Atskaitīšanās palīdz mums iegremdēt sevi Kristū

Lai vairojas jums žēlastība un miers no mūsu Kunga Jēzus Kristus šai brīnišķīgajā dienā!Es lūdzos par jums, lai Dieva vārds piesātina jūsu garu un stiprina jūs jūsu garā, dvēselē un miesā.Jau vairākas dienas mēs ar jums runājam par atskaitīšanās svarīgumu. Daudzi fragmenti no Bībeles apstiprina to, ka Dievs aicina katru no mums ne tikai staigāt Viņa priekšā, bet arī pakļauties un atskaitīties vienam otra priekšā.Protams, cilvēka vēlēšanās būt brīvam un neatkarīgam ir pilnīgi dabiska. Cilvēkam ir nosliece tiekties uz neatkarīgu dzīvi, kuras laikā neviens no viņa neprasīs atskaiti, kuras laikā viņam ir tiesības teikt visu, kas tam ienāk prātā, darīt itin visu, ko tas grib un kad viņš to grib. Tomēr, Dievs saka, ka tādā veidā mēs varam aiziet bojā.Par nožēlu, šodien krīt ļoti daudzi ticīgie, kuru vidū ir arī kalpotāji, jo tie nonicina atskaitīšanās principu. Daži kalpotāji atradās Dieva godības virsotnē, bet tad krita grēkā un pazaudēja savu kalpošanu, jo tie nevienam negribēja atskaitīties par savu kalpošanu un staigāšanu Dieva klātbūtnē.Dāvids ar dziļu nožēlu rakstīja par to, kā krita vareni ļaudis. 
“Tavs krāšņums, ak, Israēl, ir kritis tavos kalnos, ak, kā ir krituši varoņi!” (2.Samuēla 1:19).
 Viens no krišanas iemesliem – atskaitīšanās neesamība. Cilvēki bieži vien krīt tāpēc, ka neļauj, lai Dievs caur atskaitīšanos mainītu viņus. Dievs vēlas pasargāt mūs no problēmām. Kad mēs labprātīgi esam gatavi atskaitīties, tas palīdz mums ieraudzīt kādas lietas mūsu dzīvē, kuras traucē mums virzīties uz priekšu. Katram no mums ir savs mirušais punkts. Tavs mirušais punkts – tās ir tās lietas(tavi netikumi), kas pastāv tavā dzīvē, bet par kurām tu pat nenojaut. Tomēr, šīs lietas top acīmredzamas tiem cilvēkiem, kuru priekšā tev jāatskaitās. Šie cilvēki var palīdzēt tev ieraudzīt to visu, ja vien tu ļausi viņiem to izdarīt. Bez citu cilvēku palīdzības tu nespēsi ieraudzīt šos netikumus, un tieši tāpēc, mums ir nepieciešami citi cilvēki, kuri, pateicoties savai mīlestībai uz mums, vēlas atvērt mums acis uz visu to, kas mums traucē pieaugt un virzīties dzīvē uz priekšu.Daži cilvēki baidās tev teikt par taviem netikumiem, par taviem mirušajiem punktiem, jo tev ir nepareiza reakcija uz atmaskošanu. Bet tad, kad esi pakļāvies šai atskaitīšanās sistēmai, tu labprātīgi ielaid savā dzīvē tos ļaudis, kuriem tu uzticies, un kuri tevi pazīst tik labi, ka tu uzklausi viņu teikto. Tu apzināti viņiem saki: „Es ļauju jums koriģēt(labot), atmaskot un pamācīt mani”.Neskatoties uz to, ka Dievs saka, lai mēs pamācām viens otru, jūs taču zināt, ka dažus cilvēkus vienkārši nav iespējams pamācīt. Ja tu mēģināsi viņus pamācīt, viņi tūlīt pat sāks pamācīt tevi. Vai tu esi saskāries ar tādiem cilvēkiem? Tu centies atmaskot un pamācīt cilvēku, bet viņš, neklausoties tevī, tūlīt pat sāk pamācīt tevi.Dievs vēlas, lai mēs esam cilvēki, kuri atskaitās citu priekšā, jo tas dara mūs labākus un aizsargā mūs.Atskaitīšanās sistēma palīdz mums palikt savā sacīkšu vietā un nenomaldīties ceļā. Neveiksmju vai problēmu laikā, atskaitīšanās sistēmai pakļāvies cilvēks, būs citu cilvēku lūgšanu, rūpju un atbalsta ieskauts. Atskaitīšanās sistēma palīdz mums arī izveidot modeli vienam priekš otra tam, kā nepadoties, bet turpināt virzīties uz priekšu.Atskaitīšanās palīdz mums iegremdēt sevi Kristū un būt par vienu veselumu ar citiem Kristus Miesas locekļiem. 
„…tāpat mēs daudzi kopā esam viena miesa Kristū, bet savā starpā visi esam locekļi.”(Romiešiem 12:5).
 Atskaitīšanās kāda priekšā dara mūs stiprus un vieno ar citiem ticīgajiem, kā arī izslēdz no mūsu vidus mentalitāti, kura saucas „Es esmu vientuļa sala(atsevišķa sala)”, kuras dēļ šodien ļoti bieži cieš Kristus Miesa.Dievs negrib, ka tu esi sala, kas atrodas atstatus un neatkarīgi no citiem brāļiem un māsām Kristū.Mēs esam atbildīgi ne tikai par to, lai paši atskaitītos citu priekšā, bet arī par to, lai aicinātu citus ticīgos Kristus Miesā uz atskaitīšanos un palīdzētu viņiem tajā. Sarunu par šo tēmu turpināsim rīt!Dieva mierā!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kas ir aicinājums? Kā atklāt savu aicinājumu?

    Savas dzīves aicinājuma un uzdevuma izzināšana – ir process, kas sastāv no liela daudzuma mazām detaļām. Bieži, cilvēki cenšas atklāt savu aicinājumu, bet tajā pašā laikā, viņi neņem vērā šīs mazās detaļas, no kurām sastāv viss process. Daudzi cilvēki šodien ir nelaimīgi, jo viņiem nav redzējums par savu dzīvi, vai arī viņiem nav sapratne, kā piepildīt šo redzējumu. Tāpēc, mēs centīsimies ar to visu tikt skaidrībā.Pirmais, kas mums būtu jāzina, ir tas, – ka esam dzimuši, lai risinātu noteiktu uzdevumu. Bībele runā par to, ka mūsu dzīvei ir noteikts mērķis un nozīme. Jūs neesat nejaušība! Jūs piedzimāt uz šīs zemes, ne dēļ tā, lai vienkārši aizņemtu kādu vietu un elpotu gaisu. Jums ir misija, kuru ir nepieciešams piepildīt un ir ceļš, pa kuru ir jānoiet. Jūs esat radīti tam, lai izrādītu rūpes un esat glābti, lai kalpotu. Par to tiek runāts daudzās Bībeles rakstu vietās. Konkrētāk, mēs runāsim par to, ko Pāvils ir uzrakstījis vēstulē Efeziešiem 2: 10:
  • Kā izskatās Dievišķais disciplīnas process III

    Ja mēs uzklausām Svētā Gara pamācību(atmaskošanu) caur cilvēkiem, kurus Dievs pie mums sūta ar mērķi izlabot mūs, tad no mūsu grēku nožēlas brīža tiek pārtraukti Tā Kunga soda mēri. Taču, ja cilvēks atrodas pastāvīgas pretestības un nepakļāvības stāvoklī, tad Dievs viņa dzīvē pieļauj nepatikšanas, ar nolūku, lai pievērstu viņa uzmanību tam, ka tā dzīvē ir garīga problēma.
  • Cik svarīga ir labvēlība pret Dieva Valstību II

    „Būdams pārliecināts, ka tas, kas jūsu sirdīs labo darbu iesācis, to pabeigs līdz Kristus Jēzus dienai.”(Filipiešiem 1:6).Kāpēc Pāvels bija pārliecināts, ka Kungs pabeigs labo darbu, kuru Viņš iesācis ticīgo cilvēku dzīvēs? Rūpīgi aplūkojot kontekstā, jūs ieraudzīsiet, ka Pāvela pārliecība balstījās uz šo cilvēku attieksmi pret Dieva darbiem. Savas Vēstules iesākumā Pāvels runā par to, ka jau no paša sākuma, kopš šie cilvēki sāka staigāt ar Dievu, viņi ņēma līdzdalību evaņģēlijā.
  • Dzīves mērķa meklēšana II

    Šodien aplūkosim tos soļus, kurus spēra Salamans, ar nolūku atrast jēgu un mērķi dzīvei. Mēs ieraudzīsim to , pie kādiem secinājumiem nonāca Salamans.Kā Salamans sāka meklēt dzīves jēgu? Pirmkārt – apgūstot zināšanas un iegūstot gudrību.„ Es domāju savā sirdī un sacīju: patiesi, es esmu gudrībā augsti cēlies un vairāk pieņēmies nekā visi tie, kuri ir bijuši pirms manis Jeruzālemē, un mans gars ir redzējis gudrības un ieguvis atziņu papilnam! Un, kad es savā garā apņēmos izzināt, kas ir gudrība, un izprast, kas ir neapdomība un neprātība, tad es skaidri atzinu, ka arī tā ir vēja ķeršana; jo, kur ir daudz gudrības, tur ir daudz nepatikšanu, un ar atziņas pieaugšanu vairojas arī vilšanās.”(Salamans Mācītājs 1:16-18).
  • Ko sevī ietver pielūgsme

    1. Pielūgsme ietver atzīt to, kas ir Dievs.Tas ir tas ar ko lūgšana atšķiras no pielūgsmes. Lūgšanā mēs lūdzam: „Kungs, dod man…. Kungs, svētī mani….” Pielūgsmē savukārt visa centrā ir Dievs. Pielūgsmē mēs atzīstam to, kas ir Dievs, mēs paužam savu pateicību un godinam Viņu, mēs atzīstam Dieva varenību un paaugstinam Viņu augstāk par visu un visiem. Tieši tas ir patiesas pielūgsmes pamatā.
  • Kā ieiet savā kalpošanā?

    Bez vēlēšanās kalpot, cilvēku ir grūti motivēt uz to. Pat tad, kad ir vēlēšanās kalpot, šai vēlmei ir jābūt pietiekoši spēcīgai, lai piespiestu jūs darboties, citādi, diez vai kāds jums palīdzēs.Ir viegli iemācīt un virzīt to cilvēku, kuram ir milzīga vēlēšanās un interese par kaut ko. Bet, ļoti grūti ir mēģināt pārliecināt un pamudināt uz rīcību vienaldzīgu cilvēku.No kurienes atnāk šī vēlēšanās kalpot?