Katrs no mums nes atbildību par to, par ko viņš dzīvē kļūst

Dārgie draugi, es jūs sveicinu šajā dienā, mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam” .
Šodien es gribu īpaši atzīmēt to, ka katrs no mums nes atbildību par to, par ko viņš dzīvē kļūst.

Es reiz lasīju stāstu par cilvēku, kurš no advokāta nolaidās līdz bezpajumtniekam.
Vienā, no Londonas pazīstamām krastmalām, kalpotājs satikās ar netīru klaidoni ar kuru viņam izveidojās saruna. Sarunas laikā, šis cilvēks izņēma no savas kabatas nobružātu fotogrāfiju uz kuras bija viņš – skaists advokāts. Šis bezpajumtnieks parādīja kalpotājam fotogrāfiju un teica: „Tas esmu es, līdz brīdim, kad konstatēju, ka mans partneris ir piesavinājies sev mūsu finansu resursus”.
Pēc tam viņš izstāstīja par to, ka šāda atklājuma trieciens piespieda viņu sākt dzert. Gala rezultātā, tāds dzīvesveids noveda advokātu pie nožēlojama Londonas klaidoņa stāvokļa.

Šī cilvēka dzīve, diemžēl izmainījās dēl viņa personīgā lēmuma. Dzīves trieciens izraisīja ķēdes reakciju nepareizai rīcībai, kas rezultātā noveda viņu līdz nožēlojamam stāvoklim. Ja, šis advokāts pareizi reaģētu uz šo triecienu, tad iespējams viņš savus šķēršļus pārvērstu  katalizatorā vai iespējā, bet nepareiza reakcija ielaida viņa dzīvē iznīcības un sabrukšanas spēku, iegremdējot viņu neveiksmju aizā.

Katrs no mums ir pakļauts nepārtrauktam pārveidošanās un izmaiņu procesam no tā brīža, kad mēs piedzimstam un līdz tam brīdim, kad mēs nomirstam. Jautājums nav tajā, vēlamies mēs to, vai nevēlamies, tāpēc, ka zināmā mērā šis process ir neizbēgams.  Stundu pēc stundas, dienu pēc dienas, gadu pēc gada mēs maināmies – vai nu uz labāko pusi, vai nu uz sliktāko pusi.
Dažādi spēki un dzīves spiedieni dzīvē, kuri ir mums apkārt, pārveido mūs noteiktā veidā. Mēs, stāvam dzīvē pa vidu šiem spēkiem, kā neatkarīgi cilvēki un ar savu izvēles varu mēs izlemjam, kādā veidolā mēs pārveidosimies. Pat, jā mēs nepieņemam  nekādus lēmumus, bet ļaujam mūsu dzīvei plūst pa straumi, vienalga, mūsu neizlemšana jau pati par sevi ir lēmums. Tāds cilvēks ir izlēmis neko neizlemt.

Uzņemties atbildību par lēmumiem, kurus mēs pieņemam dzīvē, neatkarīgi no apstākļiem, kuri mūs ir atveduši līdz šiem lēmumiem, ir viena no svarīgākajām mācībām, kuru mēs varam apgūt šajā dzīvē.

Cilvēku izpēte parāda, ka vīrieši un sievietes dažādu iemeslu dēļ cenšas izvairīties no atbildības par to, kas viņi ir, un viņi vaino citus cilvēkus savās neveiksmēs.

Tādi spriedumi aizved cilvēku prom no nepieciešamības atklāt savu bēdu un neveiksmju patiesos iemeslus.
Es bieži saku, ka citi cilvēki var būt vainīgi pie tā, ka tu atrodies lejā, bet neviens nav vainīgs pie tā, ka tu tā arī esi palicis lejā.

 

Paņem savās rokās atbildību par savu dzīvi un ej tālāk pa dzīvi.

Šodienas cilvēku civilizācija izvairās no atbildības un tas tiek darīts izmantojot dažādus radošus aizbildināšanās veidus.

  • Daudzi vaino zvaigznes. It kā ķermeņi, kuri grozās kosmosā varētu noteikt brīvo morāles aģentu likteni!
  • Citi vaino savu zemapziņu un apgalvo, ka viss, kas ar viņiem notiek, lielākā mērā nav pakļauts mūsu kontrolei.
  • Daži vaino apkārtējo vidi un apgalvo, ka cilvēks ir līdzīgs dzīvniekam krātiņā un visas viņa darbības izriet no viņa mēģinājuma pielāgoties savai apkārtējai videi.
  • Ir arī tāda cilvēku kategorija, kuri mēģina attaisnot savas darbības un izvairoties no atbildības apgalvo, ka viņi dara tikai to, ko apkārtējie cilvēki dara. Viņi pārliek vainu par savu uzvedību uz citiem.

Kāds absurds!

Ir tikai viena izeja – uzņemties atbildību par visu, kas notiek tavā dzīvē, tieši uz sevi.

 

Atceries, ka ne tam, kas notiek ar tevi ir nozīme, bet tam, kā tu reaģē uz notiekošo. Tas nosaka tavu laimi un veiksmi, un tas vienmēr būs tavas izvēles jautājums.

 

Tas Kungs, lai pasargā jūs no bezatbildīgas dzīves!
Līdz rītdienai!
Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kalpošanas mērķis ir tajā, lai atvestu cilvēku pie Dieva

    Kad mēs kalpojam cilvēkiem, mums ir jāpārliecinās par to, ka visi mūsu labie darbi, rūpes par cilvēkiem, uzmundrinājuma vārdi, žesti un mīlestības darbi ir vērsti uz to, lai tuvinātu šos cilvēkus Jēzum un savienotu viņus ar Jēzu, un nevis uz to, lai pagodinātu paši sevi. Jums ir jāsaprot, ka tikai tad, kad cilvēki savienojas ar Dievu, viņu problēmas atrisinās. Ja mēs patiesi vēlamies palīdzēt cilvēkiem, tad mums ir jāsaprot, ka neviens labāk par mūsu Radītāju to nespēs izdarīt.

    Kad mēs kalpojam cilvēkiem, mums ir jāpārliecinās par to, ka visi mūsu labie darbi, rūpes par cilvēkiem...

  • Disciplīna palīdz mums būt modriem

    Jēzus Saviem mācekļiem konkrēti pateica, lai viņi ir modri un lūdzas tāpēc, lai nekristu kārdināšanā. Bet mācekļi, uzklausot Jēzus pamācību, vienkārši aizmiga.„ Esiet modrīgi un lūdziet Dievu, ka jūs neiekrītat kārdināšanā, gars ir gan labprātīgs, bet miesa ir vāja.” Viņš atkal aizgāja otru reizi un lūdza Dievu, sacīdams: “Mans Tēvs, ja šis biķeris nevar Man iet garām, lai nebūtu tas jādzer, tad lai notiek Tavs prāts.” Un Viņš nāk un atrod tos atkal guļam, jo viņu acis bija pilnas miega.” (Mateja 26:41-43).

    Jēzus Saviem mācekļiem konkrēti pateica, lai viņi ir modri un lūdzas tāpēc, lai nekristu kārdināšanā. Bet...

  • Pati labākā un ietekmīgākā svētruna, kuru mēs varam sludināt, – tā ir svētruna, kuru sludina mūsu dzīve

    Mana dzīve sludina pat tad, kad es par to nezinu. Lūk, kāpēc ir tik svarīgi mainīties, lai mūsu dzīve varētu atspoguļot un atbilst tam, ko mēs sludinām ar savu muti. Mums ir jāsludina ar savu dzīvi, un ne tikai vārdiem. Tā ir Dieva griba priekš mums.Dievs maina mūs ne tikai caur grūtībām un pārbaudījumiem, bet arī caur Savu laipnību un žēlastību.

    Mana dzīve sludina pat tad, kad es par to nezinu. Lūk, kāpēc ir tik svarīgi mainīties, lai mūsu dzīve varētu...

  • Mums ir jābūt pateicīgiem Dievam par visu!

    Mums nav grūti pateikties tad, kad viss ir kārtībā, kad Dievs atbild uz mūsu lūgšanām, – tad mēs pateicamies Dievam un sajūsmināmies par Viņu. Bet, atliek tikai Dievam atbildēt mums ne tā, kā mēs to vēlamies, bet tā, kā būtu labāk priekš mums, kā mēs sākam domāt, – bet kāpēc vispār ir jālūdz. Taču Bībele aicina mūs pateikties Dievam par visu. Bībele aicina mūs darīt to skaļi, lai arī citi cilvēki to sadzirdētu. Pateicies Dievam, slavē Viņu, dziedi Viņam – skaļā balsī!

    Mums nav grūti pateikties tad, kad viss ir kārtībā, kad Dievs atbild uz mūsu lūgšanām, - tad mēs pateicamies...

  • Pastāv trīs ticīgo tipi: novērotāji, patērētāji un kalpotāji!

    Kādam ticīgo tipam piederi tu? Kas tu esi? Novērotājs, patērētājs vai kalpotājs?Šodien mēs mēģināsim tikt skaidrībā par to, ar ko tad atšķiras viens no otra novērotājs, patērētājs un kalpotājs.Novērotājam ir pilnīgi vienalga, kas notiek viņam visapkārt, viņš ir vienaldzīgs pret itin visu. Tas, kas notiek draudzē, viņu neskar, pēc viņa uzskatiem, viņa uzdevums ir tikai viens – atnākt uz svētdienas dievkalpojumu. Ir slavēšana, ir sprediķis, – tas ir pietiekoši. Tādam cilvēkam nav problēmu, viņam viss ir kārtībā gan darbā, gan mājās. Tāds cilvēks vienkārši vēro notiekošo un viņam ir labi. Ja jūs esat – novērotājs, tad jums nepieciešams kļūt par kalpotāju.

    Kādam ticīgo tipam piederi tu? Kas tu esi? Novērotājs, patērētājs vai kalpotājs? Šodien mēs mēģināsim tikt...

  • Ja tu domā, ka jau esi uzvarējis un izrāvies lūgšanā, tad sāc lūgt par saviem brāļiem un māsām!

    Ko mēs darīsim tālāk, pēc tam, kad būsim dzirdējuši patiesību par lūgšanas svarīgumu un nepieciešamību? Mums ir jāmainās! Pirmkārt, mums vajag sākt lūgt Dievam, lai Viņš mums palīdz pastāvīgi lūgt. Otrkārt, tu vari prasīt citiem cilvēkiem, kurus uzskati par nopietniem lūdzējiem, lai viņi lūdz par tevi, lai tu varētu ieviest kārtību lūgšanās. Prasīt, lai citi par to lūdz – nav pazemojums.Es atceros, kad arī manā dzīvē pienāca tāds brīdis, kad man pārgāja vēlēšanās lūgt, man kļuva garlaicīgi lūgt, mana lūgšana kļuva nedzīva. Un man neizdevās neko izmainīt šajā jautājumā. Es sapratu, ka manā lūgšanu dzīvē ir pienākusi krīze. Es piezvanīju savam vecākajam brālim un izstāstīju viņam, ka man nekas nesanāk, ka es lasu Bībeli, bet viss ir sausi, es lūdzu – sausi un, ka man to vispār negribas darīt.

    Ko mēs darīsim tālāk, pēc tam, kad būsim dzirdējuši patiesību par lūgšanas svarīgumu un nepieciešamību? Mums ir...