Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam
Dievs vēlas, lai tu atbildi uz jautājumu: Ko tu redzi?
Kā tu redzi savu dzīvi? Kādu jau šodien tu redzi savas nākotnes ainu? Kādu tu redzi savu nākotni pēc 2 gadiem, 5 gadiem, 7 gadiem? Kādu tu nākotnē redzi savu ģimeni? Kā nākotnē izskatīsies tava kalpošana?
Šodien vēlos dalīties ar jums vārdā par to, kā celt, veidot savu nākotni. Lieta tāda, ka tas ko mēs redzam, saskatām, nosaka to, par ko mēs kļūstam. Līdz brīdim, kamēr iegūstam kaut ko no tā, ko vēlamies šajā dzīvē, mums tas visupirms jāierauga. Cilvēki nevirzās uz priekšu, viņiem nav progresa, jo tiem nav redzējuma, tie dzīvo tikai šodienai. Bieži cilvēkiem nav nekāda plāna savai nākotnei, nav sapratnes par to, ko viņi vēlas no dzīves.
Bībelē ir teikts, ka ticība atnāk no Dieva Vārda sludināšanas(dzirdēšanas – tulkojumā krievu valodā),(Rom.10:17). Tālab, ja vēlies, lai tava ticība pieaug, mans padoms tev, – pastāvīgi klausies un piepildi savu sirdi un prātu ar Dieva Vārdu.
Tomēr, ticība, kas pieaug no Dieva Vārda, noteikti tiks pārbaudīta. Bez pārbaudījumiem, tu nevarēsi uzzināt, pieaug tava ticība vai nē. Problēmas un pārbaudījumi atklāj stāvokli, kāda ir tava ticība.
Mātes pastāvība ticībā gūst varenu balvu. Es vēlos uzmundrināt visas mātes. Audzināt un palīdzēt saviem bērniem nostāties uz kājām – tas nav viegls uzdevums. Dzīvē mēdz būt dažādi izaicinājumi, bet Dievs ir apsolījis, ka Viņš arvien būs kopā ar mums. Dievs gaida no mums, ka būsim pastāvīgi savā ticībā.
Lai Dievs palīdz mums nekad nezaudēt ticību tam, ka Dievs spēj pacelt mūsu bērnus, spēj palīdzēt viņiem nostāties uz kājām, lai tie dzīvotu dievbijīgu dzīvi un būtu veseli ne tikai fiziski, bet arī garīgi. Ir tik svarīgi, lai šī pasaule piepildītos ar bērniem, kuri mājās saņēmuši labu audzināšanu un ir savu vecāku mācīti pārvarēt grūtības.
Ir dažādi problēmu un pārbaudījumu līmeņi. Pārbaudījumos un grūtībās mūsu ticība pieaug un nostiprinās.
Ticībā tu vari uzvarēt jebkuru šķērsli!
Kāpēc Jēzus uzreiz neatbildēja uz šīs Kānaāniešu sievietes lūgšanu? Kāpēc Viņš atbildēja viņai tā, kā Viņš atbildēja?
1.Jēzus vēlējas, lai šīs sievietes ticība pieaug!
Kāpēc Jēzus uzreiz, tūlīt neatbild uz tavām lūgšanām? Kāpēc ceļā uz atbildi vienmēr ir šķēršļi? Tādēļ, ka Dievs vēlas attīstīt tavu ticību. Tāpēc katru reizi, kad mēs saduramies ar problēmām, kuras ir lielākas par mums, lielākas kā mūsu iespējas, mums jāiemācās tajā visā pateikties Dievam par to, ka šajās situācijās Viņš palīdz pieaugt mūsu ticībai.
Dievam nav grūti atbildēt uz tavu lūgšanu, krietni grūtāk ir mainīt tevi pašu un tavu raksturu.
Cilvēki bieži mēdz būt nepateicīgi. Ejot pa tuksnesi, Israēla tauta lūdza Dievam palīdzību, un Viņš atbildēja uz viņu lūgšanām, bet tas viņus neizmainīja. Vēlāk, no jauna atnāca problēma, un viņi atkal lūdza Dievam palīdzību, un Viņš atkal atbildēja viņiem un deva to, ko viņi lūdza. Taču tas vienalga neizmainīja viņus.
Dievs var pastāvīgi atbildēt uz tavām lūgšanām, bet tas tevi neizmaina. Tālab, bieži Dievs pieļauj mūsu dzīvē kādus apstākļus, kuri var palīdzēt mūsu garīgajā izaugsmē.
„Bet tā nāca, metās Viņa priekšā zemē un sacīja: “Kungs, palīdzi man!”(Mateja 15:25).”
Daudziem ir tik grūti pat izrunāt šos vārdus: „Palīdzi man!”. Daudziem ir grūti atzīt to, ka viņiem ir nepieciešama palīdzība. Daudziem ir grūti atzīt savu bezspēcību kādā situācijā un griezties pēc palīdzības. Palīdzība neatnāk pie tiem, kas to nelūdz. Tikai pazemīgs cilvēks var lūgt palīdzību. Tikai sagrauts cilvēks ir spējīgs lūgt palīdzību. Šai sievietei bija salauzta, satriekta sirds, tālab viņa zemojās Jēzus priekšā un lūdza Viņam palīdzību.
Zemosimies savās sirdīs Dieva priekšā, lai mēs pielūgsmē spētu nākt pie Dieva un lūgt Viņam palīdzību. Kad tev nepieciešama palīdzība, tev jāzemojas savā sirdī Dieva priekšā.
Dievs vēlas, lai mēs cīnāmies un aizsargājam visus tos, kurus Dievs mums ir uzticējis. Dievs vēlas, lai mēs būtu tik stipri, ka mūs nekas nespētu apturēt ceļā uz mūsu brīnuma saņemšanu no Dieva.
Tālāk, mēs redzam, ka „Bet tā nāca, metās Viņa priekšā zemē un sacīja: “Kungs, palīdzi man!”(Mateja 15:25).
„Un redzi, viena kānaāniešu sieva, kas nāca no tām pašām robežām, brēca un sacīja: “Ak, Kungs, Tu Dāvida dēls, apžēlojies par mani! Manu meitu ļauns gars nežēlīgi moka.”
Bet Viņš tai neatbildēja neviena vārda. Tad Viņa mācekļi pienāca, lūdza Viņu un sacīja: “Atlaid to, jo tā brēc mums pakaļ.” (Mateja 15:22-23).
Tad, kad kānaāniešu sieviete sekoja Jēzum un lūdza palīdzību, Jēzus mācekļi sacīja viņai, lai tā iet projām. Tas ir tas, ko es saucu par cilvēcisko faktoru.
Varbūt arī tu šodien lūdz Dievam palīdzību, tu aizlūdz Dieva priekšā un lūdz par savu bērnu glābšanu, vai arī vēlies, lai tavi bērni mainītu savu attieksmi pret kaut ko, – nav svarīgi par ko konkrēti tu lūdz Dievam. Varbūt tu lūdz Dievam, bet atbildes it kā nav, un tu esi pieņēmis lēmumu vairs nelūgt, jo tev liekas, ka lūgšana nedarbojas. Es pats esmu runājis ar dažiem cilvēkiem, kuri ir vīlušies lūgšanu spēkā, jo viņi ir lūguši, bet ilgstoši tā arī nav saņēmuši atbildi. Savukārt šis notikums ar kānaāniešu sievieti pierāda mums, ka nevajag domāt par to, ka lūgšana nedarbojas vai arī tai nav nozīmes. Vēlos tev teikt, ka arī šodien lūgšana darbojas! Vēl joprojām lūgšanā ir apslēpts milzīgs spēks!
