Atskaitīšanās veidi kristieša dzīvē

Žēlastība jums un miers no mūsu Kunga Jēzus Kristus!Es sveicinu jūs mūsu rubrikā “Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”!Šodien es vēlētos ar jums parunāt par atskaitīšanās veidiem vai formām kristieša dzīvē.Atskaitīšanās var izpausties ticīgo dzīvēs dažādās formās.Aplūkosim galvenos atskaitīšanās veidus, par kuriem ir minēts Bībelē.(1) Aprūpētājs – māceklis vai skolnieks.Šādas atskaitīšanās forma piemērs ir Mozus un Jozua, Ēlija un Elīsa, Pāvels un Timotejs. Šis atskaitīšanās veids paredz, ka jums ir māceklis, kurā jūs ieguldat visu sevi un palīdzat viņam pieaugt Dievā. Izmantojot šādu atskaitīšanās formu, jūs esat atbildīgs par savu mācekli, – bet viņš savukārt atskaitās jums. Tas palīdz pieaugt Kristū un staigāt paklausībā Tam Kungam un savam aprūpētājam un māceklim.(2) Attiecības starp līdzstrādniekiem Tai Kungā.Tādas attiecības bija Pāvilam un Barnabam. Pāvilam bija savs Barnaba (mierinājuma dēls), kuram viņš uzticējās, kurš bija viņa kolēģis un kuram Pāvils varēja līdzināties. Pāvils varēja iet pie Barnabass ar savām problēmām un sāpēm. Barnaba Pāvilam bija tas, ar kuru varēja kopā lūgties un no kura viņš varēja saņemt padomu, virzienu un atbalstu. Barnaba Pāvilam bija tas, kuram varēja izteikt savu viedokli un kurš varēja palīdzēt lēmumu pieņemšanā.(3) Komanda vai neliela grupa (mājas grupa).Kad mēs runājam par mazām grupām vai komandu, runa neiet vienkārši par grupu, kura sanāk kopā, lai lūgtu vai lasītu Bībeli, bet par nelielu cilvēku grupu, kuri sadarbojas viens ar otru, palīdz viens otram, dalās viens ar otru ar idejām, priekiem un grūtībām. Komanda vai neliela grupa — tā ir grupa, kas līdzinās Jēzus 12 mācekļu grupai. Tās arī var būt grupu kalpošanas, vecaju padomes, kurās cilvēki kopā lūdz Dievu un apspriež Dieva Vārdu, nebaidoties būt atstumti. Komanda vai mazā grupa ir vieta, kur cilvēki regulāri sanāk kopā Tā Kunga Jēzus Vārdā, lai pārdzīvotu izmaiņas Dieva spēkā caur lūgšanām, Bībeles pielietošanu ikdienas dzīvē un tuvu draudzību.Mazās grupas bija agrīnās draudzes svarīga sastāvdaļa. 
„un tie pastāvēja apustuļu mācībā un sadraudzībā, maizes laušanā un lūgšanās. ”. (Apust. d.2: 42).
 (4) Laulāto attiecības.Tā arī ir atskaitīšanās forma. Ja jūs esat precējies (precējusies), tad jums ir jāveido attiecības vienam ar otru tā, lai jūs varētu dalīties savās problēmās viens ar otru, sāpēs un bailēs, nebīstoties, ka jūsu laulātais draugs varētu novērsties no jums. Ģimenei ir jābūt atskaitīšanās vietai, kur mēs godīgi varam apspriest visu, kas mūs uztrauc un palīdzēt viens otram.(5) Vietējā draudze.Kā mēs jau runājām, vietējā draudze arī ir atskaitīšanās vieta. Vietējā draudzē ir kalpotāji un pamācītāji, kuri ne tikai rūpējās par mums (par draudzes locekļiem), bet arī nes par mums atbildību Dieva priekšā. Savukārt, saskaņā ar vēstuli Ebrejiem 13:17, mums kā Dieva avīm ir jāatskaitās saviem ganiem.Ar ko tad man sākt savu atskaitīšanās ceļu?
  1. Pieņem lēmumu, ka tu nedzīvosi savu dzīvi neatkarīgu no citiem, bet gan dzīvosi saskaņā ar Dieva Vārdu. Ja Dievs mani aicina atskaitīties, tad es vēlos dzīvot tieši tā.
  2. Lūdz, lai Dievs dod tev cilvēku, kuram tu uzticies un kuram tu sistemātiski atskaitīsies.
Atcerieties, ka tam ir jābūt cilvēkam, kurš ļoti labi tevi pazīst un kurš tevi mīl. Bet tas nevar būt cilvēks, kurš baidās tev teikt patiesību. Meklē cilvēku, kurš pietiekami tevi mīl, lai pateiktu tev visu patiesību. Tam ir jābūt garīgam cilvēkam, kurš bīstas Dievu un ir ziedojies Viņam, tāpēc viņš arī varētu tev palīdzēt. Tam ir jābūt cilvēkam, kurš neiet uzkompromisu ar Dieva Vārdu. Tam ir arī jābūt cilvēkam, kuru tu cieni un no kura tu vari pieņemt patiesību.Tādi cilvēki ir tavā draudzē, tavā mājas grupā vai arī citās draudzēs, vienkārši lūdz, lai Dievs saved tevi kopā ar viņiem.Rīt mēs turpināsim sarunu par atskaitīšanās un kristīgas sadraudzības nozīmi.Bagātīgas jums svētības!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Katra patiesa kalpošana sākās Dieva klātbūtnē V

    Priecājos, ka varam turpināt tēmu, kura pēc manām domām ir viena no vissvarīgākajām patiesībām ar ko varu dalīties. Mēs esam apsprieduši tēmu par to, ka vienīgais veids kā ar lieliskiem rezultātiem kalpot un iepriecināt Dievu ir nostādīt attiecības ar Viņu kā prioritāras. Mēs redzējām piemēru ko Jēzus mums atstāja ar savu dzīvi, kā arī mēs apskatījām trīs mācības no Jesajas dzīves.
  • Kā atbrīvot labvēlību savā dzīvē? II

    Sēšanas un pļaušanas likums kontrolē labvēlības darbību. Labvēlību ir nepieciešams aplūkot kā sēklu, kura jāiesēj. Jēzus saka, ka : „Svētīgi žēlsirdīgie, jo tie dabūs žēlastību.”(Mateja 5:7).Citiem vārdiem runājot, Jēzus saka : „Svētīgi tie, kuri sējuši labvēlību vai žēlastību, jo tie pļaus labvēlību vai žēlastību.”Visā visumā, labvēlības līmenis, kurš darbojas tavā dzīvē, ir atkarīgs no tā labvēlības līmeņa, kādu tu sēj citu cilvēku dzīvē. Tas nozīmē, ka es nevaru gaidīt labvēlības ražu savā dzīvē līdz brīdim, kamēr es nebūšu iesējis labvēlību citu cilvēku dzīvē.
  • KĀ MĒS VARAM KATRU DIENU TUVOTIES DIEVAM?

    1) ieejiet pa durvīm un palieciet Dieva klātbūtnē.Mums jānāk Tēva priekšā ar Jēzus Kristus Asins starpniecību.« Tā nu mēs, brāļi, droši varam ieiet svētajā vietā Jēzus asiņu dēļ, ko Viņš mums sagatavojis par jaunu un dzīvu ceļu caur priekškaru, tas ir, Viņa miesu, un, tā kā mums ir liels priesteris pār Dieva namu, tad tuvosimies patiesīgu sirdi pilnā ticībā, apslacīti savās sirdīs un atsvabināti no ļaunās apziņas un miesu nomazgājuši ar tīru ūdeni ». (Ēbr. 10:19-22).
  • Lai jūs varētu baudīt Dieva labvēlību, jums jāattīsta sevī Dievišķais raksturs

    Mums jau ir skaidrs, kādu lomu, Dieva labvēlības atbrīvošanā cilvēka dzīvē, spēlē sēšanas un pļaušanas likums, kā arī pateicība. Noslēgumā, vēlos vērst jūsu uzmanību uz to, ka cilvēka raksturs var vai nu paātrināt, vai kavēt labvēlības darbību cilvēka dzīvē.Lai staigātu labvēlībā, gan Dieva, gan cilvēku priekšā, nepieciešams kļūt par cilvēku ar Dievišķu raksturu. Jāzeps, par kuru mēs tik daudz runājām, bija cilvēks ar Dievišķu raksturu. Viņš bija dievbijīgs un Dievu mīlošs cilvēks. Jāzeps bija godīgs un uzticams cilvēks, tāds, kura teiktajam vārdam varēja uzticēties. Tieši tāpēc, Potifars uzticēja viņam visu savu īpašumu un pat nepieļāva domu, ka tas varētu aizbēgt no viņa vai nodot viņu.
  • Garīgā disciplīna

    Paradokss ir tajā, ka vairums kristiešu, kuri disciplinē sevi citās savas dzīves sfērās lai sasniegtu panākumus – darbā vai savā karjerā – tai pat laikā, neuzskata par vajadzīgu disciplinēt sevi ar mērķi, lai sasniegtu dievbijību. Runa iet par labiem kristiešiem, kuri ir uzticīgi Dzīvā Dieva draudzes locekļi. Tie ir cilvēki, kuri mīl Dieva vārdu un bieži demonstrē patiesu entuziasmu attiecībā uz Dieva darbiem. Tomēr, neesot pietiekamai garīgajai disciplīnai, viņi samazina savu efektivitāti Dieva Valstībā.