Dievs nevēlas, lai jūs padodaties! III

Žēlastība jums un miers no mūsu Kunga Jēzus Kristus!Es sveicu jūs mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Jau vairākas dienas pēc kārtas mēs runājam par to, kā nepadoties laikā, kad visapkārt ir tik daudz problēmu un pārbaudījumu. Vakar mēs noskaidrojām, ka, ejot cauri pārbaudījumiem un dzīves problēmām, jums ir jāzina, ka problēmas – tā ir katra cilvēka dzīves sastāvdaļa. Tamlīdzīgas zināšanas apbruņo mūs uzvarai pār šīm problēmām un pārbaudījumiem. Nākamais pants no Svētajiem Rakstiem apstiprina šo domu:
„Jūs piemeklējis vēl tikai cilvēcīgs pārbaudījums; Dievs ir uzticīgs, Viņš neļaus jūs pārbaudīt pāri par jūsu spējām, bet darīs pārbaudījumam tādu galu, ka varat panest.” (1.Korintiešiem 10:13).
 Saskaņā ar šo Rakstu vietu ir acīmredzami, ka Dievs vēlas, lai mēs uzņemam kārdinājumus, pārbaudījumus un problēmas savā dzīvē, kā normālu parādību. Ikviens cilvēks saskaras ar kārdinājumiem, tāpēc tiem nekādā gadījumā nevajadzētu kļūt mums par pārsteigumu. Dievs vēlas, ka tā vietā, lai šausminātos par kārdinājumiem, pārbaudījumiem vai problēmām, mēs koncentrējam savu uzmanību uz Dieva uzticamību un uz to izeju, kuru Dievs priekš mums katrā šai situācijā jau ir sagatavojis. Šāda attieksme pret problēmām un pārbaudījumiem palīdzēs mums tās pārvarēt.Kāda tad ir Dieva loma jūsu dzīvē tai laikā, kad jūs ejat cauri grūtībām.Pirmkārt, – Dievs „neļaus jūs pārbaudīt pāri par jūsu spējām (spēkiem)”. JŪS pat varat tā nedomāt, bet patiesībā Dievs kontrolē visas jūsu situācijas, un Viņš jau ir noteicis robežu tam, kas ir pāri par jūsu spēkiem. Dievs nepieļaus to, ka jūsu dzīvē atnāk kas tāds, kas ir pāri jūsu spēkiem. Iespējams, jūs nenovērtējat savu spēku, bet Dievs jūs pazīst labāk. Kad jūs spriežat pareizi, jūs pārvarat grūtības! Jums vajag barot savu saprātu ar domu par to, ka jūs tiksiet galā ar visām grūtībām, jo Dievs nepieļaus jūsu dzīvē to, kas ir pāri par jūsu spēkiem.Otrkārt, – Dievs ne tikai kontrolē visas jūsu situācijas, bet Viņš „…darīs pārbaudījumiem tādu galu, ka spējat panest.” Dievs atvieglo mums to laiku, ko pavadām kārdinājumos un bēdās, bet mums ir jāiemācās smelties Viņā šo atvieglinājumu. Tāpēc ir tik svarīgi fokusēt savu uzmanību uz Dievu un Viņa vārdu, un tādā gadījumā mums būs viegli ieraudzīt to izeju, kuru Dievs priekš mums katrā kārdinājumā jau ir sagatavojis. Ja mums nebūs pareizas attieksmes un ja mēs neskatīsimies uz Dievu, tad mums nāksies paļauties uz saviem spēkiem, – bet tas ir ilgs un grūts ceļš uz uzvaru.Tas Kungs lai atver jūsu garīgās acis, lai jūs būtu spējīgi pamanīt un ieraudzīt tās izejas, kuras Viņš ir sagatavojis priekš jums dažādām dzīves situācijām. Dieva mierā!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Ja tu vēlies staigāt Dieva labvēlībā, tad esi pateicīgs cilvēks!

    Nepateicība aptur labvēlības plūsmu cilvēka dzīvē. Nevar pagurt svētīt pateicīgu cilvēku. Dāvids bija cilvēks, kurš piederēja pie tādu cilvēku kategorijas, kuri ir pateicīgi. Viņš pateicās Dievam par visu un aicināja citus cilvēkus pateikties Dievam līdz ar viņu.„Slavējiet līdz ar mani Tā Kunga godu, kopā teiksim Viņa augsto Vārdu!” (Psalms 34:4).
  • Mums ir jābūt pateicīgiem Dievam par visu!

    Mums nav grūti pateikties tad, kad viss ir kārtībā, kad Dievs atbild uz mūsu lūgšanām, – tad mēs pateicamies Dievam un sajūsmināmies par Viņu. Bet, atliek tikai Dievam atbildēt mums ne tā, kā mēs to vēlamies, bet tā, kā būtu labāk priekš mums, kā mēs sākam domāt, – bet kāpēc vispār ir jālūdz. Taču Bībele aicina mūs pateikties Dievam par visu. Bībele aicina mūs darīt to skaļi, lai arī citi cilvēki to sadzirdētu. Pateicies Dievam, slavē Viņu, dziedi Viņam – skaļā balsī!
  • Pateicies Dievam vienmēr un par visu, jo tāda ir Dieva griba attiecībā uz mums

    Cilvēks var teikt: „Neskatoties uz to, ka es pats jau lūdzu un arī draudzē par mani lūdza, man joprojām nav darba.” Vai arī cilvēks var teikt tā: „Paldies Tev, Kungs, par to, ka man ir ēdiens katrai dienai.” Vai pamanījāt atšķirību? Pirmajā gadījumā mēs dzirdam kurnēšanu, bet otrajā – pateicību.Vai tiešām ir tik svarīgi un nepieciešami pateikties Dievam par to, ka mums ik dienu ir ēdiens? Noteikti, jo daudziem nav ko ēst.
  • Dzīves mērķa meklēšana V

    Mēs turpinām studēt grāmatu Salamans Mācītājs, kurā tiek aprakstīti Salamana dzīves jēgas un mērķa meklējumi. Pēc tam, kad Salamans attālinājās no Dieva, viņš mēģināja rast laimi un baudījumu dažādās lietās un nodarbēs. Un mēs redzam, ka Salamans uzsāka virkni mēģinājumu, kas beidzās ar pilnīgu vilšanos. Gudriem cilvēkiem Salamana pieredze var kļūt par mācību un brīdinājumu tam, kādos ceļos nav vērts meklēt laimi un apmierinājumu. Mēs jau runājām par to, ka Salamans meklēja apmierinājumu izglītībā, zināšanās, līksmībā un baudās, skaistumā, un tajā, ko radījušas cilvēka rokas. Pēc tā visa Salamans izdarīja secinājumu, ka neskatoties uz to, ka visas šīs lietas ir svarīgas un nepieciešamas šajā dzīvē, nekas no tā nevarēs darīt cilvēku laimīgu, ja no kopējās dzīves ainas tiks izslēgts Dievs.
  • Bez Dieva dzīvē zem debess nav nekādas laimes un apmierinājuma!

    „Dažam cilvēkam kāds ceļš iesākumā visai patīk, bet beigu beigās tas viņu tomēr noved nāvē.”(Salamana pamācības 16:25).Gudrais mācās no citu kļūdām. Es ticu, ka šis vēstījums palīdzēs mums apstāties un nestaigāt nepareizos ceļus, jo šie ceļi mums nenesīs apmierinājumu. Vakar mēs runājām par to, ka Salamans mēģināja atrast laimi un apmierinājumu izpriecās un dzīves baudās. Bet, viņš nonāca pie secinājuma, ka viss tas ir niecība un vēja ķeršana. Mēs aplūkojām to, ar kādām lietām Salamans mēģināja rast baudījumu. Pirmais, ar ko viņš iesāka, bija dažādi ēdieni. Ar šiem ēdieniem tika pabarota Salamana miesa, bet viņa dvēsele tā arī palika tukša un izsalkusi.
  • Dievs atklāj Savus noslēpumus tiem cilvēkiem, kuri stāv savā sardzē

    “Es nostāšos savā sarga vietā, es turēšos stingri savā sargu tornī, un es novērošu un pārbaudīšu kā izlūks, ko Viņš man sacīs un kādu atbildi dos uz manu sūdzību.” Bet man atbildēja Tas Kungs un teica man: “Apraksti tevis redzēto parādību un uzraksti to uz plāksnēm, lai to ikviens viegli var lasīt.”(Habakuka 2:1-2).