Dieva pielūgsme

Es priecājos sveikt katru mūsu rubrikas „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam” lasītāju!Šodien es vēlos parādīt jums dažus no efektīvas lūgšanas elementiem.1.Dieva pielūgsme.Dievs vēlas, lai mēs vēršamies pie Viņa kā pie Tēva. „Tēvreizē” Jēzus saka: „Svētīts lai top Tavs Vārds!”. Vārds „svētīts” pauž pielūgsmi un cieņu pret Dievu. Pielūgsme noskaņo mūsu garu uz satikšanos ar Dievu. Pielūgsme ieslēdz mūsu garu. Tas līdzinās tam, kā tad, ja tu vēlies paklausīties radio, tev tas ir jāieslēdz un jānoskaņo uz vajadzīgo vilni. Pielūgsme palīdz ieslēgt mūsu garu un noskaņot to uz Dieva vilni. Jēzus teica:
„….tev būs Dievu, savu Kungu, pielūgt un Viņam vien kalpot.”(Mateja 4:10).
 Pielūgsmei ir jābūt pirms jebkuras citas kalpošanas.Pielūgsme – tas ir viens no lūgšanas veidiem.Ko tas nozīmē, pielūgt Dievu?Pielūgt Dievu – tas nozīmē godāt Dievu par to, Kas Viņš ir, sajūsmināties par Dievu un Viņa varenību, sajūsmināties par Viņa gudrību un spēku. Tad, kad tu pielūdz Dievu, tu apbrīno Viņu, atrodoties pazemībā Viņa priekšā. Pielūdzot Dievu, tu saproti, ka esi mazs salīdzinājumā ar Dievu. Pielūgsme ir saistīta ar Dieva īpašībām. Tavas pielūgsmes dziļums būs atkarīgs no tā, kādā mērā tu pazīsti Dievu. Tāpēc Dieva pielūgsme vienmēr ir saistīta ar Dieva iepazīšanu. Jo labāk mēs pazīstam Dievu, jo vairāk sajūsmināmies par Viņu. Tāpēc, ja tava Dieva pielūgsme ir vājā līmenī, tad tāds (vājš) ir arī tavu zināšanu līmenis par Dievu. Ja tu ikdienā mājās pielūdz Dievu lūgšanā, tad tev būs viegli to darīt draudzē, jo tā ir daļa no tavas lūgšanu dzīves.Slavēšana – tā arī ir pielūgsmes daļa. Slavēt Dievu – tas nozīmē būt pateicīgam Dievam par to, ko Viņš dara tavā dzīvē. Slava, pielūgsme un pateicība – tās iet kopā. Pielūdz un slavē Dievu nepārtraukti! Esi arvien pateicīgs Dievam!Kā mēs varam iemācīties pielūgt Dievu?*Vajag apzināti domāt par Dievu, koncentrēt savu uzmanību uz Dievu.
„Tanī gadā, kad nomira ķēniņš Usija, es redzēju To Kungu sēžam uz augsta, cēla troņa, un Viņa tērpa apakšmala piepildīja svētnīcu. Serafi lidinājās pār Viņu, tiem bija katram seši spārni: ar diviem serafs apsedza savu vaigu, ar diviem savas kājas, un ar diviem viņš lidoja. Tie nemitīgi sauca cits aiz cita šos vārdus: “Svēts, svēts, svēts ir Tas Kungs Cebaots! Visa zeme ir pilna Viņa godības!” Sliekšņu pamati trīcēja no sauciena skaņām, un nams pildījās ar dūmiem. Tad es izsaucos: “Bēdas man, jo es esmu nāvei lemts! Es esmu cilvēks ar nešķīstām lūpām un dzīvoju tautas vidū, kam nešķīstas lūpas, un tagad nu es redzēju ar savām acīm Ķēniņu, To Kungu Cebaotu!”(Jesajas 6:1-5).
Tai pat mirklī, kad Jesaja ieraudzīja To Kungu, viņš pielūdza Dievu. Bet cilvēks nevar ieraudzīt kaut ko vai kādu, ja viņš neskatās uz to. Iemācies skatīties uz Dievu. Pirmais, ko nepieciešams izdarīt, lai tu varētu ieraudzīt Dievu tad, kad tu nāc pie Dieva, lai lūgtu, – vajag nomierināties un savās domās skatīties uz Dievu. Un tas ir sākums tam, kas palīdz mums pielūgt Dievu. Turpināsim rīt!Dieva mierā!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • No kā ir atkarīgs tavs liktenis?

    Ļoti bieži mēs domājam, ka mūsu likteni nosaka citi cilvēki un tas, ko viņi dara attiecībā uz mums. Vai arī, dažkārt cilvēki domā, ka liktenis ir atkarīgs no tiem apstākļiem, kas ieskauj mūs, vai arī no tā, kas notiek ar mums pašiem un mums visapkārt. Taču tā nav patiesība un Dievs tā nedomā! Dievs domā, ka apstākļi, kuri tevi ieskauj, nevar noteikt tavu likteni. Tas ko cilvēki dara attiecībā uz tevi vai nedara, – arī tas nevar noteikt tavu likteni. Tavu likteni nosaka tas, kas atrodas tavā sirdī. Tālab, Dievs saka mums, lai vairāk par visu mēs sargājam savu sirdi.
  • Kāpēc mums nepieciešama labvēlība?

    „Dievs, paši savām ausīm mēs esam dzirdējuši, mūsu tēvi to ir pauduši: lielus darbus Tu esi darījis viņu dienās, sendienās, ar paša roku. Svešas ciltis Tu esi padzinis, bet viņus dēstījis to vietā, tautas esi sagrāvis, bet viņiem licis izplesties. Un nevis ar savu zobenu tie iekaroja zemi, nedz viņu elkonis tiem bija par palīgu, nē, bet Tava labā roka, Tavs elkonis un Tava vaiga gaisma, tāpēc ka Tu viņus mīlēji!” (Psalms 44: 2-4).
  • Kā ticīgajiem, mums jāiemācās skatīties uz sevi tā, kā Dievs uz mums skatās!

    Dievs Savā vārdā saka, ka mēs esam, – svešinieki un piedzīvotāji(ceļinieki), tāpēc pieliksim visu savu piepūli, lai mēs redzētu sevi par tādiem. Tad mēs līdzināsimies tiem, kuri meklē debesu tēviju un nevēlas atgriezties turp, no kurienes viņi aizgājuši, tiem, kuri tiecas uz labāko, tas ir – uz debesu tēviju.Dievs nekaunas par tiem cilvēkiem, kuri ir pestīšanas cerības pilni. Viņš ar sajūsmu sauc Sevi par viņu Dievu, un viņiem Viņš ir sagatavojis pilsētu – patvērumu, kurā viņi varēs atrasties drošībā vētras laikā, plūdos vai bada laikā. Dievs viņu dvēselēm ir sagatavojis mūžīgo mieru un acīmredzamu uzvaru.
  • Kas ir pamats vai fundaments labvēlībai? II

    Ticībā uz Kristu mēs iemantojām Viņa taisnību un Viņa dabu. Mēs nekļūstam pilnīgi savā uzvedībā uzreiz pēc grēku nožēlas, bet mūsu garā mums ir Visuvarenā Dieva pilnīgā daba. Atkarībā no tā, kādā mērā mēs pakļaujam sevi šai dabai, – Viņa dzīve, Viņa jūtas, Viņa domas sāk arvien vairāk un vairāk izpausties mūsos. Tieši mūsu ikdienas pakļaušanos Dievišķajai dabai, kas ir mūsos – es saucu par praktisko taisnību, kas kvalificē mūs Dieva labvēlībai.
  • Izmaiņām ir jāsākas ar mums

    „Kad es biju jauns cilvēks, manai iztēlei nebija robežu. Tālab, es gribēju izmainīt visu pasauli. Ar laiku es sapratu, ka es nespēšu mainīt pasauli, tālab, es nolēmu pamēģināt izmainīt savu valsti. Kad es atklāju, ka arī valsti es nespēšu izmainīt, tad es koncentrēju savu uzmanību uz savu pilsētu. Taču, es nespēju mainīt arī savu pilsētu. Tālab, esot jau cienījamā vecumā, es mēģināju izmainīt savu ģimeni. Tagad, kad jau esmu vecs vīrs, kurš atrodas uz nāves gultas, es sapratu, ka vienīgais, kuru es varēju mainīt, tas ir – sevi pašu. Pēkšņi es sapratu, ka tad, ja es būtu strādājis pie tā, lai mainītu sevi, iespējams, es reāli spētu ietekmēt savu ģimeni, un tad, es un mana ģimene, iespējams, varētu ietekmēt savu pilsētu. Caur mūsu pilsētas ietekmi, iespējams, mēs mainītu savu valsti, un tad arī visu pasauli.”