Dieva instrumenti varoņdarbiem un Dieva Valstības paplašināšanai – 5.daļa

Kādā veidā Dievs dod mums Svēto Garu? Kādā veidā mēs varam saņemt garīgās dāvanas un Dieva spējas varoņdarbu veikšanai un Dieva Valstības paplašināšanai? No šīs Rakstu vietas mēs redzam, ka tas notiek caur paklausību un ticības sludināšanu. Ticība nāk no Dieva Vārda sludināšanas (Dieva Vārda dzirdēšanas). Vispirms cilvēks dzird Dieva Vārdu, tad notic šim Vārdam, pēc tam paklausībā seko Dieva Vārda norādījumiem, un tas noved pie tā, ka tie redz Svētā Gara darītos brīnumus. Ir svarīgi saprast, ka bez spējām dzirdēt no Svētā Gara mēs nevarēsim virzīties pārdabiskajā garīgajā līmenī un nespēsim redzēt pārdabiskas lietas no Dieva. Bet Dievs grib pacelt Savus bērnus pārdabiskajā līmenī, lai tie pastāvīgi dzīvotu šajā līmenī. Spēja dzirdēt Dieva Vārdu ticībā – tā, pirmkārt, ir prasme atpazīt Dieva balsi; otrkārt, tā ir iekšēja pārliecība, kas balstīta uz Dieva balsi – Dieva atklāsmi. Bībelē ir rakstīts:

“Tad Jēzus turpināja: “Patiesi, patiesi Es jums saku: Dēls no Sevis neko nevar darīt, ja Viņš neredz Tēvu to darām. Jo, ko Tas dara, to arī Dēls dara tāpat, jo Tēvs mīl Dēlu un Tam rāda visu, ko pats dara; un Viņš Tam rādīs vēl lielākus darbus nekā šos, ka jūs brīnīsities.” (Jāņa 5:19-20)

Mēs redzam, ka cilvēki brīnījās par to, kādus pārdabiskus brīnumus darīja Jēzus. Un Jēzus veiksmes noslēpums bija tas, ka Viņš neko nedarīja no Sevis, bet tikai to, ko Viņam rādīja Debesu Tēvs. „Tēvs mīl Dēlu un rāda viņam visu, ko dara pats”. Dievs grib darīt arī caur mums – Viņa bērniem – zīmes un brīnumus, bet šim nolūkam mums ir jāiemācās sadzirdēt Dieva balsi un sekot Svētā Gara vadībai. Ja mēs būsim paklausīgi Dievam un darīsim to, ko Viņš mūs aicina darīt (un viena no lietām, uz kuru Dievs mūs aicina, – degt par garīgajām dāvanām), tad mēs lūgsim, lai Tēvs parāda mums to, ko Viņš dara. Bez slāpēm pēc Dieva, bez vēlēšanās izpatikt Viņam un bez degsmes mēs neieraudzīsim augļus savā dzīvē. Dzīvojot uz zemes, Jēzus slāpa un vēlējās izzināt Tēva sirdi, katrā situācijā vēlējās zināt Tēva viedokli, un tāpēc Dievs Tēvs pastāvīgi runāja ar Jēzu un rādīja to, ko Viņš dara. Par nožēlu, daži ticīgie ir tik pārliecināti par sevi, savām zināšanām un pieredzi, ka neuzskata par vajadzīgu un svarīgu jautāt un prasīt padomu Dievam. Reiz rakstu mācītāji atveda pie Jēzus sievieti, kura tika pieķerta laulības pārkāpšanā, un gribēja viņu nomētāt ar akmeņiem. Viņi gribēja zināt, ko par to teiks Jēzus. Izdzirdot viņu jautājumu, Jēzus ilgi neatbildēja, jo gaidīja, kad Tēvs parādīs Viņam to, ko Viņš domā par šo situāciju. Jēzus vienmēr un itin visā prasīja padomu Tēvam. Mums jāzina un vienmēr jāatceras, ka Dievs neatklāj un nerāda Savus dārgumus (Savu balsi, vēlēšanos, gribu) kuram katram, bet tikai tiem, kuri slāpst un novērtē to. Ja tu alksti ieraudzīt to, kas ir Dieva sirdī, tad tu atradīsies pastāvīgā lūgšanu stāvoklī. Jebkurš brīnums sākas ar atklāsmi no Dieva. Katram no mums ir svarīgi laiku pa laikam apstāties un paanalizēt savu dzīvi. Cik bieži tu saņem atklāsmes no Dieva, uz kuru pamata tu pēc tam balsti savus lēmumus un rīcību? Cik bieži tas, ko tu saki un dari, balstās uz atklāsmi, kuru esi saņēmis no Dieva? Cik bieži tu ikdienā vērsies pēc padoma pie Dieva? Ja tu to nedari vai dari to ļoti reti, tad tavā dzīvē Svētā Gara dāvanas arī izpaudīsies ļoti reti. Jēzus pastāvīgi dzirdēja Dieva balsi, redzēja to, ko dara Tēvs, un dzīvoja pārdabiskajā līmenī. Jēzus neziedojās, lai piepildītu Savu gribu, bet Tēva, Kurš Viņu sūtīja, gribu. Katram no mums ir svarīgi iemācīties dzirdēt Dieva balsi un redzēt garā to, ko Dievs dara. Katram no mums ir svarīgi pieaugt Dieva žēlastībā. Tas, kurš alkst izzināt Dieva pavēles un pielietot viņam dāvātās zināšanas, – tādu cilvēku Dievs mācīs.