Dārgie draugi, es sveicu jūs šai dienā mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”!Manuprāt, mēs runājam par ļoti svarīgu tēmu – tēmu, kura saistīta ar pateicīgu sirdi.Mēs ieraudzījām to, kāpēc ir tik svarīgi attīstīt sevī tādu īpašību, kā pateicība.
- Būt pateicīgam – tā ir Dieva griba priekš mums.
- Pateicība tur atvērtu Dieva labvēlības kanālu.
- Pateicība apskaidro mūsu prātu un atver mūsu sapratni.
- Pateicība pielīdzina mūs Kristum.
- Pateicība savieno mūsu sirdis ar Dievu.
- Pateicība Dievam ikvienā dzīves situācijā – tas ir apliecinājums, ka ticam Debesu Tēva mīlestībai un rūpēm.
- Pateicīga sirds – tā ir uzvara pār augstprātību un lepnību.
- Pamatojieties uz visu augšminēto, mēs redzam, ka nepateicība – tas ir grēks, kura dēļ cilvēks var zaudēt Dieva svētības.
„ Un notika ceļā uz Jeruzālemi, Viņš gāja vidū caur Samariju un Galileju un iegriezās kādā ciemā. Te Viņam pretim nāca desmit spitālīgi vīri, tie apstājās no tālienes un paceltā balsī sauca: “Jēzu, Meistar, apžēlojies par mums!” Un Viņš, tos ieraudzījis, tiem sacīja: “Ejiet, rādaities priesteriem!” Un notika, ka tie aizejot ceļā kļuva veseli. Tad viens no tiem, redzēdams, ka viņš kļuvis vesels, griezās atpakaļ un skaļā balsī Dievu slavēja, nometās uz sava vaiga pie Viņa kājām un pateicās Viņam. Un tas bija samarietis. Tad Jēzus griezās pie tā un sacīja: “Vai visi desmit nav kļuvuši veseli? Kur tad tie deviņi? Vai cits neviens nav atradies, kas būtu griezies atpakaļ un Dievam godu devis, kā vien šis cittautietis? Un Viņš tam sacīja: “Celies, ej! Tava ticība tev ir palīdzējusi.” (Lūkas 17:11-19).
Līdz brīdim, kad notika dziedināšanas brīnums, 10 spitālīgie sauca pēc palīdzības (13-tais pants). Bieži vien arī mēs brīžos, kad mūsu liktenis atrodas citu cilvēku rokās, esam gatavi solīt itin visu. Kad mūsu dzīvē ienāk nopietnas problēmas, mēs bieži vien vēršamies pēc palīdzības pie Dieva vai cilvēkiem, un lūdzam viņus iejaukties. Kurš no jums kaut reizi ir teicis Dievam, ka tad, ja Viņš darīs brīnumu jūsu dzīvē, jūs ziedosiet Viņam visu savu dzīvi? Es domāju, ka to ir darījuši daudzi no mums. Taču, mēdz būt tā, ka tieši tad, kad Dievs veic šo brīnumu priekš mums, tieši šis brīnums aizved mūs projām no Dieva. Dievs deva tev uzplaukumu, taču šobrīd rūpes par to traucē tev kalpot Viņam. Dievs deva tev vīru vai sievu, bet tagad tev nez kāpēc nav laika mīlēt Dievu no visas savas sirds, no visas savas dvēseles un visa sava spēka. Tieši tā arī notika ar desmit spitālīgajiem, par kuriem mēs lasījām augšminētajā Rakstu vietā. Tobrīd, kad šie cilvēki bija spitālības pārņemti, viņi, lūdzot Dievam žēlastību, sauca uz Viņu un zemojās Jēzus priekšā. Tomēr, pēc tam, kad viņu dzīvēs bija noticis brīnums, tikai viens no desmit atgriezās pie Jēzus, lai pateiktos Dievam. Jēzus izbrīns bija jaušams Viņa jautājumā: „Kur tad tie deviņi?” Jēzus gaidīja, ka tie visi atgriezīsies pie Viņa, bet, saņemot savu brīnumu, viņi aizmirsa par sava brīnuma Avotu. Cik reizes tu šīs nedēļas laikā prasīji Dievam palīdzību? Un šai mēnesī, šī gada laikā? Tu sauci uz Dievu, un Viņš tev atbildēja. Neatkārto šo deviņu israēliešu kļūdu, kuri tika dziedināti no spitālības, bet aizmirsa Dievam pateikties par to. Esi pateicīgs Dievam par visu!
„Teici To Kungu, mana dvēsele, un viss, kas manī, Viņa svēto Vārdu! Teici To Kungu, mana dvēsele, un neaizmirsti, ko Viņš tev labu darījis! Viņš piedod visus tavus grēkus un dziedē visas tavas vainas; Viņš izglābj tavu dzīvību no pazudināšanas un vainago tevi ar mīlestību un žēlastību. Viņš bagātīgi iepriecina tevi vecumā ar svētīgām dāvanām, tā ka tava jaunība atjaunojas kā ērglis.” (Psalms 103:1-5).
Tu biji slims, tu biji depresijā, tu biji vientuļš, tu bija spiedīgos apstākļos, tu bija trūkumā, bet tu sauci uz Dievu, un Viņš sadzirdēja tevi un pārvērta tavu traģēdiju triumfā. Šobrīd tev ir laiks tam, lai apstātos un dotu Tam Kungam pienācīgu slavu un pateicību par Viņa brīnišķīgajiem darbiem! Lai Dievs jūs bagātīgi svētī! Mācītājs Rufus Adžiboije
