Cik svarīgi ir būt uzticīgiem Dievam II

Dārgie Dieva bērni, es sveicinu jūs Jēzus Kristus Vārdā un svētīju jūsu dienu! Lai šī diena ir jums veiksmes pilna un piepildīta ar Tā Kunga slavu!Mēs runājam par to, ka Dievs vēlas, lai mēs ņemtu aktīvu dalību Viņa Valstības paplašināšanā virs zemes.Vakar mēs runājām par to, ka uzvara pieder Tam Kungam. Šo uzvaru nodrošina Pats Dievs, jo Viņš ir kungu Kungs un ķēniņu Ķēniņš. Lai gāztu Dieva Valstības ietekmi, ienaidnieks mobilizē vienotu un stipru armiju, bet tas nenotiks, jo Dievs rīkosies tā, lai šīs pasaules Valstība kļūtu par Tā Kunga Jēzus Kristus Valstību. Tālab Dievs ir atstājis mūs uz zemes, lai mēs iesaistītos Dieva Valstības paplašināšanas procesā līdz Jēzus Kristus otrās atnākšanas brīdim.Šodien mēs noslēgsim sarunu par šo tēmu.
„Tie karos ar Jēru, bet Jērs tos uzvarēs, jo Viņš ir kungu Kungs un ķēniņu Ķēniņš, un Viņa aicinātie, izredzētie un uzticīgie, kas ir līdz ar Viņu.”(Atklāsmes gr.17:14).
Mēs jau runājām par to, ka, neskatoties uz to, ka Dievs ir kungu Kungs un ķēniņu Ķēniņš, Viņš tik un tā pieņēma lēmumu sadarboties ar Savu Miesu. Dievs paļaujas uz tiem cilvēkiem, kurus Viņš aicinājis, izraudzījis un uz tiem, kuri būs Viņam uzticīgi. Lai mēs varētu pievienoties uzvarētāju pulkam Jēzū Kristū, ir svarīgi, lai mēs paveiktu dažas lietas.Saskaņā ar šo rakstu vietu, pirmais, kas mums jāizdara, – mums jāatbild uz Dieva aicinājumu. Dievs pastāvīgi aicina cilvēkus: ja vēl neesi nožēlojis grēkus, Viņš aicina tevi to izdarīt; ja tu jau esi nožēlojis grēkus, tad Dievs tevi aicina kļūt par Jēzus Kristus mācekli; ja esi jau kļuvis par Viņa mācekli, tad Dievs tevi aicina kalpot cilvēkiem. Dievs pastāvīgi aicina. Uzvarētāji Kristū – tie ir tie, kuri atsaucas uz Dieva aicinājumu. Taču, lai mēs varētu pievienoties uzvarētājiem Kristū, mums jāturpina būt uzticīgiem Dievam, uzticīgiem savam uzdevumam Dieva Valstībā. Līdz brīdim, kamēr neatbildi uz Dieva aicinājumu, tu nevari būt Dieva izraudzītais. Ja tu jau esi Dieva izraudzītais, tu nevarēsi uzvarēt , ja nepaliksi uzticīgs Dievam līdz galam. Ne sākums vainago, bet gals.
„Tāpēc, svētie brāļi, debesu aicinājuma dalībnieki, ņemiet vērā Dieva sūtni un augsto priesteri Jēzu, ko mēs apliecinām, kas uzticīgs Tam, kas Viņu iecēlis, kā arī Mozus visā Viņa namā. Bet Viņam ir piešķirta daudz lielāka godība nekā Mozum, kā jau arī lielāks gods nekā namam ir tā cēlējam.Jo katru namu kāds cēlējs uzceļ, bet, kas visu ir uzcēlis, ir Dievs. Un Mozus gan ir bijis uzticīgs visā Viņa namā kā kalps, lai apliecinātu to, par ko vēlāk sludinās,”(Ebrejiem 3:1-5).
 Šai rakstu vietā Dievs runā par to, ka mēs esam debesu aicinājuma dalībnieki.Dievs paļaujas uz manu un tavu līdzdalību, tieši tāpat, kā Viņš paļāvās uz Mozus līdzdalību uzvarā pār faraonu. Mozus bija uzticams Dieva namā, tālab, neskatoties uz visu faraona varenību un spēku un uz to, ka tam bija milzīga armija, tik un tā, faraons nespēja apturēt Dieva tautas glābšanas un atbrīvošanas procesu.Jēzus Kristus bija uzticīgs Savai misijai, un, tieši tāpēc, visām pasaules tautām šodien ir kļuvusi iespējama grēku izpirkšana, glābšana un atbrīvošana caur Jēzu Kristu.Dievs aicina mūs kā Savus bērnus, lai mēs līdzīgi Kristum, līdzīgi Mozum, paliktu uzticami savam debesu aicinājumam. Dievs vienmēr uzvar! Dievs virza savas Valstības ietekmi un darbus caur Savas Draudzes uzticamību. Ir svarīgi, lai mēs ar jums neaizmirstam par to, ka mūsu, kā Kristus Miesas un individuāla Viņa Miesas locekļa misija ir Viņa Valstības paplašināšana un nostiprināšana uz šīs zemes. Lai tas varētu notikt, mums jāatsaucas Dieva aicinājumam un jāpaliek uzticīgiem šim aicinājumam līdz galam. Un tad Dieva Valstība būs kā debesīs tā arī virs zemes. Lai Dievs jūs svētī!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Sējiet, strādājiet, lūdziet, plānojiet, bet arī rīkojieties!

    Es gribu šo vārdu sākt ar vienu stāstu: vienam cilvēkam bija brīnišķīgs dārzs, kurš atnesa bagātīgu un pārpilnu ražu. Kad kaimiņš to ieraudzīja, viņš uzreiz izlēma, ka nākamajā pavasarī iedēstīs arī sev dārzu. Tomēr, pēc tam, kad kaimiņš bija iesējis savu dārzu, viņš tajā vairāk neko nedarīja. Viņš dārzu nelaistīja, nekultivēja un neirdināja. Kad pienāca rudens, viņa dārzs bija aizlaists un aizaudzis ar nezālēm. Un protams, ka viņam nebija nekādas ražas.
  • Slinkums – tā ir disciplīnas neesamība

    Savukārt, slinks cilvēks reti uzsāk kaut ko darīt, un, pat ja viņš kaut ko arī uzsāk darīt, tad nenoved neko līdz galam. Slinks cilvēks vienlaicīgi var uzsākt 10 lietas, bet nevienu no tām tā arī nepabeigt.Bez tam, slinks cilvēks pastāvīgi meklē attaisnojumu tam, kāpēc viņam kaut kas neizdodas vai arī nenotiek.
  • Lūgšana – tas ir lūgums Dievam un saņemšana no Viņa

    „Lūdziet, tad jums taps dots; meklējiet, tad jūs atradīsit; klaudziniet, tad jums taps atvērts. Jo ikviens, kas lūdz, dabū, un, kas meklē, atrod, un tam, kas klaudzina, taps atvērts.”(Mateja 7:7-8).Šī Rakstu vieta atklāj trīs lūgšanas pakāpes. Es vēlos, lai mēs tās ieraugām. Ir daudz vietu Bībelē, kurās Dievs jau mums ir atklājis Savas vēlmes vai Savu gribu, Savus apsolījumus. Mēs varam lūgt ko lūgšanā tad, kad Dieva griba jau ir skaidra, jau ir zināma.
  • Ticības apliecinājuma princips

    Dievs palīdzēja Ābrahāmam noticēt Dievam, Kurš neesošu sauc par esošu. Tas arī ir ticības apliecinājuma princips. Dievs sauc to, kā vēl nav, it kā tas jau būtu. Kad Dievs nosauca Ābrāmu par Ābrahāmu, viņam tajā laikā vēl nebija mantinieka. Bet, neskatoties uz to, pateicoties jaunajam vārdam, Ābrahāms sāka pats sevi saukt par „tēvu daudzām tautām”. Un katru reizi, kad viņš pats sāka sevi tā saukt vai arī kad viņu sauca kāds cits, skanēja apliecinājums tam, ko Dievs bija ieplānojis – Ābrahāms kļūs par tēvu daudzām tautām. Mēs redzam, ka Ābrahāms „pretī katrai cerībai cerēdams, viņš ir ticējis, ka viņš kļūs par tēvu daudzām tautām…”
  • Pateicība – pielūgsmes pamats

    Pielūgsme – tā ir dzīve, kas ziedota Dievam un ciešas attiecības ar Radītāju.Bībele saka, ka Dievs meklē Sev pielūdzējus.„ Bet stunda nāk un ir jau klāt, kad īstie dievlūdzēji pielūgs Tēvu garā un patiesībā. Jo Tēvs tādus meklē, kas Viņu tā pielūdz. Dievs ir Gars, un, kas Viņu pielūdz, tiem To būs pielūgt garā un patiesībā.” (Jāņa 4:23-24).
  • Nonāvējiet sevī to, kas pieder zemei

    „Nonāvēt savu miesu” – tas nozīmē vispirms un vairāk par visu meklēt Dievu, nevis citas ikdienišķās lietas. „Nonāvēt savu miesu” – tas nozīmē ļaut augšāmcelšanās dzīvībai, kas mājo mūsos, laist savas saknes. Ja mēs barojam savu veco grēcīgo dabu, tādejādi mēs stiprinām to, un, kā rezultāts tam var būt tas, ka šī vecā grēcīgā daba aprīs augšāmcelšanās dzīvību, kas ir mūsos. Taču, ja mēs domājam par to, kas augšā un meklējam to, kas augšā, tad mēs spēsim gūt uzvaru pār grēku un veco dabu.Kad cilvēks dzird, ka viņam vajag nogalināt savu miesu, tad bieži vien viņš sev saka: „Es to nevaru izdarīt!” Tā ir tava vecā iekšējā cilvēka balss. Bet, es gribu dalīties ar tevi prieka vēstī: Bībele saka, ka tad, kad parādīsies Kristus, tu līdz ar Viņu parādīsies godībā, un šī jaunā dzīvība kļūs par dzīvību ar pārpilnību. Ja mēs būsim sadraudzībā ar Dievu, meklēsim to, kas augšā un pārdomāsim par Viņu, tad Kristus noteikti atklāsies(būs redzams) mūsu dzīvē.