Dieva mērķis zemei un cilvēka lomu tajā II

Labdien, dārgie draugi! Es priecājos par mūsu tikšanos rubrikas „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam” lappusēs!

 

Vakar mēs runājām par to, ka cilvēka raksturs ir garīgās varas un kalpošana pamats, kas atnes dzīvību uz zemes. Tieši tālab Dievs radīja cilvēku pēc Sava tēla un līdzības. Mēs zinām arī to, ka pēc tam, kad caur cilvēka nepaklausību pasaulē ienāca grēks, līdz ar grēku un nepaklausību uz zemes atnāca arī nāve. No tā brīža nāve sāka valdīt uz zemes. Un tikai saņemot žēlastību un caur taisnības dāvanu cilvēks no jauna varēja atgriezties pie sava sākotnējā aicinājuma Dievā. Par to mēs lasām Vēstulē Romiešiem 5:12-19:

 

„ Tātad, kā viena cilvēka vainas dēļ pasaulē ienācis grēks un ar grēku – nāve, tā visu cilvēku dzīvē ienākusi nāve, jo visi viņi ir grēkojuši; jo arī līdz bauslībai pasaulē bija grēks, bet grēku nepielīdzina, ja nav bauslības, bet nāve valdīja arī no Ādama līdz Mozum pār tiem, kuru grēks nebija līdzīgs Ādama pārkāpumam. – Šis nu ir nākamā Ādama pirmtēls. Bet žēlastības dāvana neatbilst pārkāpumam: viena cilvēka pārkāpuma dēļ neskaitāmi ir miruši, bet Dieva žēlastība un viena cilvēka – Jēzus Kristus – nepelnītā žēlastības dāvana daudz vairāk nākusi pār šiem neskaitāmajiem. Tāpat dāvanai par iemeslu nav viena cilvēka pārkāpums: jo sods gan ir nācis viena pārkāpuma dēļ un nesis pazudināšanu, bet žēlastības dāvana nākusi daudzu pārkāpumu dēļ un nesusi taisnošanu. Jo, ja jau viena cilvēka pārkāpuma dēļ nāve caur šo vienu kļuvusi par valdnieci, cik daudz vairāk tie, kas saņēmuši žēlastības un taisnības dāvanas pārpilnību, kļūs dzīvības valdnieki caur šo vienu Jēzu Kristu! Tātad, kā viena cilvēka pārkāpuma dēļ pār visiem nākusi pazudināšana, gluži tāpat viena cilvēka taisnības darbs visiem nes taisnošanu uz dzīvību. Jo, kā ar viena cilvēka nepaklausību neskaitāmi kļuvuši grēcinieki, tāpat ar viena cilvēka paklausību neskaitāmi kļūs taisnoti.”

 

Uzmanīgi lasot šo Rakstu vietu, mēs redzēsim, ka te bieži tiek izmantots vārds „valdīt”. Šīs vārds norāda uz valdīšanu. Valdīšana – tas ir tas ko Dievs dāvāja cilvēkam no pirmās viņa radīšanas dienas. Bet tad, kad šajā pasaulē ienāca grēks, kurš izkropļoja cilvēku un atņēma tam Dieva tēlu un līdzību, – dzīvības vietā uz zemes sāka valdīt nāve. Bet, ar Jēzus Kristus atnākšanu viss mainījās. Jēzus Kristus misija bija tajā, lai atgrieztu cilvēkam zaudēto Dieva tēlu.

 

„ Jo, ja jau viena cilvēka pārkāpuma dēļ nāve caur šo vienu kļuvusi par valdnieci, cik daudz vairāk tie, kas saņēmuši žēlastības un taisnības dāvanas pārpilnību, kļūs dzīvības valdnieki caur šo vienu Jēzu Kristu!” (Romiešiem 5:17).

 

Iznāk, ka cilvēks no jauna var valdīt tikai no tā mirkļa, kad būs izmainīta tā daba vai raksturs, kad cilvēks ticībā caur Jēzu Kristu saņems žēlastības pārpilnību un taisnības dāvanu. Tas liecina par to, ka tad, ja mēs gribam valdīt šai dzīvē, mums jākultivē sevī Dieva daba un raksturs. Mums ir jāattīsta ne tikai savi talanti, savs svaidījums. Dieva dabai un raksturam ir jābūt mūsos un jāparādās mūsos jau līdz tam brīdim, pirms caur mums sāks atklāties Dieva svaidījums un spēks. Citiem vārdiem sakot, lai caur mums varētu izpausties Gara dāvanas un Svētā Gara spēks, vispirms Svētā Gara auglim ir jāparādās mūsos pašos. Tas ir ļoti svarīgi. Taču, ja mēs attīstām sevī tikai svaidījumu un Dieva spēka izpausmes, tad mēs nevarēsim izplatīt Dieva dzīvību, bet nesīsim vien sagrāvi. Dieva dabai un raksturam ir jākļūst par pamatu, uz kura mēs būvējam savu garīgo autoritāti, savu garīgo varu un savu kalpošanu.

 

Ļoti svarīgi ir saprast, ka mums kā Dieva ķēniņiem piemīt spēks, lai mēs varētu paplašināt Dieva valstības teritoriju. Bet, lai pildītu ķēniņu funkciju, mums vispirms ir jāizpilda sava funkcija kā priesteriem. Dieva priesteru funkcija ir – tuvoties Dievam un ietērpties Viņa dabā. Mūsu kā ķēniņu vara tiek piepildīta mums piepildot savu funkciju kā priesteriem.

 

Rīt mēs turpināsim mūsu sarunu par šo tēmu. Taču, neaizmirstiet, ka Dieva daba un raksturs – tas ir tas, uz ko mums jātiecas vairāk par visu. Tam ir jākļūst par mūsu kalpošanas pamatu – ja mēs patiesi gribam piepildīt savu misiju un uzdevumu uz zemes, nesot dzīvību tiem, kurus Dievs sūta mūsu ceļā.

 

Dieva mierā!

 

Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Vai tu dzirdi, ko runā Dievs?

    Dievs runā pastāvīgi! Jautājums ir, vai tu dzirdi, ko Viņš saka?Dievs visu radīja ar Savu Vārdu un visu satur kopā Sava Vārda spēkā.“Un Dievs sacīja: “Lai top gaisma.” Un gaisma tapa.” (1.Mozus 1:3).

    Dievs runā pastāvīgi! Jautājums ir, vai tu dzirdi, ko Viņš saka? Dievs visu radīja ar Savu Vārdu un visu satur...

  • Kāpēc mums ir jāpiedod cilvēkiem? Kādas ir nepiedošanas sekas?

    Nepiedošana sasaista gan mūsu pāridarītāju, gan mūs pašus. Ja mēs cilvēkam nepiedodam, tad tā rīkojoties, mēs ieslogām viņu „cietumā”, kurā mēs paši esam cietumsargi. Šis cilvēks ir sasaistīts, un mēs esam sasaistīti līdz ar viņu, jo mums pastāvīgi ir jārūpējas par to, lai viņš nepamestu savu „cietumu”. Šis cilvēks ir sasaistīts ar vainas apziņas, nosodījuma, atstumtības garu, bet mēs savukārt esam sasaistīti ar nepiedošanas, aizvainojuma, dusmu, rūgtuma, atstumtības un naida garu. Bet piedošana atnes brīvību gan mums, gan tam, kurš mūs sāpinājis.

    Nepiedošana sasaista gan mūsu pāridarītāju, gan mūs pašus. Ja mēs cilvēkam nepiedodam, tad tā rīkojoties, mēs...

  • Dievam ziedojies cilvēks var priecāties jebkuros apstākļos, un par visu un vienmēr pateikties Dievam

    Dievam ziedojies cilvēks māk priecāties kārdināšanās un paciest bēdas, bet vairāk par visu viņš priecājas tad, kad viņa dzīvē viss notiek saskaņā ar Dieva aicinājumu.Lai redzētu, kā šie principi darbojas dzīvē, vērsīsimies pie Jēzus dzīves, Kurš ar Savu piemēru ļoti spilgti nodemonstrēja mums, ko tad nozīmē ziedoties Dievam un Viņa gribas piepildīšanai.

    Dievam ziedojies cilvēks māk priecāties kārdināšanās un paciest bēdas, bet vairāk par visu viņš priecājas tad...

  • Bīsties Dievu un nepriecājies par kāda cita kritienu!

    „Nepriecājies, kad tavs ienaidnieks krīt, un lai tava sirds nelīksmotos par viņa nelaimi,”(Salamana pam. 24:17).Ir lietas, kurām mums jāpievērš sava uzmanība. Svētība nekad nemēdz būt automātiska, arī paaugstināšana tāda nemēdz būt, tās ir jāizpelnās. Ja tu piever savas acis uz šīm lietām, un tu domā, ka šīs svētības tik un tā nokritīs no debesīm pār tevi, tu vienkārši sevi māni. Dievs vēlas izliet pār mums Savu gaismu. Mums nav jāpriecājas, kad krīt mūsu ienaidnieks.

    „Nepriecājies, kad tavs ienaidnieks krīt, un lai tava sirds nelīksmotos par viņa nelaimi,”(Salamana pam. 24:17)...

  • Staigā gaismā un nedod vietu sātanam! III

    Ja mēs staigāsim Dieva ceļus un stāvēsim Viņa sardzē, tad Dievs mums dos varu valdīt, pavēlēt un staigāt starp eņģeļiem. Ja mēs staigāsim Dieva ceļos un pieņemsim Jēzus Kristus kundzību, mēs varēsim efektīvi stāties pretī visiem sātana darbiem mūsu dzīvē un to cilvēku dzīvēs, kas ir mums visapkārt.Sātans nekad nevarēs apstrīdēt to faktu, ka Jēzus ir Kungs. Bet, ja mēs staigājam nešķīstībā Dieva priekšā, tad sātans ar savu darbību, varēs apstrīdēt šīs patiesības realitāti mūsu dzīvēs.

    Ja mēs staigāsim Dieva ceļus un stāvēsim Viņa sardzē, tad Dievs mums dos varu valdīt, pavēlēt un staigāt starp...