepareiza izpratne par dzīvi, tādēļ viņi dzīvo nepareizi, ar nepareizām tieksmēm, un neskatoties uz to, tā paša iemesla dēļ viņi ir pievilti.
  • Dievs vēlās, lai lūgšana kļūst prioritāti Viņa bērnu dzīvēs!

    Viss, ko sātans ir paņēmis no tavas dzīves, – tavs brīnums, tavi apsolījumi, – tas viss, pārdabiskā Dieva spēkā, var tikt atbrīvots. Bet tas pieprasa, lai lūgšana kļūtu par prioritāti tavā un manā dzīvē. Paņemiet jebkuru Bībeles notikumu, un jūs ieraudzīsiet, uz ko ir spējīga ticīgo cilvēku lūgšana. Piemēram, ko darīja Daniēls, kad nokļuva lauvu bedrē? Lūdza? Nē, tur jau bija par vēlu lūgt. Viņš pastāvīgi lūdza, jau pirms nokļūšanas lauvu bedrē.Kad tu jau atrodies lauvu bedrē, ir par vēlu lūgt. Lūgt ir jāsāk, jau labu laiku pirms tam. Daniēls lūdza katru dienu un trīs reizes dienā!
  • Pestīšanas cerība III

    Cerība palīdz mums būt mierā jau šobrīd, kad mēs domājam par nākotni. Cerība vienmēr fokusē mūs uz nākotni, bet tā labvēlīgi ietekmē mūsu dzīvi jau šobrīd.Lai mēs varētu efektīvi apbruņoties ar pestīšanas cerību, mums ir jāsaprot, kas mēs esam šajā pasaulē, un kā mums jālieto šis miers.Pāvils sacīja:„Un kas šo pasauli lieto, kā tādi, kas to nelieto, jo šīs pasaules kārtība paiet.”(1.Korintiešiem 7:31).
  • Dievs katru no mums aicina darīt labus darbus Jēzum

    Darīt labu darbu – tas nozīmē darīt to, ko jūs varat. Dievs nekad neaicina darīt jūs to, kas pārsniedz jūsu iespējas. Tad, kad Dievs aicina jūs kaut ko darīt, Viņš noteikti dod jums pārdabisku spēku vai spējas. Nedomājiet par to, ko jūs nespējat darīt. Labāk dariet šobrīd to, ko jūs varat, un Dievs jūs vedīs uz jūsu aicinājuma zemi. Lai kur jūs arī atrastos, izmantojiet jebkuru iespēju tam, lai darītu to, ko jūs varat darīt, un, tādā veidā, jūs iemācīsieties darīt labus darbus Jēzum.