Dieva pielūgsme
Es priecājos sveikt katru mūsu rubrikas „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam” lasītāju!
Šodien es vēlos parādīt jums dažus no efektīvas lūgšanas elementiem.
1.Dieva pielūgsme.
Dievs vēlas, lai mēs vēršamies pie Viņa kā pie Tēva. „Tēvreizē” Jēzus saka: „Svētīts lai top Tavs Vārds!”. Vārds „svētīts” pauž pielūgsmi un cieņu pret Dievu. Pielūgsme noskaņo mūsu garu uz satikšanos ar Dievu. Pielūgsme ieslēdz mūsu garu. Tas līdzinās tam, kā tad, ja tu vēlies paklausīties radio, tev tas ir jāieslēdz un jānoskaņo uz vajadzīgo vilni. Pielūgsme palīdz ieslēgt mūsu garu un noskaņot to uz Dieva vilni. Jēzus teica:
„….tev būs Dievu, savu Kungu, pielūgt un Viņam vien kalpot.”(Mateja 4:10).
Pielūgsmei ir jābūt pirms jebkuras citas kalpošanas.
Pielūgsme – tas ir viens no lūgšanas veidiem.
Ko tas nozīmē, pielūgt Dievu?
Pielūgt Dievu – tas nozīmē godāt Dievu par to, Kas Viņš ir, sajūsmināties par Dievu un Viņa varenību, sajūsmināties par Viņa gudrību un spēku. Tad, kad tu pielūdz Dievu, tu apbrīno Viņu, atrodoties pazemībā Viņa priekšā. Pielūdzot Dievu, tu saproti, ka esi mazs salīdzinājumā ar Dievu. Pielūgsme ir saistīta ar Dieva īpašībām. Tavas pielūgsmes dziļums būs atkarīgs no tā, kādā mērā tu pazīsti Dievu. Tāpēc Dieva pielūgsme vienmēr ir saistīta ar Dieva iepazīšanu. Jo labāk mēs pazīstam Dievu, jo vairāk sajūsmināmies par Viņu. Tāpēc, ja tava Dieva pielūgsme ir vājā līmenī, tad tāds (vājš) ir arī tavu zināšanu līmenis par Dievu. Ja tu ikdienā mājās pielūdz Dievu lūgšanā, tad tev būs viegli to darīt draudzē, jo tā ir daļa no tavas lūgšanu dzīves.
Slavēšana – tā arī ir pielūgsmes daļa. Slavēt Dievu – tas nozīmē būt pateicīgam Dievam par to, ko Viņš dara tavā dzīvē. Slava, pielūgsme un pateicība – tās iet kopā. Pielūdz un slavē Dievu nepārtraukti! Esi arvien pateicīgs Dievam!
Kā mēs varam iemācīties pielūgt Dievu?
*Vajag apzināti domāt par Dievu, koncentrēt savu uzmanību uz Dievu.
„Tanī gadā, kad nomira ķēniņš Usija, es redzēju To Kungu sēžam uz augsta, cēla troņa, un Viņa tērpa apakšmala piepildīja svētnīcu. Serafi lidinājās pār Viņu, tiem bija katram seši spārni: ar diviem serafs apsedza savu vaigu, ar diviem savas kājas, un ar diviem viņš lidoja. Tie nemitīgi sauca cits aiz cita šos vārdus: “Svēts, svēts, svēts ir Tas Kungs Cebaots! Visa zeme ir pilna Viņa godības!” Sliekšņu pamati trīcēja no sauciena skaņām, un nams pildījās ar dūmiem. Tad es izsaucos: “Bēdas man, jo es esmu nāvei lemts! Es esmu cilvēks ar nešķīstām lūpām un dzīvoju tautas vidū, kam nešķīstas lūpas, un tagad nu es redzēju ar savām acīm Ķēniņu, To Kungu Cebaotu!”(Jesajas 6:1-5).
Tai pat mirklī, kad Jesaja ieraudzīja To Kungu, viņš pielūdza Dievu. Bet cilvēks nevar ieraudzīt kaut ko vai kādu, ja viņš neskatās uz to. Iemācies skatīties uz Dievu. Pirmais, ko nepieciešams izdarīt, lai tu varētu ieraudzīt Dievu tad, kad tu nāc pie Dieva, lai lūgtu, – vajag nomierināties un savās domās skatīties uz Dievu. Un tas ir sākums tam, kas palīdz mums pielūgt Dievu.
Turpināsim rīt!
Dieva mierā!
Mācītājs Rufus Adžiboije
