Katrs no mums nes atbildību par to, par ko viņš dzīvē kļūst

Dārgie draugi, es jūs sveicinu šajā dienā, mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam” . Šodien es gribu īpaši atzīmēt to, ka katrs no mums nes atbildību par to, par ko viņš dzīvē kļūst.Es reiz lasīju stāstu par cilvēku, kurš no advokāta nolaidās līdz bezpajumtniekam. Vienā, no Londonas pazīstamām krastmalām, kalpotājs satikās ar netīru klaidoni ar kuru viņam izveidojās saruna. Sarunas laikā, šis cilvēks izņēma no savas kabatas nobružātu fotogrāfiju uz kuras bija viņš – skaists advokāts. Šis bezpajumtnieks parādīja kalpotājam fotogrāfiju un teica: „Tas esmu es, līdz brīdim, kad konstatēju, ka mans partneris ir piesavinājies sev mūsu finansu resursus”. Pēc tam viņš izstāstīja par to, ka šāda atklājuma trieciens piespieda viņu sākt dzert. Gala rezultātā, tāds dzīvesveids noveda advokātu pie nožēlojama Londonas klaidoņa stāvokļa.Šī cilvēka dzīve, diemžēl izmainījās dēl viņa personīgā lēmuma. Dzīves trieciens izraisīja ķēdes reakciju nepareizai rīcībai, kas rezultātā noveda viņu līdz nožēlojamam stāvoklim. Ja, šis advokāts pareizi reaģētu uz šo triecienu, tad iespējams viņš savus šķēršļus pārvērstu  katalizatorā vai iespējā, bet nepareiza reakcija ielaida viņa dzīvē iznīcības un sabrukšanas spēku, iegremdējot viņu neveiksmju aizā.Katrs no mums ir pakļauts nepārtrauktam pārveidošanās un izmaiņu procesam no tā brīža, kad mēs piedzimstam un līdz tam brīdim, kad mēs nomirstam. Jautājums nav tajā, vēlamies mēs to, vai nevēlamies, tāpēc, ka zināmā mērā šis process ir neizbēgams.  Stundu pēc stundas, dienu pēc dienas, gadu pēc gada mēs maināmies – vai nu uz labāko pusi, vai nu uz sliktāko pusi. Dažādi spēki un dzīves spiedieni dzīvē, kuri ir mums apkārt, pārveido mūs noteiktā veidā. Mēs, stāvam dzīvē pa vidu šiem spēkiem, kā neatkarīgi cilvēki un ar savu izvēles varu mēs izlemjam, kādā veidolā mēs pārveidosimies. Pat, jā mēs nepieņemam  nekādus lēmumus, bet ļaujam mūsu dzīvei plūst pa straumi, vienalga, mūsu neizlemšana jau pati par sevi ir lēmums. Tāds cilvēks ir izlēmis neko neizlemt.Uzņemties atbildību par lēmumiem, kurus mēs pieņemam dzīvē, neatkarīgi no apstākļiem, kuri mūs ir atveduši līdz šiem lēmumiem, ir viena no svarīgākajām mācībām, kuru mēs varam apgūt šajā dzīvē.Cilvēku izpēte parāda, ka vīrieši un sievietes dažādu iemeslu dēļ cenšas izvairīties no atbildības par to, kas viņi ir, un viņi vaino citus cilvēkus savās neveiksmēs.Tādi spriedumi aizved cilvēku prom no nepieciešamības atklāt savu bēdu un neveiksmju patiesos iemeslus. Es bieži saku, ka citi cilvēki var būt vainīgi pie tā, ka tu atrodies lejā, bet neviens nav vainīgs pie tā, ka tu tā arī esi palicis lejā. Paņem savās rokās atbildību par savu dzīvi un ej tālāk pa dzīvi.Šodienas cilvēku civilizācija izvairās no atbildības un tas tiek darīts izmantojot dažādus radošus aizbildināšanās veidus.
  • Daudzi vaino zvaigznes. It kā ķermeņi, kuri grozās kosmosā varētu noteikt brīvo morāles aģentu likteni!
  • Citi vaino savu zemapziņu un apgalvo, ka viss, kas ar viņiem notiek, lielākā mērā nav pakļauts mūsu kontrolei.
  • Daži vaino apkārtējo vidi un apgalvo, ka cilvēks ir līdzīgs dzīvniekam krātiņā un visas viņa darbības izriet no viņa mēģinājuma pielāgoties savai apkārtējai videi.
  • Ir arī tāda cilvēku kategorija, kuri mēģina attaisnot savas darbības un izvairoties no atbildības apgalvo, ka viņi dara tikai to, ko apkārtējie cilvēki dara. Viņi pārliek vainu par savu uzvedību uz citiem.
Kāds absurds!Ir tikai viena izeja – uzņemties atbildību par visu, kas notiek tavā dzīvē, tieši uz sevi. Atceries, ka ne tam, kas notiek ar tevi ir nozīme, bet tam, kā tu reaģē uz notiekošo. Tas nosaka tavu laimi un veiksmi, un tas vienmēr būs tavas izvēles jautājums. Tas Kungs, lai pasargā jūs no bezatbildīgas dzīves! Līdz rītdienai! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Izmaiņām ir jāsākas ar mums

    „Kad es biju jauns cilvēks, manai iztēlei nebija robežu. Tālab, es gribēju izmainīt visu pasauli. Ar laiku es sapratu, ka es nespēšu mainīt pasauli, tālab, es nolēmu pamēģināt izmainīt savu valsti. Kad es atklāju, ka arī valsti es nespēšu izmainīt, tad es koncentrēju savu uzmanību uz savu pilsētu. Taču, es nespēju mainīt arī savu pilsētu. Tālab, esot jau cienījamā vecumā, es mēģināju izmainīt savu ģimeni. Tagad, kad jau esmu vecs vīrs, kurš atrodas uz nāves gultas, es sapratu, ka vienīgais, kuru es varēju mainīt, tas ir – sevi pašu. Pēkšņi es sapratu, ka tad, ja es būtu strādājis pie tā, lai mainītu sevi, iespējams, es reāli spētu ietekmēt savu ģimeni, un tad, es un mana ģimene, iespējams, varētu ietekmēt savu pilsētu. Caur mūsu pilsētas ietekmi, iespējams, mēs mainītu savu valsti, un tad arī visu pasauli.”
  • Kā ieiet savā kalpošanā?

    Bez vēlēšanās kalpot, cilvēku ir grūti motivēt uz to. Pat tad, kad ir vēlēšanās kalpot, šai vēlmei ir jābūt pietiekoši spēcīgai, lai piespiestu jūs darboties, citādi, diez vai kāds jums palīdzēs.Ir viegli iemācīt un virzīt to cilvēku, kuram ir milzīga vēlēšanās un interese par kaut ko. Bet, ļoti grūti ir mēģināt pārliecināt un pamudināt uz rīcību vienaldzīgu cilvēku.No kurienes atnāk šī vēlēšanās kalpot?
  • Dievbijība

    Daudzi cilvēki ir iemācījušies piesaukt Dievu, bet viņiem nav ne vismazākās sapratnes par Dievbijību. Ļoti svarīgi ir saprast, ka mūsu nodrošinājums ir atkarīgs ne tikai no mūsu prasmes piesaukt Dieva Vārdu, bet arī no mūsu dievbijības pakāpes.Mans dzīvesveids nosaka manas lūgšanas spēku. Ikvienam, kurš piesauc Dievu, ir arī jābīstas Dievs, un tas ir tieši tas, kas nozīmē – piesaukt Dievu patiesībā.„Tas Kungs ir tuvu visiem, kas Viņu piesauc, visiem, kas Viņu piesauc patiesībā.”(Psalms 145:18).
  • Ja gribi būt efektīvs kalpošanā Dievam, ja vēlies redzēt veiksmi savā dzīvē, – lūdz!

    Pēc tam, kad Jēzus bija lūdzis, – nolaidās Svētais Gars un Jēzus piepildījās ar Svēto Garu. Mēs jau runājām par to, ka tad, kad mēs lūdzam, mēs piepildāmies ar Svēto Garu, piepildāmies ar Dieva gudrību un spēku. Gribu piezīmēt, ka nav svarīgi, kā tu jūties lūgšanas laikā. Mēs nedzīvojam pēc sajūtām, bet ticībā. Pēc tam, kad Jēzus bija piepildījies ar Svēto Garu, Viņš tika Gara vadīts uz tuksnesi, kur Viņš lūdza un gavēja. Mēs redzam, ka Jēzus atkal lūdza.
  • Izturieties ar cieņu pret Dieva Vārdu! III

    Jau vairākas dienas mēs runājam par Dieva Vārda lomu mūsu dzīvē. Mēs runājām par to, ka Dieva Vārds – tā ir mūsu dzīvība, un par to, ka pareiza attieksme pret Vārdu spēj pagarināt mūsu dzīvi. Vēl mēs runājām par to, ka mūsu attieksme pret Vārdu nosaka mūsu dzīves pamatu stiprumu, kā arī to, cik spējīgi mēs būsim pārciest dzīves likstas.
  • Slinkums – tā ir disciplīnas neesamība

    Savukārt, slinks cilvēks reti uzsāk kaut ko darīt, un, pat ja viņš kaut ko arī uzsāk darīt, tad nenoved neko līdz galam. Slinks cilvēks vienlaicīgi var uzsākt 10 lietas, bet nevienu no tām tā arī nepabeigt.Bez tam, slinks cilvēks pastāvīgi meklē attaisnojumu tam, kāpēc viņam kaut kas neizdodas vai arī nenotiek.