Dieva klātbūtne III

Labdien, dārgie draugi!Priecājos no jauna dalīties ar jums vārdā no Dieva.Mēs sākām runāt par Dieva klātbūtni un par to, kā arvien vairāk un vairāk piedzīvot Viņa klātbūtni savā dzīvē. Mēs runājām par to, ka tieši Dieva klātbūtne mūsu dzīvē liek atšķirties mums kā Dieva tautai no citām tautām. Dieva klātbūtne padara mūs virs zemes stiprākus un Dieva slava mūsu dzīvē izpaužas arvien vairāk un vairāk, tālab tā mums ir vajadzīga kā gaiss.Vakar mēs ieraudzījām, ka, lai piedzīvotu Dieva klātbūtni, mums ir apzināti jātuvojas Dievam.Šodien mēs turpināsim analizēt kādu rakstu vietu.
„tuvojieties Dievam, tad Viņš tuvosies jums. Šķīstījiet rokas, grēcinieki, un skaidrojiet, šaubīgie, sirdis! Esiet nelaimīgi un vaimanājiet un raudiet, jūsu smiekli lai top pārvērsti vaidos un jūsu prieks skumjās. Zemojieties Tā Kunga priekšā, tad Viņš jūs paaugstinās.”(Jēkaba 4:8-10).
Augšminētajā Rakstu vietā mēs redzam, ka grēks un elku kalpība attālina cilvēku no Dieva un bloķē ceļu uz pieeju Dieva klātbūtnei, spēkam un Dieva slavai. Tāpēc ir vēl kas, izņemot lūgšanu, kas tuvina mūs Dievam un atnes Dieva klātbūtni mūsu dzīvē – tā ir grēku nožēla un mūsu nodošanās svētai dzīvei.Efektīvas lūgšanas cena – tas ir svētums un dievbijība. Lūk, tāpēc Jēkabs, aicinot mūs tuvoties Dievam, tūlīt pat koncentrē mūsu uzmanību uz nepieciešamību attīrīt un skaidrot savu sirdi, kā arī zemoties un salūzt Dieva priekšā.Augšminētajā fragmentā šķīstas rokas (tīras rokas) runā par mūsu ārējo dzīvi, tas ir, par mūsu acīmredzamo rīcību, attieksmi un uzvedību.Skaidra sirds – runā par mūsu iekšējo dzīvi, par mūsu motīviem un domām.Salūšana un zemošanās Dieva priekšā liecina par to, ka Dievs un Viņa Vārds kontrolē mūsu dzīvi. Tikai tas ir pierādījums tam, ka mūsu griba it visā ir pakļauta Dieva gribai, bet tas nozīmē, ka mēs atļaujam Dievam būt par Saimnieku un Kungu mūsu dzīvē.Bez šķīstām rokām, bez skaidras sirds, bez zemošanās un salūšanas Dieva priekšā mēs nevarēsim tuvoties Dievam.Tātad, tā kā tas garantē Viņa klātbūtni mūsu dzīvē, mēs ar lūgšanu tuvojamies Dievam. Tomēr, lai tuvotos, mums ir nepieciešams attīrīt savu dzīvi. Mūsu gatavība ar svētu un dievbijīgu dzīvi maksāt cenu liecina par to, ka mēs vaļsirdīgi atzīstam, ka mums izmisīgi ir nepieciešama Dieva klātbūtne.Sarunu par šo tēmu turpināsim rīt!Dieva mierā!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Vai Jūs atrodaties verdzībā, tuksnesī vai jūsu apsolītajā zemē?

    Pastāv attiecības, kuras tur cilvēkus verdzībā un veicina viņu klaiņošanu pa tuksnesi, kamēr apsolītā zeme, kur piens un medus tek, gaida viņus.Bībele norāda uz grēkiem, kas saista Izraēla bērnus un par kuriem mums šodien vajadzētu zināt, lai izvairītos no šīm kļūdām. „Bet uz lielāko daļu no viņiem Dievam nebija labs prāts, tie ir izdeldēti tuksnesī. Tas ir noticis mums par brīdināšanas zīmi, lai mēs neiekārojam ļaunu, kā tie darījuši. Netopiet arī par elku kalpiem kā daži no tiem, kā ir rakstīts: tauta apsēdās ēst un dzert un tad piecēlās un sāka diet. – Arī nepadosimies netiklībai, kā daži no tiem darījuši un krita vienā dienā divdesmit trīs tūkstoši.Nekārdināsim To Kungu, kā daži no tiem darījuši un gāja bojā no čūskām. Nekurniet, kā daži no tiem ir kurnējuši un maitātāja nomaitāti. Un viss tas viņiem noticis zīmīgā kārtā un ir rakstīts par brīdinājumu mums, kas esam nonākuši pie laika beigām.”(1.Korintiešiem 10:5-11)
  • Efektīvas lūgšanas priekšnosacījums ir – lūgšanu prakse II

    Lūgšana ir jāpraktizē ikdienas līmenī. Mēs nespēsim kļūt par meistariem un profesionāļiem tajā, ko nepraktizējam katru dienu. Ja mēs nepraktizējam lūgšanu, mēs nekad nezināsim, kā ir pareizi jālūdz. Vēlreiz vēlos pasvītrot kādu patiesību, par kuru runāju pagājušajā reizē. Dzīvē katram no mums reiz pienāk laiks, kad vairāk par visu mums ir nepieciešama lūgšana. Bet, ja mēs nepraktizējam lūgšanu ikdienas līmenī, tad tieši tādā laikā mēs nespēsim lūgt un saņemt vajadzīgo palīdzību no Dieva. Lai tā nenotiek ar mums.Lūgšana maina mūs un to, kas ir mums visapkārt, maina mūsu pasauli. Katrs var pārliecināties par to, ka lūgšana – tas ir spēks, tā, ticīgam cilvēkam, ir privilēģija no Paša Dieva.
  • Jēzus maina tos, kuri seko Viņam III

    Mums arvien kā mērķi savā priekšā ir jāpatur Dieva aicinājumu uz pārmaiņām. Līdzko mēs nācām pie Dieva un iegājām Viņa Valstībā, par mūsu dienišķo maizi ir jākļūst vēlēšanās mainīties un pielīdzināties Kristum. Un tad, kad mēs sāksim mainīties, arī viss mums apkārt sāks mainīties saskaņā ar mūsu iekšējām izmaiņām. Tad pašas briesmīgākās situācijas sāks mainīties uz labo pusi, smagās problēmas sāks atrisināties. Un viss tas notiks vienlaicīgi ar mūsu rakstura un garīgās izaugsmes pārveidošanos.
  • Mēs esam zemes sāls un pasaules gaisma

    Kā sāls mēs novēršam jebkādu pagrimumu mūsu sabiedrībā caur to, ka mēs palīdzam cilvēkiem slāpt vai alkt pēc Dieva un Dieva vārda. Pēc tam, kad cilvēks ir ēdis ko sāļu, viņam rodas vēlēšanās vai alkas dzert(slāpes). Tieši tāpat tas notiek arī ar mums, ja mēs kā Dieva vēstneši pildīsim savu lomu kā zemes sāls, tad cilvēki arvien vairāk un vairāk jutīs slāpes vai alks pēc Dieva un Dieva vārda.
  • Ko mums dod plānošana?

    Plānošana mums palīdz efektīvi nodot tālāk citiem mūsu vēlēšanās un cerības. Plānošana, ne tikai mums dod labāku sapratni par savu uzdevumu, tā arī mums palīdz efektīvi nodot tālāk citiem mūsu vēlēšanās un gaidas, ar kuriem kopā mēs īstenosim šos mērķus. Kā jūs varat lūgt palīdzību citiem, ja jūs pats vēl neesat ticis skaidrībā ar to, ko gribat? Plānošanas procesā, jūsu idejas kļūs konkrētākas un skaidrākas, un tad jūs varēsiet tās efektīvi nodot tālāk citiem.
  • Mums ir ļoti svarīgi apstāties jebkādā savā darbībā un nodoties vientulībai ar Tēvu

    „Un no turienes cēlies Viņš nogāja uz Tiras robežām. Un, kādā namā iegājis, Viņš gribēja, lai neviens to nemanītu; bet nevarēja palikt apslēpts.”Jēzus atnāca Tiras un Sidonas robežās, lai nošķirtos no cilvēkiem un paliktu vienatnē, jo tuvojās Viņa pēdējā diena – Viņa nāves diena Golgātā. Iespējams, Jēzus vēlējās palikt vienatnē ar Tēvu, lai runātu par to, kas Viņu sagaida Golgātā. Jēzus tādā veidā rāda mums piemēru, ka arī mums ir ļoti svarīgi apstāties jebkādā savā darbībā un nodoties vientulībai ar Tēvu. Reiz pa reizei mums vajag aizbēgt no šīs pasaules trokšņa, rūpēm un rast laiku tam, lai pabūtu ar Dievu.