Dievs vēlas, lai ikviens Viņa bērns būtu aktīvs labās vēsts nesējs neglābtajai pasaulei

Dārgie draugi, es sveicu jūs šodien mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Mēs turpinām runāt par to, cik svarīgi ir pienest augļus Dievam. Vakar mēs ieraudzījām, ka, pirmkārt, Dievs vēlas lai mēs nestu cilvēku atgrieztu vai grēkus nožēlojušu dvēseļu augļus. Dievs vēlas, lai ikviens Viņa bērns būtu aktīvs labās vēsts nesējs neglābtajai pasaulei. Dievs vēlas, lai neticīgie cilvēki noticētu, piesauktu Tā Kunga Vārdu un caur to tiktu glābti. Dievs vēlas, lai caur mums daudzi noticētu Jēzum. Mēs atnācām Dieva Valstībā ar nolūku, „.. lai liecinātu par Gaismu, lai visi nāktu pie ticības caur Viņu.” (Jāņa 1:7). Šī pasaules gaisma – Jēzus – staigāja miesā Savas tautas vidū, dzīvoja starp tiem, bet Viņu neviens nepazina. Tomēr tad, kad atnāca Jānis Kristītājs un sāka liecināt par Viņu, arvien vairāk un vairāk cilvēku sāka sekot Jēzum. Ikviens no mums var atvest pie Jēzus kājām lielu skaitu cilvēku dvēseļu. Jānis droši un atklāti runāja par Jēzu, kā par Mesiju, Kurš glābs tautu no tās grēkiem. 
„ Jānis liecina par Viņu un sauc: “Šis ir Tas, par ko sacīju: kas pēc manis nāk, ir mani pārspējis, jo Viņš bija pirmāk nekā es.” Jo no Viņa pilnības mēs visi esam dabūjuši žēlastību un atkal žēlastību.” (Jāņa 1:15-16).
 Vai jūs liecināt neticīgajiem cilvēkiem par Jēzu? Vai jūs izmantojat jums dotās iespējas ar nolūku, lai norādītu cilvēkiem uz Jēzu, Kurš ir atbilde uz visiem jautājumiem un risinājums visām problēmām. Viena epizode no Jāņa dzīves parādu mums to, kā mums vajag liecināt par Jēzu. 
„ Šī ir Jāņa liecība, kad jūdi no Jeruzālemes sūtīja pie viņa priesterus un levītus, lai viņam jautātu: “Kas tu esi?” Viņš atzinās un neliedzās, bet apliecināja: “Es neesmu Kristus.” (Jāņa 1:19-20).
 Pēc tam, kad cilvēki tika redzējuši tos lielos darbus, kurus darīja Jānis, viņi atnāca pie tā, lai uzzinātu – vai viņš nav Mesija. Izmantojot gadījumu, Jānis norādīja tiem uz Jēzu, un liecināja viņiem par to, ka viņš – nav Kristus. Kā tas šodien attiecas uz mums? Dievs vēlas, lai cilvēki redzētu mūsu labos darbus un pagodinātu Debesu Tēvu. 
„ Jūs esat pasaules gaišums; pilsēta, kas stāv kalnā, nevar būt apslēpta. Sveci iededzinājis, neviens to neliek zem pūra, bet lukturī; tad tā spīd visiem, kas ir namā. Tāpat lai jūsu gaisma spīd ļaužu priekšā, ka tie ierauga jūsu labos darbus un godā jūsu Tēvu, kas ir debesīs.” (Mateja 5:14-16).
 Ietekme šai pasaulē tiek iekarota caur mūsu labajiem darbiem un lielajiem varoņdarbiem. Caur panāktajiem rezultātiem jūsu dzīvē, jūs liekat cilvēkiem pievērst jums uzmanību, un pēc tam, izmantojiet jūsu ietekmi tam, lai atvestu cilvēkus pie Tā Kunga. Ir labi būt labsirdīgam cilvēkam, ir labi būt žēlsirdīgam cilvēkam vai tādam cilvēkam, kuram ir ietekme uz apkārtesošo vidi. Bet, Dievs vēlas, lai tas nekļūst mums par pašmērķi, bet par līdzekli tam, lai liecinātu par Kristu. Kuru godā tauta – jūs vai Kristu? Tad, kad cilvēki slavē jūs par kādiem labiem darbiem, vai jūs norādāt uz Jēzu vai arī attiecināt visu slavu uz sevi? Līdzko cilvēki slavēja Jēzu, Viņš tūlīt pat norādīja uz Debesu Tēvu, par kuru liecināt Viņš bija nācis. To skaidri var redzēt turpmāk minētajā Bībeles stāstā. 
„ Un redzi, viens piegāja pie Viņa un sacīja: “Mācītāj, ko laba man būs darīt, lai es dabūtu mūžīgu dzīvību?” Un Viņš tam sacīja: “Ko tu Man jautā par to, kas labs; tik viens ir Labais. Bet, ja tu gribi ieiet dzīvībā, tad turi baušļus.” (Mateja 19:16-17).
 Un tātad, Jānis nāca liecināt par Jēzu un sagatavot Mesijai ceļu, lai daudzi pieņemtu Jēzu. Izskatīsim vēl vienu gadījumu no Jāņa dzīvēs. 
„ Otrā dienā Jānis atkal stāvēja un divi no viņa mācekļiem. Ieraudzījis Jēzu staigājam, viņš saka: “Redzi, Dieva Jērs!” Šos vārdus dzirdēja abi mācekļi un sekoja Jēzum.” ( Jāņa 1:35-37).
 Vai jūsu kaimiņi, jūsu klases biedri, jūsu kolēģi, jūsu skolēni skolā vai studenti augstskolā dzird no jums liecību par Kristu? Jānis savus mācekļus atveda pie Jēzus, un tie sekoja Viņam! Un pēc tam sākās ķēdes reakcija, – tie, kuri bija pieņēmuši Jāņa liecību, sāka liecināt par Dievu citiem, atvedot cilvēkus pie Jēzus. 
„ Andrejs, Sīmaņa Pētera brālis, bija viens no tiem diviem, kas to no Jāņa bija dzirdējuši un bija Viņam sekojuši. Viņš vispirms atrod savu brāli Sīmani un viņam saka: “Mēs esam atraduši Mesiju” (tulkojumā: svaidītais).” (Jāņa 1: 40-41).
 Līdzīgā veidā arī mēs šodien esam aicināti kļūt par Jēzus lieciniekiem, lai caur mums daudzi noticētu Jēzum un iemantotu mūžīgo dzīvību. Lai Dievs bagātīgi svētī ikvienu no jums!Līdz rītam!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Nodot sevi Dievam

    Tas nenozīmē darīt to, kas mums pašiem ienāk prātā. Tieši otrādi, tas uzliek mums atbildību izzināt Dieva sirdi attiecībā uz Viņa gribu mūsu dzīvei. Šajā nolūkā mums ir jānodod sevi visā pilnībā Dievam sadraudzībai ar Viņu, kas ir mūsu iedvesmas,atjaunošanās un vadības avots. Tā bija arī pastāvīga prakse visiem tiem, kuri piedzīvoja Dieva spēku savā dzīvē un kļuva par Viņa žēlastības instrumentiem.
  • Jebkurš ieradums – spēks, kurš, vai nu traucē aiziet līdz vajadzīgajai vietai vai nu palīdz un grūž tevi vajadzīgajā virzienā!

    Viens no svarīgiem ieradumiem, kurš mums ir jāattīsta sevī, – tas ir ieradums lūgt katru dienu. Lūgšanai ir jākļūst par labu un pastāvīgu ieradumu. Dievs vēlas, lai mēs iemācamies atstāt sliktus ieradumus un to vietā attīstam sevī pareizus ieradumus.Dažiem cilvēkiem ir ieradums izšķiest laiku. Tāpēc, viņi var zināt, ka ir jālūdz, par ko ir jālūdz, ko dod lūgšana, bet vienalga to nedara, tāpēc, ka viņiem nav tam laiks, jo viņu laiks, ieraduma pēc tiek izšķiests nepareizām, neauglīgām lietām – televizors, dators, telefonsarunas u.t.t. Mums ir apzināti jāatrod un jāiedala laiks lūgšanai.
  • Dievišķā disciplīna II

    1. Izmantojiet visus garīgos ieročus, kurus jums devis Dievs:„ Beidzot – topiet stipri savā Kungā un Viņa varenajā spēkā. Bruņojieties ar visiem Dieva ieročiem, lai jūs varētu pretī stāties velna viltībām. Jo ne pret miesu un asinīm mums jācīnās, bet pret valdībām un varām, šīs tumsības pasaules valdniekiem un pret ļaunajiem gariem pasaules telpā. Tāpēc satveriet visus Dieva ieročus, lai jūs būtu spēcīgi pretī stāties ļaunajā dienā un, visu uzvarējuši, varētu pastāvēt. Tātad stāviet, savus gurnus apjozuši ar patiesību, tērpušies taisnības bruņās, kājas apāvuši ar apņemšanos kalpot miera evaņģēlijam; bez visa tā satveriet ticības vairogu, ar ko jūs varēsit dzēst visas ļaunā ugunīgās bultas. Ņemiet arī pestīšanas bruņu cepuri un Gara zobenu, tas ir, Dieva vārdu.” (Efeziešiem 6:10-17).
  • Jums ir jādomā globāli un vērienīgi!

    Dieva Valstība ir kas vairāk, kā vienkārši draudze, tālab šo Valstību nevar noslēpt draudzes sienās.Bībele saka, ka jūs esat – zemes sāls un gaisma pasaulei, bet tas nozīmē, ka jūsu kalpošanai ir jāiziet ārpus draudzes robežām un jāietekmē pilsēta, valsts un pasaule. Ir jādomā par to, kā pasālīt zemi un apgaismot(izglītot) pasauli.Ir jāiesāk lokāli, bet jādomā vērienīgi un globāli. ”Jūs …. būsit Mani liecinieki kā Jeruzālemē, tā visā Jūdejā un Samarijā un līdz pašam pasaules galam” – saka Jēzus Apustuļu darbu Grāmatā 1:8.
  • Dievs vēlas tev dāvāt patiesu veiksmi

    Kā jau mēs agrāk runājām, veiksmīgs cilvēks – tas ir tas, kurš zina, ko vēlas Tas Kungs attiecībā uz to, kas šim cilvēkam jādara savā dzīvē, un tāds cilvēks, kurš ziedojis vai veltījis savu dzīvi tam, lai piepildītu Dieva gribu. Cilvēka panākumi netiek mērīti ar to, kāds ir viņa sociālais statuss, cik liels ir viņa bankas konts, kāda ir viņa ietekme uz citiem cilvēkiem, cik populārs vai slavens viņš ir šajā pasaulē. Bet, patiesie cilvēka panākumi tiek noteikti( mērīti) ar to, – vai viņš ir piepildījis vai arī nē Dieva gribu savai dzīvei.Padomā šodien par to! Dievs vēlas tev dāvāt patiesu veiksmi, kas atrodama izzinot Dieva gribu un piepildot to savā dzīve. Tu pats nosaki to, kam tu gribi veltīt savu dzīvi – īslaicīgo baudu un izpriecu meklēšanai, vai arī mūžīgo Dieva Valstības vērtību un Dieva gribas tavai dzīvei meklēšanai.
  • Ja mēs nekalposim, mēs nevarēsim pieaugt garīgi

    Lūk, viens no iemesliem, kālab es saku, ka tad, ja mēs nekalposim, mēs nevarēsim pieaugt garīgi. Ja mēs nekalpojam, tad mēs līdzināmies cilvēkam, kurš tikai saņem, bet neatdod. Agrāk vai vēlāk tāds cilvēks sāks garīgi smirdēt. Aplūkojiet jebkuru upi, ezeru, kuros ūdens ietek, bet no tiem nekas neizplūst. Pēc kāda laika ūdens šādās vietās kļūs sāļš, miris un bez dzīvības pazīmēm.