Dieva pielūgsme

Es priecājos sveikt katru mūsu rubrikas „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam” lasītāju!Šodien es vēlos parādīt jums dažus no efektīvas lūgšanas elementiem.1.Dieva pielūgsme.Dievs vēlas, lai mēs vēršamies pie Viņa kā pie Tēva. „Tēvreizē” Jēzus saka: „Svētīts lai top Tavs Vārds!”. Vārds „svētīts” pauž pielūgsmi un cieņu pret Dievu. Pielūgsme noskaņo mūsu garu uz satikšanos ar Dievu. Pielūgsme ieslēdz mūsu garu. Tas līdzinās tam, kā tad, ja tu vēlies paklausīties radio, tev tas ir jāieslēdz un jānoskaņo uz vajadzīgo vilni. Pielūgsme palīdz ieslēgt mūsu garu un noskaņot to uz Dieva vilni. Jēzus teica:
„….tev būs Dievu, savu Kungu, pielūgt un Viņam vien kalpot.”(Mateja 4:10).
 Pielūgsmei ir jābūt pirms jebkuras citas kalpošanas.Pielūgsme – tas ir viens no lūgšanas veidiem.Ko tas nozīmē, pielūgt Dievu?Pielūgt Dievu – tas nozīmē godāt Dievu par to, Kas Viņš ir, sajūsmināties par Dievu un Viņa varenību, sajūsmināties par Viņa gudrību un spēku. Tad, kad tu pielūdz Dievu, tu apbrīno Viņu, atrodoties pazemībā Viņa priekšā. Pielūdzot Dievu, tu saproti, ka esi mazs salīdzinājumā ar Dievu. Pielūgsme ir saistīta ar Dieva īpašībām. Tavas pielūgsmes dziļums būs atkarīgs no tā, kādā mērā tu pazīsti Dievu. Tāpēc Dieva pielūgsme vienmēr ir saistīta ar Dieva iepazīšanu. Jo labāk mēs pazīstam Dievu, jo vairāk sajūsmināmies par Viņu. Tāpēc, ja tava Dieva pielūgsme ir vājā līmenī, tad tāds (vājš) ir arī tavu zināšanu līmenis par Dievu. Ja tu ikdienā mājās pielūdz Dievu lūgšanā, tad tev būs viegli to darīt draudzē, jo tā ir daļa no tavas lūgšanu dzīves.Slavēšana – tā arī ir pielūgsmes daļa. Slavēt Dievu – tas nozīmē būt pateicīgam Dievam par to, ko Viņš dara tavā dzīvē. Slava, pielūgsme un pateicība – tās iet kopā. Pielūdz un slavē Dievu nepārtraukti! Esi arvien pateicīgs Dievam!Kā mēs varam iemācīties pielūgt Dievu?*Vajag apzināti domāt par Dievu, koncentrēt savu uzmanību uz Dievu.
„Tanī gadā, kad nomira ķēniņš Usija, es redzēju To Kungu sēžam uz augsta, cēla troņa, un Viņa tērpa apakšmala piepildīja svētnīcu. Serafi lidinājās pār Viņu, tiem bija katram seši spārni: ar diviem serafs apsedza savu vaigu, ar diviem savas kājas, un ar diviem viņš lidoja. Tie nemitīgi sauca cits aiz cita šos vārdus: “Svēts, svēts, svēts ir Tas Kungs Cebaots! Visa zeme ir pilna Viņa godības!” Sliekšņu pamati trīcēja no sauciena skaņām, un nams pildījās ar dūmiem. Tad es izsaucos: “Bēdas man, jo es esmu nāvei lemts! Es esmu cilvēks ar nešķīstām lūpām un dzīvoju tautas vidū, kam nešķīstas lūpas, un tagad nu es redzēju ar savām acīm Ķēniņu, To Kungu Cebaotu!”(Jesajas 6:1-5).
Tai pat mirklī, kad Jesaja ieraudzīja To Kungu, viņš pielūdza Dievu. Bet cilvēks nevar ieraudzīt kaut ko vai kādu, ja viņš neskatās uz to. Iemācies skatīties uz Dievu. Pirmais, ko nepieciešams izdarīt, lai tu varētu ieraudzīt Dievu tad, kad tu nāc pie Dieva, lai lūgtu, – vajag nomierināties un savās domās skatīties uz Dievu. Un tas ir sākums tam, kas palīdz mums pielūgt Dievu. Turpināsim rīt!Dieva mierā!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Ko tu dari ar savu talantu? II

    Pasaule ļoti ātri mainās. Esmu pārliecināts, ka jaunas un jaunas pārmaiņas notiks vēl ātrāk kā līdz šim. Ja es jums pastāstītu par tiem minējumiem, prognozēm, kuras izsaka speciālisti par nākotni, tad daudzu cilvēku sirdis piepildītu bailes. Kāds mācītājs runāja ar mani par šo tēmu, un es redzēju, ka arī viņa sirds ir baiļu pilna par tām nākotnes prognozēm, kuras viņš ir dzirdējis. Viņš jautāja man par to, ko darīt ar visu to, vai ir vērts veidot kādus plānus, ja pār zemi nāks visi šie briesmīgie notikumi. Es viņam teicu, ka paldies Dievam, mums ir Bībele, kurā viss ir pateikts.
  • Svētlaime vai gandarījums kalpojot cilvēkiem

    Šodien es vēlētos sākt sarunu par tēmu „ Svētlaime vai gandarījums kalpojot cilvēkiem.”Kalpošana – tas ir visai izplatīts jēdziens ticīgu cilvēku vidū. Savā būtībā, kalpošana – tas nozīmē dot no visa: dot savus talantus un spējas, zināšanas un laiku, savu sirdi un savus resursus. Dieva Valstība tiek celta ar līdzīga veida došanu. Tava draudze tiek celta caur tavu došanu un kalpošanu. Bībele saka, ka svētīgāk ir dot, nekā ņemt. Dievs svētī kalpotājus, tāpēc, ja tu vēlies sasniegt Dieva svētību virsotni, tad iemācies kalpot Dievam un cilvēkiem.
  • Satver mūžīgo dzīvību!

    „Bet tu, Dieva cilvēks, bēdz no šīm lietām: dzenies pēc taisnības, dievbijības, ticības, mīlestības, pacietības, lēnprātības, cīnies labo ticības cīņu, satver mūžīgo dzīvību, uz ko tu esi aicināts, pats apliecinādams labo liecību daudzu liecinieku priekšā.(1.Timotejam 6:11-12).Šajā Rakstu vietā Pāvils saka, ka mūsu kristīgā dzīve sastāv no trīs lietām. Saskaņā ar šo Rakstu vietu, mums ir nepieciešams:bēgt no grēka;pieaugt vai dzīties pēc taisnības;cīnīties vai līdzdarboties labajā ticības cīņā.
  • Mūsu redzējums nosaka to, par ko kļūstam II

    Mēs uzsākām sarunu par to, ka kopā ar Dievu mēs varam plānot savu nākotni un mums var būt brīnišķīga nākotne. Mēs runājām par to, ka tas nenotiek automātiski. Tas, ka esam kļuvuši par ticīgajiem, nenozīmē, ka mums nav jāpievērš uzmanība savai nākotnei. Mēs nedrīkstam atstāt rūpes par savu nākotni apstākļu varā. Dievs devis mums saprātu un Viņš vēlas, lai mēs virzītos uz priekšu un celtu, veidotu savu brīnišķo nākotni. Tas, kurš nerūpējas par savu nākotni, parasti paliek par neveiksminieku savā dzīvē. Tālab, tik svarīga ir nopietna attieksme pret savas nākotnes plānošanu.
  • Mēs esam radīti labiem darbiem, kurus Dievs mums ir paredzējis piepildīt

    „Jo mēs esam Viņa darbs, Kristū Jēzū radīti labiem darbiem, ……”(Efeziešiem 2:10).Dievs jūs radījis un izglābis konkrētam mērķim.Mēs esam radīti un izglābti tam, lai kalpotu Dieva gribai uz zemes.Dzīve bez mērķa – tas ir tas pats, kas kustība bez virziena. Līdzko mēs paši priekš sevis noskaidrojam, kas mēs esam Dievā, un ko Dievs mūsu labā ir izdarījis, – mums uzreiz ir vieglāk saprast to, kālab mēs šeit atrodamies.
  • Disciplinēts cilvēks – tas ir tas, kurš paverdzina sevi

    Disciplinēts cilvēks pakļauj sevi uzstādītajiem likumiem un kārtībai. Ja jums nepastāv nekādi noteikumi vai likumi, ja jums neeksistē vārds „kārtība”, tad jūs esat nedisciplinēts cilvēks, un garīgā izaugsme jums ir vienkārši neiespējama. Garīgā izaugsme, kas saistīta ar pozitīvām pārmaiņām cilvēka dzīvē, neattiecas uz nedisciplinētu cilvēku.Ja cilvēkam nav disciplīnas, tad nav svarīgi, cik daudz likumu vai noteikumu tiks uzstādīti, viņš tik un tā tos pastāvīgi pārkāps.