Četri iespējamie lūgšanu atbilžu varianti II

Miers jums, mūsu rubrikas „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam” lasītāji!Mēs ar jums noskaidrojām, uz kādām lūgšanām Dievs atbild. Un mēs runājām par to, ka pat tad, kad Dievs atbild uz lūgšanu, ir 4 iespējamie atbilžu varianti.1.variants – Tūlītēja atbilde uz lūgšanu.2.variants – Atbilde uz lūgšanu kavējas. 3.variants – Dievs uz lūgšanu atbild „Nē!”Tev ir jāpriecājas par šādu „nē” tieši tāpat, kā par atbildi „jā”. Visgrūtāk cilvēkiem ir dzirdēt un sacīt „nē”. Daži cilvēki atbildi „nē” vispār nepieņem. Tas, kurš saka viņiem „nē”, kļūst par viņu ienaidnieku. Dažkārt arī no Dieva mēs nespējam pieņemt atbildi „nē”.Savā Vēstulē Pāvils saka, ka viņam tika dots dzelonis miesā, un sātana eņģelis sagādāja viņam sāpes. Pāvils trīs reizes lūdza par to, lai Dievs aizvāc šo dzeloni. Un Dievs viņam uz šo lūgšanu atbildēja „Nē”! Vai tad Pāvils nepalika Viņā? Vai tad Dieva Vārds nepalika un nemājoja Pāvila dzīvē? Mēs zinām, ka Dieva Vārds bagātīgi mājoja Pāvila dzīvē un viņš it visā meklēja Dieva gribas piepildījumu. Tas nozīmē, ka Pāvils lūdza pareizi un bija cilvēks ar pareizu sirdi, bet, neskatoties uz to, Dievs viņam sacīja „Nē!”.
„Lai es nepaaugstinātos īpašo atklāsmju dēļ, man ir dots dzelonis miesā, sātana eņģelis, lai tas sistu mani, ka netopu iedomīgs. Tādēļ es To Kungu trīs reizes esmu lūdzis, lai tas no manis atkāptos. Un Viņš ir sacījis: “Tev pietiek ar Manu žēlastību; jo Mans spēks nespēkā varens parādās.” Tad nu daudz labāk lielīšos ar savu nespēku, lai Kristus spēks nāktu pār mani. Tādēļ man ir labs prāts vājībās, pārestībās, bēdās, vajāšanās un bailēs Kristus dēļ. Jo, kad esmu nespēcīgs, tad esmu spēcīgs.”(2.Korintiešiem 12:7-10).
 Vēlos teikt jums kādu ļoti svarīgu patiesību: ikreiz, kad Dievs tev saka „Nē!”, Viņš kaut ko rada tavā dzīvē, – to, kas ir tev noderīgs un nepieciešams. Ikreiz, kad Dievs uz tavu lūgšanu atbild „Nē!”, kopā ar to Viņš izlej pār tevi Savu mieru un žēlastību, lai tu varētu iet uz priekšu un priecāties par dzīvi. Dievs neaizvāca dzeloni no Pāvila miesas, bet dāvāja viņam žēlastību, lai Dieva spēks Pāvila nespēkā varens parādītos. Tāpēc Pāvils varēja priecāties par šo „Nē!”Dievs dod mieru, kas ir augstāks par jebkuru saprašanu, mieru, kurš šai pasaulei nav saprotams. Pāvils tika vajāts vairāk par jebkuru citu no apustuļiem Kristus dēļ, bet, neskatoties uz to, viņš savā nespēkā, vajāšanās, pārestībās un spaidos varēja priecāties, jo viņu pavadīja Dieva labvēlība. Pateicoties Dieva labvēlībai, kura tika izlieta pār viņa dzīvi, Pāvils savā nespēkā varēja justies spēcīgs. 4.variants – Dieva atbilde neatnāk tādā veidā, kā mēs to vēlamies.Dievs labāk zina, kas ir labāk priekš mums un kas mums patiesībā ir vajadzīgs.Kurš no jums kaut reiz ir lūdzis Dievam pacietību vai izturību? Daudzi no mums ir to darījuši. Kad mēs par to lūdzam Dievam, mēs domājam, ka pacietība tā vienkārši gatavā veidā un bez jebkādas piepūles no mūsu puses nokritīs pār mums no debesīm. Bet Dievs to var darīt pa Savam. Tad, kad mēs lūdzam Dievam pacietību un izturību, Viņš bieži vien dod mums ciešanas. Kurš no jums gaida ciešanas tad, kad mēs lūdzam Dievam pacietību? Neviens! Taču Dievs zina, ka tieši ciešanas formē pacietību un izturību. Par to ir teikts Dieva Vārdā:
„Bet ne vien par to: mēs teicam sevi laimīgus arī savās ciešanās, zinādami, ka ciešanas rada izturību.”(Romiešiem 5:3).
Tieši ciešanas rada izturību.Bieži vien mēs Dievam lūdzam, lai Viņš dod mums lielāku ticību, un Dievam patīk tāda lūgšana. Bet Viņa atbilde bieži vien atšķiras no tā, ko mēs gaidām. Tu lūdz Dievam vairot tavu ticību un Viņš sūta tavā ceļā Goliātu, lai tu sakautu viņu. Bieži vien, lai vairotu mūsu ticību, lai iemācītu mūs paļauties nevis uz savu spēku, bet uz Visuvareno Dievu, Dievs sūta mūsu dzīvē problēmu, kas ir lielāka par mums.Bet mēs taču gaidām pilnīgi citu atbildi.Tāpēc tad, kad atnāk ne tāda atbilde, kādu tu gaidīji, – nomierinies un sāc pateikties Dievam par to, ka Viņš atbild uz tavu lūgšanu.Un tātad, – vai Dievs atbild uz visām lūgšanām? Jā, Dievs atbild uz visām lūgšanām, kuras notiek saskaņā ar Viņa gribu un kuras lūdz cilvēks ar pareizu sirdi. Priecājies, kad tu saņem tūlītēju atbildi uz savu lūgšanu. Bet priecājies arī tad, kad atbilde aizkavējas, jo Dievs vēlas, lai tavā dzīvē piepildītos Viņa pilnīgā griba. Priecājies arī tad, kad Dievs uz tavu lūgšanu atbild „Nē!”, jo, dodot tādu atbildi, Dievs tevi piepilda ar Savu mieru un žēlastību. Priecājies, kad Viņš atbild ne tā, kā tu gaidīji, jo Viņš dara to, kas nāk tev par labu.
„Un mēs zinām, ka tiem, kas mīl Dievu, visas lietas nāk par labu, tāpēc ka tie pēc Viņa mūžīgā nodoma ir aicināti. (Romiešiem 8:28).
 Lai Dievs jūs bagātīgi svētī!Līdz rītam!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kā sevī attīstīt ieradumu lūgt? IV

    „…jo bez Manis jūs nenieka nespējat darīt.” (Jāņa Ev. 15:5b)Lūgšana mūs savieno ar Dievu, palīdz mums iepazīt Debesu Tēva sirdi, Viņa mīlestību un Viņa plānus, attiecībā uz mūsu dzīvi.Šodien, mazliet parunāsim par Daniēlu. Daniēls bija Dieva cilvēks, kurš līdzīgi, kā Dāvids, attiecās nopietni pret lūgšanu un laika pavadīšanu ar Dievu. Daniēla grāmatā 6: 10 ir teikts:„Kad Daniēls dzirdēja, ka ir izsludināts šāds rīkojums, viņš gāja savā namā, kur viņam bija augšistabā pret Jeruzālemi vērsti un atvērti logi un kur viņš nometās trīs reizes dienā ceļos, pielūdza un slavēja savu Dievu, kā viņš to visu laiku kārtīgi bija darījis.”
  • Viss apslēptais noteikti taps zināms

    «Jo Dievs tai tiesā, kas nāks pār visu apslēpto, pasludinās Savu spriedumu par visu notikušo, vai tas būtu bijis labs vai ļauns.(Sal.māc. 12:14).Salamans it kā dublē Jēzus vārdus. Dievs nodos katru mūsu lietu tiesā un īpaši visu apslēpto – grēkus, nepareizās lietas, to, ko mēs noslēpjam. Katru lietu Dievs izvedīs Savas tiesas gaismā. Tas nozīmē, ka mūsu grēki sekos mums pa pēdām. Vienīgais veids, kā mēs varam izvairīties no grēka un nepareizās rīcības sekām – nožēlot tos, pirms Dievs tos nodod tiesā. Grēku nožēla atnes mums žēlastību un labvēlību no tā Kunga. Grēka nožēla atnes mūsu dzīvē jaunas iespējas no tā Kunga. Tāpēc pareizais dzīves veids un pareizais lēmums ir tajā, ka nožēlojam savus apslēptos grēkus, lai Dievs mūs nenotiesātu.
  • Evaņģelizācija un māceklība II

    „Celies, brēc naktī; ļauj izplūst jau pirmajos gaiļos savai sirdij Tā Kunga priekšā kā ūdenim. Pacel savas rokas lūgšanā uz To Kungu par tavu bērnu dvēselēm, kas mirst badā visos ielas stūros.”(Raudu Dziesmas 2:19).Tas nav aicinājums uz kārtējo lūgšanu, tas ir aicinājums uz to, lai mēs ar jums brēcam, saucam uz to Kungu par to, lai Viņš sūta mums atmodu un atsvabina mūsu bērnus un nākamo paaudzi no neizbēgamām katastrofām un traģēdijām. Katra nopietna atmoda reiz sākās ar ļaužu lūgšanu vaimanām no visas sirds, kas tika vērstas uz Dievu.
  • Dieva Valstība

    Dieva Valstība – ļoti svarīgs jēdziens, kurš bieži tiek pieminēts Bībelē. Lasot Jauno Derību, mēs redzam, ka vēstījums par Dieva Valstību bija centrālais vēstījums un Jēzus Kristus misija.Savā pirmajā svētrunā Jēzus Kristus aicināja uz grēku nožēlu un ticību Evaņģēlijam, jo Debesu Valstība ir tuvu klāt pienākusi.Debesu Valstība – Dieva gribas piepildījums virs zemes, līdzīgi tam ,kā viņa griba jau ir piepildījusies debesīs. Debesu Valstība – vieta, kuru pārvalda Dievs, kurā dominē Dievs un Viņa likumi.
  • Kāpēc cilvēki izvēlas būt bezatbildīgi? IV

    „Kas neievēro pārmācību, piedzīvo nabadzību un kaunu; kas ļaujas sevi pārmācīt, kļūs augstā godā.”(Salamana pam. 13:18). Bībeles tulkojumā krievu valodā – „…….kas noraida mācību;…”Tādam cilvēkam, kurš nepieņem pamācību un nelabojas, ir grūti palīdzēt kļūt atbildīgam.Kā jau mēs iepriekš minējām, bezatbildīgs cilvēks vienmēr uzskata, ka viņam ir taisnība, viņaprāt viņš nekad nekļūdās, un tādēļ viņam grūti pieņemt atmaskošanu ( vainas pierādīšanu) un laboties.Ja cilvēks ir nonācis tādā stāvoklī, ka neviens vairs nevar runāt uz viņa dzīvi, tāda cilvēka bojāeja ir neizbēgama.
  • Dzīves mērķa meklēšana II

    Šodien aplūkosim tos soļus, kurus spēra Salamans, ar nolūku atrast jēgu un mērķi dzīvei. Mēs ieraudzīsim to , pie kādiem secinājumiem nonāca Salamans.Kā Salamans sāka meklēt dzīves jēgu? Pirmkārt – apgūstot zināšanas un iegūstot gudrību.„ Es domāju savā sirdī un sacīju: patiesi, es esmu gudrībā augsti cēlies un vairāk pieņēmies nekā visi tie, kuri ir bijuši pirms manis Jeruzālemē, un mans gars ir redzējis gudrības un ieguvis atziņu papilnam! Un, kad es savā garā apņēmos izzināt, kas ir gudrība, un izprast, kas ir neapdomība un neprātība, tad es skaidri atzinu, ka arī tā ir vēja ķeršana; jo, kur ir daudz gudrības, tur ir daudz nepatikšanu, un ar atziņas pieaugšanu vairojas arī vilšanās.”(Salamans Mācītājs 1:16-18).