Dievs ne tikai zina visas tavas problēmas, visus tavus apstākļus, bet Viņam ir arī risinājums šīm problēmām II

Sveicinu jūs dārgie lasītāji, mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Es pateicos Dievam par katru no mums un lūdzos, lai jūsos neapslāpst alkas pēc Dieva Vārda un Viņa gudrības, slāpes pēc sadraudzības ar Viņu, jo Dievs ir mūsu dzīvības avots.Vakar mēs izdalījām četrus galvenos problēmu cēloņus. Un mēs runājām, ka tad kad mūsu dzīvē atnāk problēma, sākumā mums ir jānosaka šo problēmu cēloņi.
  • Jonas dzīvē sacēlās vētra tāpēc, ka Viņš nepaklausīja Dievam. (Jona 1.nod.).
  • Pāvils iekļuva vētrā dēļ citu cilvēku nepaklausības. (Apust.darbi 27.nod).
  • Jēzus Kristus mācekļi nokļuva vētrā, bet viņi bija paklausīgi Jēzum (Мк.6: 45-52).
Vētras tavā dzīvē var atnākt šādu lietu rezultātā:
  • Dieva sūtīti pārbaudījumi;
  • kārdinājumi no sātana;
  • citu cilvēku grēki vai vajāšanas;
  • tavi nepareizie lēmumi vai izvēles.
Šo problēmu risināšana prasa dažādu pieeju, atkārībā no to rašanās iemesliem.
  • Ja problēmas ir radušās tavas vainas dēļ, tad ir jānožēlo šīs lietas.
  • Ja problēmas ir radušās, kā kārdinājums no sātana, tad nepieciešams stāties viņam (sātanam) pretī stiprā ticībā.
  • Ja tavas problēmas ir radušās citu cilvēku nepareizas rīcības rezultātā, kas vērsta pret tevi, tad nepieciešams piedot šiem cilvēkiem un iet tālāk uzticot savu likteni Dieva – Taisnā Tiesneša rokās.
  • Ja pārbaudījumi nāk no Dieva, tad vajag vienkārši nomierināties Dieva priekšā un uzticēties Viņam, ka Viņš varēs izmainīt tavu raksturu, iemācīt tev kaut ko jaunu un darīt tevi līdzīgu Kristum.
Neatkarīgi no problēmu avota, tev ir jāzina, ka tavā dzīvē nav tādu problēmu, par kurām Dievs nezina. Debesu Tēvs zina visu, kas notiek Viņa bērnu dzīvēs. Dievs filtrē šos notikumus un izmanto mūsu labā, pat ja sātans un citi cilvēki ar to grib tev sagādāt sāpes. Dievam nav svarīgs tavas problēmas izmērs vai avots. Dievs izmantos problēmas tavā labā un tavas izaugsmes labā, ja tu uzticēsies Dievam.Tā kā Dievs ir suverēns Dievs, Kurš visu kontrolē, tāpēc jebkura sarežģīta situācija tavā dzīvē ir vēl viens etaps, kurš tuvina tevi pilnīgajam Dieva plānam tavai dzīvei. Katra tavas dzīves diena bija ierakstīta Dieva kalendārā jau pirms tavas piedzimšanas. 
“Tavas acis mani redzēja kā bezmiesas iedīgli, un Tavā grāmatā bija rakstītas visas manas dienas, jau noteiktas, kad to vēl nebija it nevienas. ” (Ps. 139:16).
 
„..Esiet droši, Es Esmu uzvarējis pasauli…”
 Lai šie vārdi, ko teica Jēzus, ikdienas stiprina tevi visos tavos pārbaudījumos un problēmās. 
„To visu Es esmu runājis uz jums, lai jums miers būtu Manī. Pasaulē jums ir bēdas; bet turiet drošu prātu, Es pasauli esmu uzvarējis!” ” (Jāņa16: 33).
 Paļaujies uz Dievu, piepildies ar Viņa Vārdu, staigā Dieva svētumā, kalpo Dievam ar savām dāvanām un talantiem, – un tu būsi liecinieks tam, kā Dievs pārvērtīs visas tavas traģēdijas un visas tavas problēmas un ciešanas triumfā!Lai Dievs svētī katru no mums!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Dievs dod katram pēc viņa spējām

    Mēs visi gribam vairāk. Mēs vēlamies, lai mūsu draudzē būtu vairāk cilvēku, bet Dievs dos mums tikai pēc mūsu spējām, dos mums to ar ko mēs tiekam galā. Cik tu esi atbildīgs, tik Dievs tev arī varēs uzticēt. Piemēram, tev dzīvē ir atnācis smags pārbaudījums, un tu domā: „Kāpēc un par ko man tas viss?” Bet Dievs zin, ka tu ar to vari tikt galā. Mēs bieži vien nezinam savas spējas, bet Dievs zina visu. Dievs zina to nastu, kuru tu esi spējīgs nest. Tu vari domāt un teikt par sevi: „Nē, es to nespēšu panest! Es neesmu spējīgs!”Līdz tam laikam, kamēr tu neiziesi cauri šiem pārbaudījumiem, tu nespēsi pat iedomāties uz ko tu esi spējīgs.
  • Dievs vēlas, lai Viņa bērni palīdz Viņam vajadzību atrisināšanā!

    Daži brīnīsies un jautās: „Vai tad Dievam var būt problēmas vai vajadzības, jo Viņš taču ir – Visuvarenais Dievs?” Lieta tajā, ka Dievs nolēma Sevi ierobežot, un nedarboties bez cilvēku līdzdalības. Dievs nolēma, ka fiziskajā pasaulē, dažās situācijās, kādās dzīves sfērās, – Viņš nedarīs kādas lietas, apejot cilvēkus. Tas nozīmē, ka, lai kā mēs arī negavētu un nelūgtu, tik un tā, eksistē kādas problēmas, kuras netiks atrisinātas līdz brīdim, kamēr vajadzīgajā vietā neparādīsies vajadzīgais cilvēks.
  • Pestīšanas cerība ir reāla apsardzība pēdējās dienās!

    Aprakstot pēdējo laiku grūto periodu, Jēzus sacīja, ka būs spēcīgi satricinājumi, un debesu stiprumi sakustēsies. Viņš sacīja, ka būs zīmes pie saules, mēness un zvaigznēm, un virs zemes – tautas būs nomāktas un būs neziņa; un jūra trokšņos un celsies. Vieni cilvēki šajā laikā, gaidot postu, bailēs pamirs, ieslīgs skumjās un neizpratnē, bet citiem – galvas būs paceltas, un viņi dzīvos priecājoties un pielūdzot Dievu, gaidīs glābšanu un atbrīvošanu, jo viņiem ir pestīšanas cerība.
  • Kā traģēdiju pārvērst triumfā?

    Pasaule, kurā mēs dzīvojam ir pilna ar traģēdijām, tāpēc, vārds „traģēdija” ir labi zināms katram no mums, – nav svarīgi, vai tu esi ticīgais, vai pagāns. Tomēr, kad pētām Bībeli, mēs saprotam, ka sākotnējais Dieva nodoms uz cilvēku bija pavisam citāds. Bībele apgalvo, ka Dievs svētīja cilvēku.„Un Dievs tos svētīja un sacīja uz tiem: “Augļojieties un vairojieties! Piepildiet zemi un pakļaujiet sev to, un valdiet pār zivīm jūrā un putniem gaisā, un katru dzīvu radījumu, kas rāpo pa zemi.” (1Mozus 1:28).
  • Cik svarīga ir paļāvība uz Svēto Garu un sadarbība ar Svēto Garu

    Pamatojoties uz Apustuļu Darbiem 1:1-12 mēs noskaidrojām, ka Jēzus Pats, dzīvojot uz zemes, itin visā paļāvās uz Svēto Garu. Jēzus saprata Savu atkarību no Svētā Gara un nepieciešamību pēc Svētā Gara. Tieši par to Viņš mācīja arī Saviem mācekļiem. Bez tam, mēs ieraudzījām, ka kristīšana ar Svēto Garu un piepildīšanās ar Svēto Garu – tā ir Dieva pavēle, un ne Viņa padoms mums. Piepildīties ar Svēto Garu vajag pastāvīgi. Un tas, kurš to nedara, nepaklausa Dievam. Savukārt paklausība – tā ir mūsu cena, kuru mēs maksājam par to, lai ietērptos Dieva spēkā.
  • Lūgšana – tā ir dvēseles izkratīšana Dieva priekšā

    Lūgšanas laikā es atveru savu dvāseli Dieva priekšā. Es ilgi neaizkavēšos pie šī jautājuma, jo mēs visi protam to darīt. Mēs protam atvērt savu dvēseli. Līdzko mēs atrodam kādas ausis, kas spējīgas uzklausīt, un līdzko mēs atrodam cilvēku, kuram uzticamies, mēs tūlīt pat atveram(izkratām) savu dvēseli. Mēs zinām, ka Dievs vienmēr ir priecīgs un gatavs mūs uzklausīt. Bez tam, Dievam it visā var uzticēties.