Dieva instrumenti varoņdarbiem un Dieva Valstības paplašināšanai – 7.daļa

Atziņas (zināšanu) vārda dāvana ir garīga dāvana, pēc kuras, Dievs grib, lai mēs tiecamies un alkstam redzēt to darbībā savā dzīvē IK DIENU. Atcerieties, ka Dievs dāvā Savas zināšanas tiem, kuri mīl Viņu. Tāpēc mums vajag atdzīvināt savu garu, sagatavot savu sirdi Dieva priekšā un noskaņot savas garīgās ausis, lai klausītos un pieņemtu no Dieva Viņa zināšanas. Dievs ir darījis mūs spējīgus dzirdēt un pieņemt no Viņa pārdabisko, jo mēs esam Dieva bērni, radīti pēc Dieva tēla un līdzības.
  • Jēzus Kristus. Jāņa evaņģēlijā mēs redzam piemēru atziņas (zināšanu) vārda dāvanas darbībai Jēzus Kristus dzīvē:
 „Jēzus redzēja Nātānaēlu nākam un saka par viņu: “Redzi, patiesi israēlietis, kurā nav viltības! “Nātānaēls sacīja Viņam: “Kā Tu mani pazīsti?” Jēzus atbildēja viņam: “Pirms Filips tevi sauca, kad tu biji zem vīģes koka, Es tevi redzēju.” Nātānaēls atbildēja Viņam: “Rabi, Tu esi Dieva Dēls, Tu esi Israēla Ķēniņš!” (Jāņa 1:47-49)
Jēzus pateica noteiktas lietas par Nātānaēlu, lai gan redzēja viņu pirmo reizi. Tas bija atziņas vārds, pārdabiska informācija no Dieva. Bībele aicina mūs paļauties uz To Kungu no visas savas sirds un nepaļauties uz sava prāta gudrību (Salamana pam. 3:5). Mūsu prāts ir ierobežots, bet Svētais Gars izzina visas lietas, atverot mums acis uz Dieva dziļumiem, un tam nav ierobežojumu.Jāņa evaņģēlijā mēs lasām vēl vienu stāstu par sievieti:
 „Tad Viņš tai saka: “Ej, sauc savu vīru un nāc šurp!” Sieva Viņam atbild: “Man nav vīra.” Jēzus viņai saka: “Tu pareizi esi sacījusi: man nav vīra, jo pieci vīri tev ir bijuši, bet, kas tev tagad ir, tas nav tavs vīrs. Šai ziņā tu esi runājusi patiesību.” (Jāņa 4:16-18)
Tas, ko Jēzus pateica šai sievietei, bija pārdabiskas zināšanas no Dieva. Sieviete bija pārsteigta par dzirdēto, tāpēc viņas reakcija uz teikto bija šie vārdi:
Tad sieva Viņam saka: “Kungs, es redzu, ka Tu esi pravietis.” (Jāņa 4:19)
Mēs vairākās Rakstu vietās varam lasīt par to, kā Dievs deva Saviem bērniem atziņas (zināšanu) vārdu, kas izglāba, aizsargāja un palīdzēja viņiem. Mums ir jāzina un jāatceras, ka Svētā Gara dāvanas – tas ir mūsu mantojums Dievā. Bet, ja mēs nedzīsimies pēc garīgām dāvanām, tad mēs nevarēsim redzēt to darbību savā dzīvē. Mūsu savstarpējās attiecības ar Svēto Garu un spēja dzirdēt tiešā veidā no Viņa ir saistīti ar mūsu slāpēm pēc Dieva, pēc Viņa Vārda un garīgām dāvanām. Mana atbildība ir atdzīvināt sevī šīs slāpes, un tad es varēšu nākt pie Dieva un baudīt no Dieva dzīvības avota. Tad rezultāts mūsu attiecībām ar Dievu būs tas, ka mēs varēsim paveikt varoņdarbus Dievam un paplašināt Viņa Valstību uz šīs zemes.

Līdzīgi raksti

  • Dieva Valstība tevī

    Šo svētdien sludināja brālis no draudzes – Evans Osemvegi (Evans Osemwegie). Viņa svētrunas tēma bija „Dieva Valstība tevī”. Evans runāja par to, cik svarīgi ir redzēt sevi ar Dieva acīm. Pēc tam, kad Israēla bērni izgāja no Ēģiptes, Mozus sūtīja divpadsmit izlūkus apskatīt Apsolīto zemi, uz kuru viņi devās.
  • Kā nopelnīt naudu?

    Šajā svētdienā mācītājs Rufus turpināja mācīt par finanšu sfēras pārvaldīšanu. Konkrētāk tika runāts par to, kā mēs varam nopelnīt naudu. Dieva gudrība ir praktiska un skar katru mūsu dzīves sfēru, arī naudas pelnīšanas sfēru. Vēl bez tā, Dieva gudrība ir augstāka par jebkuru citu gudrību. Dāvids teica, ka dēļ tā, ka viņš mācījās Dieva likumus un sekoja Dieva gudrībai, viņš bija veiksmīgāks par saviem skolotājiem (Psalms 119:97-100). Dieva likums – ir pamācības grāmata dzīvei un veiksmes avots visām dzīves sfērām.
  • Mūsu aicinājums – iet 4 daļa

    Šajā svētdienā mācītājs Rufus turpināja sludināt par tēmu „Mūsu aicinājums – iet!”. Katra cilvēka dzīves mērķis ir tajā, lai piepildītu savu aicinājumu no Dieva. Iet tur, kur vēlas Dievs, – tā ir ticīga cilvēka aicinājuma sastāvdaļa. Lai ietu, cilvēkam ir jābūt kustībā.
  • Kas ir Hīvieši? Giganti tavā zemē 3 daļa (Mācītājs Rufus Adžiboije)

    Mēs nedrīkstam pierast pie Dieva Vārda, nedrīkstam izturēties pret Vārdu kā pret kaut ko ierastu. Daudzu ticīgo problēma ir tā, ka, tā kā savas dzīves laikā tie ir dzirdējuši tik daudz svētrunu, tad nekas no dzirdētā vairs neatstāj uz viņiem nekādu iespaidu, jo tiem šķiet, ka viņi jau visu zina. Tas ir ļoti bīstami – daudzo zināšanu dēļ nievājoši izturēties pret Dieva Vārdu. Dievs, sūtot Savu Vārdu, nerunā uz mūsu prātu, bet runā uz mūsu sirdi, jo..

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *