Cilvēkam ir jāpiepildās un jādzīvo no ikviena vārda, kas iziet no Dieva mutes

Sveicinu jūs dārgie draugi! Žēlastība jums un miers no Mūsu Dieva Tēva un Kunga Jēzus Kristus! Mēs turpināsim runāt par to cik svarīgi ir piepildīt savu sirdi ar Dieva Vārdu. Cilvēkam ir jāpiepildās un jādzīvo no ikviena vārda, kas iziet no Dieva mutes. Dažiem no mums patīk lasīt Psalmus, citi savukārt – lasa tikai Sālamana Pamācības. Bet Bībele mums māca baroties no ikviena Vārda,- tas nozīmē, ka mums jābarojas ar vārdu sākot no Mozus grāmatas līdz Atklāsmes grāmatai. Mums ir jālasa un jāmācās viss Dieva Vārds. 
„ Par to mums būtu daudz ko runāt, bet ir grūti darīt to saprotamu, tāpēc ka jūs esat kūtri palikuši dzirdēt. Jo, lai gan laika ziņā jums pašiem pienākas būt tiem, kas māca, jums atkal vajadzīgs kāds, kas jums māca Dieva vārdu pirmsākumus, un esat tapuši par tādiem, kam vajag piena, ne cietas barības. Jo katrs, kas bauda pienu, ir taisnības vārda nepratējs, jo tas ir bērns. Bet pilngadīgiem pienākas cieta barība, tiem, kam ir piedzīvojumi un kam prāti vingrināti izšķirt labu un ļaunu. „(Ēbr.5:11-14)
 Cilvēki ir palikuši kūtri dzirdēt,- tie nav tie cilvēki, kuri vispār neklausās, bet tie, kas nav spējīgi saprast un izprast. Kad mēs barojamies ar Dieva Vārdu, tad šis vārds mums palīdz garīgi augt. Bet, kad mēs to nedarām, mēs garīgi nepieaugam, paliekam kā bērni, mazuļi. Ja mēs paskatāmies uz dažām draudzēm, mēs varam redzēt, ka tās ir piepildītas ar garīgajiem bērniem. Šāda situācija nepriecē Dievu, jo Dievs nevar paļauties uz šiem garīgajiem mazuļiem. Mazulis nevar mācīt citus. 
„Jo, lai gan laika ziņā jums pašiem pienākas būt tiem, kas māca,..(Ēbr.12a)
 Dieva vēlme priekš draudzes ir, lai ticīgie varētu atbalstīt un pamācīt jaunatgrieztos, vest neticīgos pie grēku nožēlas, mācīt, palīdzēt un pozitīvi ietekmēt citu cilvēku dzīves. Tāda ir Dieva vēlēšanās Viņa Baznīcai. Bet ja mēs ilgu laiku esam kā garīgie mazuļi, Dievs nav ar to apmierināts. Ja mēs attīstīsimies un piepildīsim sevi ar Dieva Vārdu, tad mēs zināsim bibliskos principus, un varēsim mācīt arī citus. Dievs vēlas redzēt mūsu garīgo izaugsmi, vēlas redzēt mūs garīgi nobriedušus. Tādēļ, Vārdu ko lasām tas nav nepieciešams tikai mums pašiem, bet arī priekš tam, lai citi caur mums saņemt atbildes uz saviem jautājumiem. Tas nenozīmē, ka mēs zināsim visu. Bet, kad mēs piepildāmies ar Vārdu, tad būs arvien mazāk un mazāk tā ko mēs nezinām, un būs ar vien vairāk tā ko mēs zināsim. Es pats nezinu visu. Bija situācijas, kad man uzdeva jautājumu, bet es nezināju uz to atbildi. Tādās situācijās man nevajag izdomāt atbildi vai teikt, ka zinu visu. Kad es nezināju atbildi uz man uzdoto jautājumu, es atzinos tajā, un vēlāk meklēju atbildi Vārdā. Kad mēs pētam Rakstus, tad Dievs mums dod Savu Vārdu, lai stiprinātu mūs. Pēc tam, ka Ēlija aizbēga no Ahāba, viņš bija tik garīgi piekusis, ka gatavs bija padoties un mirt. Ēlija pat prasīja Dievam, lai Viņš paņem viņa dzīvību. Neskatoties uz to, ka pirms tam viņš jutās spēcīgs iznīcinot visus Baala priesterus, bet pēc kāda laika viņš bija baiļu un vājuma pārņemts. Pēc tam, kad Ēlija aizbēga no Ahāba, Bībele saka, ka Dievs sūtīja eņģeli, lai pienestu viņam ēdienu. Kad barība beidzās, eņģelis atkal atnesa to . Eņģelis teica, kas Ēlijam būtu jāēd, tādēļ ,ka viņam būs nepieciešams spēks, lai ietu 40 dienas līdz noteiktai vietai. 
„ Un viņš apgūlās un aizmiga zem kāda tuksneša krūma, bet te, redzi, eņģelis stāvēja viņa priekšā, un tas viņam sacīja: “Celies un ēd.”6 Un viņš raudzījās, un redzi, pie viņa galvgaļa bija plācenis, kas cepts uz karstām oglēm, un apaļa krūze ar ūdeni; un viņš ēda un dzēra un apgūlās. Un Tā Kunga eņģelis atnāca pie viņa otru reizi, pieskārās viņam un sacīja: “Celies un ēd, jo garš ceļš tev ir priekšā.” Un viņš cēlās, ēda un dzēra un gāja, stiprinājies ar šo ēdienu, četrdesmit dienas un četrdesmit naktis līdz Dieva kalnam Horebam.”(1. Ķēniņa19:5-8)
 Kad Ēlija bija ēdis un dzēris, viņš stiprinājās un spēja iet šīs 40 dienas, un viņš vairs nejutās vājš. Kristieša dzīvē nevajadzētu būt vājumam. Mums nevajadzētu piekust. Mums jābūt stipriem. Mums ir jāvirzās uz priekšu. Pārbaudījumu un kārdinājumu priekšā mums ir jābūt stipriem. Viss tas ir iespējams, ja mēs pastāvīgi barosim un piepildīsim sevi ar Dieva Vārdu. Lai Dievs dāvā jums caur Svēto Garu atklāsmi par Dieva Vārda spēku un nozīmību. Līdz rītam!Ar Dieva mieru!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Pestīšanas cerība II

    Ābrahāma piemērs mums šodien ir kā modelis tam, kā mums jādzīvo šajā pasaulē, un vēl – tas palīdz mums izprast pestīšanas cerības lomu pēdējo laiku kaujā.Tālab, ka Ābrahāmam bija pestīšanas cerība, viņš ne pie kā neturējās šajā pasaulē un neļāva bagātības valdzinājumam traucēt viņa attiecībām ar Dievu.Ja tev ir pestīšanas cerība, tad dotajā brīdī tev ir viegli staigāt ticībā, un neatkarīgi no tā, kas tev ir vai kā tev nav, – tev ir viegli priecāties jau šobrīd.
  • Jūs bijāt radīti, izpirkti un atdzemdināti! Jūs esat dzimuši divreiz!

    Mēs esam ne tikai Dieva radījumi, bet tagad mēs esam no jauna radīti Kristū Jēzū! Runa iet par to iespēju, kura tagad ir pieejama grēcīgiem cilvēkiem, pateicoties Kristus ienākšanai šajā pasaulē. Tieši par to ir teikts vēstulē Efeziešiem:„Arī jūs bijāt miruši savos pārkāpumos un grēkos, kuros reiz dzīvojāt, pakļauti šīs pasaules varas nesējam, gaisa valsts valdniekam, garam, kas vēl tagad darbojas nepaklausības bērnos. Kopā ar tiem arī mēs visi reiz dzīvojām savas miesas kārībās, ļaudamies miesas un miesas prāta iegribām, pēc savas dabas būdami Dieva dusmības bērni kā visi pārējie. Bet Dievs, bagāts būdams žēlastībā, Savā lielajā mīlestībā, ar ko Viņš mūs ir mīlējis, arī mūs, kas savos pārkāpumos bijām miruši, darījis dzīvus līdz ar Kristu: žēlastībā jūs esat izglābti! Viņš iekš Kristus Jēzus un līdz ar Viņu mūs ir uzmodinājis un paaugstinājis debesīs, lai nākamajos laikmetos Kristū Jēzū mums parādītu Savas žēlastības un laipnības pāri plūstošo bagātību. Jo no žēlastības jūs esat pestīti ticībā, un tas nav no jums, tā ir Dieva dāvana. Ne ar darbiem, lai neviens nelielītos. Jo mēs esam Viņa darbs, Kristū Jēzū radīti labiem darbiem, kurus Dievs iepriekš sagatavojis, lai mēs tajos dzīvotu. ” (Ef.2: 1-10).
  • Bīsties Dievu un nepriecājies par kāda cita kritienu!

    „Nepriecājies, kad tavs ienaidnieks krīt, un lai tava sirds nelīksmotos par viņa nelaimi,”(Salamana pam. 24:17).Ir lietas, kurām mums jāpievērš sava uzmanība. Svētība nekad nemēdz būt automātiska, arī paaugstināšana tāda nemēdz būt, tās ir jāizpelnās. Ja tu piever savas acis uz šīm lietām, un tu domā, ka šīs svētības tik un tā nokritīs no debesīm pār tevi, tu vienkārši sevi māni. Dievs vēlas izliet pār mums Savu gaismu. Mums nav jāpriecājas, kad krīt mūsu ienaidnieks.
  • Pārmaiņas – tas ir neatlaidīgs darbs II

    Atkarībā no tā, cik lielā mērā mēs pieaugsim un mainīsimies, mēs redzēsim, ka mēs kļūstam arvien pacietīgāki. Pacietība – tas ir Gara auglis, un Dievs grib redzēt šo augli mūsu dzīvē. Tālab, Dievs dažkārt pieļauj mūsu dzīvē kādas konfliktsituācijas, ar nolūku, lai palīdzētu mums attīstīt sevī pacietības augli. Dievs vēlas samīt mūsu lepnību un mainīt mūs mīlošā un ilgpacietīgā Kristus tēlā. Ja jūs ļaujat sev apvainoties par ikvienu sīkumu, tad jūs vēl aizvien esat lepns cilvēks. Dievs vēlas palīdzēt jums atbrīvoties no šīs lepnības. Tieši šī iemesla dēļ, Dievs pieļaus to, ka cilvēki dažkārt aizvaino jūs. Dievs vēlas, lai jūs iemācāties tikt galā ar to, un lai esat spējīgi celt savstarpējās attiecības ar cilvēkiem kā Viņa pārstāvji uz šīs zemes. Viss tas, ko Dievs pieļauj mūsu dzīvē, nāks mums par labu, ja vien mēs ļausimies Dieva pārveidei.
  • Kā sevī attīstīt ieradumu lūgt? IV

    „…jo bez Manis jūs nenieka nespējat darīt.” (Jāņa Ev. 15:5b)Lūgšana mūs savieno ar Dievu, palīdz mums iepazīt Debesu Tēva sirdi, Viņa mīlestību un Viņa plānus, attiecībā uz mūsu dzīvi.Šodien, mazliet parunāsim par Daniēlu. Daniēls bija Dieva cilvēks, kurš līdzīgi, kā Dāvids, attiecās nopietni pret lūgšanu un laika pavadīšanu ar Dievu. Daniēla grāmatā 6: 10 ir teikts:„Kad Daniēls dzirdēja, ka ir izsludināts šāds rīkojums, viņš gāja savā namā, kur viņam bija augšistabā pret Jeruzālemi vērsti un atvērti logi un kur viņš nometās trīs reizes dienā ceļos, pielūdza un slavēja savu Dievu, kā viņš to visu laiku kārtīgi bija darījis.”
  • Neskumsti, ja tev šķiet, ka Dievs neatbild uz tavām lūgšanām, bet turpini lūgt!

    Varbūt arī tu šodien lūdz Dievam palīdzību, tu aizlūdz Dieva priekšā un lūdz par savu bērnu glābšanu, vai arī vēlies, lai tavi bērni mainītu savu attieksmi pret kaut ko, – nav svarīgi par ko konkrēti tu lūdz Dievam. Varbūt tu lūdz Dievam, bet atbildes it kā nav, un tu esi pieņēmis lēmumu vairs nelūgt, jo tev liekas, ka lūgšana nedarbojas. Es pats esmu runājis ar dažiem cilvēkiem, kuri ir vīlušies lūgšanu spēkā, jo viņi ir lūguši, bet ilgstoši tā arī nav saņēmuši atbildi. Savukārt šis notikums ar kānaāniešu sievieti pierāda mums, ka nevajag domāt par to, ka lūgšana nedarbojas vai arī tai nav nozīmes. Vēlos tev teikt, ka arī šodien lūgšana darbojas! Vēl joprojām lūgšanā ir apslēpts milzīgs spēks!