Dieva klātbūtne III

Labdien, dārgie draugi!Priecājos no jauna dalīties ar jums vārdā no Dieva.Mēs sākām runāt par Dieva klātbūtni un par to, kā arvien vairāk un vairāk piedzīvot Viņa klātbūtni savā dzīvē. Mēs runājām par to, ka tieši Dieva klātbūtne mūsu dzīvē liek atšķirties mums kā Dieva tautai no citām tautām. Dieva klātbūtne padara mūs virs zemes stiprākus un Dieva slava mūsu dzīvē izpaužas arvien vairāk un vairāk, tālab tā mums ir vajadzīga kā gaiss.Vakar mēs ieraudzījām, ka, lai piedzīvotu Dieva klātbūtni, mums ir apzināti jātuvojas Dievam.Šodien mēs turpināsim analizēt kādu rakstu vietu.
„tuvojieties Dievam, tad Viņš tuvosies jums. Šķīstījiet rokas, grēcinieki, un skaidrojiet, šaubīgie, sirdis! Esiet nelaimīgi un vaimanājiet un raudiet, jūsu smiekli lai top pārvērsti vaidos un jūsu prieks skumjās. Zemojieties Tā Kunga priekšā, tad Viņš jūs paaugstinās.”(Jēkaba 4:8-10).
Augšminētajā Rakstu vietā mēs redzam, ka grēks un elku kalpība attālina cilvēku no Dieva un bloķē ceļu uz pieeju Dieva klātbūtnei, spēkam un Dieva slavai. Tāpēc ir vēl kas, izņemot lūgšanu, kas tuvina mūs Dievam un atnes Dieva klātbūtni mūsu dzīvē – tā ir grēku nožēla un mūsu nodošanās svētai dzīvei.Efektīvas lūgšanas cena – tas ir svētums un dievbijība. Lūk, tāpēc Jēkabs, aicinot mūs tuvoties Dievam, tūlīt pat koncentrē mūsu uzmanību uz nepieciešamību attīrīt un skaidrot savu sirdi, kā arī zemoties un salūzt Dieva priekšā.Augšminētajā fragmentā šķīstas rokas (tīras rokas) runā par mūsu ārējo dzīvi, tas ir, par mūsu acīmredzamo rīcību, attieksmi un uzvedību.Skaidra sirds – runā par mūsu iekšējo dzīvi, par mūsu motīviem un domām.Salūšana un zemošanās Dieva priekšā liecina par to, ka Dievs un Viņa Vārds kontrolē mūsu dzīvi. Tikai tas ir pierādījums tam, ka mūsu griba it visā ir pakļauta Dieva gribai, bet tas nozīmē, ka mēs atļaujam Dievam būt par Saimnieku un Kungu mūsu dzīvē.Bez šķīstām rokām, bez skaidras sirds, bez zemošanās un salūšanas Dieva priekšā mēs nevarēsim tuvoties Dievam.Tātad, tā kā tas garantē Viņa klātbūtni mūsu dzīvē, mēs ar lūgšanu tuvojamies Dievam. Tomēr, lai tuvotos, mums ir nepieciešams attīrīt savu dzīvi. Mūsu gatavība ar svētu un dievbijīgu dzīvi maksāt cenu liecina par to, ka mēs vaļsirdīgi atzīstam, ka mums izmisīgi ir nepieciešama Dieva klātbūtne.Sarunu par šo tēmu turpināsim rīt!Dieva mierā!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Tikai Dievs zina patieso aicinājumu cilvēka dzīvei

    Izpratne par to, ka mēs esam Viņa radījumi, vedina uz domām, ka mūsu dzīve uz zemes būs pilnīgi bezjēdzīga bez Dieva, bez sadarbošanās ar Dievu un bez attiecībām ar Dievu. Bez Dieva mēs būsim līdzīgi cilvēkiem, kuri ir zaudējuši prāta spējas un kuri vienkārši maldās pa tuksnesi, kurā nav ceļa. Tāpēc, tādi cilvēki staigā tumsā uz izjūtām un gāzelējas kā dzēruma pilni.„Viņš ir tas, kas apstulbina valdnieku saprātu un viņus tik tālu maldina, ka tiem nav vairs ceļa, ka tie grābstās apkārt kā tumsā, ka gaismas tiem nevaid, ka tie apmaldās paši kā piedzēruši. ” (Ījaba 12:24-25).
  • Kādā veidā jūs ejat to ceļu, kuru Jums ir nolicis Dievs?

    Mums katram priekšā ir garīgais skrējiens vai ceļš, kuram mums ir jāiet cauri. Daudzi to sauc par Dieva gribu vai Dieva aicinājumu.Lai kā tas arī sauktos, mums ir jāsaprot, ka mēs uz zemes atrodamies ne priekš bezmērķīgas dzīves. Mūsu dzīvei ir mērķis. Laiks mums ir dots tieši šī iemelsa dēļ – lai noskaidrotu Dieva mērķi savai dzīvei un ziedotu sevi šī mērķa īstenošanai, izmantojot katru iespēju un resursu, ko Dievs mums dāvā.
  • Lūgšana – tas ir spēka avots! II

    Jēzus ar Savu piemēru mums parāda, ka cilvēkam vienmēr būs lūgt un nebūs pagurt. Jēzus visus nakti lūdza, tāpēc, ka nākamajā rītā, kaut kam bija jānotiek un Viņš Sevi gatavoja jaunajai dienai. Viņš lūdza!„Un visi ļaudis mēģināja Viņam pieskarties, jo spēks izgāja no Viņa, un Viņš visus darīja veselus.” (Lūkas Ev. 6:19).Mēs atkal redzam, ka spēks un svaidījums pavadīja Jēzus kalpošanu, bet viss tas notika pēc tam, kad Viņš bija pavadījis laiku lūgšanā. Tas nebija cilvēciskais spēks, bet Dieva spēks, kurš izplatījās un pavadīja to, ko Jēzus darīja. Un tas bija rezultāts pastāvīgām lūgšanām. Jēzus vienmēr lūdza!
  • Kas ir pamats vai fundaments labvēlībai? III

    „Taču stiprais Dieva pamats pastāv ar šādu zīmogu: Tas Kungs pazīst savējos, un: lai atturas no netaisnības ikviens, kas daudzina Tā Kunga Vārdu.”(2.Timot. 2:19).Praktiskā taisnība – tas ir pamatīgs, nopietns pamats lai baudītu Dieva labvēlību. Ja tev patīk grēks, ja grēks ir tavs dzīvesveids, tu šķir, atdali sevi no labvēlības un visa tā, ko labvēlība atnes cilvēka dzīvē.
  • Dāsnums un viesmīlība atver durvis Dieva palīdzībai II

    Kad esam viesmīlīgi un atvērti tam, lai palīdzētu cilvēkiem un dalītos ar to, kas mums ir, kad darām visu nepieciešamo, lai mūsu viesi justos ērti, un kalpojam viņiem no visas savas sirds, saskaņā ar Dieva teikto, mēs, pat neizprotot to, varam izrādīt viesmīlību eņģeļiem, kuri atnes mums svētīgas dāvanas no Dieva. Atraidot cilvēkus, neapzināti mēs varam atraidīt Dieva eņģeļus. Dieva Vārds tev šodien: esi viesmīlīgs, un Dievs tevi svētīs!
  • Uzvaras solis

    Uzvaras solis – kad tu paziņo par savu uzvaru pār kārdinājumiem un stājies pretī sātanam, visiem viņa plāniem un nodomiem tavā dzīvē un tavu tuvinieku dzīvēs.„Tad nu padodieties Dievam, stājieties pretim velnam, un viņš bēgs no jums; tuvojieties Dievam, tad Viņš tuvosies jums. Šķīstījiet rokas, grēcinieki, un skaidrojiet, šaubīgie, sirdis!”(Jēkaba 4:7-8).