Pateicība – tas ir pareizais veids, lai tuvotos Dievam

Es pateicos Dievam par jums un ticu, ka šī diena atnesīs jums svētības, tādā mērā kā jūs būsiet pārdomājuši Dieva doto vārdu šodien.

 

Vakar mēs runājām par to, ka Dieva Valstībā ir sava kārtība. Pateicība Dievam ir kā kanāls, kas palīdz mums savienoties ar Dievu un būt Viņa klātbūtnē. Tāpat mēs runājām par to, ka gandrīz visas lūgšanas Bībelē sākas ar pateicību.

 

Pateicība – tas ir pareizais veids, lai tuvotos Dievam. Tuvojoties Dievam, mums ir jāsaprot, ka Dievs ir labs un žēlsirdīgs, un ka Viņa žēlsirdība paliek mūžīgi.

 

Izskatīsim vairākas lūgšanas Bībelē, kurās mēs varēsim ieraudzīt, cik būtiska ir pateicība.

 

23 Atbrīvoti tie nāca pie savējiem un stāstīja, ko augstie priesteri un vecaji tiem bija sacījuši.
24 To dzirdējuši, viņi vienprātīgi lūdza Dievu, sacīdami: “Kungs, Tu, kas esi radījis debesis un zemi un jūru un visu, kas tanī,
25 kas ar Sava kalpa, mūsu tēva Dāvida, muti caur Svēto Garu esi sacījis: kāpēc tautas trako un ļaudis izdomā nelietības?
26 Zemes ķēniņi sacēlušies un valdnieki apvienojušies pret To Kungu un Viņa Svaidīto. –
27 Jo patiesi Hērods un Poncijs Pilāts līdz ar pagāniem un Israēla ļaudīm šinī pilsētā apvienojušies pret Tavu svēto kalpu Jēzu, ko Tu esi svaidījis,
28 lai darītu to, ko Tava roka un Tavs padoms iepriekš bija nolēmis, ka tam bija jānotiek.
29 Tad nu, Kungs, skaties uz viņu draudiem un dod Saviem kalpiem drosmi runāt Tavu vārdu,
30 Savu roku izstiepdams, ka notiek dziedināšanas un zīmes un brīnumi Tava svētā kalpa Jēzus Vārdā.”
31 Kad viņi beidza Dievu lūgt, vieta, kur tie bija sapulcējušies, nodrebēja, un tie visi kļuva Svētā Gara pilni un drošu sirdi runāja Dieva vārdus. (Ap.darbi4:23-31)

 

Jūs redzat ar ko sākas šī lūgšana? Viņa sākas ar slavu un pateicību Dievam.

 

Un es sacīju: “Ak, Kungs, debesu Dievs, lielais un bijājamais Dievs, kas sargā derību un parāda žēlastību tiem, kuri mīl Tevi un pilda Tavas pavēles, lai Tava auss kļūst uzmanīga un Tavas acis atvērtas, lai dzirdētu Sava kalpa lūgšanu, ar kādu es tagad griežos pie Tevis dienu un nakti par Israēla bērniem, Taviem kalpiem, izsūdzēdams Israēla bērnu grēkus, ko mēs esam grēkojuši pret Tevi. Arī es un mana tēva dzimtas, mēs esam grēkojuši. (Nehēmija1:5-6)

 

Nehēmijas lūgšana arī sākās ar slavu un pateicību Dievam.

 

Un tādu piemēru Bībelē ir ļoti daudz.

 

Un tā mums ir jāsaprot, ka neskatoties uz to kādos apstākļos un problēmās mēs atrodamies – kā apsolījuma bērni, vienmēr ir iemesls, lai slavētu un pateiktos Dievam. Mums tā rīkojoties, Dievs atnāks palīgā un paaugstinās mūs.

 

Pravietis Jesaja raksta mums par to kā mēs varam pacelties Dieva kalnā:

 

Tad jūs dziedāsit kā svētku naktī un priecāsities kā svētceļnieki, kas ar mūzikas skaņām dodas uz Tā Kunga kalnu, Israēla klinti. (Jesaja30:29)

 

Kad mūsu sirds būs līksma un piepildīta ar dziesmām priekš Dieva, kā svētceļniekiem, kas ar mūzikas skaņām dodas uz Tā Kunga kalnu, tad Dievs pacels Savu vareno balsi un parādīs Savu varenību un spēku mūsu dzīvē. Dievs izmainīs tavu situāciju un tumsa izklīdīs Dieva gaismas priekšā.

 

Slava un pateicība – tas ir likums, kas ir noteikts visiem, kas atrodas derībā ar Dievu. Un tādēļ celies un sāc slavēt un pateikties Dievam PAR VISU!

 

Skatoties uz Jāzepa dzīvi, mēs varam redzēt to, kā Dievs strādā ar cilvēku, formējot viņa raksturu un personību.

 

Jāzepam bija jāuzkāpj tronī, un tā bija auksta vieta, kuru Dievs bija paredzējis priekš viņa. Lai tas varētu notikt, Jāzepam bija jānokļūst Ēģiptē, par cik tronis atradās tieši tur. Dievs pārvaldīja visus apstākļus, kuri notika Jāzepa dzīvē un arī viņa ceļu uz Ēģipti. Neskatoties uz to, ka apstākļi bija nepatīkami, pār visu to bija Dieva roka.

 

Noteikti, ka Jāzeps labāk būtu izvēlējies palikt mājās ar mīļoto tēvu un savējo vidū, nekā nokļūt svešā zemē. Brāļi neieredzēja Jāzepu, viņi to pārdeva verdzībā, pēc tam viņš tika iemests cietumā, par to ka teica patiesību. Bet Dieva nodoms bija pār visu to, lai paaugstinātu Jāzepu.

 

Iedomājaties tikai, ja Jāzeps rīkotos nepareizi visu šo negatīvo apstākļu laikā. Tad viņš būtu traucējis piepildīties Dieva plānam savā dzīvē vai arī stipri paildzinājis visus šos notikumus. Pētot Jāzepa dzīvi, mēs redzam, ka viņš bija apjautis Dieva ceļus un darbību. Jāzeps nesūdzējās un nezūdījās uz Dievu vai citiem cilvēkiem. Lai kur arī Jāzeps neatrastos viņš kalpoja ar prieku un jautru sirdi. Tādēļ Dievs ne tikai svētīja Jāzepu bet arī nostiprināja viņu svētībās, dāvājot viņam spēku pacelties augstu – tronī, kas bija sākotnēji Dieva paredzēts.

 

Neizturies savā dzīvē nevērīgi pret slavu un pateicību Dievam. Pateicība – tas ir Dievišķs likums, kā arī ceļš uz tavu paaugstināšanu.

 

Lai Dievs bagātīgi svētī katru vienu no jums!

 

Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kā mēs varam pārvarēt negodu un kaunu savā dzīvē?

    Kā mēs varam skatīties sejā jebkurai opozīcijai un problēmām, un, tajā pašā laikā, starot savā sejā. Augšminētā rakstu vieta māca mūs, ka mums nepieciešams vērst savu skatienu uz Dievu, ieiet Viņa klātbūtnē un iemācīties smelt spēku un gudrību no Viņa.Paskatīsimies uz Mozus dzīvi. Mozus seja staroja, kad viņš nokāpa no kalna, pēc sarunas ar Dievu. Tieši par to ir runa Ps. 33:6. Tie, kuri vērsa savu skatienu uz Dievu un satikās ar Viņu, tie noteikti tika apskaidroti. Tādi cilvēki nekad netiks apkaunoti.

    Kā mēs varam skatīties sejā jebkurai opozīcijai un problēmām, un, tajā pašā laikā, starot savā sejā. Augšminētā...

  • Nekad neļaujiet nekam un nevienam traucēt jums kalpot

    Dārgais draugs, neatkarīgi no tā, cik briesmīgi cilvēki ir izturējušies pret tevi, ja tu vēlies dzīvē virzīties uz priekšu, tev ir jāzina kā sakoncentrēt savu uzmanību uz pareizām lietām un ieņemt pareizu dzīves pozīciju.Neskatoties uz visām dzīves nebūšanām, ja tu vēl aizvien vari koncentrēties uz to, lai izmantotu savas dāvanas un talantus, ja tu vari turpināt kalpot cilvēkiem, tad ļoti drīz tavs statuss izmainīsies. Tā notika ar Jāzepu. Tādā mērā, kā viņš kalpoja diviem faraona sulaiņiem, un nevis koncentrēja savu uzmanību uz citu cilvēku pārkāpumiem, durvis uz troni, ko Dievs viņam bija sagatavojis, drīzumā pavērās. Faraons sūtīja pēc Jāzepa un izveda viņu no cietuma.

    Dārgais draugs, neatkarīgi no tā, cik briesmīgi cilvēki ir izturējušies pret tevi, ja tu vēlies dzīvē virzīties...

  • Ja tu vēlies piedzīvot Dieva spēku un Viņa žēlastību savā dzīvē, tad sadraudzībai ar Dievu un mīlestībai uz Dievu ir jākļūst par prioritāti tavā dzīvē!

    Vakar mēs runājām par to, kā mēs varam piedzīvot Dieva spēku un Viņa žēlastību savā dzīvē. Mēs piedzīvosim Dievu tādā mērā, kādā mērā nodosim sevi Viņam. Kad mēs saprotam, ka dzīvojam ne sev, bet Tam, Kurš miris par mums, tad mēs atklāsim priekš sevis neizsīkstošu Dieva spēka un žēlastības avotu.Tomēr, nodot sevi Dievam – tas nenozīmē darīt to, kas mums pašiem ienāk prātā. Tieši otrādi, tas uzliek mums atbildību izzināt Dieva sirdi attiecībā uz Viņa gribu mūsu dzīvei. Šajā nolūkā mums ir jānodod sevi visā pilnībā Dievam sadraudzībai ar Viņu, kas ir mūsu iedvesmas, atjaunošanās un vadības avots. Tā bija arī pastāvīga prakse visiem tiem, kuri piedzīvoja Dieva spēku savā dzīvē un kļuva par Viņa žēlastības instrumentiem.

    Vakar mēs runājām par to, kā mēs varam piedzīvot Dieva spēku un Viņa žēlastību savā dzīvē. Mēs piedzīvosim Dievu...

  • Līdz ko Svētais Gars tevi atmasko, izsūdzi un nožēlo savus grēkus

    «Jo nekas nav apslēpts, kas nenāktu gaismā; un nekas nenotiek slepeni, kas netaptu zināms» (Мk.4:22).Šeit mēs redzam ļoti svarīgu Jēzus paziņojumu. Saskaņā ar šo rakstu vietu, viss, kas apslēpts, noteikti nāks gaismā. Ja mēs to pieņemsim, kā patiesību, tad mūsu dzīve Dieva un cilvēku priekšā būs caurskatāma. Katra mūsu nepareizā vai Dieva principiem neatbilstošā rīcība, agri vai vēlu nāks gaismā, un visas mūsu apslēptās lietas agri vai vēlu taps zināmas, visi mūsu neizsūdzētie, nenožēlotie un slepenie grēki agri vai vēlu taps zināmi visiem.

    «Jo nekas nav apslēpts, kas nenāktu gaismā; un nekas nenotiek slepeni, kas netaptu zināms» (Мk.4:22). Šeit mēs...

  • Neaizmirsti, ko Viņš tev labu darījis!

    Daudzi no mums nepateicas Dievam kā pienākas, tāpēc ka neglabā dārgu atmiņā to ko Dievs jau ir izdarījis vai dara patreiz. Mēs aizmirstam tāpēc ka nepierakstām. Kad es biju pusaudzis, mēs bieži dziedājām dziesmu ar sekojošiem vārdiem:” Skaiti savas svētības, sauc katru to vārdā, vienu pēc otras, un tu būsi pārsteigts par to ko Dievs ir paveicis!”

    Daudzi no mums nepateicas Dievam kā pienākas, tāpēc ka neglabā dārgu atmiņā to ko Dievs jau ir izdarījis vai dara...

  • Bez Dieva dzīvē zem debess nav nekādas laimes un apmierinājuma!

    „Dažam cilvēkam kāds ceļš iesākumā visai patīk, bet beigu beigās tas viņu tomēr noved nāvē.”(Salamana pamācības 16:25).Gudrais mācās no citu kļūdām. Es ticu, ka šis vēstījums palīdzēs mums apstāties un nestaigāt nepareizos ceļus, jo šie ceļi mums nenesīs apmierinājumu. Vakar mēs runājām par to, ka Salamans mēģināja atrast laimi un apmierinājumu izpriecās un dzīves baudās. Bet, viņš nonāca pie secinājuma, ka viss tas ir niecība un vēja ķeršana. Mēs aplūkojām to, ar kādām lietām Salamans mēģināja rast baudījumu. Pirmais, ar ko viņš iesāka, bija dažādi ēdieni. Ar šiem ēdieniem tika pabarota Salamana miesa, bet viņa dvēsele tā arī palika tukša un izsalkusi.

    „Dažam cilvēkam kāds ceļš iesākumā visai patīk, bet beigu beigās tas viņu tomēr noved nāvē.”(Salamana pamācības...