Caur kalpošanu Dievs palīdz mums attīstīt sevī līdzcietību attiecībā pret citiem cilvēkiem

Sveicinu jūs, dārgie lasītāji, mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Es pateicos Dievam par katru no jums un lūdzu, lai jūsos nerimst slāpes pēc Dieva Vārda un Viņa gudrības, slāpes pēc sadraudzības ar Viņu, jo Dievs ir mūsu dzīves avots.Vakar mēs ar jums runājām par to, ka caur kalpošanu Dievs iznīdē mūsos egoismu. Kalpošana palīdz mums attīstīt kalpa sirdi un valdīt pār egoismu.Bez tam, caur kalpošanu Dievs palīdz mums attīstīt sevī līdzcietību attiecībā pret citiem cilvēkiem.Kalpošana dara mūs līdzīgus Dievam. Dievs Savā būtībā ir žēlsirdīgs un līdzcietīgs Dievs. Un tieši caur kalpošanu Dieva bērni parāda Debesu Tēva žēlsirdību un līdzcietību. Līdz šim mēs runājām par to, ka Dievs vēlās izmainīt mūs un pārveidot mūs Jēzus Kristus līdzībā. Dievs vēlās, lai mēs atspoguļojam tās pašas rakstura īpašības, kas ir raksturīgas Jēzum, jo tieši Jēzus atklāja mums Dievu. Mēs jau runājām, ka izmaiņas nenotiek automātiski. Izmaiņas notiek tādā mērā, kā mēs īstenojam dzīvē Dieva baušļus un principus. Kalpošana ir viens no Dieva instrumentiem, ar kura palīdzību Dievs rada mūsos pārmaiņas un dara līdzīgus mūs Jēzum Kristum.Jēzus teica:
tā kā Cilvēka Dēls nav nācislai Viņam kalpotubet ka Viņš kalpotu un atdotu Savu dzīvību kāatpirkšanas maksu par daudziem.”  (Mat.20: 28).
Jēzus atdeva Sevi dēļ cilvēku glābšanas, jo Viņš ir pārpilns žēlastības un līdzcietības. Mēs kļūstam līdzīgi Jēzum, ja caur kalpošanu parādam līdzcietību pret cilvēkiem un atdodam sevi sava tuvākā labā.Jo vairāk mūsos būs līdzcietības, jo vairāk mēs varēsim kalpot. Bet jo vairāk mēs kalpojam, jo vairāk līdzcietības parādās mūsos. Šeit darbojas ķēdes reakcija. Jo vairāk mūsos būs mīlestības un līdzcietības, jo vairāk mums būs vēlēšanās kalpot citiem cilvēkiem. Mēs varam runāt par to, ka mēs mīlam Dievu un cilvēkus, bet ja mēs nekalpojam, tad tas viss ir tikai tukša skaņa. Nevēloties kalpot cilvēkiem, mēs demonstrējam to, ka mūsos nav Dieva līdzcietības un mīlestības.Līdzcietība var izpausties dažādi, taču lai kādā formā tā arī neizpaustos, to noteikti apstiprinās kalpošana tuvākajam. Tas pret ko tava sirds jūt vislielāko līdzcietību, var kļūt tev par liecību no Dieva attiecībā par tavu kalpošanu un aicinājumu, uz ko tevi Dievs aicina.Piemēram, daži cilvēki izjūt līdzcietību pret slimiem cilvēkiem, tāpēc viņi nevar paiet garām slimam cilvēkam, bet noteikti kaut ko darīs viņa labā. Citiem cilvēkiem ir liela līdzcietība attiecībā pret tiem, kuri ir trūkumā vai nabadzībā. Tāpēc redzot šāda problēmas, viņi nevar būt vienaldzīgi un noteikti piedalīsies šo problēmu risināšanā, lai ko tas arī viņiem maksātu.Tieši līdzcietība un mīlestība mudina mūs kalpot tuvākajam.Ir jāatzīmē, ka neatkarīgi no tā, pret ko tava sirds izjūt vislielāko līdzcietību, mēs visi esam aicināti parādīt līdzcietību pret bojā ejošo pasauli.Daudzi ticīgi cilvēki ir vienaldzīgi pret tiem cilvēkiem, kuri vēl nepazīst Dievu, jo viņu sirdī nav līdzcietības pret šiem cilvēkiem.Tieši šāda līdzcietība pamudināja Jēzu lūgt Saviem mācekļiem par darītājiem (kalpotājiem), kuri varētu iet pie bojā ejošajām avīm, jo bez gana (kalpotājiem) šīs avis ir atstātas un novārdzinātas.
„Un Jēzus apstaigāja visas pilsētas un ciemus, mācīdams viņu sinagogās un sludinādams Valstības evaņģēliju, un dziedinādams visas sērgas un slimības. Un, kad Viņš ļaužu pulkus redzēja, sirds Viņam par tiem iežēlojās, jo tie bija novārdzināti un atstāti kā avis, kam nav gana. ” (Mt.9: 35-36).
Vēlāk, Jēzus sūtīja Savus 12 mācekļus, lai tie ietu pie pazudušajām avīm.Tātad, kalpošana palīdz mums parādīt Dieva mīlestību un kļūt līdzīgākiem mūsu Debesu Tēvam. Savukārt, mūsu garīgā brieduma līmenis ir mērāms pēc tā, cik līdzīgi mēs kļūstam mūsu Tēvam.Ja jūs vēlaties zināt, cik lielā mērā kristietis pieaug Dievā, tad paskatieties uz to, vai viņš piepilda citu cilvēku vajadzības vai arī tikai pieņem kalpošanu no citiem.Tas, ka cilvēks, pietiekoši ilgu laiku apmeklē draudzi, vēl neliecina par viņa garīgo izaugsmi. Tomēr, kad ticīgs cilvēks jau ir iemācījies uzņemties atbildību par citiem, piepildīt citu cilvēku vajadzības un dot, ne tikai saņemt, tad jūs esat atradis garīgi augošu cilvēku. Nobriedis kristietis kalpo un ziedo, jo viņa sirds ir piepildīta ar līdzcietību pret cilvēkiem.Turpināsim rīt!Ar Dieva mieru!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Paradums – ir zināšanu, iemaņu un vēlēšanās krustojums

    Ja, tev ir zināšanas, iemaņas un vēlēšanās, tad tu varēsi izveidot paradumu. Šodien izskatīsim, kas ir zināšanas?Zināšanas – tā ir teorētiska sapratne par to, kas ir jādara un kāpēc tas ir jādara. Lai izveidotu kādu ieradumu, tev vajag teorētiski saprast, kas un kāpēc. Kā tas attiecās uz mūsu lūgšanu dzīves formēšanu, izveidošanu? Es to gribu paskaidrot. Lasot Bībeli – Dievs Vārdu, mēs saņemam zināšanas. Mums ir zināšanas par to, kas ir lūgšana. Mums ir zināšanas, kāpēc mums ir jālūdz.
  • Ticība bez mīlestības – tā nav bībeliska ticība!

    Ja tev ir ticība, bet tev nav mīlestības, tad, pēc Pāvila teiktā, tu esi – „skanošs varš vai šķindošs zvārgulis”, un tu – esi „nekas”. Ticība bez mīlestības nedarbojas, nestrādā. Tālab, tik svarīgi ir iemācīties staigāt mīlestībā. Jo citādi, mūsu sirds nebūs spējīga izturēt pēdējo laiku uzbrukumus. Ticība bez mīlestības nedarbosies!Ko tu darīsi tad, kad cilvēki sāks tevi ienīst, vajāt vai zaimot? Vai tu apvainosies uz viņiem, vai arī meklēsi iespēju, kā viņiem atriebties vai izdarīt ko ļaunu? Tā ir miesas reakcija, miesīga cilvēka reakcija. Bībele saka, ka šāda reakcija atņems mums mieru un dzīvību.
  • Kā atbrīvot labvēlību savā dzīvē? II

    Sēšanas un pļaušanas likums kontrolē labvēlības darbību. Labvēlību ir nepieciešams aplūkot kā sēklu, kura jāiesēj. Jēzus saka, ka : „Svētīgi žēlsirdīgie, jo tie dabūs žēlastību.”(Mateja 5:7).Citiem vārdiem runājot, Jēzus saka : „Svētīgi tie, kuri sējuši labvēlību vai žēlastību, jo tie pļaus labvēlību vai žēlastību.”Visā visumā, labvēlības līmenis, kurš darbojas tavā dzīvē, ir atkarīgs no tā labvēlības līmeņa, kādu tu sēj citu cilvēku dzīvē. Tas nozīmē, ka es nevaru gaidīt labvēlības ražu savā dzīvē līdz brīdim, kamēr es nebūšu iesējis labvēlību citu cilvēku dzīvē.
  • Nepareiza motivācija III

    Kas tev ir svarīgāk – patikt Dievam vai cilvēkiem? Par to ir viegli runāt, bet patiesībā to izdarīt ir ļoti grūti. Dzīve – tas ir pārbaudījums tāpēc tu vienmēr stāvēsi izvēles priekšā – kam tev izpatikt Dievam vai cilvēkiem. Jēzus arī atradās šīs izvēles priekšā. Vienreiz Jēzus atnāca uz Templi sabatā, bet Templī bija farizeji, kuri gribēja zināt, vai Jēzus dziedinās kādu sabatā vai nē. Jēzus zināja, ka farizeji neatbalsta Viņa lēmumus, un Viņš stāvēja izvēles priekšā – izdabāt farizejiem un saņemt uzslavu no viņiem vai arī izdabāt Dievam. Tāpēc, ka Jēzus nerīkojās tā kā vēlējās to farizeji, viņi nosauca to par apsēstu.
  • Katra patiesa kalpošana sākās Dieva klātbūtnē IV

    Vai tu esi tik aizņemts ar kalpošanu, ka nav laika pavadīt laiku ar Kungu? Kā tu zināsi vai iepriecini Viņu vai nē, ja nebūsi veltījis laiku ieklausoties Viņa vērtējumā par tavu darbību? Ir ļoti svarīgi attīstīt jūtīgu sirdi, kas var viegli atpazīt Dieva vēlmes. Šādu sirdi varam iemantot saprotot, ka kalpošanai jāsākas ar Dieva klātbūtni.
  • Grēkam ir savas sekas!

    Cik gan šodien pasaulē ir daudz ciešanu pateicoties tēvu un māšu bezatbildībai. Cik daudz bērnu šodien cieš no viņu vecāku alkohola vai narkotiku atkarības, kuri savas personīgās labsajūta dēļ pamet savas ģimenes un bērnus.Grēks – lūk kas šodien ir galvenais ciešanu, traģēdiju un slimību cēlonis uz zemes.