Dieva pielūgsme

Es priecājos sveikt katru mūsu rubrikas „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam” lasītāju!Šodien es vēlos parādīt jums dažus no efektīvas lūgšanas elementiem.1.Dieva pielūgsme.Dievs vēlas, lai mēs vēršamies pie Viņa kā pie Tēva. „Tēvreizē” Jēzus saka: „Svētīts lai top Tavs Vārds!”. Vārds „svētīts” pauž pielūgsmi un cieņu pret Dievu. Pielūgsme noskaņo mūsu garu uz satikšanos ar Dievu. Pielūgsme ieslēdz mūsu garu. Tas līdzinās tam, kā tad, ja tu vēlies paklausīties radio, tev tas ir jāieslēdz un jānoskaņo uz vajadzīgo vilni. Pielūgsme palīdz ieslēgt mūsu garu un noskaņot to uz Dieva vilni. Jēzus teica:
„….tev būs Dievu, savu Kungu, pielūgt un Viņam vien kalpot.”(Mateja 4:10).
 Pielūgsmei ir jābūt pirms jebkuras citas kalpošanas.Pielūgsme – tas ir viens no lūgšanas veidiem.Ko tas nozīmē, pielūgt Dievu?Pielūgt Dievu – tas nozīmē godāt Dievu par to, Kas Viņš ir, sajūsmināties par Dievu un Viņa varenību, sajūsmināties par Viņa gudrību un spēku. Tad, kad tu pielūdz Dievu, tu apbrīno Viņu, atrodoties pazemībā Viņa priekšā. Pielūdzot Dievu, tu saproti, ka esi mazs salīdzinājumā ar Dievu. Pielūgsme ir saistīta ar Dieva īpašībām. Tavas pielūgsmes dziļums būs atkarīgs no tā, kādā mērā tu pazīsti Dievu. Tāpēc Dieva pielūgsme vienmēr ir saistīta ar Dieva iepazīšanu. Jo labāk mēs pazīstam Dievu, jo vairāk sajūsmināmies par Viņu. Tāpēc, ja tava Dieva pielūgsme ir vājā līmenī, tad tāds (vājš) ir arī tavu zināšanu līmenis par Dievu. Ja tu ikdienā mājās pielūdz Dievu lūgšanā, tad tev būs viegli to darīt draudzē, jo tā ir daļa no tavas lūgšanu dzīves.Slavēšana – tā arī ir pielūgsmes daļa. Slavēt Dievu – tas nozīmē būt pateicīgam Dievam par to, ko Viņš dara tavā dzīvē. Slava, pielūgsme un pateicība – tās iet kopā. Pielūdz un slavē Dievu nepārtraukti! Esi arvien pateicīgs Dievam!Kā mēs varam iemācīties pielūgt Dievu?*Vajag apzināti domāt par Dievu, koncentrēt savu uzmanību uz Dievu.
„Tanī gadā, kad nomira ķēniņš Usija, es redzēju To Kungu sēžam uz augsta, cēla troņa, un Viņa tērpa apakšmala piepildīja svētnīcu. Serafi lidinājās pār Viņu, tiem bija katram seši spārni: ar diviem serafs apsedza savu vaigu, ar diviem savas kājas, un ar diviem viņš lidoja. Tie nemitīgi sauca cits aiz cita šos vārdus: “Svēts, svēts, svēts ir Tas Kungs Cebaots! Visa zeme ir pilna Viņa godības!” Sliekšņu pamati trīcēja no sauciena skaņām, un nams pildījās ar dūmiem. Tad es izsaucos: “Bēdas man, jo es esmu nāvei lemts! Es esmu cilvēks ar nešķīstām lūpām un dzīvoju tautas vidū, kam nešķīstas lūpas, un tagad nu es redzēju ar savām acīm Ķēniņu, To Kungu Cebaotu!”(Jesajas 6:1-5).
Tai pat mirklī, kad Jesaja ieraudzīja To Kungu, viņš pielūdza Dievu. Bet cilvēks nevar ieraudzīt kaut ko vai kādu, ja viņš neskatās uz to. Iemācies skatīties uz Dievu. Pirmais, ko nepieciešams izdarīt, lai tu varētu ieraudzīt Dievu tad, kad tu nāc pie Dieva, lai lūgtu, – vajag nomierināties un savās domās skatīties uz Dievu. Un tas ir sākums tam, kas palīdz mums pielūgt Dievu. Turpināsim rīt!Dieva mierā!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Attaisnošanās vai ziedošanās?

    No mūsu ziedošanās Dievam un savam aicinājumam ir atkarīga mūsu laime un apmierinājums kā šajā pasaulē, tā arī nākamībā. Sātans to ļoti labi zina, tāpēc, viņš jebkādā veidā cenšas aizvest mūs sāņus no paša galvenā dzīvē. Sātans grib, lai ziedošanās vietā jūs atrodat dažādus attaisnojumus vai atrunas attiecībā uz to, lai neko nedarītu.Tieši par tādu cilvēku kategoriju Jēzus izstāstīja vienā no Savām līdzībām. Ļaudis, kuri aprakstīti šajā līdzībā, tā vietā, lai ziedotu sevi Dievam un Viņa aicinājumam, attaisnojās vai aizbildinājās. Bet kā tas ir ar jums? Vai jūs šodien aizbildināties, vai arī jūs esat ziedojušies Dievam un Viņa Valstības darbiem. Izlasīsim pašu līdzību.
  • Analizē savu darbību un savas dienas!

    Ja mēs ar jums neapstāsimies, kā to darīja Dievs, lai analizētu to, ko mēs darām vai uz kurieni virzāmies savā dzīvē, mēs varam nokļūt ne tur, kur vēlējāmies, iegūt ne to, ko gaidījām. Tādēļ, ka šai dzīvē ir tik ļoti viegli novirzīties sāņus, ir tik viegli iestigt dažnedažādās izklaidēs un bezvērtīgās nodarbēs, mums nepieciešams pastāvīgi apstāties, lai pārdomātu un izanalizētu to, kas notiek mūsu dzīvē, vai tas ir labi, vai kaut kas ir jāmaina, vai ejam pareizajā virzienā.
  • Dzīves mērķa meklēšana VII

    Šodien es vēlētos noslēgt mūsu sarunu par cilvēka mērķa meklēšanu savai dzīvei un par to, kā mēs varam atrast patiesu laimi, dzīvojot zem šīs saules. Mēs redzējām, ka Sālamans, laimes un apmierinājuma meklējumos, nogāja garu un smagu ceļu. Slava Dievam, ka tas ir pierakstīts priekš mums, lai mēs spētu izvairīties no tām kļūdām, par kurām Sālamans runā Sālamana mācītāja grāmatā. Sālamans saprata, ka dzīve bez Dieva ir pilnīga ilūzija, laime bez Dieva ir mirāža. Sālamana mācītāja grāmatas noslēgumā Sālamans raksta: „ Gala iznākums no visa ir šāds: bīsties Dieva un turi Viņa baušļus, jo tas pienākas katram cilvēkam! Jo Dievs tai tiesā, kas nāks pār visu apslēpto, pasludinās Savu spriedumu par visu notikušo, vai tas būtu bijis labs vai ļauns. „ (Sālam. mācītājs 12:13-14).
  • Kāpēc Dievs runā uz mums, un kālab mums ir tik svarīgi dzirdēt Viņa balsi

    1. Atklāsme no Dieva (par Sevi Pašu).Dievs runās uz mums ar nolūku, lai, pirmkārt, atklātu mums patiesību par Sevi Pašu. Ja mēs neiemācīsimies dzirdēt Dieva balsi, tad mēs nevarēsim iepazīt Viņu tik labi, lai kļūtu par Viņa draugiem.
  • Dievišķā disciplīna

    Lai noteiktu, vai mēs atrodamies Dieva iniciētā disciplinēšanas procesā vai arī mums ir darīšana ar garīgo uzbrukumu, vispirms sev ir jāuzdod daži jautājumi:1. Kādos apstākļos es šobrīd atrodos? (Kolosiešiem 3:17)– Vai es atrodos tur, kur mani vēlas redzēt Dievs?
  • Paliec stiprs ticībā, un tu redzēsi, kā viss tavā dzīvē sāks mainīties

    Es priecājos, ka mēs no jauna varam iedziļināties Dieva Vārdā un smelt no tā spēku un gudrību, lai šī diena būtu mums veiksmīga. Mēs iesākām runāt par Ābrahāma dzīvi. Šodien mēs apskatīsim kādu ticības principu, kurš darbojās Ābrahāma dzīvē. Dievs parādījās Ābramam. Viņam bija varens redzējums Ābrama dzīvei. Par to mēs varam lasīt 1. Mozus grāmatā (12:1-4): „Un Tas Kungs sacīja uz Ābrāmu: “Izej no savas zemes, no savas cilts un no sava tēva nama uz zemi, kuru Es tev rādīšu. Un Es tevi darīšu par lielu tautu, Es tevi svētīšu un darīšu lielu tavu vārdu, un tu būsi par svētību. Es svētīšu tos, kas tevi svētī, un nolādēšu tos, kas tevi nolād, un tevī būs svētītas visas zemes ciltis.” Un Ābrāms izgāja, kā Tas Kungs to viņam bija sacījis, un līdz ar viņu izgāja Lats. Bet Ābrāms, izejot no Hāranas, bija septiņdesmit piecus gadus vecs. “