Cik svarīga ir labvēlība pret Dieva Valstību II

Lai Dievs tevi svētī šodien īpašā veidā! Mēs runājam par to, ka labvēlība cilvēka dzīvē nav nejaušība, tā atnāk līdz ar sapratni par noteiktiem Dievišķiem likumiem un principiem. Vakar sākām runāt par to, ka katram cilvēkam, kurš vēlas piedzīvot Dieva labvēlības spēku savā dzīvē, ir jāiemācās būt labvēlīgiem pret Dievu un Viņa darbiem.Šodien vēlos turpināt sarunu par šo tēmu.Pāvels savā Vēstulē Filipiešiem rakstīja par savu pārliecību:
„Būdams pārliecināts, ka tas, kas jūsu sirdīs labo darbu iesācis, to pabeigs līdz Kristus Jēzus dienai.”(Filipiešiem 1:6).
Kāpēc Pāvels bija pārliecināts, ka Kungs pabeigs labo darbu, kuru Viņš iesācis ticīgo cilvēku dzīvēs? Rūpīgi aplūkojot kontekstā, jūs ieraudzīsiet, ka Pāvela pārliecība balstījās uz šo cilvēku attieksmi pret Dieva darbiem. Savas Vēstules iesākumā Pāvels runā par to, ka jau no paša sākuma, kopš šie cilvēki sāka staigāt ar Dievu, viņi ņēma līdzdalību evaņģēlijā.„…..Pateicos Dievam……par jūsu līdzdalību evaņģēlijā no pirmās dienas līdz šim brīdim….neviena draudze nebiedrojās ( neņēma dalību) ar mani došanā un ņemšanā kā vien jūs.(Filipiešiem 1:1-6; 4:15-19).Šie cilvēki ņēma aktīvu dalību Evaņģēlija izplatīšanas procesā, viņi atdeva sevi un savu mantu, īpašumus Dievam. Pāvels aizlūdza par viņiem, un viņa lūgšanas darbojās, jo šie cilvēki visu notiekošo nevēroja malā stāvot, rokas salikuši, – nē, viņi līdzdarbojās evaņģēlijā. Viņi bija labvēlīgi pret Dieva Valstības darbiem. Tālab, Pāvela lūgšanai par to, lai Dievs piepilda šo cilvēku vajadzības pēc Savas godības pilnās bagātības Kristū Jēzū, nebija nekādu šķēršļu.
„Mans Dievs apmierinās katru jūsu vajadzību pēc Savas godības pilnās bagātības Kristū Jēzū.”(Filipiešiem 4:19).
Par nožēlu, daudzi ticīgie, kuri šodien ticībā stāv uz šo apsolījumu, netiek tam kvalificēti. Viņi netiek kvalificēti tā vienkāršā iemesla dēļ, ka nav ņēmuši aktīvu dalību Dieva Valstības celtniecībā, kā to darīja filipieši.Vajadzību apmierināšana, sakārtotība, atbildes uz lūgšanām, vienā vārdā sakot, labvēlība – viss tas ir tiem cilvēkiem, kuri paši sēj labvēlības sēklas Dieva Valstībā.Vai tu caur savu vietējo draudzi piedalies Dieva Valstības celtniecībā? Vai tu sēj labvēlības sēklas citu cilvēku dzīvēs ar mērķi viņus iegūt, iemantot Dievam? Vai tu kalpo Dievam ar savu mantu, talantiem, spējām, laiku?Atbildes uz šiem jautājumiem nosaka tavu gatavību baudīt Dieva labvēlību.Dieva mierā! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kā tad Jēzus panāca Dieva klātbūtni Savā dzīvē? II

    „Un notika, ka Viņš kādā vietā lūdza Dievu; kad Viņš bija beidzis lūgt, tad kāds no Viņa mācekļiem sacīja Viņam: “Kungs, māci mums Dievu lūgt, itin kā arī Jānis ir mācījis savus mācekļus.” (Lūkas 11:1).Mācekļi saprata, ka Dieva klātbūtne Jēzus dzīvē ir cieši saistīta ar Viņa spēju lūgt, un viņi nolēma vairs nevērot viņu. Viņi saprata, ka paši ir spējīgi ieiet šai klātbūtnē, tāpēc arī lūdza par to Jēzu.
  • Kālab ir tik svarīgi turēties pie mūžīgās dzīvības? II

    Dieva svaidījums mājo katrā ticīgajā, un mēs varam uzticēties šim svaidījumam. Mēs varam smelties šo spēku no savas iekšienes, – lai saņemtu palīdzību un stātos pretī jebkurai opozīcijai, pārbaudījumam vai vajāšanām. Daudzi ticīgie meklē palīdzību no ārpuses, meklē atbildes uz saviem jautājumiem pie cilvēkiem. Jā, mēs varam meklēt palīdzību arī pie cilvēkiem. Bet lai mēs varētu uzvarēt, mums vispirms ir jāiemācās smelties to palīdzību, kuru mūsos ir ielicis Dievs.
  • Tieši disciplīna pārvērš rīcībā jebkuru ideju.

    Tātad, mums var būt dažādas idejas par pārmaiņām, taču šīs idejas automātiski nepārvērtīsies pārmaiņās. Idejai jāpieaug par vēlēšanos. Un tad, tādā mērā, kā šīs vēlmes pieņemas spēkā, cilvēks pieņem lēmumu. Tad kad tu pieņem lēmumu, – tas jau ir nopietni! Bet daudzi cilvēki paliek tikai šajā etapā. Lieta tāda, ka jums no lēmuma ir jāpāriet uz rīcību. Lēmumam jāpāriet rīcībā, lai atnāktu reālas pārmaiņas mūsu dzīvē.
  • Satver mūžīgo dzīvību! III

    Satvert mūžīgo dzīvību (turēties pie mūžīgās dzīvības) – tas nozīmē darīt visu nepieciešamo, ar nolūku, lai varētu palikt uz šī šaurā ceļa, kas ved uz mūžīgo dzīvību. Jēzus zināja to, ka daudziem cilvēkiem būs ērtāk iet pa šo plato ceļu, – pa ceļu, kuru ejot, cilvēks jūtas komfortabli, kurā nav nekādu ierobežojumu, kurā var darīt visu, ko vēlies, kurā neviens tevi neapspiež. Taču Bībele saka, ka tas ir grēka ceļš, kuru ejot, cilvēks neatbild par to, ko viņš dara, ceļš bez bremzēm, – šis ceļš ved uz bojā eju. Dievs saka, ka mums nav jāstaigā pa šo ceļu. Mums ir jābēg no grēka, mums ir jāatmet visi tie grēki, kas mūs sasaistījuši , – jo visas šīs lietas mums traucēs virzīties uz mūžīgo dzīvību.
  • Lai vairotu savus talantus, mums ir jābūt sapņiem!

    Mēs virzāmies uz saviem sapņiem. Cilvēks ir iekārtots tā, lai realizētu savus sapņus. Sapnis atver cilvēkā vēlēšanos, bet vēlēšanās – degsmi realizēt vēlamo. Un pēc tam, cilvēks sāk sevi ieguldīt, savu sapņu sasniegšanā. Vēlēšanās sasniegt savus sapņus, pamudina cilvēku mainīties.
  • Kas ir labvēlība? II

    Cik labi, ka Dievs mums ir devis tik brīnišķīgus norādījumus pilnvērtīgai dzīvei. Bībele ir pilna ar principiem un instrukcijām laimīgai dzīvei virs zemes, un, galvenais, mūžīgās dzīvības garantijai. Gudri cilvēki ne tikai lasa Bībeli, bet pielieto Bībeliskos principus savā dzīvē.