Cik svarīga ir labvēlība pret Dieva Valstību II

Lai Dievs tevi svētī šodien īpašā veidā! Mēs runājam par to, ka labvēlība cilvēka dzīvē nav nejaušība, tā atnāk līdz ar sapratni par noteiktiem Dievišķiem likumiem un principiem. Vakar sākām runāt par to, ka katram cilvēkam, kurš vēlas piedzīvot Dieva labvēlības spēku savā dzīvē, ir jāiemācās būt labvēlīgiem pret Dievu un Viņa darbiem.Šodien vēlos turpināt sarunu par šo tēmu.Pāvels savā Vēstulē Filipiešiem rakstīja par savu pārliecību:
„Būdams pārliecināts, ka tas, kas jūsu sirdīs labo darbu iesācis, to pabeigs līdz Kristus Jēzus dienai.”(Filipiešiem 1:6).
Kāpēc Pāvels bija pārliecināts, ka Kungs pabeigs labo darbu, kuru Viņš iesācis ticīgo cilvēku dzīvēs? Rūpīgi aplūkojot kontekstā, jūs ieraudzīsiet, ka Pāvela pārliecība balstījās uz šo cilvēku attieksmi pret Dieva darbiem. Savas Vēstules iesākumā Pāvels runā par to, ka jau no paša sākuma, kopš šie cilvēki sāka staigāt ar Dievu, viņi ņēma līdzdalību evaņģēlijā.„…..Pateicos Dievam……par jūsu līdzdalību evaņģēlijā no pirmās dienas līdz šim brīdim….neviena draudze nebiedrojās ( neņēma dalību) ar mani došanā un ņemšanā kā vien jūs.(Filipiešiem 1:1-6; 4:15-19).Šie cilvēki ņēma aktīvu dalību Evaņģēlija izplatīšanas procesā, viņi atdeva sevi un savu mantu, īpašumus Dievam. Pāvels aizlūdza par viņiem, un viņa lūgšanas darbojās, jo šie cilvēki visu notiekošo nevēroja malā stāvot, rokas salikuši, – nē, viņi līdzdarbojās evaņģēlijā. Viņi bija labvēlīgi pret Dieva Valstības darbiem. Tālab, Pāvela lūgšanai par to, lai Dievs piepilda šo cilvēku vajadzības pēc Savas godības pilnās bagātības Kristū Jēzū, nebija nekādu šķēršļu.
„Mans Dievs apmierinās katru jūsu vajadzību pēc Savas godības pilnās bagātības Kristū Jēzū.”(Filipiešiem 4:19).
Par nožēlu, daudzi ticīgie, kuri šodien ticībā stāv uz šo apsolījumu, netiek tam kvalificēti. Viņi netiek kvalificēti tā vienkāršā iemesla dēļ, ka nav ņēmuši aktīvu dalību Dieva Valstības celtniecībā, kā to darīja filipieši.Vajadzību apmierināšana, sakārtotība, atbildes uz lūgšanām, vienā vārdā sakot, labvēlība – viss tas ir tiem cilvēkiem, kuri paši sēj labvēlības sēklas Dieva Valstībā.Vai tu caur savu vietējo draudzi piedalies Dieva Valstības celtniecībā? Vai tu sēj labvēlības sēklas citu cilvēku dzīvēs ar mērķi viņus iegūt, iemantot Dievam? Vai tu kalpo Dievam ar savu mantu, talantiem, spējām, laiku?Atbildes uz šiem jautājumiem nosaka tavu gatavību baudīt Dieva labvēlību.Dieva mierā! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Grēku nožēlas gudrība II

    Dāvids runā par tām acīmredzamajām priekšrocībām, kuras ienāk cilvēka dzīvē pēc grēku nožēlas.1.Pārdabiska brīvība no vainas apziņas un nosodījuma. « Tad es atzinos Tev savos grēkos un neapslēpu savas vainas. Es sacīju: “Es izsūdzēšu Tam Kungam savus pārkāpumus!” Un Tu piedevi man manu grēka vainu.» (Ps.32:5). Pēc mūsu atzīšanās grēkos, Dievs tūlīt piedod mums mūsu grēku vainu. Kad mūsu sirds mūs tiesā, kad mēs atrodamies zem vainas apziņas, mūsu grēku smaguma dēļ, tad tādā stāvoklī mums ir ļoti grūti iet un ar uzdrīktēšanos pielūgt Dievu. Vainas apziņa atņem mums drosmi. Tāpēc, lai atbrīvotos no vainas apziņas, mums ir nepieciešams atzīties savos grēkos.
  • Efektīvas lūgšanu dzīves organizēšana

    Lūgšana – tā ir ļoti svarīga un nepieciešama mūsu garīgās dzīvības sastāvdaļa, tāpat, kā elpošana ir svarīga mūsu fiziskajai dzīvībai. Citiem vārdiem sakot, lūgšana – tā ir mūsu garīgā elpa. Tas, kurš neelpo, ir miris. Tieši tādā pat veidā, lūgšana – tas ir tas, kas dod mums dzīvību garīgā plānā. Tātad, bez lūgšanas mēs garīgi esam miruši. Šī gada laikā mēs daudz esam runājuši par kalpošanu Dievam, un arī tas ir ļoti svarīgi.Vajag kalpot Dievam! Vajag kalpot cilvēkiem! Bet bez efektīvas lūgšanas mēs nekad nespēsim būt efektīvi kalpošanā Dievam un cilvēkiem. Atcerieties to!
  • Kas ir aicinājums? Kā atklāt savu aicinājumu?

    Savas dzīves aicinājuma un uzdevuma izzināšana – ir process, kas sastāv no liela daudzuma mazām detaļām. Bieži, cilvēki cenšas atklāt savu aicinājumu, bet tajā pašā laikā, viņi neņem vērā šīs mazās detaļas, no kurām sastāv viss process. Daudzi cilvēki šodien ir nelaimīgi, jo viņiem nav redzējums par savu dzīvi, vai arī viņiem nav sapratne, kā piepildīt šo redzējumu. Tāpēc, mēs centīsimies ar to visu tikt skaidrībā.Pirmais, kas mums būtu jāzina, ir tas, – ka esam dzimuši, lai risinātu noteiktu uzdevumu. Bībele runā par to, ka mūsu dzīvei ir noteikts mērķis un nozīme. Jūs neesat nejaušība! Jūs piedzimāt uz šīs zemes, ne dēļ tā, lai vienkārši aizņemtu kādu vietu un elpotu gaisu. Jums ir misija, kuru ir nepieciešams piepildīt un ir ceļš, pa kuru ir jānoiet. Jūs esat radīti tam, lai izrādītu rūpes un esat glābti, lai kalpotu. Par to tiek runāts daudzās Bībeles rakstu vietās. Konkrētāk, mēs runāsim par to, ko Pāvils ir uzrakstījis vēstulē Efeziešiem 2: 10:
  • Kā spēja dzirdēt Dieva balsi aizstāvēja mūsu paaudzes cilvēkus no atklātas traģēdijas un glāba viņiem dzīvību

    Dzīves ilustrācija Nr.1.Vai jūs atceraties 2001. gada 11. septembra notikumus, kuri bija Amerikā? Pēc šī traģiskā notikuma daudzi cilvēki, kuri palika dzīvi, liecināja par to, kā Dievs viņus ir brīnišķīgā veidā izglābis. Es lasīju viena ticīga cilvēka liecību, kura ofiss atradās vienā no tām ēkām, kuras tajā dienā tika pilnībā iznīcinātas. Pamostoties no rīta, šis cilvēks lūdza Dievu un Dievs viņam teica, lai viņš nebrauc pa to ceļu, pa kuru viņš parasti brauc uz darbu.
  • Kādi labumi nāk no tā, ka jūs staigājat dievbijībā? II

    Dievs iekārto ka jūsu namus: 17 Bet vecmātes bijās Dieva un nedarīja tā, kā Ēģiptes ķēniņš viņām bija sacījis, bet atstāja zēnus dzīvus. 21 Un tādēļ, ka vecmātes bijās Dieva, Viņš tām darīja namus. (2.Mozus1:17,21)
  • Atskaitīšanās piemērs apustuļa Pāvila dzīvē II

    Dodoties misijas kalpošanā, Pāvils neteica, ka tagad, kad viņš jau ir nozīmēts ar roku uzlikšanu misijas kalpošanā, viņš ir brīvs un nevienam viņam nav vairs jāatskaitās. Tajā laikā Pāvils jau bija nobriedis kalpotājs, kas bija dibinājis jau vairākas draudzes. Taču neraugoties uz visu to, viņš turpināja atskaitīties. Pāvils atgriezās, lai atskaitītos Antiohijas draudzei – vietā, no kurienes viņu izsūtīja misijas darbā – un pie tiem cilvēkiem, kuru pakļautībā viņu bija nolicis Dievs. Vēl vairāk, Pāvils atskaitījās arī apustuļiem Jeruzālemē, kuru priekšā viņš atskaitījās par to, kā norit viņa kalpošana.„bet es nogāju, sekodams atklāsmei, un cēlu viņiem priekšā to evaņģēliju, ko es sludinu pagāniem, bet sevišķi tiem, ko uzskatīja par vadoņiem, lai manas gaitas nav vai nebūtu bijušas veltīgas ” . (Gal. 2:2).