Cilvēki, kuri ir mainījušies, domā un rīkojas tā, kā Dievs II

Sveicu jūs, dārgie lasītāji, mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Es pateicos Dievam par katru no jums un lūdzos, lai jūsos neatdziest slāpes pēc Dieva Vārda un Viņa gudrības, slāpes pēc sadraudzības ar Viņu, jo Dievs ir mūsu dzīvības avots.Vakar mēs runājām par Jāzepu. Pirms Jāzeps atklājās saviem brāļiem, viņš vispirms vēlējās pārbaudīt viņu sirds stāvokli(sirds saturu). Viņš to izdarīja caur virkni dažādu pārbaudījumu. 
„Tad brāļi paņēma dāvanas un divtik naudas un satvēra pie rokas Benjamīnu, cēlās un nogāja uz Ēģipti un nostājās Jāzepa priekšā. Un Jāzeps, ieraudzījis viņus un Benjamīnu, sacīja sava nama pārraugam: “Ieved šos vīrus namā, liec barokli nokaut un sagatavot, jo šie vīri ar mani ēdīs pusdienu.” Un tas vīrs darīja, kā viņam Jāzeps bija sacījis, un ieveda vīrus Jāzepa namā. Un tie izbijās, ka tie tika Jāzepa namā ievesti, un sacīja: “Tas ir tās naudas dēļ, kas toreiz bija atlikta mūsu barības maisos, ka mēs tagad tiekam ievesti; viņi metīsies uz mums un ņems mūs ar mūsu ēzeļiem sev par vergiem. Tad tas vīrs ieveda viņus Jāzepa namā un deva tiem ūdeni, ka tie varēja mazgāt savas kājas, un barību viņu ēzeļiem. Un tie nolika dāvanu, pirms Jāzeps atnāca uz pusdienām, jo tie bija dzirdējuši, ka tie tur ēdīšot. Un tie nesa viņam atsevišķi un viņiem atsevišķi, un ēģiptiešiem, kas pie viņa ēda, atsevišķi, jo ēģiptieši nevar ēst ar ebrejiem kopā maizi. Jo tas ir apkaunojums ēģiptiešiem. Un viņi sēdēja viņa priekšā pēc sava vecuma, no pirmdzimtā pēc viņa dzimšanas līdz jaunākajam pēc viņa dzimšanas; par to tie cits par citu brīnījās. Un viņš deva tiem no sava galda goda daļu, bet Benjamīnam goda daļa bija piecas reizes lielāka par to, ko citi dabūja. Un tie dzēra un kļuva priecīgi.” (1.Mozus 43: 15-18; 23-24; 32-34).
 Jāzeps speciāli iedeva Benjamīnam porciju, kas bija 5 reizes lielāka par tām, kādas saņēma pārējie brāļi. Un vēl, – atpakaļceļam Jāzeps iedeva Benjamīnam 5 drēbju kārtas un krietni vairāk naudas, nekā viņš iedeva pārējiem brāļiem. 
„Un Israēla bērni darīja tā, un Jāzeps deva tiem ratus, kā faraons to bija teicis, un deva tiem ceļamaizi līdzi ceļā. Un ikvienam viņš deva savu drēbju kārtu, bet Benjamīnam viņš deva trīs simti seķeļu sudraba naudas un piecas drēbju kārtas.”(1.Mozus 45: 21-22).
 Jāzeps pārbaudīja viņus, bet viņi pat nereaģēja uz Jāzepa paaugstināto interesi un labvēlību pret viņu brāli Benjamīnu. Caur to visu Jāzeps patiešām redzēja, ka viņa brāļi ir izmainījušies un kļuvuši citādi. Tomēr, viņiem nācās izturēt vēl vienu pārbaudījumu, par kuru mēs lasām 1.Mozus grāmatas 44 nodaļā. 
„Un viņš pavēlēja sava nama pārraugam, sacīdams: “Pildi šo vīru barības maisus ar labību, cik viņi var pacelt, un liec ikviena naudu viņa barības maisa virsgalā. Bet manu kausu, to sudraba kausu, liec jaunākā vīra maisā kopā ar naudu labībai virsū.” Un viņš darīja, kā Jāzeps bija sacījis. No rīta, tiklīdz gaisma ausa, viņi tika atlaisti – viņi paši un viņu ēzeļi. Viņi bija iznākuši no pilsētas, bet vēl nebija tālu aizgājuši, kad Jāzeps sava nama pārraugam sacīja: “Celies un dzenies vīriem pakaļ un panāc tos, un tad saki: kādēļ jūs esat atmaksājuši labu ar ļaunu un paņēmuši manu sudraba kausu? Tas taču ir tas, no kura mans kungs dzer un no kā viņš mēdz nākotni pareģot. Jūs gan esat ļaunu darījuši, tā darīdami.” Un viņš tos panāca un tiem sacīja šos vārdus.”(1.Mozus 44:1-6).
 Jāzeps to visu darīja tālab, lai atrastu iemeslu aizturēt Benjamīnu un palūkotos uz savu brāļu reakciju. Pēc tam, kad brāļi no Ēģiptes devās atpakaļ uz mājām, viņus panāca Jāzepa kalpi. Un pēc tam, kad pie Benjamīna tika atrasts Jāzepa kauss (tas speciāli tika ieliks Benjamīna maisā), tika pasludināts, ka visi, izņemot Benjamīnu ir brīvi. Jāzepa brāļi krita izmisumā un devās pie Jāzepa lūgt atlaist jaunāko brāli. Viens no brāļiem – Jūda – bija gatavs pat iet cietumā, lai tikai tiktu atlaists Benjamīns – tēva mīlulis. (skat. 1.Mozus 44:15-34). Līdz šim, tieši Jūda bija iniciators tam, lai pārdotu Jāzepu verdzībā. 
„Tad Jūda sacīja saviem brāļiem: “Ko tas mums dod, ka mēs savu brāli nokaujam un viņa asinis izlejam? Iesim, pārdosim to ismaēliešiem, tad mēs savas rokas tam nebūsim pielikuši, jo viņš taču ir mūsu brālis un mūsu miesa.” Un viņa brāļi tam paklausīja.” (1.Mozus 37:26-27).
 Tagad mēs redzam, kā Jūda no vakardienas apsūdzētāja un sava labuma meklētāja , kurš bija gatavs pārdot savu miesīgo brāli verdzībā, kļūst par aizstāvi. Tagad, Jāzepa brāļu sirds saturs bija pilnīgi citāds – izmainīts. Viņu sirdīs vairs nebija skaudības, liekulības, ļaunu nodomu, dusmu un nepiedošanas. Tagad, viņi pastāvīgi nožēloja to, ka līdz šim bija netaisnīgi izturējušies pret savu brāli – Jāzepu.Redzot to visu, Jāzeps atzinās tajā, ka viņš ir viņu miesīgais brālis. 
„Tad Jāzeps nespēja vairs valdīties to priekšā, kas ap viņu stāvēja, un viņš sauca: “Lai aiziet visi, kas pie manis!” Tad neviena vairs nebija pie viņa, kad Jāzeps devās pazīstams saviem brāļiem. Un viņš pacēla savu balsi un sāka raudāt, tā ka to dzirdēja ēģiptieši un to dzirdēja faraona nams. Un Jāzeps sacīja saviem brāļiem: “Es esmu Jāzeps! Vai mans tēvs vēl ir dzīvs?” Bet viņa brāļi nespēja atbildēt, jo tik iztrūkušies tie bija, viņa priekšā stāvot. Un Jāzeps sacīja saviem brāļiem: “Nāciet tuvāk klāt!” Un tie pienāca. Un viņš sacīja: “Es esmu Jāzeps, jūsu brālis, kuru jūs pārdevāt uz Ēģipti. Bet tagad neesiet apbēdināti un nebīstieties, ka jūs mani esat šurp pārdevuši, jo Dievs mani šurp sūtījis, lai jums saglabātu dzīvību. Jo šis ir otrais bada gads šinī zemē, un vēl būs pieci gadi, kuros nebūs nedz aršanas, nedz pļaušanas. Bet Dievs mani jums pa priekšu ir sūtījis, lai jums būtu palikšana virs zemes un jums saglabātu dzīvu lielu izglābto pulku. Tā ne jūs mani šurp esat sūtījuši, bet Dievs, un Viņš mani ir iecēlis faraonam par tēvu un par kungu visam viņa namam, un par valdnieku pār visu Ēģiptes zemi.”(1.Mozus 45:1-8).
 Cilvēki kuri mainījušies, domā un rīkojas kā Dievs.Kā tu reaģē uz to cilvēku acīmredzamu veiksmi un labklājību, kurus tu sauc par saviem brāļiem un māsām? Vai tu vari priecāties par viņu veiksmi?Ja tu varēsi priecāties par citu veiksmi, tad veiksme ienāks arī tavā dzīvē, – tas ir Dieva garīgais princips. Lai Dievs jūs bagātīgi svētī!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Dieva vārds darbojas mūsos atbilstoši mūsu saprašanas līmenim

    Līdzībā par sējēju, tiek teikts, ka tie, kuri atnesa augļus, bija tie, kuri dzirdēja vārdu un saprata to. Daži atnesa augļus 30 , 60 un 100 kārtīgi, atbilstoši katra saprašanai.«bet, kas sēts labā zemē, ir tas, kas vārdu dzird un saprot, tas tad nes augļus, cits simtkārtīgus un cits sešdesmitkārtīgus, un cits trīsdesmitkārtīgus.» (Мat. 13: 23).
  • Ko sevī ietver pielūgsme

    1. Pielūgsme ietver atzīt to, kas ir Dievs.Tas ir tas ar ko lūgšana atšķiras no pielūgsmes. Lūgšanā mēs lūdzam: „Kungs, dod man…. Kungs, svētī mani….” Pielūgsmē savukārt visa centrā ir Dievs. Pielūgsmē mēs atzīstam to, kas ir Dievs, mēs paužam savu pateicību un godinam Viņu, mēs atzīstam Dieva varenību un paaugstinam Viņu augstāk par visu un visiem. Tieši tas ir patiesas pielūgsmes pamatā.
  • Dievišķā disciplīna

    Lai noteiktu, vai mēs atrodamies Dieva iniciētā disciplinēšanas procesā vai arī mums ir darīšana ar garīgo uzbrukumu, vispirms sev ir jāuzdod daži jautājumi:1. Kādos apstākļos es šobrīd atrodos? (Kolosiešiem 3:17)– Vai es atrodos tur, kur mani vēlas redzēt Dievs?
  • Kalpošanas mērķis ir tajā, lai atvestu cilvēku pie Dieva

    Kad mēs kalpojam cilvēkiem, mums ir jāpārliecinās par to, ka visi mūsu labie darbi, rūpes par cilvēkiem, uzmundrinājuma vārdi, žesti un mīlestības darbi ir vērsti uz to, lai tuvinātu šos cilvēkus Jēzum un savienotu viņus ar Jēzu, un nevis uz to, lai pagodinātu paši sevi. Jums ir jāsaprot, ka tikai tad, kad cilvēki savienojas ar Dievu, viņu problēmas atrisinās. Ja mēs patiesi vēlamies palīdzēt cilvēkiem, tad mums ir jāsaprot, ka neviens labāk par mūsu Radītāju to nespēs izdarīt.
  • Sekojiet Jēzum, un Viņš darīs jūs!

    Vai jūs zināt, ka jūs vēl joprojām neesiet tie, kas jūs varētu būt? Tikai Dievs zina, kam Viņš jūs ir radījis un Viņš vēlās palīdzēt jums kļūt par tiem, par ko jūs esat radīti būt. Tieši tādēļ Viņš teica, ka „Es darīšu jūs”.Pēteris un viņa brālis Andrejs bija radīti, lai kļūtu par cilvēku zvejniekiem, bet viņi to nezināja līdz laikam, kamēr nesāka sekot Jēzum.Bībelē ir teikts, ka viņi tūdaļ pat atstāja savus tīklus un sekoja Jēzum. Tieši tajā pašā dienā, kad viņi to izdarīja, tika likts pamats jaunam sākumam viņu likteņos. Lēmums sekot Jēzum kļuva par atskaites punktu, kad Dievs sāka mainīt viņus un pārvērst par tiem, kādus Dievs viņus bija radījis.
  • Pestīšanas cerība ir reāla apsardzība pēdējās dienās!

    Aprakstot pēdējo laiku grūto periodu, Jēzus sacīja, ka būs spēcīgi satricinājumi, un debesu stiprumi sakustēsies. Viņš sacīja, ka būs zīmes pie saules, mēness un zvaigznēm, un virs zemes – tautas būs nomāktas un būs neziņa; un jūra trokšņos un celsies. Vieni cilvēki šajā laikā, gaidot postu, bailēs pamirs, ieslīgs skumjās un neizpratnē, bet citiem – galvas būs paceltas, un viņi dzīvos priecājoties un pielūdzot Dievu, gaidīs glābšanu un atbrīvošanu, jo viņiem ir pestīšanas cerība.