Caur kalpošanu Dievs palīdz mums attīstīt sevī līdzcietību attiecībā pret citiem cilvēkiem

Sveicinu jūs, dārgie lasītāji, mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Es pateicos Dievam par katru no jums un lūdzu, lai jūsos nerimst slāpes pēc Dieva Vārda un Viņa gudrības, slāpes pēc sadraudzības ar Viņu, jo Dievs ir mūsu dzīves avots.Vakar mēs ar jums runājām par to, ka caur kalpošanu Dievs iznīdē mūsos egoismu. Kalpošana palīdz mums attīstīt kalpa sirdi un valdīt pār egoismu.Bez tam, caur kalpošanu Dievs palīdz mums attīstīt sevī līdzcietību attiecībā pret citiem cilvēkiem.Kalpošana dara mūs līdzīgus Dievam. Dievs Savā būtībā ir žēlsirdīgs un līdzcietīgs Dievs. Un tieši caur kalpošanu Dieva bērni parāda Debesu Tēva žēlsirdību un līdzcietību. Līdz šim mēs runājām par to, ka Dievs vēlās izmainīt mūs un pārveidot mūs Jēzus Kristus līdzībā. Dievs vēlās, lai mēs atspoguļojam tās pašas rakstura īpašības, kas ir raksturīgas Jēzum, jo tieši Jēzus atklāja mums Dievu. Mēs jau runājām, ka izmaiņas nenotiek automātiski. Izmaiņas notiek tādā mērā, kā mēs īstenojam dzīvē Dieva baušļus un principus. Kalpošana ir viens no Dieva instrumentiem, ar kura palīdzību Dievs rada mūsos pārmaiņas un dara līdzīgus mūs Jēzum Kristum.Jēzus teica:
tā kā Cilvēka Dēls nav nācislai Viņam kalpotubet ka Viņš kalpotu un atdotu Savu dzīvību kāatpirkšanas maksu par daudziem.”  (Mat.20: 28).
Jēzus atdeva Sevi dēļ cilvēku glābšanas, jo Viņš ir pārpilns žēlastības un līdzcietības. Mēs kļūstam līdzīgi Jēzum, ja caur kalpošanu parādam līdzcietību pret cilvēkiem un atdodam sevi sava tuvākā labā.Jo vairāk mūsos būs līdzcietības, jo vairāk mēs varēsim kalpot. Bet jo vairāk mēs kalpojam, jo vairāk līdzcietības parādās mūsos. Šeit darbojas ķēdes reakcija. Jo vairāk mūsos būs mīlestības un līdzcietības, jo vairāk mums būs vēlēšanās kalpot citiem cilvēkiem. Mēs varam runāt par to, ka mēs mīlam Dievu un cilvēkus, bet ja mēs nekalpojam, tad tas viss ir tikai tukša skaņa. Nevēloties kalpot cilvēkiem, mēs demonstrējam to, ka mūsos nav Dieva līdzcietības un mīlestības.Līdzcietība var izpausties dažādi, taču lai kādā formā tā arī neizpaustos, to noteikti apstiprinās kalpošana tuvākajam. Tas pret ko tava sirds jūt vislielāko līdzcietību, var kļūt tev par liecību no Dieva attiecībā par tavu kalpošanu un aicinājumu, uz ko tevi Dievs aicina.Piemēram, daži cilvēki izjūt līdzcietību pret slimiem cilvēkiem, tāpēc viņi nevar paiet garām slimam cilvēkam, bet noteikti kaut ko darīs viņa labā. Citiem cilvēkiem ir liela līdzcietība attiecībā pret tiem, kuri ir trūkumā vai nabadzībā. Tāpēc redzot šāda problēmas, viņi nevar būt vienaldzīgi un noteikti piedalīsies šo problēmu risināšanā, lai ko tas arī viņiem maksātu.Tieši līdzcietība un mīlestība mudina mūs kalpot tuvākajam.Ir jāatzīmē, ka neatkarīgi no tā, pret ko tava sirds izjūt vislielāko līdzcietību, mēs visi esam aicināti parādīt līdzcietību pret bojā ejošo pasauli.Daudzi ticīgi cilvēki ir vienaldzīgi pret tiem cilvēkiem, kuri vēl nepazīst Dievu, jo viņu sirdī nav līdzcietības pret šiem cilvēkiem.Tieši šāda līdzcietība pamudināja Jēzu lūgt Saviem mācekļiem par darītājiem (kalpotājiem), kuri varētu iet pie bojā ejošajām avīm, jo bez gana (kalpotājiem) šīs avis ir atstātas un novārdzinātas.
„Un Jēzus apstaigāja visas pilsētas un ciemus, mācīdams viņu sinagogās un sludinādams Valstības evaņģēliju, un dziedinādams visas sērgas un slimības. Un, kad Viņš ļaužu pulkus redzēja, sirds Viņam par tiem iežēlojās, jo tie bija novārdzināti un atstāti kā avis, kam nav gana. ” (Mt.9: 35-36).
Vēlāk, Jēzus sūtīja Savus 12 mācekļus, lai tie ietu pie pazudušajām avīm.Tātad, kalpošana palīdz mums parādīt Dieva mīlestību un kļūt līdzīgākiem mūsu Debesu Tēvam. Savukārt, mūsu garīgā brieduma līmenis ir mērāms pēc tā, cik līdzīgi mēs kļūstam mūsu Tēvam.Ja jūs vēlaties zināt, cik lielā mērā kristietis pieaug Dievā, tad paskatieties uz to, vai viņš piepilda citu cilvēku vajadzības vai arī tikai pieņem kalpošanu no citiem.Tas, ka cilvēks, pietiekoši ilgu laiku apmeklē draudzi, vēl neliecina par viņa garīgo izaugsmi. Tomēr, kad ticīgs cilvēks jau ir iemācījies uzņemties atbildību par citiem, piepildīt citu cilvēku vajadzības un dot, ne tikai saņemt, tad jūs esat atradis garīgi augošu cilvēku. Nobriedis kristietis kalpo un ziedo, jo viņa sirds ir piepildīta ar līdzcietību pret cilvēkiem.Turpināsim rīt!Ar Dieva mieru!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Līdzcietības spēks

    Ja mēs palūkosimies uz Jēzus dzīvi kā uz Dieva līdzību, – un tieši Jēzus mums parādīja(atklāja) Dievu, – tad mēs ieraudzīsim, ka Jēzus bija līdzcietības pret cilvēkiem vadīts. Ja arī mēs būsim līdzcietības vadīti, tad mēs nekad nepaliksim bez darba, un, pats galvenais, nebūsim neauglīgi.Mūsu pasaule ir problēmu pilna, un Dievs mūs aicina tieši uz to, lai mēs risinātu šīs problēmas. Mēs esam Viņa pārstāvji uz šīs zemes. Mēs esam Jēzus Kristus Miesa šeit uz zemes, tālab, visu, ko Dievs dara uz zemes, Viņš dara tikai caur mums.
  • Pestīšanas cerība II

    Ābrahāma piemērs mums šodien ir kā modelis tam, kā mums jādzīvo šajā pasaulē, un vēl – tas palīdz mums izprast pestīšanas cerības lomu pēdējo laiku kaujā.Tālab, ka Ābrahāmam bija pestīšanas cerība, viņš ne pie kā neturējās šajā pasaulē un neļāva bagātības valdzinājumam traucēt viņa attiecībām ar Dievu.Ja tev ir pestīšanas cerība, tad dotajā brīdī tev ir viegli staigāt ticībā, un neatkarīgi no tā, kas tev ir vai kā tev nav, – tev ir viegli priecāties jau šobrīd.
  • Nabadzībai un neveiksmei ir savas saknes un viena no šīm saknēm ir acīmredzama – slinkums

    Viens no iemesliem garīgam remdenumam un panīkumam ir nevīžība, paviršība un slinkums. Ģimenes neveiksmēm, finansiālai nabadzībai, neveiksmēm kalpošanā, kā arī daudzām citām nabadzības un neveiksmju formām ir tā pati dīkdienības un slinkuma sakne.„Gausas rokas dara nabagu, bet čaklas rokas dara bagātu. “ (Sāl. pam. 10: 4).
  • Kas ir garīgā disciplīna?

    Garīgā disciplīna – tie ir ieradumi(individuālie vai vispārējie), kas sekmē vai veicina mūsu garīgo izaugsmi. Tie ir ieradumi, kurus vēl no Bībeles laikiem savā dzīvē ir praktizējuši varenie vīri un sievas, un konkrēti – tā ir pilnīga savas dzīves ziedošana Dievam, sadraudzība ar Viņu un ikdienas praktiskā kristīgā dzīve.
  • Tiecaties uz to, lai katrā jūsu lēmumā būtu Dieva griba

    Ja jūs baidāties no Dieva tad pirmā lieta ko apdomājat pie katra lēmuma izdarīšanas ir: ”Kāda ir Dieva vēlēšanās šinī gadījumā? Ko Dievs teiktu par šo lietu?”Pirmajam jautājumam ko jautājat smagos brīžos nekad nevajadzētu būt ”Cik grūti man būs darīt to kas man ir jādara” BET DRĪZĀK kāda ir Dieva vēlēšanās šinī lietā?
  • Dievs nevēlas, lai jūs padodaties! III

    Pirmkārt, – Dievs „neļaus jūs pārbaudīt pāri par jūsu spējām (spēkiem)”. JŪS pat varat tā nedomāt, bet, patiesībā, Dievs kontrolē visas jūsu situācijas, un Viņš jau ir noteicis robežu tam, kas ir pāri par jūsu spēkiem. Dievs nepieļaus to, ka jūsu dzīvē atnāk kas tāds, kas ir pāri jūsu spēkiem. Iespējams, jūs nenovērtējat savu spēku, bet Dievs jūs pazīst labāk. Kad jūs spriežat pareizi, jūs pārvarat grūtības! Jums vajag barot savu saprātu ar domu par to, ka jūs tiksiet galā ar visām grūtībām, jo Dievs nepieļaus jūsu dzīvē to, kas ir pāri par jūsu spēkiem.