Jūsu kalnu pārvietošana

Dārgais draugs, es tevi sveicu mūsu Kunga un glābēja Jēzus Kristus vārdā. Kristus glābjošais spēks ikdienā parādās mūsu dzīvēs tiklīdz mēs sākam piepūlēties saņemt, paklausīt, un praktizēt Viņa Vārdu neatlaidīgi katrā dzīves situācijā. Viena no lietām ko Dieva vārds māca un kurā es vēlos lai jūs iedziļinātos šodien ir jūsu kalnu pārvietošanas gudrība.Šis princips parādās Marka evaņģēlija 11 nodaļā:
“Un Jēzus atbildēja un tiem saka: “Ticiet uz Dievu.  Jo patiesi Es jums saku: ja kas šim kalnam sacīs: celies un meties jūrā! – un nešaubīsies savā sirdī, bet ticēs, ka notiks, ko viņš saka, tad viņam tas notiks.  Tāpēc Es jums saku: visu, ko jūs lūgdami lūgsit, ticiet, ka jūs dabūsit, tad tas jums notiks.”  (Marka ev. 11:22-24)
Augstākminētais fragments aicina mūs darīt vismaz 3 lietas:
  1. Ticēt Dievam
  2. Runāt uz jūsu kalniem
  3. Sirdī ticēt un nešaubīties par to ka tas notiks
Pēdējās divas darbības no trijām ir tikai pirmās izskaidrojums. Tās izskaidro kā, ticība Dievam, strādā. Vēstulē Ēbrejiem Bībele saka ka universs tika radīts ar ticību:
“Jo ticībā mēs noprotam, ka pasaule ir radīta Dieva Vārda spēkā, ka no neredzamā cēlies redzamais.”(Ēbrejiem 11:3)
Un Mozus 1. grāmatas pirmajā rindkopā ir teikts kā Dievs ticībā radīja debesis un zemi.
Un Dievs sacīja: “Lai top gaisma.” Un gaisma tapa. Tad Dievs sacīja: “Lai top velve ūdeņu vidū, kas lai šķir ūdeņus no ūdeņiem.” Un Dievs radīja velvi un šķīra ūdeņus, kas zem velves, no ūdeņiem virs velves. Un tā tapa. Tad Dievs sacīja: “Lai saplūst vienkopus ūdeņi, kas zem debesīm, ka sausums taptu redzams.” Un tā tapa. (1. Mozus 1:3, 6, 7, 9)
Dievs teica vai deva rīkojumu un notika tā. Viņš runāja, jo Viņš ticēja. Viņš ticēja ka viss ko Viņš teiks notiks, un viss ko Viņš teica notika.Caur vārdiem mēs atbrīvojam ticību, -vārdos, kas izteikti ticībā. Viens no veidiem, kā atbrīvot savu ticību ir runāt uz problēmām.Ļoti bieži mēs runājam par savām problēmām nevis runājam uz tām.Ļoti bieži mēs stāstam Dievam par savām problēmām tā vietā lai teiktu savām problēmām par mūsu Dievu.Bībele aicina mūs rīkoties citādi:
  • Runā uz saviem kalniem
  • Pavēli viņiem pārvietoties
  • Tici sirdī kā arī nešaubies un tev notiks tas ko teiksi.
Šis pats princips ir labi ilustrēts Ījaba grāmatā.
„Ja kādu nodomu tu uzsāksi, tad tas tev izdosies, un pār taviem ceļiem spīdēs gaisma.  Ja tie vedīs lejup, tu atradīsi spēku pats sev uzsaukt: augšup! – Un pie zemes piespiestiem, bēdīgiem, pazemīgiem Viņš palīdz tikt atkal uz kājām.” (Ījaba 22:28,29).
Lūdzu iegaumējiet, ka ticībai pirmkārt ir saistība ar jūsu lēmumu. Jums ir jātiek skaidrībā par to kam ticēsiet un ko darīsiet. Un otrkārt tai ir saistība ar jums vēlamo lietu teikšanu. Ja jums visapkārt ir tumsa, tad tas ko jums vajag ir gaisma, un beidziet runāt par tumsu, bet sākat teikt tumsai lai tā izgaist. Dariet kā Dievs darīja: Viņš vienkārši teica, „Lai top gaisma” un gaisma tapa. Teic savai tumsai dot ceļu gaismai. Un tā būs. Šobrīd problēma nav tā ka mēs nerunājam bet  tā ka mēs nesakām lietas ko mums vajadzētu teikt.Apdomājiet par Dievu un jūs sāksiet redzēt, ka Dievs ir lielāks par visiem jūsu dzīves kalniem. Ņemiet vērā faktu ka Dievs mīl arī jūs. Un neaizmirstiet par Viņa uzticamību. Jūs varat ticēt ka Dievs izdarīs ko Viņš ir solījis, ja jūs būsiet izdarījuši savu daļu.Šodien tu celsies pārliecībā un runāsi uz saviem kalniem. Taviem kalniem šodien ir jāizkustas Jēzus  Vārdā.Tomēr, pirms es nobeidzu, man jūs ir jābrīdina, ka ir arī citi faktori kas nosaka vai jūsu ticība strādās vai nē. Ījaba grāmatā, ko tikko apskatījām,  mēs varam redzēt divus citus faktorus, kas ir ņemami vērā pirms runāt uz mūsu kalniem.Viens no faktoriem ir:
 ” Uzklausi pamācību no Viņa mutes un ieslēdz Viņa vārdus savā sirds prātā!” (Ījaba 22:22).
Otra lieta ir:
„Ja tu atgriezīsies pie Visuvarenā, tad tu varēsi tikt atkal uzcelts no jauna, ja tu attālināsi grēkus no savas telts. ” (Ījaba 22:23).
Jūsu mutē ir spēks un tas ir jāatbrīvo tieši šobrīd. Tu atbrīvosi šo spēku šodien runājot uz saviem kalniem. Pamēģini un redzēsi vai tas strādā. Dzīvības un nāves spēks ir jūsu mutē, izvēlies pielietot šo spēku lai nāves vietā atnestu dzīvību. Tādā veidā Dievs pats darbojas.Esiet svētīti! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Disciplinēts cilvēks – tas ir tas, kurš paverdzina sevi

    Disciplinēts cilvēks pakļauj sevi uzstādītajiem likumiem un kārtībai. Ja jums nepastāv nekādi noteikumi vai likumi, ja jums neeksistē vārds „kārtība”, tad jūs esat nedisciplinēts cilvēks, un garīgā izaugsme jums ir vienkārši neiespējama. Garīgā izaugsme, kas saistīta ar pozitīvām pārmaiņām cilvēka dzīvē, neattiecas uz nedisciplinētu cilvēku.Ja cilvēkam nav disciplīnas, tad nav svarīgi, cik daudz likumu vai noteikumu tiks uzstādīti, viņš tik un tā tos pastāvīgi pārkāps.
  • Ražas un pavairošanas likums

    Par pamatu mēs ņemsim Rakstu vietu no Marka evaņģēlija 4. nodaļas, kurā Pats Jēzus mācīja līdzībās.Šajā nodaļā ir trīs līdzības, kurās Jēzus sniedz paskaidrojumu par to, kāds spēks un potenciāls ir apslēpts mazā sēkliņā. Visupirms es gribētu uzskaitīt šīs līdzības, bet vēlāk mēs detalizēti izskatīsim katru no tām. Pirmā līdzība, kuru Jēzus izstāstīja, – ir līdzība par sējēju. Šī līdzība atklāj virkni šķēršļu, kuri traucē sēkli izaugt par augu un nest augļus. Šajā līdzībā Jēzus parādīja trīs šķēršļu veidus, kuri var traucēt mūsu iesēto sēklu augšanai (Marka, 4:3-20).
  • Kas ir aicinājums? Kā atklāt savu aicinājumu?

    Savas dzīves aicinājuma un uzdevuma izzināšana – ir process, kas sastāv no liela daudzuma mazām detaļām. Bieži, cilvēki cenšas atklāt savu aicinājumu, bet tajā pašā laikā, viņi neņem vērā šīs mazās detaļas, no kurām sastāv viss process. Daudzi cilvēki šodien ir nelaimīgi, jo viņiem nav redzējums par savu dzīvi, vai arī viņiem nav sapratne, kā piepildīt šo redzējumu. Tāpēc, mēs centīsimies ar to visu tikt skaidrībā.Pirmais, kas mums būtu jāzina, ir tas, – ka esam dzimuši, lai risinātu noteiktu uzdevumu. Bībele runā par to, ka mūsu dzīvei ir noteikts mērķis un nozīme. Jūs neesat nejaušība! Jūs piedzimāt uz šīs zemes, ne dēļ tā, lai vienkārši aizņemtu kādu vietu un elpotu gaisu. Jums ir misija, kuru ir nepieciešams piepildīt un ir ceļš, pa kuru ir jānoiet. Jūs esat radīti tam, lai izrādītu rūpes un esat glābti, lai kalpotu. Par to tiek runāts daudzās Bībeles rakstu vietās. Konkrētāk, mēs runāsim par to, ko Pāvils ir uzrakstījis vēstulē Efeziešiem 2: 10:
  • Dieva Vārds – tas ir zobens

    Mēs ar jums atrodamies garīgā cīņā, un mums ir nepieciešami ieroči ar kuru, palīdzību mēs varam gūt uzvaru pār ienaidnieku. Dieva Vārds – tas ir Dieva ierocis, tas ir Viņa zobens. Ja Dieva Vārds atradīsies mūsos, tad mēs viegli varēsim uzvarēt kārdinājumus, grēku un sātanu.Ja Dieva Vārds bagātīgi būs mūsos, tad mēs varēsim teikt, kā Jēzus. „Stāv rakstīts! Stāv rakstīts! Stāv rakstīts!” Bet, ja tu neesi līmenī, ja tu nezini, kas ir teikts Vārdā, tad tevī nebūs dedzības pasludināt Dieva Vārdu savā dzīvē un savā situācijā.
  • Piedošana nav balstīta uz kalpa paveikto, bet uz Dieva žēlastību

    Apbrīnojami, cik briesmīgs izskatās mans grēks, kad to izdara citi cilvēki. Mēs projicējam savu grēku uz citiem, un tad dusmojamies uz viņiem. Cilvēks ir akls attiecībā pret saviem grēkiem, viņš tos attaisno, un, tai pat laikā, citus cilvēkus viņš par to pašu nosoda.Šī līdzība atver mums acis uz to, cik milzīgi ir mūsu grēki salīdzinājumā ar tiem grēkiem, kurus izdara pret mums citi cilvēki.
  • Kā sevī attīstīt ieradumu lūgt? III

    Jūs zināt, ka cilvēka dzīve sastāv no ieradumiem. Ir labi ieradumi, ir slikti ieradumi. Jebkurš ieradums, kas dod labu rezultātu, pieprasa no mūsu puses piepūli un disciplīnu. Ja, lūgšana nekļūs par vienu no tādiem ieradumiem, tad mūsu lūgšanu dzīve nekad nekļūs efektīva un produktīva. Es gribu nocitēt sengrieķu filozofa Aristoteļa izteikumu par ieradumu: „Mēs esam tie, ko pastāvīgi un vairākkārtēji darām”. Citiem vārdiem sakot, mūsu būtība ir tas, ko mēs pastāvīgi darām. Tāpēc, ja mēs vēlamies būt pārāki kādā lietā, tad šai lietai ir jākļūst par mūsu ieradumu.