Kas ir mūžīgā dzīvība?
Runājot par mūžīgo dzīvību, netiek runāts par dzīves ilgumu. Visi cilvēki dzīvos mūžīgi – vai nu ar Dievu, vai arī bez Viņa.
Runājot par mūžīgo dzīvību, netiek runāts arī par to, kas notiks ar jums pēc tam, kad jūs nomirsiet. Mūžīgā dzīvība – tā ir jūsu attiecību ar Dievu kvalitāte jau šodien. Bībelē ir teikts:
„Bet šī ir mūžīgā dzīvība, ka viņi atzīst Tevi, vienīgo patieso Dievu, un to, ko Tu esi sūtījis, Jēzu Kristu.” (Jāņa 17:3)
Pazīt Dievu – tas nav tas pats, kas zināt par Dievu. Dieva atziņa ietver sevī kvalitatīvu attiecību attīstīšanu ar Viņu, kurās mēs pastāvīgi un ik dienu pieaugam un kļūstam par Viņa draugu.
Mūžīgā dzīvība – tā ir sadraudzība ar Dievu, kura atstāj iespaidu uz visām jūsu dzīves sfērām – uz jūsu morālo dzīvi, jūsu attiecībām ar cilvēkiem, jūsu attieksmi pret problēmām, un tas skar arī jūsu raksturu.
Atbildiet sev uz jautājumu: „Vai es zinu kaut ko par Dievu, vai arī man ir personīgas attiecības un es dzīvoju ar Viņu? Vai Dievs var teikt, ka Viņš mani pazīst?” Jūs varat izmainīt savu statusu jau šodien un pāriet jaunā attiecību līmenī ar Dievu un Viņa Dēlu Jēzu Kristu.
Bez sadraudzības ar Dievu – tā vispār nav dzīve, bet gan izdzīvošana jeb eksistēšana. Bez dzīvām attiecībām ar Dievu caur Jēzu Kristu cilvēks bezmērķīgi maldās pa dzīvi līdz pat brīdim, kamēr nāve neaiznesīs viņu turp, no kurienes atpakaļceļa vairs nav. Reiz Jēzus pateica ko svarīgu sievietei, kura bija pie akas:
“Tad samariete Viņam saka: “Kā Tu, jūds būdams, prasi dzert no manis, samarietes?” Jo jūdi ar samariešiem nesagājās. Jēzus viņai atbildēja: “Ja tu ko zinātu par Dieva dāvanu un kas Tas ir, kas tev saka: dod Man dzert, – tad tu būtu Viņu lūgusi, un Viņš būtu tev devis dzīvu ūdeni.” Samariete Viņam saka: “Kungs, Tev nav smeļamā trauka, un aka ir dziļa; no kurienes tad Tev ir dzīvais ūdens? Vai Tu esi lielāks par mūsu tēvu Jēkabu, kas mums aku devis un pats no tās ir dzēris līdz ar saviem dēliem un ganāmpulkiem?” Jēzus atbildēja viņai: “Ikvienam, kas dzer no šī ūdens, atkal slāps. Bet, kas dzers no tā ūdens, ko Es tam došu, tam nemūžam vairs neslāps, bet ūdens, ko Es tam došu, kļūs viņā par ūdens avotu, kas verd mūžīgai dzīvībai.” Sieva Viņam saka: “Kungs, dod man tādu ūdeni, ka man vairs neslāpst un nav jānāk šurp smelt.” (Jāņa 4:9-15)
Šajā Rakstu vietā mēs redzam, ka sieviete lepojās ar to, ka viņai bija aka un ūdens. Un tieši tas, kas bija šai sievietei, traucēja viņai tūlīt pat pieņemt Jēzus piedāvāto dzīvības avotu. Paldies Dievam par to, ka šī sieviete tomēr saprata, ka tas, ar ko viņa tik ļoti lepojās, pēc savas vērtības un ilguma nekā nevar līdzināties tam, ko viņai piedāvāja Jēzus. Pēc tam, kad viņa to saprata, viņa teica:
„Kungs, dod man tādu ūdeni, ka man vairs neslāpst un nav jānāk šurp smelt”.
Mūžīgā dzīvība pēc savas vērtības un nozīmīguma nelīdzinās nevienai dāvanai uz zemes. Jēzus teica:
„Zaglis nāk vienīgi, lai zagtu, nokautu un nomaitātu. Es esmu nācis, lai tiem būtu dzīvība un pārpilnība.” (Jāņa 10:10)
