Labdien,dārgie draugi! Es pasakos Dievam par kārtējo iespēju dalīties ar jums Dieva gudrībā. Mēs turpināsim runāt par to, cik svarīgi ir nest augļus Dievam. Vakar mēs runājām par Pāvila dzīvi un kalpošanu. Līdz savas dzīves beigām Pāvils vēlējās nest aizvien vairāk un vairāk augļus Dievam un Viņa valstībai, tāpēc, pēc satikšanās ar Jēzu, viņš nekad neapstājās, bet patstāvīgi tiecās uz priekšu. Paskatīsimies dažas Rakstu vietas, kurās Pāvils runā par sevi.
« Jo es iedrošinos stāstīt tikai par to, ko Kristus darījis caur mani, gan vārdos, gan darbos, vezdams pie ticības citas tautas, Gara spēkā, varenām zīmēm un brīnumiem: sākot ar Jeruzālemi, es visapkārt līdz pat Illīrijai visur esmu izpildījis savu uzdevumu, pauzdams Kristus evaņģēliju. Jo es esmu turējis par savu godu nest evaņģēliju tur, kur Kristus Vārds vēl nav pazīstams, lai neceltu namu uz sveša pamata, bet kā ir rakstīts: redzēs tie, kam nebija sludināts par Viņu, un nāks pie atziņas, kas nebija dzirdējuši ». (Rom.15:18-21).
Šeit mēs redzam, ka Pāvils pakļāva daudzas teritorijas Kristum, tomēr neapstājās tiekties pēc kaut kā lielāka. Pāvils saprata, ka Dievs, kas dzīvo viņā, ir neierobežots savās iespējās. Pāvils neapstājās uz sasniegtā, bet virzījās uz priekšu ar vēlēšanos atnest vēl vairāk augļus Dievam. « Jo mūsu evaņģēlija vēstījums neparādījās vienīgi vārdos, bet spēkā, Svētā Garā un stiprā pārliecībā – jūs jau zināt, kādi mēs bijām, kad jūsu labā sākām darboties starp jums, ». (1Tes.1:5).
« Un mana runa un mana sludināšana nenotika pārliecinošos gudrības vārdos, bet gara un spēka izpausmē, lai jūsu ticība nebūtu pamatota cilvēku gudrībā, bet Dieva spēkā. ». (1Коr.2:4-5).
« Dievs darīja neparastus brīnumus ar Pāvila rokām, tā, ka pat sviedru autus un priekšautus no viņa miesas uzlika neveseliem, un slimība tos atstāja, un ļaunie gari no tiem izgāja. ». (Ap.d.19:11-12).
Pāvils pats saka, ka ne ar ko neatšķiras no citiem apustuļiem. « Es domāju, ka es nekādā ziņā neesmu mazāks par dižapustuļiem. Lai arī esmu nepraša runā, tomēr ne atziņā, to esam jums visiem visās lietās pierādījuši. ». (2Коr. 11:5-6).
Kāpēc tad Pāvils uzskatīja, ka nav sasniedzis pilnību? Tāpēc, ka viņš nepielīdzināja sevi cilvēkiem, bet tikai Dievam. Tikai tāpēc, ka viņš nepielīdzināja sevi cilvēkiem, viņā nenodzisa vēlēšanās tiekties uz priekšu līdz brīdim, kamēr nekļūs kā Kristus. « Jo mēs neuzdrošināmies sevi pieskaitīt vai pielīdzināt tādiem, kas paši sevi liela; bet tie, sevi pašus ar sevi mērodami un paši sev pielīdzinādami, nedara prātīgi. ». (2Коr.10:12).
Pāvils uzskatīja to par neprātu salīdzināt sevi ar kādu. Iespējams, ka salīdzinot ar citiem cilvēkiem, tu izskaties labāks, vai arī tev iespējams ir vairāk augļu. Tomēr, tas viss var būt tikai salīdzinājumā ar kādu no cilvēkiem, bet ne ar Kristu. Jēzus Kristus ir pilnības etalons un mūsu standarts, tāpēc salīdzināt sevi varam tikai ar Viņu. Protams, daudz vienkāršāk ir līdzināties kādam no cilvēkiem, kuru mēs redzam katru dienu. Tomēr, ja arī vajag līdzināties kādam no cilvēkiem, tad tikai tādam, kā Pāvils, kur līdzinājās tikai Jēzum Kristum. Cilvēki, kuri līdzinās un atdarina Kristu, nestāv uz vietas, viņi patstāvīgi iet uz priekšu. « Dzenieties man pakaļ tā, kā es Kristum! » (1Коr.11:1).
Ja Pāvils pielīdzinātu sevi citiem apustuļiem, viņš iespējams apstātos savā attīstībā, tāpēc, ka salīdzinājumā ar viņiem Pāvilam nebija nekādu trūkumu Ja mēs patiesi vēlamies atnest vairāk augļus Dievam, tad Viņš mums palīdzēs tajā. Es ticu, ka ir pienācis laiks, lai katrs ikviens no mums apstātos un uzdotu sev jautājumu – kādus augļus es nesu Dievam? Kādus augļus atnes mana dzīve? Vai es tiecos uz to, lai atnestu vēl vairāk un vairāk augļus Dievam? Jēzus teica, ka Dievs tiek pagodināts, kad mēs nesam augļus. Tāpēc, ja mēs patiesi vēlamies pagodināt Dievu, Kurš mīl un rūpējās par mums, tad mēs ne tikai nesīsim augļus, bet vēlēsimies darīt to aizvien vairāk un vairāk. « Ar to Mans Tēvs ir godā celts, ka jūs nesat daudz augļu un topat par Maniem mācekļiem. ». (Jņ.ev. 15:8).
Bagātīgas jums Dieva svētības!Mācītājs Rufus Adžiboije
