Cik svarīga ir labvēlība pret Dieva Valstību II

Lai Dievs tevi svētī šodien īpašā veidā! Mēs runājam par to, ka labvēlība cilvēka dzīvē nav nejaušība, tā atnāk līdz ar sapratni par noteiktiem Dievišķiem likumiem un principiem. Vakar sākām runāt par to, ka katram cilvēkam, kurš vēlas piedzīvot Dieva labvēlības spēku savā dzīvē, ir jāiemācās būt labvēlīgiem pret Dievu un Viņa darbiem.Šodien vēlos turpināt sarunu par šo tēmu.Pāvels savā Vēstulē Filipiešiem rakstīja par savu pārliecību:
„Būdams pārliecināts, ka tas, kas jūsu sirdīs labo darbu iesācis, to pabeigs līdz Kristus Jēzus dienai.”(Filipiešiem 1:6).
Kāpēc Pāvels bija pārliecināts, ka Kungs pabeigs labo darbu, kuru Viņš iesācis ticīgo cilvēku dzīvēs? Rūpīgi aplūkojot kontekstā, jūs ieraudzīsiet, ka Pāvela pārliecība balstījās uz šo cilvēku attieksmi pret Dieva darbiem. Savas Vēstules iesākumā Pāvels runā par to, ka jau no paša sākuma, kopš šie cilvēki sāka staigāt ar Dievu, viņi ņēma līdzdalību evaņģēlijā.„…..Pateicos Dievam……par jūsu līdzdalību evaņģēlijā no pirmās dienas līdz šim brīdim….neviena draudze nebiedrojās ( neņēma dalību) ar mani došanā un ņemšanā kā vien jūs.(Filipiešiem 1:1-6; 4:15-19).Šie cilvēki ņēma aktīvu dalību Evaņģēlija izplatīšanas procesā, viņi atdeva sevi un savu mantu, īpašumus Dievam. Pāvels aizlūdza par viņiem, un viņa lūgšanas darbojās, jo šie cilvēki visu notiekošo nevēroja malā stāvot, rokas salikuši, – nē, viņi līdzdarbojās evaņģēlijā. Viņi bija labvēlīgi pret Dieva Valstības darbiem. Tālab, Pāvela lūgšanai par to, lai Dievs piepilda šo cilvēku vajadzības pēc Savas godības pilnās bagātības Kristū Jēzū, nebija nekādu šķēršļu.
„Mans Dievs apmierinās katru jūsu vajadzību pēc Savas godības pilnās bagātības Kristū Jēzū.”(Filipiešiem 4:19).
Par nožēlu, daudzi ticīgie, kuri šodien ticībā stāv uz šo apsolījumu, netiek tam kvalificēti. Viņi netiek kvalificēti tā vienkāršā iemesla dēļ, ka nav ņēmuši aktīvu dalību Dieva Valstības celtniecībā, kā to darīja filipieši.Vajadzību apmierināšana, sakārtotība, atbildes uz lūgšanām, vienā vārdā sakot, labvēlība – viss tas ir tiem cilvēkiem, kuri paši sēj labvēlības sēklas Dieva Valstībā.Vai tu caur savu vietējo draudzi piedalies Dieva Valstības celtniecībā? Vai tu sēj labvēlības sēklas citu cilvēku dzīvēs ar mērķi viņus iegūt, iemantot Dievam? Vai tu kalpo Dievam ar savu mantu, talantiem, spējām, laiku?Atbildes uz šiem jautājumiem nosaka tavu gatavību baudīt Dieva labvēlību.Dieva mierā! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Patiesa kristietība – tas nozīmē parādīt Dievu savā miesā

    „ Kad viņi redzēja Pētera un Jāņa drošsirdību un noprata, ka tie ir nemācīti un vienkārši cilvēki, viņi brīnījās; viņi arī uzzināja, ka tie bijuši kopā ar Jēzu,…” (Ap. darbi 4:13).Pirmie Jēzus mācekļi bija drosmīgi Dievam, – viņi parādīja Viņu ar savu dzīvi, drošsirdīgi runāja par Dievu, jo tie pavadīja laiku ar Viņu.
  • Kā mēs varam izpelnīties iemantot paaugstināšanu?

    Katrs no mums vēlas redzēt Dievu savā dzīvē – stipru un varenu Dievu.Katram no mums ir svarīgi, kā Dievs skatās uz mums, ko Viņš redz mūsos, mūsu sirdī. Es esmu radīts tam, lai risinātu un apmierinātu citu vajadzības.Dievs ir labs vienmēr! Šai sakarā Viņš nemainās! Tavas problēmas, tavas slimības nespēj mainīt Dieva labvēlību pret tevi. Dievs ir labs vienmēr! Un tādam Dievam mēs kalpojam. Neļauj sātanam tevi apmānīt. Zini to, ka Dievs ir labs vienmēr!
  • Upuris kā mēraukla mūsu mīlestībai!

    Tur, kur ir patiesa mīlestība, tur vienmēr būs uzupurēšanās. Tālab, manas mīlestības pakāpe tiek mērīta, noteikta ar manu spēju uzupurēties. Daudz saka un apgalvo to, ka viņi mīl Dievu, bet nedrīkst aizmirst to faktu, ka mūsu mīlestība uz Dievu netiek mērīta, noteikta tikai pēc mūsu apgalvojumiem. Mūsu mīlestība tiek mērīta, noteikta ar mūsu spēju uzupurēties!
  • Ja mēs nekalposim, mēs nevarēsim pieaugt garīgi

    Lūk, viens no iemesliem, kālab es saku, ka tad, ja mēs nekalposim, mēs nevarēsim pieaugt garīgi. Ja mēs nekalpojam, tad mēs līdzināmies cilvēkam, kurš tikai saņem, bet neatdod. Agrāk vai vēlāk tāds cilvēks sāks garīgi smirdēt. Aplūkojiet jebkuru upi, ezeru, kuros ūdens ietek, bet no tiem nekas neizplūst. Pēc kāda laika ūdens šādās vietās kļūs sāļš, miris un bez dzīvības pazīmēm.
  • Dievs vēlas kļūt par mūsu Draugu

    Bībelē ir teikts, ka Dievs nosauca Ābrahāmu par Savu draugu. Reiz Dievs atnāca pie Ābrahāma un teica, ka Viņš nevar slēpt no Ābrahāma to, ko Viņš ir nolēmis darīt.„ Un Tas Kungs sacīja: “Vai Man no Ābrahāma būs slēpt, ko Es gribu darīt? Jo Ābrahāmam būs tapt par lielu un varenu tautu, un viņā būs svētītas visas zemes tautas. Es esmu viņu izredzējis, lai viņš saviem bērniem pavēl un savam namam pēc viņa, ka tie sargā Tā Kunga ceļu, lai darītu taisnību un tiesas, ka Tas Kungs liktu nākt pār Ābrahāmu tam, ko Viņš ir sacījis viņam.” (1.Mozus 18:17-19).
  • Lūgšana – tā ir divpusēja saruna

    Es jau teicu, ka lūgšanā pats galvenais nav tas, ko es saku Dievam, bet tas, ko Viņš vēlas teikt man. Es paskaidošu kāpēc. Sakiet, lūdzu, ko jūs varat pateikt Dievam tādu, ko Viņš jau nezinātu? Visu to, ko jūs sakāt Dievam, Viņš jau zina. Tev tā šķiet, ka neviens nezina to, caur ko tu šobrīd ej, ka neviens nezina, kādas ir tavas problēmas, ka neviens nezina, cik tev ir grūti. Iespējams, ka neviens neko nezina, bet tikai ne Dievs. Dievs zina visu! Un pat vairāk, – Dievs zina izeju no šīs situācija. Tādā gadījumā, kas ir svarīgāk, atnākt uz lūgšanām, izteikties un aiziet?