Dievs paaugstinās un svētīs katru, kurš ziedos sevi Viņam un Viņa Valstības darbiem!

Sveicu jūs, dārgie draugi, un svētīju jūs šai brīnišķīgajā dienā! Es pateicos Dievam par to, ka Viņš dāvā mums ikdienas vārdu, kurš stiprina mūs, mūsu garīgo dzīvi un palīdz mums virzīties uz priekšu. Mēs joprojām runājam par to, cik svarīgi ir ziedot savu dzīvi Dievam un kalpošanai cilvēkiem. Vakar mēs runājām par to, ka Dievs atbalsta un svētī cilvēku, kurš ir visai uzticīgs Viņam un, lai piepildītu Dieva aicinājumu, ir gatavs maksāt jebkuru cenu. Balstoties uz Pāvila piemēru mēs ieraudzījām, ka neskatoties uz grūtajiem apstākļiem, Pāvils turpināja veikt savu kalpošanu – sludināt Dieva Valstības Evaņģēliju un stiprināt ticīgos. Pāvila sirds pilnībā bija uzticīga Tam Kungam, tālab Dievs piepildīja Savu apsolījumu. Dievs bija kopā ar Pāvilu un pārvērta viņa spiedīgos apstākļus jaunās iespējās. Ja jūs parādīsiet Dievam savu uzticību un ziedošanos, Viņš to pašu izdarīs arī jūsu dzīvē. Nomainiet savu attaisnošanos pret ziedošanos, un tad jūs sāksiet piedzīvot savā dzīvē Dieva žēlastības bagātību. Dievs paaugstinās un svētīs katru, kurš ziedos(veltīs) sevi Viņam un Viņa Valstības darbiem. Vēlreiz vērsīsimies pie fragmenta no Rakstiem.
„Tad nu pazemojieties apakš Dieva varenās rokas, lai Viņš jūs paaugstinātu savā laikā. Visu savu zūdīšanos metiet uz Viņu, jo Viņš gādā par jums. Esiet skaidrā prātā, esiet modrīgi! Jūsu pretinieks velns staigā apkārt kā lauva rūkdams un meklē, ko tas varētu aprīt. Tam turieties pretī stipri ticībā, zinādami, ka tās pašas ciešanas ir uzliktas jūsu brāļiem pasaulē. Bet visas žēlastības Dievs, kas jūs Kristū ir aicinājis Savā mūžīgajā godībā, Tas jūs pēc īsām ciešanām pats sagatavos, stiprinās, spēcinās, darīs pastāvīgus.” (1.Pētera 5:6-10).
Saskaņā ar šo fragmentu no Rakstiem, ziedošanās Dievam palīdz cilvēkam veikt sekojošus soļus:
  1. Zemoties zem Dieva stiprās rokas un pakļauties it visā Viņa vārdam.
  2. Palikt modram un pastāvīgi būt pareizā garīgajā, prāta un emocionālajā stāvoklī.
  3. Stiprā ticībā stāties pretī sātanam un visiem apstākļiem ar nolūku, lai piepildītu savu aicinājumu un likteni no Dieva.
  4. Pareizi attiekties pret problēmām un ciešanām, neļaujot nekam novērst sevi no savas dzīves misijas. Šāda attieksme atnāk ar Dieva atklāsmes starpniecību, kuru mēs saņemam caur sadraudzību ar Viņu un caur Dieva vārda izpēti.
No Savas puses Dievs mums apsola, ka:
  1. Savā laikā Viņš jūs paaugstinās (ievērojiet to, ka paaugstināšana notiks ne tad, kad jūs to domājat, bet Viņa noliktajā laikā). Dievs atbrīvos Savu spēku un žēlastību tāda cilvēka dzīvē.
  2. Uzlabos jūsu dzīves apstākļus un veiks pārmaiņas, gan jūsos, gan jums visapkārt.
  3. Nostiprinās un spēcinās jūs, kā arī darīs jūs nelokāmus uz patiesības ceļa.
Atcerieties, ka apstākļi un grūtības piemīt visiem kristiešiem, tikai – vieni maksā par to cenu tāpēc, lai tas viņus neapturētu, bet citi – pārāk žēlo sevi, lai izšķirtos par to. Daudzi lūkojas uz visu notiekošo savā dzīvē tikai caur sevis paša prizmu. Ir grūti ziedoties Dievam, ja tā vietā, lai domātu par to, kā Dievs jūtas vai kāda ir Viņa griba šajās situācijās, – mēs domājam par to, cik mums ir sāpīgi vai neērti. Esmu nonācis pie viena secinājuma: bez ziedošanās un paklausības Dievam, garīgajā dzīvē stabilitātes nebūs. Viens no iemesliem, kālab daudziem ticīgajiem nav pastāvības, – tas ir ziedošanās trūkuma dēļ. Kad ir ziedošanās, tad atnāk pastāvība. Kad nav ziedošanās, tad pie pirmās problēmas vai pārbaudījuma cilvēki parasti visu pamet. Un tātad, Dievs jūs aicina. Kā jūs attiecaties pret šo aicinājumu? Dievs aicina jūs izglābties no dusmām, ja jūs vēl neesat pieņēmuši Jēzu; Dievs aicina jūs kļūt par mācekļiem un līdzināties Viņam, ja jūs jau esat pieņēmuši Jēzu; Dievs aicina visus mācekļus kalpot un nest Viņam augļus. No tevis ir atkarīgs, kādu lēmumu tu pieņemsi šodien – izvēlēties ziedošanos Dievam un Viņa Valstības darbiem, vai arī dzīvot pastāvīgi attaisnojoties.   Lai Dievs jūs bagātīgi svētī! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kālab mums savā dzīvē ir jākultivē pateicība

    1. Būt pateicīgam – tāda ir Dieva griba attiecībā uz mums.„Par visu esiet pateicīgi! Jo tāda ir Dieva griba Kristū Jēzū attiecībā uz jums.” (1. Tesal.5:18).Dieva gribas piepildīšana ir ļoti svarīga mūsu dzīvei, jo tā dod paļāvību uz Dievu un dara mums pieejamu Dieva žēlastību un Viņa labvēlību.
  • Nevajag koncentrēties uz to, kā tev nav, vajag izmantot to, kas tev ir! II

    Dievs dod mums tik, cik mums ir pa spēkam, tāpēc Viņš neaicina mūs darīt to, ko mēs nespējam izdarīt. Ja Dievs tev uzdod vai uztic kaut ko izdarīt, tas nozīmē tikai to, ka tu spēj to izdarīt. Dievs tev nedos vairāk, kā tu spēj panest. Vienkārši izmanto to, kas tev ir.Es izlasīju kādu stāstu par sievieti, kura uzcēla skolu nabadzīgiem cilvēkiem. Kad vēl nekā nebija, šīs sievietes sirdī dzima vēlēšanās uzcelt skolu nabadzīgajiem. Tas kļuva par viņas sapni, par kuru tā pastāvīgi domāja. Bet uz to brīdi viņai nekā nebija – ne mācību grāmatu, ne skolotāju, ne ēkas, ne naudas. Bet viņai bija milzīga vēlēšanās to sasniegt.
  • Jēzus pastāvīgi un it visā meklēja Dieva gribu

    Bībelē mēs lasām, ka Jēzus auga un tapa stiprs garā, pieaugot gudrībā un augumā. Jēzus pastāvīgi un it visā meklēja Dieva gribu, – lai varētu kļūt mums par piemēru attiecībā uz to, kā mums vajag meklēt Dieva griba.Jēzus nevarētu kļūt mums par piemēru, un mēs nebūtu spējīgi sekot Viņa pēdās, ja Viņš izzinātu Dieva gribu ar Savu Dievišķo īpašību palīdzību.Mēs lasām par to, ka Jēzus, tai laikā, kad citi pēc gadskārtējiem Pashā svētkiem jau devās mājup, palika Templī Jeruzālemē (skat. Lūkas 2:41-51).Ar ko tad Jēzus šai laikā Templī nodarbojās? Kālab Viņš palika Templī? Jēzus palika templī tāpēc, lai paklausītos tā laika mācītājus un uzdotu viņiem jautājumus. Tas bija viens no Jēzus noslēpumiem! Tajā bija Viņa gudrība un sapratne. Jēzus mācījās un studēja Rakstus! Jēzus gāja uz Templi un uzdeva jautājumus! Viņš lūdza un tuvojās Dievam Tēvam!
  • Kā mēs varam piedzīvot Dievu savā dzīvē?

    Ja tu šodien esi dzīvs un vari elpot, – tā ir žēlastība no Tā Kunga, un tas ir pietiekams iemesls tam, lai tu slavētu un pateiktos Dievam.Šodien es vēlētos uzsākt sarunu par tēmu „Kā mēs varam piedzīvot Dievu savā dzīvē?”Kad mēs studējam Bībeli, mēs redzam daudzus cilvēkus, caur kuriem Dievs veicis lielus varoņdarbus. Dievs varēja īstenot Savus nodomus caur viņiem, pateicoties viņu atklāsmei vai sapratnei par noteicošajiem Dieva principiem. Lai arī šie cilvēki dzīvoja dažādās kultūrās, dažādos gadsimtos un laikos, tiem bija dažāds izglītības līmenis, pamatā, visiem šiem varoņiem ir daudz kas kopējs.
  • Izmaiņām ir jāsākas ar mums

    „Kad es biju jauns cilvēks, manai iztēlei nebija robežu. Tālab, es gribēju izmainīt visu pasauli. Ar laiku es sapratu, ka es nespēšu mainīt pasauli, tālab, es nolēmu pamēģināt izmainīt savu valsti. Kad es atklāju, ka arī valsti es nespēšu izmainīt, tad es koncentrēju savu uzmanību uz savu pilsētu. Taču, es nespēju mainīt arī savu pilsētu. Tālab, esot jau cienījamā vecumā, es mēģināju izmainīt savu ģimeni. Tagad, kad jau esmu vecs vīrs, kurš atrodas uz nāves gultas, es sapratu, ka vienīgais, kuru es varēju mainīt, tas ir – sevi pašu. Pēkšņi es sapratu, ka tad, ja es būtu strādājis pie tā, lai mainītu sevi, iespējams, es reāli spētu ietekmēt savu ģimeni, un tad, es un mana ģimene, iespējams, varētu ietekmēt savu pilsētu. Caur mūsu pilsētas ietekmi, iespējams, mēs mainītu savu valsti, un tad arī visu pasauli.”
  • Disciplīna ir viens no veidiem, kā Dievs izmaina Savus bērnus Jēzus Kristus līdzībā

    Ticīgajiem ir tendence nonicināt Debesu Tēva disciplīnu. Tomēr vēstule Ebrejiem aicina mūs stāties pretī ticīgo nepareizai attieksmei pret Dieva disciplīnu savā dzīvē. Bībelē ir teikts: „mans bērns, nenicini Tā Kunga pārmācību un nepagursti, kad Viņš tevi norāj! ” . (Ebr.12:5).Ticīgie kas ir orientēti uz komfortu, parasti izturas vienaldzīgi pret patiesību par to, ka Dievs var viņus disciplinēt. Daži pat neuztraucās par saviem grēkiem vai bezatbildību. Tādi cilvēki vēlās saņemt svētības no Dieva, bet tajā pašā laikā nicina Dieva labošanu. Bībele mums saka, ka sods atnes labumu mums pašiem, un nevis Dievam.