Pateicība – tas ir pareizais veids, lai tuvotos Dievam

Es pateicos Dievam par jums un ticu, ka šī diena atnesīs jums svētības, tādā mērā kā jūs būsiet pārdomājuši Dieva doto vārdu šodien. Vakar mēs runājām par to, ka Dieva Valstībā ir sava kārtība. Pateicība Dievam ir kā kanāls, kas palīdz mums savienoties ar Dievu un būt Viņa klātbūtnē. Tāpat mēs runājām par to, ka gandrīz visas lūgšanas Bībelē sākas ar pateicību. Pateicība – tas ir pareizais veids, lai tuvotos Dievam. Tuvojoties Dievam, mums ir jāsaprot, ka Dievs ir labs un žēlsirdīgs, un ka Viņa žēlsirdība paliek mūžīgi. Izskatīsim vairākas lūgšanas Bībelē, kurās mēs varēsim ieraudzīt, cik būtiska ir pateicība. 
23 Atbrīvoti tie nāca pie savējiem un stāstīja, ko augstie priesteri un vecaji tiem bija sacījuši. 24 To dzirdējuši, viņi vienprātīgi lūdza Dievu, sacīdami: “Kungs, Tu, kas esi radījis debesis un zemi un jūru un visu, kas tanī, 25 kas ar Sava kalpa, mūsu tēva Dāvida, muti caur Svēto Garu esi sacījis: kāpēc tautas trako un ļaudis izdomā nelietības? 26 Zemes ķēniņi sacēlušies un valdnieki apvienojušies pret To Kungu un Viņa Svaidīto. – 27 Jo patiesi Hērods un Poncijs Pilāts līdz ar pagāniem un Israēla ļaudīm šinī pilsētā apvienojušies pret Tavu svēto kalpu Jēzu, ko Tu esi svaidījis, 28 lai darītu to, ko Tava roka un Tavs padoms iepriekš bija nolēmis, ka tam bija jānotiek. 29 Tad nu, Kungs, skaties uz viņu draudiem un dod Saviem kalpiem drosmi runāt Tavu vārdu, 30 Savu roku izstiepdams, ka notiek dziedināšanas un zīmes un brīnumi Tava svētā kalpa Jēzus Vārdā.” 31 Kad viņi beidza Dievu lūgt, vieta, kur tie bija sapulcējušies, nodrebēja, un tie visi kļuva Svētā Gara pilni un drošu sirdi runāja Dieva vārdus. (Ap.darbi4:23-31)
 Jūs redzat ar ko sākas šī lūgšana? Viņa sākas ar slavu un pateicību Dievam. 
Un es sacīju: “Ak, Kungs, debesu Dievs, lielais un bijājamais Dievs, kas sargā derību un parāda žēlastību tiem, kuri mīl Tevi un pilda Tavas pavēles, lai Tava auss kļūst uzmanīga un Tavas acis atvērtas, lai dzirdētu Sava kalpa lūgšanu, ar kādu es tagad griežos pie Tevis dienu un nakti par Israēla bērniem, Taviem kalpiem, izsūdzēdams Israēla bērnu grēkus, ko mēs esam grēkojuši pret Tevi. Arī es un mana tēva dzimtas, mēs esam grēkojuši. (Nehēmija1:5-6)
 Nehēmijas lūgšana arī sākās ar slavu un pateicību Dievam. Un tādu piemēru Bībelē ir ļoti daudz. Un tā mums ir jāsaprot, ka neskatoties uz to kādos apstākļos un problēmās mēs atrodamies – kā apsolījuma bērni, vienmēr ir iemesls, lai slavētu un pateiktos Dievam. Mums tā rīkojoties, Dievs atnāks palīgā un paaugstinās mūs. Pravietis Jesaja raksta mums par to kā mēs varam pacelties Dieva kalnā: 
Tad jūs dziedāsit kā svētku naktī un priecāsities kā svētceļnieki, kas ar mūzikas skaņām dodas uz Tā Kunga kalnu, Israēla klinti. (Jesaja30:29)
 Kad mūsu sirds būs līksma un piepildīta ar dziesmām priekš Dieva, kā svētceļniekiem, kas ar mūzikas skaņām dodas uz Tā Kunga kalnu, tad Dievs pacels Savu vareno balsi un parādīs Savu varenību un spēku mūsu dzīvē. Dievs izmainīs tavu situāciju un tumsa izklīdīs Dieva gaismas priekšā. Slava un pateicība – tas ir likums, kas ir noteikts visiem, kas atrodas derībā ar Dievu. Un tādēļ celies un sāc slavēt un pateikties Dievam PAR VISU! Skatoties uz Jāzepa dzīvi, mēs varam redzēt to, kā Dievs strādā ar cilvēku, formējot viņa raksturu un personību. Jāzepam bija jāuzkāpj tronī, un tā bija auksta vieta, kuru Dievs bija paredzējis priekš viņa. Lai tas varētu notikt, Jāzepam bija jānokļūst Ēģiptē, par cik tronis atradās tieši tur. Dievs pārvaldīja visus apstākļus, kuri notika Jāzepa dzīvē un arī viņa ceļu uz Ēģipti. Neskatoties uz to, ka apstākļi bija nepatīkami, pār visu to bija Dieva roka. Noteikti, ka Jāzeps labāk būtu izvēlējies palikt mājās ar mīļoto tēvu un savējo vidū, nekā nokļūt svešā zemē. Brāļi neieredzēja Jāzepu, viņi to pārdeva verdzībā, pēc tam viņš tika iemests cietumā, par to ka teica patiesību. Bet Dieva nodoms bija pār visu to, lai paaugstinātu Jāzepu. Iedomājaties tikai, ja Jāzeps rīkotos nepareizi visu šo negatīvo apstākļu laikā. Tad viņš būtu traucējis piepildīties Dieva plānam savā dzīvē vai arī stipri paildzinājis visus šos notikumus. Pētot Jāzepa dzīvi, mēs redzam, ka viņš bija apjautis Dieva ceļus un darbību. Jāzeps nesūdzējās un nezūdījās uz Dievu vai citiem cilvēkiem. Lai kur arī Jāzeps neatrastos viņš kalpoja ar prieku un jautru sirdi. Tādēļ Dievs ne tikai svētīja Jāzepu bet arī nostiprināja viņu svētībās, dāvājot viņam spēku pacelties augstu – tronī, kas bija sākotnēji Dieva paredzēts. Neizturies savā dzīvē nevērīgi pret slavu un pateicību Dievam. Pateicība – tas ir Dievišķs likums, kā arī ceļš uz tavu paaugstināšanu. Lai Dievs bagātīgi svētī katru vienu no jums! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Lai jūs varētu baudīt Dieva labvēlību, jums jāattīsta sevī Dievišķais raksturs

    Mums jau ir skaidrs, kādu lomu, Dieva labvēlības atbrīvošanā cilvēka dzīvē, spēlē sēšanas un pļaušanas likums, kā arī pateicība. Noslēgumā, vēlos vērst jūsu uzmanību uz to, ka cilvēka raksturs var vai nu paātrināt, vai kavēt labvēlības darbību cilvēka dzīvē.Lai staigātu labvēlībā, gan Dieva, gan cilvēku priekšā, nepieciešams kļūt par cilvēku ar Dievišķu raksturu. Jāzeps, par kuru mēs tik daudz runājām, bija cilvēks ar Dievišķu raksturu. Viņš bija dievbijīgs un Dievu mīlošs cilvēks. Jāzeps bija godīgs un uzticams cilvēks, tāds, kura teiktajam vārdam varēja uzticēties. Tieši tāpēc, Potifars uzticēja viņam visu savu īpašumu un pat nepieļāva domu, ka tas varētu aizbēgt no viņa vai nodot viņu.
  • Ikdienas paklausība Dievam dažādos dzīves jautājumos aizvedīs tevi pie tava aicinājuma II

    „Lai arī kalni atkāptos un pakalni sakustētos, bet Mana žēlastība neatkāpsies no tevis un Mana miera derība nešķobīsies,” saka Tas Kungs, tavs apžēlotājs.” (Jesaja 54:10).Cik gan brīnišķīgs ir Dieva Vārds! Cik brīnišķīgi un spēcīgi ir Dieva apsolījumi Saviem bērniem! Dievs ir žēlastības un mīlestības Dievs. Dievs radīja cilvēku pēc Sava tēla un līdzības. Dievs ir visa redzamā un neredzamā Radītājs.
  • Lai darītu Jēzus darbus, mums par to ir jālūdz!

    „Patiesi, patiesi Es jums saku: kas Man tic, tas arī tos darbus darīs, ko Es daru, un vēl lielākus par tiem darīs, jo es noeimu pie Tēva. Un visu, ko jūs lūgsit Manā Vārdā, to Es darīšu, lai Tēvs tiktu pagodināts Dēlā.” (Jāņa Ev. 14:12-13).Kad Pats Jēzus divas reizes saka vārdu „patiesi”, – tad tas nozīmē, ka Viņš grib vērst īpašu uzmanību uz to, ko Viņš saka. Šie divi panti ir savstarpēji saistīti. Jēzus saka, ka mēs varam darīt tās lietas, kuras Viņš darīja un pat lielākas, ja lūgsim. Jēzus centās saviem mācekļiem pateikt, ka tagad Viņam ir dota visa vara debesīs un virs zemes, ka Viņš pārstāvēs viņus debesīs, tāpēc, ka Viņš sēdēs ar Tēvu Debesu Tronī. Jēzus teica mācekļiem, lai viņi lūdz Jēzus Vārdā un Viņš to izdarīs, lai Tēvs tiktu pagodināts Dēlā.
  • Dieva klātbūtne

    „Jo no kā lai varētu zināt, ka es un Tava tauta esam labvēlību atraduši Tavās acīs? Vai ne no tā, ka Tu mūs vadi, tā, ka mēs, es un Tava tauta, atšķiramies no visām citām tautām, kas virs zemes.”(2.Mozus 33:16).Dieva klātbūtne dara mūs stiprākus un Dieva slava mūsu dzīvē izpaužas arvien vairāk un vairāk. Ja Dieva klātbūtne ir tik nepieciešama, tad kādā veidā mēs varam piedzīvot, pieredzēt to savā dzīvē?
  • Katra patiesa kalpošana sākās Dieva klātbūtnē V

    Priecājos, ka varam turpināt tēmu, kura pēc manām domām ir viena no vissvarīgākajām patiesībām ar ko varu dalīties. Mēs esam apsprieduši tēmu par to, ka vienīgais veids kā ar lieliskiem rezultātiem kalpot un iepriecināt Dievu ir nostādīt attiecības ar Viņu kā prioritāras. Mēs redzējām piemēru ko Jēzus mums atstāja ar savu dzīvi, kā arī mēs apskatījām trīs mācības no Jesajas dzīves.
  • Kārība dzemdē grēku, bet grēks dzemdē nāvi

    „Neviens, kas tiek kārdināts, lai nesaka: Dievs mani kārdina, – jo ļaunām kārdināšanām Dievs nav pieejams, un pats Viņš nevienu nekārdina. Bet katru kārdina viņa paša kārība, to vilinādama un valdzinādama. Pēc tam kārība, kad tā ieņēmusies, dzemdē grēku, bet grēks padarīts dzemdē nāvi. Nemaldaities, mani mīļie brāļi! Katrs labs devums un katra pilnīga dāvana nāk no augšienes, no gaismas Tēva, pie kura nav ne pārmaiņas, ne pārgrozības ēnas.” (Jēkaba 1:13-17).