Vai Jūs atrodaties verdzībā, tuksnesī vai jūsu apsolītajā zemē?

Dārgie draugi! Lai žēlastība un labvēlība no Tā Kunga vairojas jūsos Jēzus Kristus vārdā. Šodien man ir jautājums jums, uz kuru es vēlētos, lai jūs godīgi atbildētu: Vai jūs atrodaties verdzībā, tuksnesī vai jūsu apsolītajā zemē?Mēs lasām par to, kā Dievs apsolīja Izraēla bērniem zemi, kur piens un medus tek, bet, kad pienāca laiks to iemantot, viņi kā nācija vēl nebija tam gatavi. Pastāv attiecības, kuras tur cilvēkus verdzībā un veicina viņu klaiņošanu pa tuksnesi, kamēr apsolītā zeme, kur piens un medus tek, gaida viņus. Bībele norāda uz grēkiem, kas saista Izraēla bērnus un par kuriem mums šodien vajadzētu zināt, lai izvairītos no šīm kļūdām.
„Bet uz lielāko daļu no viņiem Dievam nebija labs prāts, tie ir izdeldēti tuksnesī. Tas ir noticis mums par brīdināšanas zīmi, lai mēs neiekārojam ļaunu, kā tie darījuši. Netopiet arī par elku kalpiem kā daži no tiem, kā ir rakstīts: tauta apsēdās ēst un dzert un tad piecēlās un sāka diet. – Arī nepadosimies netiklībai, kā daži no tiem darījuši un krita vienā dienā divdesmit trīs tūkstoši.Nekārdināsim To Kungu, kā daži no tiem darījuši un gāja bojā no čūskām. Nekurniet, kā daži no tiem ir kurnējuši un maitātāja nomaitāti. Un viss tas viņiem noticis zīmīgā kārtā un ir rakstīts par brīdinājumu mums, kas esam nonākuši pie laika beigām.”(1.Korintiešiem 10:5-11)
Kā mēs redzam šajā Rakstu vietā, šie cilvēki klejoja tuksnesī dēļ kurnēšanas, iekāres un netiklības, elku dievības, dumpības, strīdiem utt. Papildus šiem grēkiem cilvēki ļāvās arī postošajai baiļu ietekmei. Viņu baiļu un grēku rezultātā pieaugušie Izraēla tautas ļaudis klejoja tuksnesī 40 gadus, līdz šī paaudze izmira. No šīs paaudzes vienīgi Jozuam un Kālebam bija dots iemantot apsolīto zemi pēc 40 gadiem (4.Moz.14:24). 
  • Vai jūs piedzīvojat kādu no verdzības formām (finansiālo, garīgo, fizisko, mentālo) jūsu dzīvē šobrīd?
  • Vai jūs vēl aizvien maldāties savā personīgajā tuksnesī?
  • Vai jūs meklējat brīvību un lielisko apsolīto zemi, kur svētības plūst un karstākās jūsu sirds vēlmes piepildās?
  • Vai jums šķiet, ka ceļš uz jūsu personīgo apsolīto zemi ir pārāk tāls?
 Ja uz kādu no augstāk minētajiem jautājumiem atbilde ir „jā”, jums vajadzētu veltīt laiku, lai pārskatītu grēkus un kļūdas, ko Izraēla bērni pieļāva, un paanalizēt, vai nav kādas lietas, kas ir jāmaina jūsu pašu dzīvē. Pajautājiet sev tādus smagus jautājumus kā: 
  • Vai es kurnu un žēlojos tā vietā, lai cildinātu un pateiktos Dievam par to, ko Viņš man ir devis?
  • Vai ir kāda lieta, kas ieņem Dieva vietu manā dzīvē šobrīd?
  • Vai es pretojos Dievam vai Viņa vārdam?
  • Tā kā lepnība ir pretošanās sakne, pajautājiet sev, vai es neesmu lepns un iedomīgs cilvēks? Vai man ir tieksme uz strīdēšanos, dusmām vai pat vardarbību? Vai mana saskarsme, darīšanas un sarunas ar manu ģimeni, draugiem un svešiniekiem ir ķildīgas savā raksturā, vai arī tās ir piepildītas ar mīlestību, laipnību, iejūtību un šķīstumu?
  • Vai manas domas un darbības ir svētas un šķīstas? Vai es aizmirstos iekāres domās vai darbos?
  • Vai es iekāroju to, kas pieder citiem cilvēkiem – viņu laulāto, viņu māju, viņu naudu un viņu talantus?
 Lūdzu, ņemiet vērā, ka ne katra aizkavēšanās jūsu ceļā uz mērķi ir saistīta ar grēku. Dievs katrai lietai izkārto savu laiku, tomēr, ja mēs veicam revīziju savā dzīvē, tas var palīdzēt novākt no ceļa dažādus šķēršļus, lai Dievs varētu mūs ievest apsolītajā zemē Viņa laika pilnībā. Atceries, ka pat vislielākā ticība vai milzums pozitīvo domu nepalīdzēs jums ieiet jūsu personīgajā apsolītajā zemē, ja jūs pretosities Dieva likumiem, ja jūsu attieksme būs ķildīga vai jūsu domas un darbības būs amorālas. Lai jūs nekad nemirtu verdzībā vai tuksnesī, bet nonāktu jūsu apsolītajā zemē Jēzus Vārdā! Uz tikšanos rītdien, Mācītājs Rufus Adžiboje

Līdzīgi raksti

  • Lai jūs varētu baudīt Dieva labvēlību, jums jāattīsta sevī Dievišķais raksturs

    Mums jau ir skaidrs, kādu lomu, Dieva labvēlības atbrīvošanā cilvēka dzīvē, spēlē sēšanas un pļaušanas likums, kā arī pateicība. Noslēgumā, vēlos vērst jūsu uzmanību uz to, ka cilvēka raksturs var vai nu paātrināt, vai kavēt labvēlības darbību cilvēka dzīvē.Lai staigātu labvēlībā, gan Dieva, gan cilvēku priekšā, nepieciešams kļūt par cilvēku ar Dievišķu raksturu. Jāzeps, par kuru mēs tik daudz runājām, bija cilvēks ar Dievišķu raksturu. Viņš bija dievbijīgs un Dievu mīlošs cilvēks. Jāzeps bija godīgs un uzticams cilvēks, tāds, kura teiktajam vārdam varēja uzticēties. Tieši tāpēc, Potifars uzticēja viņam visu savu īpašumu un pat nepieļāva domu, ka tas varētu aizbēgt no viņa vai nodot viņu.
  • Pateicības derība II

    Un tālab, nežēlojies vairs par savām problēmām vai grūtībām, bet labāk meklē iemeslu lai pateiktos! Atrodi iemeslu tam, lai, neskatoties uz saviem apstākļiem, priecātos un dotu slavu Dievam. Un tieši tad tu atklāsi, ka Tas Kungs ir – tavs spēks un Tas, Kurš dara tavas kājas, kā stirnai, pārvēršot to, kas tev labas, vēl labākā, un tavu labāko – vislabākajā! Dievs var pavairot tavu „daudz” lielākā vairumā un tavu „lielāko vairumu” lielum lielā vairumā! Neatņem sev spēku! Prieks tai Kungā ir tavs spēks un stiprinājums!
  • Nepareiza motivācija II

    3. Konkurences vai sacenšanās gars.Daži cilvēki tiek vadīti ar vēlēšanos pierādīt citiem, ka viņi arī ko spēj. Tie, kas ir šī gara vadīti nevar palikt mierā, ja redz ka kādam lietas iet labāk nekā viņiem pašiem. Šie cilvēki pastāvīgi kādam kaut ko pierāda, tāpēc ka nemitīgi sevi salīdzina ar citiem cilvēkiem. Tādi cilvēki dzīvo pēc citu cilvēku režīma, tāpēc ka viņiem pašiem nav tāda.
  • Bet, kas pastāv līdz galam, tas tiks izglābts!

    Rodas jautājums, – kālab tik daudzi cilvēki uzsāk savu ceļu ar Dievu, bet, nonākuši dzīves krustcelēs, tik un tā nogriežas no šī ceļa un atgriežas vietā, no kuras tie izgājuši. Tas man atgādina stāstu par ebreju tautu.Ebreju tauta ilgstoši atradās Ēģiptes verdzībā. Ilgstoši viņus nomocīja smagos darbos, par kuriem viņiem neko nemaksāja. Israēla tauta sauca uz Dievu, un Dievs viņus atbrīvoja un izveda no Ēģiptes. Viņiem vajadzēja doties uz Apsolīto zemi. Veicot šo ceļu, viņi ik dienas tuvojās Apsolītai zemei. Viņiem vajadzēja daudz ko izciest, viņiem vajadzēja izvairīties vai bēgt no nepareizām lietām, nepareizām attiecībām, viņiem bija jāuzveic kurnēšana, nepateicība.
  • Kas notiek tā cilvēka dzīvē, kuram lūgšana ir viņa dzīves prioritāte? III

    5. Mācekļu dzīvēs atnāca gudrība Dieva resursu pārvaldīšanai. Viņi kļuva par gudriem Dieva resursu pārvaldītājiem. Mācekļi saprata, ka viss, kas viņiem ir, pieder Dievam un, lai varētu palīdzēt viens otram, to visu vajag izmantot pareizi. Viss, kas man ir, – tas nav mans, bet Dieva, un tālab es to izmantošu tā, kā to vēlas Dievs. Mācekļi bija Svētā Gara pilni, un viss, ko viņi darīja, notika Svētā Gara vadībā. Viņi saprata, ka viss, kas viņiem ir, pieder Dievam, un ja Dievs viņiem sacīja: „Atnes to!”, viņi to darīja.
  • Vai Tas Kungs atbild uz visām lūgšanām?

    „Ja jūs paliekat Manī un Mani vārdi paliek jūsos, jūs varēsit lūgt, ko gribat, tas jums notiks.”(Jāņa 15:7).Šajā rakstu vietā ir apsolījums no Dieva: „…jūs varēsit lūgt, ko gribat, tas jums notiks”.Kurš no jums ir lūdzis par kaut ko, bet jums tas netika dots? Es domāju, ka ar to ir saskārušies daudzi no mums. Kur tad ir problēma?