Cilvēkam ir jāpiepildās un jādzīvo no ikviena vārda, kas iziet no Dieva mutes

Sveicinu jūs dārgie draugi! Žēlastība jums un miers no Mūsu Dieva Tēva un Kunga Jēzus Kristus!

Mēs turpināsim runāt par to cik svarīgi ir piepildīt savu sirdi ar Dieva Vārdu. Cilvēkam ir jāpiepildās un jādzīvo no ikviena vārda, kas iziet no Dieva mutes. Dažiem no mums patīk lasīt Psalmus, citi savukārt – lasa tikai Sālamana Pamācības. Bet Bībele mums māca baroties no ikviena Vārda,- tas nozīmē, ka mums jābarojas ar vārdu sākot no Mozus grāmatas līdz Atklāsmes grāmatai. Mums ir jālasa un jāmācās viss Dieva Vārds.

„ Par to mums būtu daudz ko runāt, bet ir grūti darīt to saprotamu, tāpēc ka jūs esat kūtri palikuši dzirdēt. Jo, lai gan laika ziņā jums pašiem pienākas būt tiem, kas māca, jums atkal vajadzīgs kāds, kas jums māca Dieva vārdu pirmsākumus, un esat tapuši par tādiem, kam vajag piena, ne cietas barības. Jo katrs, kas bauda pienu, ir taisnības vārda nepratējs, jo tas ir bērns. Bet pilngadīgiem pienākas cieta barība, tiem, kam ir piedzīvojumi un kam prāti vingrināti izšķirt labu un ļaunu. „(Ēbr.5:11-14)

Cilvēki ir palikuši kūtri dzirdēt,- tie nav tie cilvēki, kuri vispār neklausās, bet tie, kas nav spējīgi saprast un izprast. Kad mēs barojamies ar Dieva Vārdu, tad šis vārds mums palīdz garīgi augt. Bet, kad mēs to nedarām, mēs garīgi nepieaugam, paliekam kā bērni, mazuļi. Ja mēs paskatāmies uz dažām draudzēm, mēs varam redzēt, ka tās ir piepildītas ar garīgajiem bērniem. Šāda situācija nepriecē Dievu, jo Dievs nevar paļauties uz šiem garīgajiem mazuļiem.

Mazulis nevar mācīt citus.

„Jo, lai gan laika ziņā jums pašiem pienākas būt tiem, kas māca,..(Ēbr.12a)

Dieva vēlme priekš draudzes ir, lai ticīgie varētu atbalstīt un pamācīt jaunatgrieztos, vest neticīgos pie grēku nožēlas, mācīt, palīdzēt un pozitīvi ietekmēt citu cilvēku dzīves. Tāda ir Dieva vēlēšanās Viņa Baznīcai. Bet ja mēs ilgu laiku esam kā garīgie mazuļi, Dievs nav ar to apmierināts. Ja mēs attīstīsimies un piepildīsim sevi ar Dieva Vārdu, tad mēs zināsim bibliskos principus, un varēsim mācīt arī citus. Dievs vēlas redzēt mūsu garīgo izaugsmi, vēlas redzēt mūs garīgi nobriedušus. Tādēļ, Vārdu ko lasām tas nav nepieciešams tikai mums pašiem, bet arī priekš tam, lai citi caur mums saņemt atbildes uz saviem jautājumiem. Tas nenozīmē, ka mēs zināsim visu. Bet, kad mēs piepildāmies ar Vārdu, tad būs arvien mazāk un mazāk tā ko mēs nezinām, un būs ar vien vairāk tā ko mēs zināsim. Es pats nezinu visu. Bija situācijas, kad man uzdeva jautājumu, bet es nezināju uz to atbildi. Tādās situācijās man nevajag izdomāt atbildi vai teikt, ka zinu visu. Kad es nezināju atbildi uz man uzdoto jautājumu, es atzinos tajā, un vēlāk meklēju atbildi Vārdā. Kad mēs pētam Rakstus, tad Dievs mums dod Savu Vārdu, lai stiprinātu mūs.

Pēc tam, ka Ēlija aizbēga no Ahāba, viņš bija tik garīgi piekusis, ka gatavs bija padoties un mirt. Ēlija pat prasīja Dievam, lai Viņš paņem viņa dzīvību. Neskatoties uz to, ka pirms tam viņš jutās spēcīgs iznīcinot visus Baala priesterus, bet pēc kāda laika viņš bija baiļu un vājuma pārņemts. Pēc tam, kad Ēlija aizbēga no Ahāba, Bībele saka, ka Dievs sūtīja eņģeli, lai pienestu viņam ēdienu. Kad barība beidzās, eņģelis atkal atnesa to . Eņģelis teica, kas Ēlijam būtu jāēd, tādēļ ,ka viņam būs nepieciešams spēks, lai ietu 40 dienas līdz noteiktai vietai.

„ Un viņš apgūlās un aizmiga zem kāda tuksneša krūma, bet te, redzi, eņģelis stāvēja viņa priekšā, un tas viņam sacīja: “Celies un ēd.”6 Un viņš raudzījās, un redzi, pie viņa galvgaļa bija plācenis, kas cepts uz karstām oglēm, un apaļa krūze ar ūdeni; un viņš ēda un dzēra un apgūlās. Un Tā Kunga eņģelis atnāca pie viņa otru reizi, pieskārās viņam un sacīja: “Celies un ēd, jo garš ceļš tev ir priekšā.” Un viņš cēlās, ēda un dzēra un gāja, stiprinājies ar šo ēdienu, četrdesmit dienas un četrdesmit naktis līdz Dieva kalnam Horebam.”(1. Ķēniņa19:5-8)

Kad Ēlija bija ēdis un dzēris, viņš stiprinājās un spēja iet šīs 40 dienas, un viņš vairs nejutās vājš. Kristieša dzīvē nevajadzētu būt vājumam. Mums nevajadzētu piekust. Mums jābūt stipriem. Mums ir jāvirzās uz priekšu. Pārbaudījumu un kārdinājumu priekšā mums ir jābūt stipriem. Viss tas ir iespējams, ja mēs pastāvīgi barosim un piepildīsim sevi ar Dieva Vārdu.

Lai Dievs dāvā jums caur Svēto Garu atklāsmi par Dieva Vārda spēku un nozīmību.

Līdz rītam!

Ar Dieva mieru!

Mācītājs Rufus Adžiboije