Dieva pielūgsme

Es priecājos sveikt katru mūsu rubrikas „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam” lasītāju!Šodien es vēlos parādīt jums dažus no efektīvas lūgšanas elementiem.1.Dieva pielūgsme.Dievs vēlas, lai mēs vēršamies pie Viņa kā pie Tēva. „Tēvreizē” Jēzus saka: „Svētīts lai top Tavs Vārds!”. Vārds „svētīts” pauž pielūgsmi un cieņu pret Dievu. Pielūgsme noskaņo mūsu garu uz satikšanos ar Dievu. Pielūgsme ieslēdz mūsu garu. Tas līdzinās tam, kā tad, ja tu vēlies paklausīties radio, tev tas ir jāieslēdz un jānoskaņo uz vajadzīgo vilni. Pielūgsme palīdz ieslēgt mūsu garu un noskaņot to uz Dieva vilni. Jēzus teica:
„….tev būs Dievu, savu Kungu, pielūgt un Viņam vien kalpot.”(Mateja 4:10).
 Pielūgsmei ir jābūt pirms jebkuras citas kalpošanas.Pielūgsme – tas ir viens no lūgšanas veidiem.Ko tas nozīmē, pielūgt Dievu?Pielūgt Dievu – tas nozīmē godāt Dievu par to, Kas Viņš ir, sajūsmināties par Dievu un Viņa varenību, sajūsmināties par Viņa gudrību un spēku. Tad, kad tu pielūdz Dievu, tu apbrīno Viņu, atrodoties pazemībā Viņa priekšā. Pielūdzot Dievu, tu saproti, ka esi mazs salīdzinājumā ar Dievu. Pielūgsme ir saistīta ar Dieva īpašībām. Tavas pielūgsmes dziļums būs atkarīgs no tā, kādā mērā tu pazīsti Dievu. Tāpēc Dieva pielūgsme vienmēr ir saistīta ar Dieva iepazīšanu. Jo labāk mēs pazīstam Dievu, jo vairāk sajūsmināmies par Viņu. Tāpēc, ja tava Dieva pielūgsme ir vājā līmenī, tad tāds (vājš) ir arī tavu zināšanu līmenis par Dievu. Ja tu ikdienā mājās pielūdz Dievu lūgšanā, tad tev būs viegli to darīt draudzē, jo tā ir daļa no tavas lūgšanu dzīves.Slavēšana – tā arī ir pielūgsmes daļa. Slavēt Dievu – tas nozīmē būt pateicīgam Dievam par to, ko Viņš dara tavā dzīvē. Slava, pielūgsme un pateicība – tās iet kopā. Pielūdz un slavē Dievu nepārtraukti! Esi arvien pateicīgs Dievam!Kā mēs varam iemācīties pielūgt Dievu?*Vajag apzināti domāt par Dievu, koncentrēt savu uzmanību uz Dievu.
„Tanī gadā, kad nomira ķēniņš Usija, es redzēju To Kungu sēžam uz augsta, cēla troņa, un Viņa tērpa apakšmala piepildīja svētnīcu. Serafi lidinājās pār Viņu, tiem bija katram seši spārni: ar diviem serafs apsedza savu vaigu, ar diviem savas kājas, un ar diviem viņš lidoja. Tie nemitīgi sauca cits aiz cita šos vārdus: “Svēts, svēts, svēts ir Tas Kungs Cebaots! Visa zeme ir pilna Viņa godības!” Sliekšņu pamati trīcēja no sauciena skaņām, un nams pildījās ar dūmiem. Tad es izsaucos: “Bēdas man, jo es esmu nāvei lemts! Es esmu cilvēks ar nešķīstām lūpām un dzīvoju tautas vidū, kam nešķīstas lūpas, un tagad nu es redzēju ar savām acīm Ķēniņu, To Kungu Cebaotu!”(Jesajas 6:1-5).
Tai pat mirklī, kad Jesaja ieraudzīja To Kungu, viņš pielūdza Dievu. Bet cilvēks nevar ieraudzīt kaut ko vai kādu, ja viņš neskatās uz to. Iemācies skatīties uz Dievu. Pirmais, ko nepieciešams izdarīt, lai tu varētu ieraudzīt Dievu tad, kad tu nāc pie Dieva, lai lūgtu, – vajag nomierināties un savās domās skatīties uz Dievu. Un tas ir sākums tam, kas palīdz mums pielūgt Dievu. Turpināsim rīt!Dieva mierā!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Nonāvējiet sevī to, kas pieder zemei

    „Nonāvēt savu miesu” – tas nozīmē vispirms un vairāk par visu meklēt Dievu, nevis citas ikdienišķās lietas. „Nonāvēt savu miesu” – tas nozīmē ļaut augšāmcelšanās dzīvībai, kas mājo mūsos, laist savas saknes. Ja mēs barojam savu veco grēcīgo dabu, tādejādi mēs stiprinām to, un, kā rezultāts tam var būt tas, ka šī vecā grēcīgā daba aprīs augšāmcelšanās dzīvību, kas ir mūsos. Taču, ja mēs domājam par to, kas augšā un meklējam to, kas augšā, tad mēs spēsim gūt uzvaru pār grēku un veco dabu.Kad cilvēks dzird, ka viņam vajag nogalināt savu miesu, tad bieži vien viņš sev saka: „Es to nevaru izdarīt!” Tā ir tava vecā iekšējā cilvēka balss. Bet, es gribu dalīties ar tevi prieka vēstī: Bībele saka, ka tad, kad parādīsies Kristus, tu līdz ar Viņu parādīsies godībā, un šī jaunā dzīvība kļūs par dzīvību ar pārpilnību. Ja mēs būsim sadraudzībā ar Dievu, meklēsim to, kas augšā un pārdomāsim par Viņu, tad Kristus noteikti atklāsies(būs redzams) mūsu dzīvē.
  • Dievs tev šodien saka: „Es gribu, lai tu nestu daudz augļu Dieva Valstībā”

    Un tu patiesi vari nest augļus Dievam – glābtu dvēseļu augļus.Padomā par tiem cilvēkiem, kuri tev ir dārgi, bet vēl nav glābti. Padomā par tiem cilvēkiem, kurus tu gribētu redzēt Dieva Valstībā, un sāc cītīgi lūgt par viņiem. Tu vari iesaistīt arī citus ticīgos, tos, kuri piekritīs kopā ar tevi lūgt par šiem cilvēkiem.
  • Nabadzībai un neveiksmei ir savas saknes un viena no šīm saknēm ir acīmredzama – slinkums

    Viens no iemesliem garīgam remdenumam un panīkumam ir nevīžība, paviršība un slinkums. Ģimenes neveiksmēm, finansiālai nabadzībai, neveiksmēm kalpošanā, kā arī daudzām citām nabadzības un neveiksmju formām ir tā pati dīkdienības un slinkuma sakne.„Gausas rokas dara nabagu, bet čaklas rokas dara bagātu. “ (Sāl. pam. 10: 4).
  • Trešā Saiešanas telts daļa – visusvētākā vieta

    Mēs zinām, ka Dievs ir Visuresošs, bet bieži Viņš sevi dažās vietās atklāj vairāk, nekā citās. Visusvētākā vietā mājo jūtama Dieva klātbūtne. Jebkurš cilvēks, kurš ieiet visusvētākajā vietā, ieiet arī Dieva klātbūtnē. Visusvētākā vietā neviens nevar ieiet nejauši, tāpēc, ka ceļš uz visusvētāko vietu ved caur svētnīcu. Starp svētnīcu un visusvētāko vietu atrodas priekškars, kas atdala grēcīgo cilvēku no Svētā Dieva. Tas mums apliecina to, ka mēs nedrīkstam nenopietni attiekties pret Dieva svētumu, jo Dievs neieredz jebkuru ļaunuma un pretlikumīgas rīcības izpausmi.
  • Dieva klātbūtne

    „Jo no kā lai varētu zināt, ka es un Tava tauta esam labvēlību atraduši Tavās acīs? Vai ne no tā, ka Tu mūs vadi, tā, ka mēs, es un Tava tauta, atšķiramies no visām citām tautām, kas virs zemes.”(2.Mozus 33:16).Dieva klātbūtne dara mūs stiprākus un Dieva slava mūsu dzīvē izpaužas arvien vairāk un vairāk. Ja Dieva klātbūtne ir tik nepieciešama, tad kādā veidā mēs varam piedzīvot, pieredzēt to savā dzīvē?
  • Dievam ir savi līdzekļi pārmaiņām

    Viens no līdzekļiem, kuru Dievs izmanto tam, lai mainītu mūs un veidotu mūsu raksturu, ir savstarpējās attiecības ar cilvēkiem. Lai mēs mainītos, mums ir jāiemācās dibināt veselas attiecības pašiem ar sevi, ar cilvēkiem un, protams, ar Dievu. Ja mēs nevēlamies dibināt attiecības ar cilvēkiem vai arī bēgam no grūtībām, kas rodas jebkurās savstarpējās attiecībās, tad mēs nevarēsim mainīties. Acīmredzama pazīme tam, ka cilvēks pieaug Tā Kunga Jēzus Kristus atziņā, – tā ir viņa pareiza attieksme pret Dievu, sevi un cilvēkiem.